Latvijas lielākās uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), 53 uzņēmēju organizācijas un nozaru asociācijas ir nosūtījušas atklāto vēstuli Saeimas deputātiem, prasot atlikt minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) sistēmas ieviešanu ar 1. jūliju.

Saeimas deputātiem nosūtītajā vēstulē uzņēmēju organizācijas un nozaru asociācijas prasa Saeimas deputātus pieņemt likumprojektu, kas paredzētu minimālo VSAOI sistēmas spēkā stāšanās termiņa atlikšanu līdz brīdim, kad ekonomika ir atkopusies no Covid-19 krīzes ierobežojumiem, vienlaikus šajā laikā dodot iespēju labot konstatētos sistēmas brāķus.

Vēstulē tiek uzsvērts, ka jau nodokļu politikas izmaiņu izstrādes gaitā uzņēmumu organizācijas norādīja, ka jauna sociālās apdrošināšanas sistēma būtu izstrādājama ārpus valsts budžeta likumprojektu paketes, kā arī ļaujot ekonomikai atkopties pēc Covid-19 krīzes sakarā valdības noteiktajiem uzņēmējdarbības ierobežojumiem.

Uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un vairāk nekā 30 nozaru asociācijas kopīgi uzrakstījušas atklātu vēstuli Saeimai un valdībai, prasot nešķirot nozares laikā, kad tiek lemts pat atbalstu.

"Vispirms, vēlamies uzteikt Saeimas un valdības līdz šim operatīvo un savlaicīgo rīcību, veicot nepieciešamos pasākumus Covid-19 izplatības ierobežošanai Latvijā. Tāpat uzteicama ir ātrā reaģēšana, izstrādājot īpašu likumu ekonomikas stabilizācijai," vēstuli iesāk uzņēmējus pārstāvošās apvienības.

LASI ARĪ: Koronavīrusa trieciena "neitralizācijai" vajadzīga valdības "pote"

Vēstulē norādīts, ka "vairums likuma normu ir lietderīgas un atbalstāmas, tomēr ir nepareizi un tuvredzīgi, censties šauri nodefinēt krīzes skartās nozares un atbalstu paredzēt tikai šo nozaru uzņēmumiem".

Izdevniecība Dienas Bizness sadarbībā ar Circle K Latvija, Latvijas Auto asociāciju un VW Moller Auto Lidosta rīko ikgadējo auto nozares forumu AUTO 2020.

Šogad AUTO 2020 atzīmēs jau desmito pastāvēšanas gadu kopš norisinās ikgadēja nozares foruma veidā. Forums ik gadu pulcē nozares profesionāļus, viedokļu līderus, ekspertus un auto nozares entuziastus. Arī šogad forums rosinās nozares pārstāvjus pārrunāt auto nozares aktualitātes, tendences un apstākļus, kam var būt būtiska ietekme uz auto nozari turpmākajos gados.

Auto nozares industrijā 2020. gads ir bijis satricinājumiem pilns un kā tas viss beigsies – nav vēl zināms. Ir skaidrs, ka sekas būs jūtamas vēl ilgi visā pasaulē, tostarp, arī Latvijā.

Kā nozare attīstīsies tālāk? Un pats galvenais – kādā virzienā? Auto nozares attīstības stratēģija nav skaidra – kam tiks dota priekšroka? Elektroauto, CNG, hibrīdiem vai kam? Kas notiks ar novecojošo autoparku un kā valsts ilgtermiņā risinās aizvien lielo pieprasījumu pēc lietotajiem auto no Rietumeiropas ar dabai nedraudzīgiem dīzeļdzinējiem Latvijas iedzīvotāju pirktspējas dēļ? Auto industrija ir pilnībā atkarīga no valsts ekonomiskās attīstības un, Eiropas uzsāktā zaļā kursa ietekmē, tā piedzīvos paša lielākās pārvērtības, ka, savukārt, ietekmēs visas pārējās tautsaimniecības nozares.

Kārtējais gads, kārtējās auto nodokļu izmaiņas. Šogad, pāršķirstot arhīva materiālus nācās fiksēt visai bezcerīgu ainu.

Jau no 2011. gada Auto Asociācija katru gadu ir vērsusi uzmanību uz to, ka auto nodokļu sistēmu ir jābeidz izmantot kā brutālu budžeta piepildīšanas rīku, bet to nepieciešams veidot kā stimulējošu mehānismu videi draudzīgu auto izvēlei, citādi mūsu auto parks neglābjami noveco, un ar katru gadu šo “izlieto ūdeni” savākt kļūs ar vien grūtāk. Diemžēl šis gads nav izņēmums.

2021. gada budžetā tika iekļautas, un arī pieņemtas izmaiņas transportlīdzekļu nodokļos. Uz transporta līdzekļiem tiek attiecināti divu veidu nodokļi. Transporta ekspluatācijas nodoklis (TEN), kuru reizi gadā maksā katrs reģistrētā transporta līdzekļa īpašnieks. Līdz 2009. gadam ražotiem auto šis nodoklis ir atkarīgs no masas vai masas, jaudas un tilpuma attiecības, pēc 2009. gada ražotajiem auto tas atkarīgs no CO2 izmešiem.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild uzņēmuma Sixt vadītājs Baltijas valstīs Arnis Jaudzems.

