DB Viedoklis

Db viedoklis: Pārāk lēni valsts saprot, kas ir uz servisu vērsta iestāde

Dienas Bizness,20.06.2012

Jaunākais izdevums

Par noteiktas dokumentācijas iesniegšanu pāris dienas vēlāk, nekā paredzēts, konditorejas fabrikai Laima piemērots sods, dabas resursa nodokli liekot maksāt nevis 1300, bet gan 13 000 latu apmērā.

Droši vien šajā tāpat kā daudzos citos līdzīgos gadījumos, var ilgstoši spriest, kurai no abām iesaistītajām pusēm ir lielāka taisnība - nodokļa maksātājam vai piemērotājam, kas šajā gadījumā ir Valsts vides dienests. Tāpat skaidrs, ka principā katram uzņēmumam pašam jāseko līdzi tam, kurā brīdī kādi dokumenti un kurās institūcijās ir jāiesniedz, un kaut kā neizdarīšanas gadījumā jāvaino vien pašam sevi. Tomēr šeit runa ir par valsts aparāta un atsevišķu tā struktūru spēju strādāt kā servisa iestādēm.

Tātad runa ir par jautājumu, par ko tiek diskutēts jau pēdējos divdesmit gadus, bet reāli uzlabojumi notiek sasirguša gliemeža ātrumā. Šajā kontekstā situāciju var salīdzināt, piemēram, ar notiekošo banku sektorā. Līdz ar piedzīvoto ekonomisko krīzi, kad daudzi kredītņēmēji sāka kavēt vai nepildīt savas saistības, daļai Latvijas komercbanku tika piedēvētas teju rīkļurāvēju spējas un, iespējams, zināmos gadījumos tā arī bija taisnība. Tomēr der atcerēties, kas notiek situācijā, kad pāris dienu tiek kavēts maksājums bankai... Vispirms tiek saņemta SMS īsziņa ar atgādinājumu, ka vajadzētu tomēr samaksāt, vēlāk piezvana attiecīgās bankas kredītspeciālists, tiek sūtītas vēstules, un tikai tad, ja netiek reaģēts ne uz ko no tā visa, kredītņēmējs var sāķt vainot pats sevi.

Respektīvi, pastāv atgādinājumu sistēma, kas ir katuāla ne tikai minētajam banku sektoram, bet arī, piemēram, mobilajiem operatoriem un citām brīvajā tirgū strādājošajām kompānijām. Atsķirties var tas, kurai atgādināšanas metodei katrs no šādiem uzņēmumiem dod priekšroku, bet princips paliek viens un tas pats - galvenais ir no klienta dabūt samaksu, nevis piemērot viņam represijas. Acīmredzot uzņēmumi saprot to, ko valsts aparāts vienkārši nespēj - jo vairāk soda naudas tiek uzrēķinātas, jo mazākas ir izredzes, ka tiks saņemta vispār jelkāda samaksa. Šaubu nav, ka ir jācīnās ar ļaunprātīgiem nodokļu nemaksātājiem un dažādu normu neievērotājiem. Tajā pašā laikā jāatceras, ka reizi pa reizei sakļūdīties mēdz normāli strādājoši, likumpaklausīgi uzņēmumi, kuru vadītājus nekādi nevar uzskatīt par rūdītiem noziedzniekiem.

Nav normāli, ka valsts nodokļu administrators strādā kā sodu piemērošanas mašīna, nešķirojot, kāpēc ir pieļauts viens vai otrs pārkāpums. Galu galā runa ir par uzņēmumiem, kuri ar savien nodokļiem uztur valsti. Tas nozīmē, ka ar nodokļu maksātājiem ir jāstrādā, nevis automātiski jāsoda tajā dienā, kad tiek konstatēts - šitais nav iesniedzis vajadzīgo dokumentu... Protams, laika gaitā nodokļu administrācija pamazām pārtop no represīvas par servisa iestādi - to nevar noliegt. Tomēr šis process notiek neadekvāti lēni mūsdienu straujajam tempam, un tas rada problēmas gan uzņēmējdarbībai, tās videi, gan arī pašai valstij.

Ekonomika

Konkurences padomes departamenta vadība no Briseles. Cik efektīvs var būt darbs?

Guntars Gūte, Diena,10.12.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

COVID laika darba organizācijas tikumi, kuri pakāpeniski kļuvuši par normu. Attālināta darba iespējas kā pagaidu risinājums, kurš iedzīvojies un turpina dzīvot - dažkārt privātam darbadevējam neiedomājamā veidā un formā. Attālināts darbs valsts pārvaldē ir objektīva nepieciešamība, papildu bonuss vai izredzēto privilēģija?

Pēc stāšanas amatā valsts galvenais ierēdnis, Valsts kancelejas vadītājs Raivis Kronbergs paziņoja, ka gatavojas pārskatīt attālināta darba iespējas, jo strādāšana tikai attālināti nevarot būt produktīva. Taču COVID laika iespēja strādāt attālināti daudzās valsts pārvaldes iestādēs saglabāta joprojām, turklāt šķiet, ka tiek pat izmantota amatos, kuros tā nešķiet adekvāta nodarbinātības forma. Taču vairāk par paziņojumiem attālināta darba organizēšanā valsts pārvalde pagaidām nav nokļuvusi.

Piemērs - Konkurences padomes (KP) Analītiskā departamenta direktore Rūta Šutko, kuras atalgojums atbilstoši VID publiskotajai informācijai ir ap 50 tūkstošiem eiro gadā, šogad tikai dažas dienas novembrī ieradusies darbā klātienē telpās Brīvības ielā 55, Rīgā. Savus amata pienākumus viņa pilda tikai attālināti, dzīvojot Briselē, Beļģijā, kur ir nodarbināts viņas vīrs. Kā noteikts Konkurences likumā, KP ir Ministru kabineta pārraudzībā esoša iestāde, taču tā savus lēmumus pieņem patstāvīgi un savā darbībā ir neatkarīga. KP ir plašas pilnvaras konkurences pārkāpumu izmeklēšanā. Tai ir pilnvaras veikt darbības, kas ir pielīdzināmas kratīšanai – pamatojoties uz tiesneša lēmumu, policijas klātbūtnē ierasties uz vietas pie tirgus dalībnieka, iekļūt visās telpās un objektos, tos atvērt, veikt to piespiedu pārmeklēšanu, aplūkot visas iekārtas, ierīces, sistēmas, kas ir pie pārmeklējamās personas, nokopēt informācijas sistēmās esošus datus, izņemt mantas, uz laiku arī aizzīmogot neapdzīvojamās telpas, transportlīdzekļus utt. Visi šie pasākumi ir veicami klātienē, līdzīgi kā tikšanās ar apmeklētājiem, kolēģiem, tirgus dalībniekiem.

Būve

Izvēlēti Rīgas izglītības iestāžu ēku apdares konkursa uzvarētāji

Zane Atlāce - Bistere,07.04.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkursa komisija ir izvērtējusi mākslinieku, dizaineru un arhitektu iesniegtos projektus konkursā par Rīgas izglītības iestāžu ēku apdari un paziņojusi tā rezultātus, informē Rīgas domes Īpašuma departaments.

Konkurss tika rīkots ar mērķi iegūt iespējami labākos apdares priekšlikumus Rīgas pašvaldības izglītības iestāžu ēkām, kas būvētas pēc 20.gadsimta sešdesmito, septiņdesmito gadu tipveida projektiem.

Konkursā kopumā tika iesniegti 67 darbi dažādu autoru darbi. Ņemot vērā komisijas sēdē lemto, Rīgas domes Īpašuma departaments izteica vēlmi pārrunāt iespējamo sadarbību arī ar Inesi Volkovu, Maiju Graudiņu, Robertu Galviņu, Ievu Muzikanti un Vilni Piķi, pie nosacījuma, ja darbu autori būs gatavi strādāt pie savu darbu ieceres attīstības.

