Šalcošo priežu spēkošanās ar luksus dzīvokļu namiem Latvijas kūrorta artērijā ir tikai fons Jūrmalas haotiskajām, bet kuslajām pārvērtībām
Jūrmalas attīstības dokumenti vienmēr rodas lielās dzemdību sāpēs. No vienas puses ir pašvaldības intereses, vēl jāņem vērā ieinteresētu naudīgu ļautiņu intereses (to salāgošana pabieži nonākusi preses uzmanības lokā), kā arī piketēšanas gatavībā vienmēr ir pilsētas pagātnes un dabas vērtību aizstāvji. Jūrmala, šo to laiku pa laikam pieslīpējot, tomēr nav uzziedējusi tik koši kā daža laba ar kāpām apveltīta vieta uz ziemeļiem vai uz dienvidiem no Latvijas. Novirzoties no galvenajām ielām, pamestu celtņu karkasi, fantastisku arhitektūras pērļu sapuvušas koka mežģīnes ar degradētu vidi piedevās ir realitāte arī šodienas Jūrmalā. Kopš izdauzīja logus deviņdesmito gadu sākumā, nekas nav mainījies, nākas nopūsties jūrmalniekiem. Viss liecina par to, ka strādājošas stratēģiskas bildes attīstībai īsti nav, bet pilsētas tēvi arvien mēdz shēmot, kā mainīt noteikumus, lai cauri sietam izbirtu kāds projekts, kuram ir gauži maz sakara ar sabiedrības labumu.
Aptekalējot tikai centrālās ielas un pilsētas «vizītkartes», novārtā palikusi, piemēram, Ķemeru plašā teritorija. Attīstības vīzijas nāk un iet, bet nekārtības paliek. Solīts makā nekrīt, īpaši Jūrmalā, tādēļ pirms sanatorijas, parka un tuvīno ielu savešanas kārtībā jūsmot par investoriem un cerēto ES naudas kuli ir pāragri. Jūrmalai pārvēršoties par elitāru (vismaz cenas ziņā) dzīvokļu rezervātu, iedzīvotāji jūtas apmulsuši par to, ka pilsētas unikālās atšķirības zīmes vienkārši izčākst. Kārtējās zaļās teritorijas pārvēršana būvniecības projektos, neskatoties uz jau tā plašo piedāvājumu dzīvokļu tirgū, liek domāt par nesalāgotu attīstību tikai vienā virzienā. Uzturēšanās atļauju programmas iesaldēšana ietekmējusi pilsētas ienākumus, taču ne vajadzību pievilināt jaunus un naudīgus iemītniekus.
DB jau ir rakstījis, ka kūrortpilsēta apņēmusies iekvēlināt medicīnas tūristus, tāpat ir apņemšanās aktivizēt tūrismu ārpus aktīvās sezonas, uzlabot uzņēmēju – pakalpojumu sniedzēju – konkurētspēju un darīt pievilcīgāku investīciju vidi. Lai to panāktu, bija iecere Jūrmalā veidot speciālo ekonomisko zonu, tomēr pašlaik jau konkrētas aprises ieguvusī ideja, šķiet, ir iesprūdusi valsts aparāta zobratos. Iespējams, tieši šis statuss ir glābšanas riņķis Jūrmalai kā pilnasinīgai kūrortpilsētai, tostarp piebremzējot dzīvokļu būvēšanu, bet ķeroties klāt «lielajai» infrastruktūrai, piemēram, jaunām klīnikām, ārstniecības iestādēm, diagnostikas un rekreācijas centriem. Kā sarunā ar DB atzinis Jūrmalas mērs Gatis Truksnis, SEZ darbība Latvijā pagarināta līdz 2035. gadam, tāpēc Jūrmalai ir atlicis mazāk nekā 20 gadu, lai tā kļūtu par konkurētspējīgāko kūrortu Baltijas jūras reģionā.
Rundāles pils muzeja direktors Imants Lancmanis savulaik saņēma pašlaik spožo pērli visai paplukušā stāvoklī, bet šodien tā žilbina. Arī Jūrmala ir pērle, ko vēl ir iespējams nospodrināt.