Latvijas nacionālās aviosabiedrības airBaltic pārdošanu investīciju konsultanti šogad vēl neprognozē. Ja viss klāsies labi, tas, labākajā gadījumā, iespējams vien nākamā gada pirmajā pusē, Db.lv prognozēja Superia partneris Mārtiņš Krūtainis.
Kopumā investīciju konsultanti ar mazu pārliecību runā par iespēju, ka airBaltic varētu pirkt kāda no Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts aviokompānijām, bet gan ir pārliecinātāki, ka runa varētu būt par valstīm ārpus ES. Tas savukārt vienlaikus nozīmē vairākus ierobežojumus un tāpēc kompānijas pārdošanā var pieļaut vairākus scenārijus.
DB tāpat jau iepriekš rakstīja, ka Eiropas Komisija (EK) izmeklē valsts ieguldīto gandrīz 100 miljonu latu airBaltic likumību. Ja EK liks atmaksāt kaut vai daļu ieguldījumu, airBaltic būs nepieciešami līdzekļi, kuru tai pašai nav. Tas var pasteidzināt invesora piesaistes procesu. DB iepriekš rakstīja, ka Latvijas puse iepriekš «lenkusi» arābu investoru – Etihad Airways. Satiksmes ministrs Anrijs Matīss atzina, ka interesi par airBaltic izrādot divi investori.
Pērkot airBaltic 49% akciju, investoram jābūt pārliecībai par aviokopmpānijas pelnītspējām, proti, ka tas, pērkot kompānijas akcijas, pārredzamā periodā spēs atgūt ieguldījumus, skaidro M.Krūtainis. Tomēr, jo dārgāk maksās kompānija jeb, jo lielāki ieguldījumi būs nepieciešami, jo aktuālāks var kļūt jautājums par to, vai investoram pietiks ar 49% un attiecīgi 49% no dividendēm.
Piemēram, ja airBaltic šobrīd nepieciešami 100 miljoni eiro, tad investors gribēs, piemēram, atgūt 150 miljonus eiro. To var dabūt atkarībā no tā, cik kompānija ir pelnoša. Ja investors vēlēsies ātru atdevi, tad mazas peļņas gadījumā tas vēlēsies 100% akciju. Ja 100% nevar nopirkt, tad airBaltic ir jābūt labi pelnošai, kas šobrīd gan neizskatās reālistisks scenārijs, tā investīciju konsultants.
«Atvērts jautājums airBaltic gadījumā saglabāsies attiecība uz ne-Eiropā bāzētu investoru iespēju iegādāties vairāk par 49% akciju, kas ir saistīts ar piekļuvi Eiropas gaisa telpai,» uzmanīgs ir M. Krūtainis. Pēc viņa skaidrotā, šobrīd ES ir regulējums: ja aviokompānija pieder vietējiem ES bāzētiem uzņēmumiem, tad tiem ir tiesības piekļuvei ES gaisa telpai. Bet, ja pārdod kādam, kas nav ES bāzēta kompānija, var rasties problēmas, tajā skaitā ES var liegt pieeju ES gaisa telpai, var izvirzīt papildu prasības vai sliktākajā gadījumā var pateikt, ka nedrīkst lidot.
Pēc M.Krūtaņa teiktā, no šīs dilemmas var iziet pēc diviem variantiem: viens, uzņēmums sāks pelnīt, nozarē saulaina nākotne, tad visi uzkata, ka adekvāti pirkt 49%. Otrs variants ir mēģināt shēmot, kas aviācijas tirgū nav pirmā reize un ir izdevies. Piemēram, investors ir īpašieks 49% akciju «uz papīra», bet praksē tas ekonomisko labumu gūst no 80% kapitāla. Proti, ir vēl papildu vienošanās, ka valsts maksā naudu par servisu. Tas gan juridiski pareizi jānospēlē, var būt saķeršanās ar Eiropu. Ir vēl trešais variants: pārdot 100% airBaltic un lai jaunais īpašnieks skaidrojas ar ES par piekļuvi Eiropas gaisa telpai.
«Iespējams, interese par airbaltic investoru vidū pieaugs. Aviācijas tirgū ir redzami jauni darījumi un, pakāpeniski atjaunojoties ekonomiskajai aktivitātei, interese par reģionālo aviokompāniju iegādi varētu augt. Pēdējos gados airBaltic arī ir cītīgi strādājis pie savu galveno problēmu risināšanas – ievērojami zaudējumi un nepieciešamība mainīt biznesa procesus, iespējamie iebildumi par neatļautu valsts atbalstu no Eiropas komisijas, kā arī tiesvedība ar Flylal. Visās šajās jomās ir panākts zināms progress. Reshape restrukturizācijas plāns tiek pildīts un potenciāli jau 2014. gadā kompānija varētu samazināt zaudējumus līdz minimumam,» rezumē M. Krūtainis.