Šos darbus šogad realizēs uz 19 Rīgas izglītības iestāžu fasādēm, kurām pēc Rīgas domes Īpašuma departamenta pasūtījuma tiks veikti ēkas energoefektivitātes uzlabošanas pasākumi: Rīgas pirmsskolas izglītības iestāde “Māra” Zebiekstes ielā 1, Rīgas 266. pirmsskolas izglītības iestāde Pļavnieku ielā 4, Rīgas 259. pirmsskolas izglītības iestāde Jāņa Grestes ielā 3, Rīgas 270. pirmsskolas izglītības iestāde Salnas ielā 18, Rīgas 234. pirmsskolas izglītības iestāde Kurzemes prospektā 86C, Rīgas pirmsskolas izglītības iestāde Dzirnaviņas Tālavas gatvē 7, Rīgas 46. pirmsskolas izglītības iestāde Vecumnieku ielā 5A, Rīgas 80. pirmsskolas izglītības iestāde Garajā ielā 24, Rīgas pirmsskolas izglītības iestāde Kadiķītis Garajā ielā 31, Rīgas 154.pirmsskolas izglītības iestāde Andromedas gatvē 3, Rīgas 220. pirmsskolas izglītības iestāde Aglonas ielā 4A, Rīgas pirmsskolas iestāde Annele Anniņmuižas bulvārī 78, Rīgas 261. pirmsskolas izglītības iestāde Jaunrozes ielā 12, Rīgas 243. pirmsskolas izglītības iestāde Saktas ielā 3A, Rīgas 224.pirsmsskolas izglītības iestāde Prūšu ielā 82, Rīgas 197.pimrsskolas izglītības iestāde Birzes ielā 44, Rīgas 255.pirmsskolas izglītības iestāde Akadēmiķa M.Keldiša ielā 5, Rīgas 25.vidusskola Rušonu ielā 6.

Pakalpojumi

Auto servisu salīdzināšanas platforma servix.lv uzdod gāzi

Lelde Petrāne,05.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienu straujajā dzīves ritmā, kad ikdienas lietām paliek arvien mazāk laika, strauju izaugsmi piedzīvojusi auto servisu salīdzināšanas platforma servix.lv. Platformā pieteikumu skaits pēdējos mēnešos ir pieckāršojies.

Platforma auto īpašniekiem ļauj bez maksas pāris minūšu laikā salīdzināt auto servisu piedāvājumus, kā arī sniedz iespēju pieteikt auto remontu, diagnostiku, eļļas maiņu un citus pakalpojumus.

«Ar problēmu atrast labu auto servisu ir saskāries teju ikviens mašīnas īpašnieks. Parasti serviss tiek meklēts ar draugu, Google, Facebook palīdzību vai izbraukājot tuvākos un tālākos servisus un meklējot zemāko cenu. Taču ne vienmēr šādi ir iespējams atrast labāko un reizē arī izdevīgāko variantu. Tādēļ mums – trīs vīriem - radās ideja izveidot platformu, kurā būtu iespēja salīdzināt autoservisu piedāvājumus pēc auto apkopes vai remontdarbiem, atvieglojot dzīvi ne tikai sev, bet arī citiem auto īpašniekiem,» stāsta viens no idejas autoriem Rūdolfs Roze.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Digitalizācija auto izvēlē, elektroauto pārdošanas pieaugums, lietotu auto reputācijas maiņa, jaunas prasības autoservisiem un klientu paradumu transformācija – tā ir autopārdošanas industrija šodien, kur Moller Auto dīleri, tirgojot gan jaunas, gan lietotas automašīnas, navigē vienas pieturas dīleru koncepta virzienā.

Par šodienu, rītdienu un izaicinājumiem Dienas Bizness uzdeva jautājumus Moller Auto uzņēmumu grupas izpilddirektorei Baltijā Izīdai Gerkenai.

2023. gads ir aizvadīts. Audi un Volkswagen ir vienas no iecienītākajām automašīnām pircēju izvēlē – kā veicies ar šo marku pārdošanu?

Kopumā gads aizvadīts veiksmīgāk, nekā plānots. Mūsu biznesa rezultāti par 2023. gadu rāda, ka Baltijā kopumā lietotu auto segmentā tika pārdots par 26% vairāk auto nekā 2022. gadā. Savukārt vislielākā izaugsme piedzīvota elektroauto segmentā, kas Baltijā pērn pieauga par 63%, salīdzinot ar 2022. gadu. Tikmēr jaunu auto segmentā pārdošanas rādītāji bija stabili, saglabājoties 2022. gada līmenī, par spīti satricinājumiem ekonomikā, ko nesuši aizvadītie gadi. Pērnā gada sākumā novērojām jaunu auto tirgus atveseļošanos, un to pamatā ietekmēja iedzīvotāju finansiālās konfidences uzlabošanās, kas, jāatzīst, bija netipiski inflācijas rādītājiem, kā arī vajadzība pēc personīgās mobilitātes, kas aizvien ir daudzu cilvēku prioritāšu augšgalā. Ietekmi jūtam arī šogad. Proti, inflācijas drudzis ir pārvarēts, un cilvēki nākotni sāk vērtēt, balstoties uz prognozējamākiem apstākļiem, kas arī dod iespēju skaidrāk paredzēt personīgās investīciju iespējas. Aizvadītajā gadā būtiski auga pieprasījums pēc lietotiem auto ar nepieredzētu uzrāvienu oktobrī, kad apgrozījums lietoto auto segmentā auga par 87%, salīdzinot ar attiecīgo periodu 2022. gadā.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunajā 2021./2022.mācību gadā no 1.septembra klātienes mācībās drīkstēs piedalīties tikai tie skolēni un izglītības darbinieki, kuri digitālā vai papīra formātā varēs uzrādīt sadarbspējīgu vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu vai negatīvu Covid-19 testa rezultātu, savukārt pārējiem būs jārēķinās ar zināmām grūtībām un izaicinājumiem.

Ministru kabinets otrdien atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) piedāvātos grozījumus noteikumos par epidemioloģiskās drošības pasākumiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai, kuru mērķis ir noteikt tiesiskā regulējuma ietvaru izglītības un sporta procesa nodrošināšanai, sākot 2021./2022.mācību gadu klātienē. Kā norādīja IZM, turpmāk izglītības process īstenojams klātienē visās izglītības pakāpēs - tostarp vispārējā un augstākajā izglītībā.

Lai sāktu 2021./2022.mācību gadu un turpmāk nodrošinātu izglītības procesu epidemioloģiski drošā mācību vidē, divu metru distance nebūs jāievēro izglītības programmas apguvē vienā klasē, grupā vai kursā, tostarp dejās. Prasība tiek attiecināta arī uz starptautiskajām skolām.

Reklāmraksti

«Būs sprādziens pieprasījumā pēc granulu apkures. Mēs - «EUROTHERMO» esam epicentrā!»

,08.10.2013

Uzņēmuma «EUROTHERMO» uzstādītais 500 kilovatu «Heiztechnik» granulu apkures katls pagājušā gada ziemā 5000 kvadrātmetru teritorijas apkurināšanai patērēja vien 21 – 22 granulu maisus diennaktī.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Intervija ar uzņēmuma «EUROTHERMO» finansu direktoru VILNI ANTONIŠĶI.