Šobrīd Sixt ir pieejams vairāk nekā 100 pasaules valstīs. Baltijā vairāk nekā desmit gadus uzņēmums sniedz auto nomas un līzinga pakalpojumus, konsultē Baltijas lielāko uzņēmumu autoparkus, kā arī uzņēmumus ar nelielu automašīnu skaitu. Rīgā un Jūrmalā pieejams arī Sixt velo nomas tīkls.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Darbs auto nomā un auto līzingā apvieno visas tās lietas, kas mani vienmēr ir interesējušas – auto, ekonomika un ceļošana. Automašīnu lieta, kā jau visiem puikām, sāka interesēt bērnībā; pēc pamatskolas uzreiz sāku studēt ekonomiku un biznesu, un pēcāk, atveroties robežām, ceļošana ir viens no maniem hobijiem.

Latvijas lietotu automašīnu tirgū joprojām notiek sīvas cīņas par to, kurš kuram iesmērēs tikko atdzītu auto no Vācijas, kurš neprasa ieguldījumus, sēdies un brauc, ar iespēju noformēt līzingu, liecina auto vēstures pārbaudes uzņēmuma autoDNA apkopotā informācija.

Uzņēmuma apkopotā statistika liecina, ka no aptuveni 700 CSDD reģistrētajiem lietotu auto tirgotājiem, trešā daļa krāpjas ar automašīnu patieso stāvokli un melo par tās vēsturi.

No aptuveni 700 CSDD reģistrētajiem lietotu auto tirgotājiem, trešā daļa krāpjas ar automašīnu patieso stāvokli un melo par tās vēsturi.

«Mūsu automašīnas vēstures atskaitēs ir skaidri redzams, kas ar to noticis iepriekšējo gadu laikā – avārijas, nobraukums, zādzības, informācija no apdrošināšanas kompānijām, ūdens nodarītie bojājumi, kā arī virkne citas lietas. Diemžēl taču trešā daļa automobiļu, kuri tiek tirgoti no juridiskajām personām, ir pēc nopietnām avārijām, ar nepatieso nobraukumu vai citiem defektiem,» skaidro autoDNA vadītājs Agris Dulevičs.

Zaudēto nodokļu summa no auto servisu nozares valsts budžeta ieņēmumiem ir 45-60 miljoni eiro gadā, liecina Auto asociācijas aplēses.

Vairākus gadus Auto asociācija ir centusies pievērst ministriju uzmanību neefektīvām nodokļu iekasēšanas metodēm automobiļu tirdzniecības, servisa un rezerves daļu nozarē.

Asociācijas novērojumi liecina, ka nodokļu iekasēšana ir maza un pamatā tā tiek nodrošināta tikai uz nozarē lielu, redzamu uzņēmumu rēķina. Piemēram, pēc VID datiem par 2012. pārskata gadu, Auto Asociācijas biedru veiktie nodokļu maksājumi veido 56% no kopējiem VID administrētajiem nodokļu ieņēmumiem nozarē. Tai pašā laikā šo uzņēmumu skaits veido tikai 0,8% no visiem nozares uzņēmumiem, savukārt ieņēmumi – 32% no auto tirdzniecības un remonta nozares kopējiem ieņēmumiem.

Auto pārdevēji nolūkā pārdot auto par augstāku cenu nekā ir tā īstā vērtība, bieži apzināti neatklāj informāciju par auto patieso tehnisko stāvokli, kā arī noklusē, cik patiesībā ceļu satiksmes negadījumi (CSNg) ir izraisīti ar konkrēto spēkratu, informē Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) eksperti.

Rezultātā autovadītāji ne tikai pārmaksā, bet arī būtiski pakļauj sevi riskam iekļūt ceļu satiksmes negadījumā, kas var apdraudēt kā autovadītāja, tā apkārtējo drošību. Tāpēc LTAB aicina autovadītājus pārbaudīt potenciālā auto negadījuma vēsturi, kas ļaus būtiski ieekonomēt līdzekļus un pasargās no iespējas nopirkt lūzni jauna auto vietā.

Uz šā gada 1.maiju no visiem reģistrētajiem transportlīdzekļiem tehnisko apskati bija izgājuši 676,87 tūkstoši spēkratu. Savukārt no visiem reģistrētā 836,1 tūkstoša transportlīdzekļiem spēkā esoša OCTA polise bija 690,89 tūkstošiem autoīpašnieku. Tomēr, ja analizē reģistrēto transportlīdzekļu vidējo vecumu, tad redzams, ka Latvijā tehniskajā kārtībā esošo automobiļu vidējais vecums ir gandrīz 13 gadi. Savukārt vidēji autoparkam tie pat ir 14 gadi, kas ir par 40% vairāk nekā vidējam Eiropas Savienības (ES) autoparkam.

