Apzināmies, ka nākotnē brīnumu nebūs, brīnumus nepiedzīvojām ar OIK, tādēļ neticiet brīnumiem un nemēģiniet turpināt shēmot, savā prezentācijā, iezīmējot centralizētās siltumapgādes nākotni, Dienas Biznesa rīkotajā ikgadējā siltumapgādes nozares forumā Siltuma ražošanas ekonomika ilgtspējīgā valstī sacīja Rīgas Tehniskās Universitātes profesore, Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta direktore Dagnija Blumberga.
Pilnīgi skaidrs, ka klimats mainās, un enerģētiķi ir atbildīgi par to, kas notiek ar klimata pārmaiņām.
Tāpēc galvenais jautājums ir par to, kas ir šī brīža enerģētikas politikas trilemma. Tas ir jautājums par to, kādas oglekļa emisijas veidojas, ir energoapgādes drošums, kas ir pilnīgi citādāks nekā pirms 5-10 gadiem, galvenais jautājums ir energoefektivitāte un enerģijas izmaksas.
Ir pilnīgi skaidrs, ka, lai klimata pārmaiņas mazinātu, tiks ieviesti dažādi politiski instrumenti, un tiem, kas izraisa klimata pārmaiņas raisošās gāzes, būs jāmaksā. Klimats mainās, jau ka esam zem 2 grādiem vidējās globālās temperatūras pieaugumā, nevaram atļauties lielāku, tādēļ ir noteikti mērķi 2030.gadam. Tas ir globāls mērķis, tādēļ Latvija nevar teikt, ka tā ir maza valsts un to nekas neskar.
Patlaban ir definēti trīs energoapgādes attīstības ceļi – zilais ceļš, kas balstīts uz tirgus likumiem; sarkanais ceļš, kas balstīts uz ekonomikas likumiem, bet izskatās, ka kopīgais būs trešais variants jeb zaļais ceļš, tūkstoš ziedu scenārijs, kas katrs pārstāv vienu no elementiem energoapgādē. Šī puķe uzziedēs, taču ir jautājums, cik nozares uzņēmumi ir gatavi piedalīties, lai palīdzētu siltumapgādes patērētājiem iegūt rezultātu un būt apmierinātiem.
Siltumapgāde neeksistē, tādēļ, ka ir foršs centralizētās siltumapgādes sistēmas vadītājs, bet tādēļ, ka ir nepieciešama pēc iespējas lētāka enerģija, uzsvēra eksperte.