Acīmredzot ne tikai Latvijā, bet arī visā Eiropā un Krievijā ir nepieciešama ekonomiska, funkcionāla un ērti lietojama apkure, tāpēc pēdējos gados, bet īpaši šajā sezonā ir jūtami audzis pieprasījums pēc granulu apkures iekārtām. To pierāda arī tas, ka uzņēmumam «EUROTHERMO» www.apkuressistemas.eu, kas piedāvā Eiropā augsti novērtētu Polijas un Čehijas ražotāju - «Defro», «Tekla Kotly», «Heiztechnik», «Ponast» cietā kurināmā – granulu, šķeldas, ogļu, malkas, apkures iekārtas, pāris gadu laikā izdevies ne tikai ievērojami izvērsties Latvijā, bet arī nostabilizēties Lietuvas, Igaunijas un Krievijas tirgū.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liela daļa Latvijas autoservisu pakalpojumu vēl aizvien tiek sniegti, tā dēvētajā, pelēkajā sektorā, tādējādi valsts makam garām aizpludinot 64 miljonus eiro gadā, liecina Latvijas Auto asociācijas veiktie aprēķini.

Ņemot vērā Latvijas autoparka lielumu, servisu un darbinieku skaitu, mehāniķu darba stundas, rezerves daļu apjomu, kā arī citus parametrus, asociācija aprēķinājusi, ka autoservisu pelēkajā sektorā gadā pazūd 38 miljoni eiro PVN un vēl 26 miljoni eiro iet secen, neveicot darbinieku sociālās iemaksas un IIN.

Pirms vairākiem gadiem, kad ēnu ekonomikai autoservisu nozarē pastiprināti pievērsās Valsts ieņēmumu dienests, tirgus it kā mazliet pierāvās, jo spiediens bija pietiekami liels, teic asociācijas valdes loceklis Ingus Rūtiņš.

«Bet to jau nevar noturēt mūžīgi. Jābūt kādam instrumentam, kas spēj šo spiedienu noturēt arī brīdī, kad kontroles mehānisms atlaižas, bet tāda instrumenta nav. Līdz ko masveida pārbaudes beidzās, tā viss aizgāja vecajās sliedēs un esam turpat, kur bijām 2005., 2006.un citos gados, nekas nav mainījies. Krāpjas gan ar algām, maksājot minimālās, masveidā izvairās no PVN apmaksas, īpaši, ja runājam par rezerves daļu tirdzniecību. Vairāk nekā 98% no visiem servisiem vairāk vai mazāk optimizē nodokļus,» skarbi secina I.Rūtiņš.

Auto

Konkurences uzraugi Auto asociācijai piemēro 10,4 tūkstošu eiro sodu

Žanete Hāka,11.08.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) pieņēmusi lēmumu sodīt biedrību Auto Asociācija par aizliegtu vienošanos, kas vērsta uz auto remontdarbu veicēju konkurences ierobežošanu.

Biedrībai piemērots naudas sods 10,4 tūkstošu eiro apmērā, kas ir 4% no tās iepriekšējā gada apgrozījuma, informē KP.

KP konstatēja, ka asociācijas biedri – lielākie jaunu automašīnu tirgotāji un pilnvaroto servisu īpašnieki Latvijā – asociācijas ietvaros apsprieduši jautājumus, kas saskaņā ar Konkurences likumu katram uzņēmumam jārisina individuāli.

Auto Asociācijas biedri savā starpā apsprieda kopīgu stratēģijas veidošanu attiecībā uz apdrošināšanas akciju sabiedrībām, kā arī vienotu noteikumu izstrādi, kas operatīvā līzinga gadījumā nosaka, kur veikt jaunu automašīnu apkopi un remontu.

Ekonomika

No 2028.gada Latvija plāno īstenot uz rezultātu vērstu vadības budžeta pieeju

LETA,14.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 2028.gada Latvija plāno īstenot uz rezultātu vērstu vadības budžeta pieeju, kas saskaņota ar attīstības plānošanu un vidēja termiņa plānošanas fiskālajiem noteikumiem, teikts Finanšu ministrijas sagatavotajā un Ministru kabinetā iesniegtajā informatīvajā ziņojumā.

FM ziņojumā norāda, ka Latvijā budžets, tā struktūra, programmas savu veidolu lielā mērā nemainīgu ir saglabājušas vairāk nekā 20 gadus, bet pa šo laiku ir notikušas būtiskas izmaiņas - ieviesti budžeta elastības instrumenti, ieviesta vidēja termiņa budžeta plānošana. Programmu budžets tika ieviests 1997.gadā, kopš tā laika atsevišķām ministrijām budžeta struktūra pēc būtības nav mainījusies, kā arī dažādiem budžeta resoriem ir dažāda budžeta detalizācija programmās un apakšprogrammās.

Tajā pašā laikā Latvijā un pasaulē notiek mērķtiecīga virzība uz rezultātu vērtēšanas pieeju, un esošais budžeta veidošanas ietvars tam esot administratīvi smagnējs un ierobežojošs.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd ir brīvas vietas pirmsskolas grupās vienpadsmit Rīgas pašvaldības izglītības iestādēs - gan bērniem no pusotra gada, gan no trīs un piecu gadu vecuma, informē Rīgas dome.

Iespēja pieteikt mazuļus no pusotra gada vecuma ir Rīgas 232. pirmsskolas izglītības iestādē un Rīgas 244. pirmsskolas izglītības iestādē (mazākumtautību grupās), pirmsskolas izglītības iestādē Laismiņa un pirmsskolas izglītības iestādē Jumis.

Savukārt brīvas vietas bērniem vecumā no trim gadiem ir piecās pirmsskolas izglītības iestādēs: Rīgas 36. pirmsskolas izglītības iestādē, Rīgas pirmsskolas izglītības iestādē Ābelīte, Rīgas 232. pirmsskolas izglītības iestādē, Rīgas 112. pirmsskolas izglītības iestādē (mazākumtautību grupā), kā arī Rīgas 124. pirmsskolas izglītības iestādē Dzērvenīte.

Pieejamas arī brīvas vietas grupās, kas paredzētas mazākumtautību bērniem no 3 gadu vecuma un ir atvērtas skolās - Rīgas Itas Kozakevičas Poļu vidusskolas pirmsskolas sagatavošanas grupās un Rīgas 62. pirmsskolas izglītības iestādē, kā arī Rīgas Rīnūžu vidusskolas pirmsskolas grupās.

Finanses

BTA: Apdrošinātājiem jāmeklē risinājumi, kā paātrināt tāmju saskaņošanu ar autoservisiem

Žanete Hāka,13.04.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nokļūstot autoservisā, auto īpašnieku visvairāk interesē laiks, kādā mašīna tiks saremontēta un darbu izpildes kvalitāte, liecina BTA pētījums. To apliecina arī autoservisa Senson Paint mārketinga nodaļas vadītājs Dmitrijs Skripņiks, kurš uzsver, ka apdrošinātājiem un autoservisiem jāturpina meklēt risinājumi, kā paātrināt remontdarbu tāmes izskatīšanas un apstiprināšanas laiku.

Nonākot servisā klientam neizbēgami ir stress un trauksme, jo īpaši, ja tas noticis pēc avārijas. Viņš satraucas par to, cik ilgu laiku būs jāiztiek bez mašīnas, cik kvalitatīvi darbs tiks veikts, cik remonts izmaksās, vai tam būs garantija. Taču būtiskākais ir laika jautājums, kas bieži ir atkarīgs arī no tā, cik ātri serviss ar apdrošinātāju vienosies par remontdarbu tāmi. Tā kā gan servisam, gan apdrošinātājam būtiskākais ir tas, lai klients ir apmierināts, šajā virzienā jāturpina aktīvi strādāt, situāciju vērtē autoservisa Senson Paint mārketinga nodaļas vadītājs Dmitrijs Skripņiks.

Tam piekrīt arī AAS “BTA Baltic Insurance Company” Apdrošināšanas atlīdzību departamenta Ekspertīžu nodaļas vadītājs Ilmārs Džeriņš, kurš atzīst, ka nesen veiktā BTA pētījumā tieši remontdarbu ilgums tika atzīts par biežāko jautājumu, ko klients uzdod servisam. “Pētījumā anonīmi aptaujājām 89 autoservisus visā Latvijā. No tiem 64% atzina, ka OCTA un KASKO ietvaros remontdarbu ilgums ir galvenais jautājums, kas satrauc klientu. Turklāt, vērtējot faktorus, kas nosaka, cik laba vai neveiksmīga ir auto servisu sadarbība ar apdrošinātājiem, kā būtiskāko parametru servisi nosauca tāmes izskatīšanas un apstiprināšanas laiku. Abi šie rādītāji parāda, ka apdrošinātājiem ir jāmeklē risinājumi, kā paātrināt tāmju saskaņošanu ar autoservisiem,” vērtē Ilmārs Džeriņš.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Tehnoloģijas

Iedzīvotājus saziņā ar klientu servisu visvairāk kaitina ilga gaidīšana un lieka pogu spaidīšana

Db.lv,26.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāk nekā pusi Latvijas iedzīvotāju saziņā ar klientu servisu kaitina pārāk ilga gaidīšana pie tālruņa klausules un nepieciešamība sazināties pa maksas tālruni, liecina finanšu tehnoloģiju uzņēmuma «Mobilly» veiktā aptauja.

Arī «Mobilly» izpilddirektors Ģirts Slaviņš atzīst, ka labā prakse būtu pēc iespējas atvieglot saziņu ar klientu servisu, lai sniegtu nepieciešamo palīdzību.

Trīs galvenās lietas, kas Latvijas iedzīvotājus visvairāk kaitina saskarsmē ar dažādu uzņēmumu un pakalpojumu sniedzēju klientu servisu, ir pārāk ilga gaidīšana pie tālruņa klausules (61%), nepieciešamība sazināties pa maksas tālruni (53%) un sastapšanās ar automātisko atbildētāju (41%). Teju trešdaļai jeb 29% aptaujāto nepatīk, ja, gaidot savienojumu, jāklausās mūzika vai savs vēstījums jāierunā automātiskajā atbildētājā. Savukārt 27% kaitinošs šķiet ilgais ceļš līdz savienojumam ar operatoru, kad vispirms jāizvēlas sarunas valoda, temats un citi soļi.

Ekonomika

Otrā persona Nr.1 Latvijā – Sandis Karelis

Jānis Goldbergs,05.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otro personu TOP pirmo vietu pēc Dienas Biznesa vērtējuma ieņēmis Uzņēmumu reģistra (UR) galvenā valsts notāra vietnieks Sandis Karelis, jo par viņu atrodams vislielākais skaits atklātu norāžu un pārmetumu Latvijas medijos, tostarp Dienas Biznesā.

Pārmetumi tieši skar iestādes darbību, bet aiz nekārtībām un bardaka pēc pašas iestādes reglamenta stāv S. Karelis, kurš ir patiesais UR vadītājs un kontrolē būtiskākos aspektus iestādes darbībā. TOP pirmās vietas ieguvēju nosakot, anonīmos vērtējumus Dienas Bizness vērā neņēma.

Ceļš no knapināšanās līdz pārmetumiem par tēriņiem un politikai

Sandis Karelis, šobrīd UR galvenā valsts notāra vietnieks, iestādē sācis strādāt 2001. gadā, savu pašreizējo stāvokli sasniedzot 10 gadu laikā. 2011. gadā viņš pirmo reizi kļuva par galvenā valsts notāra vietnieku un kopš tā brīža turpina pildīt šo amatu.

Otrās personas – milzu ietekme priekšnieku ēnā

Dienas Bizness pēc uzņēmēju sniegtās informācijas intervijās, neformālās sarunās, norādēs...

Stājoties amatā, Sandim Karelim piederēja divas BMW automašīnas, nebija deklarētu uzkrājumu bankās vai skaidrā naudā. Pirmajos desmit gados S. Kareļa alga svārstījās no 5 līdz 12 tūkstošiem latu gadā. Šajā laikā amatpersona piepelnījās, gan strādājot SIA Securitas Latvia kā apsargs paralēli vecākā referenta darbam, gan vēlāk vadot pulciņu Iecavas Kultūras namā. Kļūstot par valsts galvenā notāra vietnieku, S. Karelis piestrādāšanu otrajā darba vietā uz laiku atmet. BMW nomaina jaunāks Opel Astra Caravan. Viņam pieder dzīvoklis Iecavā, uzkrājumi deklarācijā tā arī neparādās.

2019. gadā S. Karelis paralēli darbam UR bija Iecavas novada domes pašvaldības deputāts. Valdījumā parādās 2017. gada Citroen C4 Picasso un parādsaistības atbilstoši jaunas mašīnas iegādei. Alga izaugusi līdz 34 tūkstošiem eiro gadā. Vēl aizvien S. Kareļa deklarācijās neparādās uzkrājumi. Tur neizdodas atrast arī darījumus, kas būtu lielāki par 20 minimālajām mēnešalgām, lai arī automašīnas tiek pirktas un pārdotas, tādēļ jāpieņem, ka tie visi bijuši mazāki darījumi.

Mājienus par to, ka S. Karelis tomēr tērē vairāk, nekā iespējams, 2020. gada 22. septembrī izteica žurnāliste Dana Dravniece Vakara Ziņās, publicējot foto no Kareļu ģimenes ceļojuma uz Islandi 2020. gada janvārī un Abū Dabī, tostarp Dubaiju 2019. gadā. Tāpat žurnāliste sociālajā tīklā Facebook bija atklājusi, ka 2019. gadā visi Kareļi vai daļa šīs ģimenes locekļu pabijuši arī Londonā, Maltā, Spānijā, Sāremā, Grieķijā, Kiprā un tepat Pērnavā, apmeklējot spa. Proti, šis bezkaislīgais mājiens Vakara Ziņās patiesībā ir par to, ka nauda rodas kaut kur no malas, un tam par iemeslu ir paša S. Kareļa deklarācijas.

Proti, acīmredzami, ka pēdējā laikā ir pārdota automašīna, visticamāk, ka no 30 tūkstošu eiro gada algas rodas uzkrājumi, bet tie nav uzrādīti deklarācijā, un šo sīko neprecizitāšu dēļ rodas iespaids, ka amatpersonai ir nelegāli ieņēmumi. Pēc Dienas Biznesa aplēsēm, S. Karelis spēja apmaksāt ceļojumus un ģimenes izklaides kā vienīgais ģimenes pelnītājs, tomēr ir bijis nedaudz izklaidīgs finanšu uzskaitē, un 2018. gada deklarācijā vajadzēja parādīties naudas uzkrājumiem no automašīnas pārdošanas, kas vēlāk tiek tērēti ceļojumiem.

Tā mācība, ko Dienas Bizness saskata S. Kareļa karjerā un dokumentu kārtošanā, drīzāk ir ņemama vērā tālākās profesionālās darbības aplūkošanā, nekā mistiskās aizdomās. Proti, ja paša deklarāciju aizpildīšana, kas ir likuma prasība, iespējams, ir mazliet nepilnīga, tad kāda ir attieksme pret kārtību, veidojot dokumentus un uzskaiti Uzņēmumu reģistrā? Tad vēl startēšana politikā! Latvijas Republikas likumdošana neliedza S. Karelim būt Iecavas novada domes deputātam, tomēr tik augsta līmeņa amatpersonai savā dzīvē vajadzētu spēt nošķirt politisko varu no izpildvaras, lai arī pašvaldības ir zemāka līmeņa politiskā vara un tieši neizdod regulējumus UR.

Tas ir ētiskais princips demokrātiskā valstī, kuru vēl aizvien Latvijā ļauj pārkāpt, bet tajā pašā laikā vairums augstāko amatpersonu saprot būtisko robežšķirtni, uzsverot, ka šeit vērā netiek ņemti skolu direktori vai bērnudārzu vadītājas. Runa ir par otrās amatpersonas lietu sapratni pašā varas struktūrā, un tā ir bijusi greiza. Proti, neviens nepārmestu, ja S. Karelis piepelnītos apsardzē vai vadītu pulciņu kultūras namā, bet pašvaldības deputāts ir politiķis, likumdevējs, nevis likumu izpildītājs.

Kurš vada UR, un kāds ir iznākums?

Visnotaļ detalizētu izpēti par to, kurš ir UR patiesais vadītājs, veicis medijs NRA.lv, 2020. gada 15. septembrī publicējot pētījumu, kura galvenais secinājums ir, ka UR juridiskā vadītāja ir galvenā valsts notāre Guna Paidere, tomēr faktiskais vadītājs ir viņas vienīgais vietnieks Sandis Karelis. Secinājumu pamatā ir nevis kaut kādi anonīmi ziņojumi vai attālas norādes, bet gan valdībā apstiprināts UR nolikums, kas arī nosaka S. Kareļa reālās iespējas, proti, viņa pakļautībā ir Juridiskā nodaļa un Kontroles nodaļa – 21 atslēgas darbinieks. Turklāt pēc reglamenta S. Karelis dod priekšlikumus un uzdevumus Funkciju izpildes departamentam, kas lemj par iesniegtajiem dokumentiem. Tāpat ar reglamenta 13.3 punktu noteikts, ka tieši vietnieks “veido un īsteno reģistra politiku juridiskajos jautājumos, kā arī nodrošina iekšējās kontroles sistēmu izveidi un darbību šajā jomā”.

Īsāk, G. Paiderei paliek pavisam vispārīgas lietas – veikt pārvaldes iestādes vadītāja funkcijas, veidot UR iekšējo organizatorisko struktūru un nodrošināt UR darbības tiesiskumu. Kā blakusefekta piemēru šādai vietnieka ietekmei NRA min SIA Venttrans Riga piemēru, par ko sīkāk var lasīt NRA.lv. Tomēr netrūkst arī citu piemēru, par kuriem rakstījuši praktiski visi Latvijas mediji, piemēram, Olainfarm lieta, kur S. Karelis ir lēmis par līdzmantinieču iesniegumu. Visa šī lieta ar uzņēmumu padomju un valžu reģistrācijām, pārreģistrācijām, akciju pārdošanas mēģinājumiem, kas pēdējā brīdī apturēti, tiesāšanos, maldīšanos trīs mantinieku tiesībās, kā dēļ tika sasauktas divas UR Konsultatīvās padomes sēdes, ir īsts mudžeklis, kur kopumā ir grūti atrast konkrētus vaininiekus, neriskējot ar tiesvedību.

Par Konsultatīvās padomes sēdēm Dienas Biznesā rakstīts vairākkārt, tostarp 2019. gada 27. martā. Pat no jurisprudences ļoti tālu stāvošam cilvēkam top skaidrs, ka visa Olainfarm lieta izskatītos vienkāršāk, ja ar UR darbību viss būtu kārtībā. S. Karelis vada Konsultatīvās padomes sēdes, tās protokolē viņa pakļautībā esoši juristi, UR seko padomes norādēm, un seko Augstākās tiesas spriedums ar norādi, ka UR un Konsultatīvā padome likumu piemērojusi nepareizi.

Uzņēmēji sūdzas bieži, pārmetumi atkārtojas

Uzņēmēju piezīmes par UR ir neglaimojošas, proti, ir tik daudz un dažādu veidu, kā UR var sagandēt uzņēmēja ikdienu, ka visus uzskaitīt būtu grūti. Dienas Bizness no gada uz gadu fiksē uzņēmēju pārmetumus, bet izskatās, ka situācija mainās pārāk lēni vai nemainās nemaz. Piemēram, uzņēmējs Viesturs Tamužs 2020. gadā pauž: “Bija pieredze, kura rediģēja manu sapratni par Uzņēmumu reģistru un par manu uzņēmumu drošību krasi negatīvā virzienā!” Proti, UR reģistrēja – izdarīja ierakstu, un tas kļuva redzams SIA Lursoft un SIA Firmas LV sistēmās. “Pēc tam šo ierakstu Uzņēmumu reģistrs dzēsa un izlikās, ka tāda vispār nav bijis,” tā V. Tamužs.

Viņaprāt, šis gadījums parāda, ka šādā veidā var dzēst jebkuru elektronisko ierakstu Uzņēmumu reģistrā. Ir bijuši vēl skarbāki brīdinājumi par to, ka uzņēmumu var vienkārši nozagt, ja vien uzņēmējs nepasūta maksas pakalpojumu Lursoft par ikdienas izmaiņām dalībnieku sastāvā. Par to ir atsevišķs stāsts 2018. gadā. “2018. gada 15. jūnija rītā izrādījās, ka SIA NULE 11, atbilstoši Lursoft datiem, vairs nav SIA AM Birojs vairākuma daļu īpašnieks, izrādījās, ka tas vispār nav šīs sabiedrības dalībnieks. Tikai pateicoties tam, ka pasūtām Lursoft pakalpojumu un tiekam brīdināti par jebkādām izmaiņām uzņēmuma dalībnieku sarakstā, mēs pamanījām UR pieļauto kļūdu un spējām to laikā novērst,” Dienas Biznesam 2018. gada 19. decembrī atklāja SIA AM Birojs jurists Māris Krūze.

Neieslīgstot Olainfarm sāgas dalībnieku izteikumos par UR, jo to ir daudz, var secināt, ka daļa vainas par šī uzņēmuma maldīšanos trīs mantiniecēs būtu jāuzņemas institūcijai un, iespējams, konkrēti S. Karelim.

Visbeidzot seko stāsts par izmaiņām UR likumā, kas paredzēja, no vienas puses, bezmaksas pieeju UR vairākiem atlasītiem datiem, no otras puses, padarīja neiespējamu to iegūšanu. 2020. gadā diskusijas bija par daudziem publiski izskanējušajiem strīdīgiem UR lēmumiem. Proti, bija gan atteikumi apturēt uzņēmuma dalībnieku vai akcionāru sapulču lēmumu reģistrāciju, bija lēmumi, kas noteica informācijas izsniegšanu vai arī otrādi – neizsniegšanu. 2020. gads noslēdzās ar kārtējo vilšanos, kad vairāki juristu kantori Rīgā klientu – uzņēmēju – vārdā turpināja kritizēt reģistra darba efektivitāti, patiesā labuma guvēju reģistrācijas kārtību un citas lietas. Visbeidzot pērnajā gadā ievērības cienīgs ir fakts, ko apraksta medijs Pietiek 23. augustā, kur stāsta sāls ir S. Kareļa lēmums “bēdīgi slavenās Vecrīgas viesnīcas lietā”.

Rakstā norādīts uz anonīma eksperta no Ukrainas izmantošanu. Runa ir par 12 miljonu vērtu komercķīlu, un sabiedrībai pat nav zināms, kas ir šis eksperts ar iniciāļiem G. M. Vēl vairāk, 30. augustā Pietiek ir saņēmis atbildi, kurā teikts, ka informācija par ekspertu ir ar ierobežotu pieejamību, ko noteicis UR. Jau 2021. gada sākumā Dienas Bizness publicēja Sorainen Latvijas biroja vadošās partneres, zvērinātas advokātes Evas Berlaus viedokli par PLG reģistrāciju, kura ievadā viņa saka: “Runāju par šo tēmu ik gadu, un tā nenoveco. Ja banku sektorā ir sākusies nopietna diskusija par to, ka AML prasības un izmeklējošo dienestu darbības ir jāapspriež un, iespējams, ir nepieciešama kāda konstruktīvāka pieeja, tad Uzņēmumu reģistra gadījumā, kur jāreģistrē patiesā labuma guvēji (PLG), pilnīgi nekas nav mainījies trīs gadus.”

Līdztekus E. Berlaus viedoklim publicējām arī UR vadītājas G. Paideres atbildi uz pārmetumiem, tomēr zemteksts visā stāstā ir, ka UR patiesībā vada S. Karelis un juridiskā vadītāja vien publiski atbild par vietnieka neizdarībām.

Mentors un politiskā ietekme

Lai arī ir norādes par neizdarībām, par kurām tieši ir atbildīgs S. Karelis, un šāda prakse turpinās gadiem, viņš turpina pildīt tieši UR galvenā notāra vietnieka amatu, un līdz šim nav bijušas pat diskusijas par to, ka šim ierēdnim būtu vajadzīga rotācija uz kādu citu iestādi, proti, ka viņš ir aizsēdējies vienā vietā, lai arī ieņemamais amats ir pietiekami augsts, lai par šādu lietu runātu. Kādēļ tā? Iespējams, saknes ir meklējamas laikā, kad S. Karelis piedzīvoja paaugstinājumu, un tas sakrīt ar brīdi, kad Gaidis Bērziņš atkārtoti kļuva par tieslietu ministru.

Uzņēmumu reģistrs ir Tieslietu ministrijas pakļautības iestāde, un, ja vien ministrs būtu bijis ar pietiekamu ietekmi, tad būtu varējis iespaidot procesu. Par iespēju, ka tieši G. Bērziņš ir S. Kareļa mentors vai aizstāvis politiskajā vidē, liecina kāds cits fakts, ko pētījis TV3 raidījums Nekā personīga. Proti, 2020. gada 8. martā raidījums sākas: “Ar bijušo tieslietu ministru Gaidi Bērziņu saistīts uzņēmums saņēmis maksājumu it kā par sniegtām konsultācijām Olainfarm mantinieču lietā. Bērziņš, būdams Uzņēmumu reģistra Konsultatīvajā padomē, palīdzēja panākt vajadzīgo rezultātu.”

Starp citu, rakstot par Konsultatīvās padomes lēmumiem, Dienas Bizness lūdza arī G. Bērziņa skaidrojumus, kuros viņš krasi norobežojās no konkrētības, lai lēmumi netiktu saistīti ar Olainfarm lietu, tomēr visiem aptaujātajiem juristiem bija skaidrs viedoklis, ka padomes sēdes tiek sasauktas tieši šī iemesla dēļ. Jau izklāstījām, ka S. Karelis stāv aiz neskaitāmiem reģistrācijas lēmumiem tieši Olainfarm lietā un Konsultatīvās padomes lēmumu izmantošanas iznākuma Augstākajā tiesā.

Viss kopumā norāda uz to, ka S. Kareļa politiskā aizmugure ir Latvijas stabilākās un vecākās varas partijas Nacionālā apvienība Visu Latvijai! – Tēvzemei un Brīvībai/LNNK līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš, turklāt, iespējams, tieši šis jurists ar ilggadējo pieredzi ir viens no labākajiem S. Kareļa padomdevējiem. Vismaz oficiāli viņš ir UR konsultatīvajā padomē, un abi tā vai citādi ir saistīti ar lēmumiem pēdējo gadu skandalozākajā lietā. Vai var pārmest, ka kāds jurists ar lielu ietekmi politikā ik pa laikam pamāca Uzņēmuma reģistra ietekmīgāko vīru? Ja Olainfarm gadījumā būtu jārunā ar juristiem, vai viņi šeit saskata riskus un kādus, tad, raugoties politiskās skatuves virzienā, riski ir acīmredzami, jo UR nodarbojas arī ar politisko partiju reģistrāciju, biedrību un kustību reģistrāciju.

Savukārt no savlaicīgas reģistrācijas ir atkarīgs tas, vai partija varēs piedalīties vēlēšanās, vai saņems valsts atbalstu politiskai partijai korektas pārreģistrācijas gadījumā un kuras personas būs atbalsta saņēmēji. Par piemēru var ņemt savulaik nevēlamo un šobrīd jau izjukušo Artusa Kaimiņa partiju Kam pieder valsts, kur ir pietiekami daudz piemēru paraugiem, lai spriestu, vai viss šajā jomā ir labi. 2022. gada 1. oktobrī notiks 14. Saeimas vēlēšanas, kas nozīmē, ka jaunu partiju reģistrācija, lai piedalītos šajās vēlēšanās, vairs nav iespējama. Visticamāk, par to, vai visi ir paspējuši laikā reģistrēties, uzzināsim tuvākajā laikā, kā arī par to, vai S. Karelis vai viņa padotie mēģinājuši ietekmēt politisko procesu, kādu no reģistrācijām atsakot vai kavējot.

Epilogs

Šīs ietekmīgās otrās personas stāsts neapšaubāmi liecina par to, ka S. Karelis ir ieguvis pietiekamu profesionalitāti, pieredzi un rūdījumu, lai būtu kas vairāk nekā vietnieks iestādē. Iespējams, ka ir laiks dodies lielajā politikā un pēc gada startēt vēlēšanās, jo politiķa pieredze Iecavā jau ir. Iespējams, ka jāpiesakās pašam vadīt kādu valsts iestādi, uzņemoties pilnu atbildību par sekām, kas iestājas pēc iestādes lēmuma, vienlaikus dodot iespēju kādam citam mainīt kārtību UR, kas jau 10 gadus šķiet pierasta un nemainīga.

Tēma par ierēdņu rotāciju īpaši kļuva aktuāla 2016. gadā, kad arī notika rotācijas atsevišķās valsts iestādēs. Civildienesta likums nosaka ierēdņa tiesības uz pastāvīgu civildienestu, nevis uz pastāvīgu amatu vienā un tajā pašā iestādē neierobežoti ilgu laiku, un to likumdevējs ne velti ir paredzējis, jo valsts interese kopumā ir ne tikai tiesiskuma un kārtības saglabāšana, bet arī tēla un reputācijas jautājums. Pēc noklusējuma, tieši labas reputācijas vārdā iestāžu vadītāji ik četrus gadus iet uz konkursiem, daudzām pirmajām personām ir noteikts kalpošanas ilguma limits, un tieši tādēļ ir jautājums, kādēļ rotāciju nepiedzīvo amatpersona, kas pēc iestādes reglamenta ir apveltīta ar lielāku varu nekā tās vadītājs, kas ienācis konkursa kārtībā.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Foto: Riepugaraza.lv / Riepu garāža

Kad runa ir par drošību uz ceļa, nav iespējams pieļaut kompromisus. Kādam var šķist, ka riepu izvēle ir tikai neliela nianse, taču tā nav – riepas ietekmē gan drošību, gan braukšanas komfortu. Tāpēc viens no uzdevumiem gan autovadītājiem, gan uzņēmumiem ir aprīkot savu automašīnu ar kvalitatīvām riepām un izvēlēties uzticamu pakalpojumu sniedzēju, kas to paveiks profesionāli. Lasi un uzzini, kāpēc riepas, diskus un ar šīm komponentēm saistītus pakalpojumus meklēt Riepu garāžā!

Kas ir Riepu garāža?

Uzņēmums Riepu garāža ir viens no vadošajiem riepu mazumtirdzniecības tīkliem Latvijā, kas piedāvā ne tikai jaunas vasaras riepas, ziemas riepas, vissezonas riepas un diskus, bet arī augstākā līmeņa servisu un konsultācijas. Zīmols darbojas tirgū jau vairāk nekā 10 gadus un šajā laikā ir izveidojis uzticamu un stabilu pozīciju riepu tirdzniecības un montāžas nozarē. Tam ir 5 filiāles Rīgā, nodrošinot 20 riepu montāžas vietas, kā arī interneta veikals ar plasāko piedāvājumu uz bezmaksas riepu piegādi pa visu Latviju.

Būvniecība un īpašums

Fromane: Nav pamata uzskatīt, ka ēnu ekonomikas mazināšanā panākts būtisks progress

LETA,18.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā gadā Latvijā ēnu ekonomikas īpatsvars gandrīz visās komponentēs ir nedaudz samazinājies, piemēram, 2015.gadā aplokšņu algu īpatsvars nozarē bija 36,3%, bet 2016.gadā tas sarucis līdz 34,6%, intervijā aģentūrai LETA sacīja Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane, atsaucoties uz jaunākā pētījuma par ēnu ekonomiku būvniecības nozarē datiem.

Vienlaikus uzņēmuma ienākumu neuzrādīšanas īpatsvars gada laikā sarucis no 31,6% līdz 30%, darbinieku skaita neuzrādīšana samazinājusies no 23,5% līdz 20,5%, savukārt neoficiālo maksājumu jeb kukuļu līmenis nozarē arī ir samazinājies no 17,9% līdz 15,1%.

Pēc Fromanes teiktā, nav pamata uzskatīt, ka ēnu ekonomikas mazināšanā ir panākts būtisks progress, bet kopējā tendence ir pozitīva un būvniecības uzņēmumiem ir radusies sajūta, ka situācija nozarē uzlabojas."Neskatoties uz to, ka pērn būvniecības nozarē bija ļoti liels kritums par 17,5%, šogad samazinājums ir visās būtiskākajās ēnu ekonomikas komponentēs. Jāņem vērā, ka apstākļos, kad nozarē ir ļoti būtisks apmēru kritums, ēnu ekonomika vienmēr samazinās lēnāk nekā straujas izaugsmes periodā. Skaidrs, ka būvniecības uzņēmumiem ir radusies sajūta, ka situācija nozarē uzlabojas.

Citas ziņas

Latvijā norisināsies klientu servisa kvalitātes pētījums

Gunta Kursiša,25.01.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kampaņas Uzslavē labu servisu! ietvaros Latvijā norisināsies klientu servisa kvalitātes pētījums, kurs mērķis ir noskaidrot klientu servisa kvalitātes līmeni trīs kategorijās – Bizness patērētājiem, Bizness biznesam un valsts, pašvaldību iestādes.

Kampaņu Uzslavē labu servisu! rīko Labsservis.lv sadarbībā ar Lattelecom.

Patērētāji savu favorītu var ieteikt portālā uzslave.lv. Vienlaikus sabiedrības novērtējumam notiks arī pētījums «Slepenais pircējs», ko veiks klientu servisa uzlabošanas uzņēmums Dive Latvija, kas klātienē izvērtēs uzņēmumu dažādos ar klientu servisu saistītos jautājumus, stāsta Unda Krieviņa, Labsserviss.lv vadītāja Latvijā.

«Ja tirgū ir vairāki uzņēmumi, tad arī tik mazā valstī kā Latvija prasības aug un attiecīgi paaugstinās saņemto pakalpojumu kvalitāte,» stāsta Lattelecom Biznesa klientu daļas vadītājs Gusts Muzikants, norādot, ka kampaņa Uzslavē labu servisu! ir iespēja pievērst uzmanību apkalpošanas nozīmīgajai lomai un vienlaikus arī iespēja attīstīt pakalpojumu vidi Latvijā.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izejvielu sadārdzinājums un darbaspēka pieejamība būs galvenie ēdināšanas nozares izaicinājumi

Uzņēmēji DB un DNB bankas rīkotā apaļā galda diskusijā prognozē jaunu spēlētāju ienākšanu tirgū un paredz, ka nākotnē varētu pieaugt gatavo maltīšu piegādes klientiem.

Kāda šobrīd ir situācija sabiedriskajā ēdināšanā? Vai, uzlabojoties ekonomiskajai situācijai un augot iedzīvotāju labklājībai, ēdināšanas uzņēmumi izjūt tendenci vairāk ieturēt maltīti ārpus mājas?

McDonald’s Mārketinga direktore Baltijas valstīs Baiba Zaķe:

Šobrīd noteikti ēšana ārpus mājas kļūst arvien populārāka. Ja kādu laiku bija sajūta, ka cilvēki vairāk gatavo, tagad vairs tā nav. Jo laika, kas paliek pāri pēc saspringtās ikdienas, ir tik maz, ka cilvēki labāk izvēlas vairāk laika pavadīt ar draugiem un ģimeni, nekā būt pie katliem. Redzam arī, ka McDrive vairāk cilvēku brauc, lai ietaupītu savu laiku, paņem maltīti un brauc tālāk.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes (RD) priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Andris Ameriks kopā ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Kasparu Gerhardu šodien apsekoja Rīgas pirmskolas izglītības iestādes, kurām šogad ir veikti siltināšanas darbi Klimata pārmaiņa finanšu instrumenta finansētā (KPFI) projekta ietvaros un uz ēkas fasādēm realizētas RD Īpašuma departamenta izstrādātie mākslinieciski dekoratīvās apdares risinājumi.

Vispirms tika apsekota Rīgas 148.pirmsskolas izglītības iestāde Tomsona ielā 18, uz kuras RD Īpašuma departamenta Būvniecības pārvaldes arhitekte - projektu vadītāja Dace Baidekalne ir radījusi stāstu Mana pilsēta. «Stāsta pamatā ir vēlme bērniem radīt iespēju izzināt savu apkārtējo vidi un pilsētu. Tāpēc uz ēkas fasādes stilizētos zīmējumos, krāsainos pasteļtoņos attēlota Rīgas pilsēta. Atpazīstamas celtnes, mūsu pilsētas identitātes zīmes un pilsētas ikonas vienkopus. Zīmējumi ir radīti bērnam saprotamā lielumā, kas kopumā rada personisko bērnu dārziņa pasaulīti,» par savu darbu stāsta Dace Baidekalne.

Pēc tam amatpersonas klātienē apsekoja Rīgas 252.pirmsskolas izglītības iestādi Purvciema ielā 32. Uz bērnudārza ēkas fasādes ir radīti krāsaini putniņi un putnu būrīši, kas D. Baidekalnes skatījumā simbolizē saulaino bērnību.

Eksperti

Varbūt pienācis laiks likt izšķērdētājiem maksāt?

Ivars Jakovels, Jelgavas domes neatkarīgais deputāts,04.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

To, ka uzņēmējs Kirovs Lipmans sūdzas par valsts iestāžu attieksmi konkrētā lietā, bet valsts iestāde – Privatizācijas aģentūra Ministru kabineta uzdevumā – ar viņu tiesājas, pamanīju jau aptuveni pirms gada.

Mums katram var būt atšķirīgs viedoklis par Kirovu Lipmanu, bet gadījums bija patiešām kliedzošs. Iesākumā valsts iestāde - Finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības komisija (FKTK) izsniedza izziņu, ka uzņēmēja dēls drīkst iegādāties AS «Grindeks» akcijas un pēc to iegādes nevajadzēs izteikt obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu pārējiem akcionāriem. Pēc tam iestāde apgalvoja tieši pretējo - ka tā darīt tomēr nedrīkstēja un Lipmanu ģimenei iestājies pienākums izteikt obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu.

Iestāde jau ne par ko neatbild, savu viedokli tā var arī mainīt, un cietējs ir tas, kurš pārsteidzīgi uzticējies FKTK. Tā kā uzņēmējs nebija gatavs katru dienu pakļauties jaunai ierēdņu un politiķu garastāvokļa maiņai, tiesu darbos iesaistījās arī Privatizācijas aģentūra.

Bankas

Kā kreditēšanas tendences vērtē uzņēmumi un kā - bankas?

Žanete Hāka,05.01.2018

1. attēls. MVU pieprasījums pēc kredītiem banku un uzņēmumu vērtējumā

(par pieprasījuma pieaugumu ziņojošo banku neto skaits un par finansējuma vajadzību pieaugumu ziņojošo uzņēmumu neto skaits, %)

Piezīmes:

1 – vidēji 1. un 2. gada ceturksnī;

2 – līdz 2014. gadam ir pieejami dati par banku vērtējumu par uzņēmumu pieprasījumu kopumā, neizdalot MVU sektoru;

3 – vidēji banku kredītiem un banku kredītlīnijām, overdraftiem, kredītkartēm 1. pusgadā;

4 – aptaujas dati par uzņēmumu finansējuma pieejamību publicēti par 2009., 2011. un 2013. - 2017. gadu Eiropas Komisijas mājas lapā.

Datu avots: Latvijas Bankas dati, Eiropas Komisijas mājas lapa, autora aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

Tirdzniecība un pakalpojumi

Noteikti laba servisa uzņēmumi 2013

Žanete Hāka,15.04.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēgusies klientu servisa kvalitātes uzlabošanas kampaņa Uzslavē labu servisu!, un apbalvoti uzslavētākie uzņēmumi dažādās nominācijās trīs kategorijās – «Bizness patērētājam», «Bizness biznesam» un «Valsts un pašvaldību iestādes».

Martā sabiedrība vērtēja labo klientu servisu un uzslavēja uzņēmumus un valsts, pašvaldību iestādes portālā uzslave.lv. Paralēli uzslavām norisinājās ekspertu vērtējumi, ko veica Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera un Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija. Savukārt Labsserviss.lv sadarbībā ar Dive Latvija visu martu veica klientu servisa kvalitātes pētījumu Slepenais pircējs.

Kā uzslavētākais uzņēmums B2B kategorijā apbalvots SIA Officeday Latvia.

Par sabiedrībai un vienlaikus arī uzņēmējiem draudzīgāko pašvaldību vai tās iestādi tika atzīta Siguldas pilsētas dome, savukārt nominācijā «Sabiedrībai draudzīgākā padotības/pārraudzības valsts pārvaldes iestāde» apbalvojumu saņēma Latvijas Patentu valde. Tāpat kā «Uzņēmumiem draudzīgākā padotības/pārraudzības valsts pārvaldes iestāde» nosaukta Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Lūkojāmies arī uz Kipru, Šveici, Luksemburgu, Lielbritāniju, Maltu. Visas šīs valstis no mūsu skatu punkta Latvijai zaudē,» saka investīciju eksperts, uzņēmumu AS AFI Investīcijas, AS Bonds Invest un AS PV Investīcijas dibinātājs Deniss Pospelovs.

D. Pospelovam ir aptuveni 20 gadu darbības pieredze vērtspapīru tirgos. Viņa ieguldījumu stratēģijas balstās uz matemātiskiem vērtspapīru investīciju modeļiem. D. Pospelovs ar izcilību ir beidzis Maskavas Inženierfizikas Institūtu (MIFI) matemātikas specialitātē, kur viņa galvenie zinātniskās izpētes virzieni bija mākslīgā intelekta sistēmas un datortehnoloģiju izmantošana finanšu jomā. Kopš 1998. gada D. Pospelovs ir aktīvi strādājis vērtspapīru ieguldījumu jomā galvenokārt parāda vērtspapīru un atvasināto finanšu instrumentu tirgos, izmantojot zinātniski iegūtu matemātisku modeļu un analīzes bāzi. Daudzus gadus D. Pospelovs ir veiksmīgi vadījis arī vairāku Krievijas banku investīciju virzienus.

Transports un loģistika

Investējot 500 000 eiro, Moller Auto paplašinās Jelgavā

Db.lv,15.01.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot 500 000 eiro, auto dīleru tīkls “Moller Auto” atvēris servisu un lietoto auto tirdzniecības centru Zemgalē - Jelgavā.

Jaunajā dīlera centrā papildus lietotu auto iegādei, kā arī auto servisa pakalpojumiem, ir pieejami arī auto mazgāšanas, auto abonēšanas servisa “Moller Go”, auto līzinga un “Moller Auto Insurance Services” apdrošināšanas pakalpojumi.

“Moller Auto” jaunais lietoto auto tirdzniecības centrs un serviss ir iekārtots divos stāvos ar ēkas kopējo platību 747 m2, savukārt zemes kopējā platība ir 2479 m2.

Izīda Gerkena, “Moller Auto” uzņēmumu grupas izpilddirektore Baltijā, stāsta, ka paplašināšanās Jelgavā ir likumsakarīgs solis uzņēmuma tīkla un “vienas pieturas” dīleru koncepta attīstībā arī lietotu auto segmentā.

“Attīstot darbību Zemgalē, mēs vēlāmies būt pieejamāki saviem klientiem reģionos. Tāpat Jelgava ir viena no lielākajām un attīstītākajām Latvijas pilsētām, bet šobrīd ar ļoti šauru servisu un kvalitatīvu lietotu auto piedāvājumu. Jāņem vērā, ka Latvijā joprojām ir ļoti liels īpatsvars auto servisu, kas darbojas tā dēvētajā “pelēkajā” zonā, tāpēc, atverot jaunu servisu šajā Latvijas pusē, mēs sniedzam klientiem plašākas iespējas saņemt kvalitatīvus un drošus auto servisa un apkopes pakalpojumus. Turklāt tos veiks pieredzējuši un augsti kvalificēti meistari atbilstoši ražotāju standartiem, kā arī izmantojot vismodernākās tehnoloģijas. Šis būs viens no inovatīvākajiem auto servisiem Zemgalē, un klientiem vairs nebūs jāmēro ceļš līdz Rīgai, lai saņemtu kvalitatīvus auto servisa pakalpojumus,” uzsver I. Gerkena.

Finanses

Šis gadījums nav nekādā veidā tolerējams

Agnese Margēviča, Diena,16.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par apstākļiem, kādos tika pieņemts lēmums par VID ģenerāldirektores atstādināšanu, un to, kas sekos tālāk pēc pēdējā pasūtījuma un kukuļņemšanas skandāla VID, finanšu ministru Jāni Reiru (JV) iztaujā Agnese Margēviča.

Savā paziņojumā sakāt, ka lēmums par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes atstādināšanu ir pieņemts uz dienesta pārbaudes ziņojuma pamata. Dienesta pārbaude tik īsā laikā bija notikusi par šo pēdējo korupcijas gadījumu?

Notika tā, ka sakrita divas lietas – 15. jūnijā es izdevu rīkojumu par dienesta pārbaudi, kādēļ netiek pildīts mans uzdevums par rotācijām muitā, bet tā vietā sodīti mazie gariņi, lielos neaiztiekot. Otrdien [13. septembrī] šī pārbaude beidzās, un tur ir ļoti nopietni secinājumi par valsts pārvaldes kārtības pārkāpumiem, un tieši uz šī ziņojuma pamata es rosinu Jaunzemes disciplinārlietu. Protams, ņemot vērā, ka šī jaunākā situācija ar VID amatpersonu aizturēšanām ir kliedzoša, mēs arī pievienosim šo lietu klāt un tad uz dienesta izmeklēšanas rezultātu pamata pieņemsim tālākos lēmumus. Šobrīd man vēl nav sagatavots parakstīšanai dokuments par disciplinārkomisijas sastāvu, bet varu pateikt, ka tie būs citi cilvēki, nevis tie, kas iepriekš veica šo dienesta pārbaudi, tā, lai nebūtu vieni un tie paši izvērtētāji.