Izdevniecība Dienas Bizness sadarbībā ar Circle K Latvia, Latvijas Auto asociāciju un SIXT Leasing Latvija 19. maijā rīko ikgadējo auto nozares forumu AUTO 2021.

Eiropa šobrīd mērķtiecīgi dodas Zaļā kursa virzienā, pieņemot arvien jaunus izaicinājumus CO2 nospieduma mazināšanai. Latvija, kā viena no ES dalībvalstīm, kura arī ir apņēmusies sasniegt izvirzītos mērķus Klimata plāna 2030 ietvaros, šobrīd aizvien meklē piemērotāko stratēģiju, jo šķēršļu ne mazums.

Vai ar atbalsta pasākumiem, kuri realizēti līdz šim, iecerētie mērķi ir sasniegti? To jautāsim nozares ekspertiem. Katrā ziņā, jauda auto nozares transformēšanai ir krietni jāpalielina, ja vēlamies tikt līdz pārējām Eiropas valstīm. Šajā ziņā, mums ir gan citu valstu piemēri, no kuriem paņemt labāko, gan ES atvēlētie finanšu līdzekļi dažādu programmu ietvaros, ar kuriem soli pa soli doties uz priekšu.

2020. gada aprīlī Latvijā reģistrēts jaunu auto reģistrācijas skaita kritums 55% apmērā, kas iezīmē patieso Covid-19 pandēmijas ietekmi uz auto tirgu Latvijā, norāda "Auto Asociācijas" prezidents Andris Kulbergs.

Viņš prognozē, ka maijā un jūnijā kritums varētu sasniegt 70- 80%.

Ārkārtas stāvoklis, neziņa par nākotni ievērojami ietekmē pircēju uzvedību, atliekot auto iegādes jautājumu uz nenoteiktu laiku. Klientu plūsma auto salonos ir nokritusies pat par 80%. Vienīgais auto segments, kur saglabājas augstāka klientu aktivitāte, ir komerctransports, kur novērojams kritums par 32%, jo ir atsevišķas biznesa nozares, kur aktivitāte un pieprasījums ir pat stipri kāpuši, piemēram, pārtikas, medicīnas, internetveikalu un sadzīves preču tirdzniecība.

Īpaši augsts pieprasījums ir pēc komerctransporta modeļiem, kas aprīkoti ar dzesēšanas sistēmu. To piedāvājums ir deficīts, jo tiek ražoti Itālijā un Izraēlā.

2021. jūnijā auto tirdzniecības pieauguma temps sarucis un joprojām spēcīgi atpaliek no pirms Covid-19 laika pārdošanas apjomiem, informē Latvijas Auto asociācija.

Šī gada jūnijā pārdotas vien 1657 jauno auto vienības pret 1841 2019. gada jūniju. Pandēmijas sekas auto industrijā joprojām būtiski ietekmē visu industriju. Aizvien izteiktāk sāk iezīmēties ražošanas problēmas, kuras izraisījis pusvadītāju deficīts, kā rezultātā vairākiem auto tirgotājiem tiek kavētas piegādes un tie nespēj apmierināt faktisko pieprasījumu pēc jauniem auto.

Salīdzinot pret 2020. gada jūniju jaunu vieglo auto tirgus ir pieaudzis par 16%, bet kopumā gada griezumā tirgus pieaugums veido 18%. Taču pārdošanas apjomi joprojām būtiski atpaliek no 2019. gada.

Ar 292 jūnijā pārdotajām automašīnām tirgus līdera pozīciju nostiprinājusi Toyota, kuras tirgus daļa pirmajā pusgadā veido 17,3%. Tai seko VW ar 197 pārdotām automašīnām un 13,3% tirgus daļu. Tur pat uz papēžiem min Skoda, kura ar jūnijā pārdotām 173 automašīnām ieņem 12,9% tirgus pirmajā pusgadā.

Latvijā no 2023.gada janvāra līdz 2023.gada novembrim kopējais reģistrētais jauno automašīnu skaits bija 17 895, kas, salīdzinot ar jauno vieglo automobiļu reģistrāciju starp Baltijas valstīm, ir vismazākais rādītājs, informē Auto asociācijā.

Starp Baltijas valstīm pērn 11 mēnešos augstākais kopējais reģistrētais automobiļu skaits bija Lietuvā ar 25 771 spēkratiem, kamēr Igaunijā tās bija 21 007 reģistrētas automašīnas.

Vienlaikus Latvijā pērn bija vislielākais reģistrēto auto skaita pieaugums - 14,4% apmērā, salīdzinot ar 2022.gada datiem, savukārt Igaunijā pieaugums bija 9% apmērā, bet Lietuvā - 7,2%, norāda asociācijā.

Auto asociācijas prezidents Andris Kulbergs (AS) atzīmē, ka 2023.gadā bijis lielākais reģistrēto automobiļu skaits kopš 2007.gada, kad jaunā vieglo pasažieru automašīnu reģistrācija Latvijā sasniedza 30 800 automašīnas, tomēr viņš piebilst, ka Latvijas auto tirgus ir atguvies vien par divām trešdaļām, salīdzinot ar 2007.gadu, un turpina būt mazākais Baltijas valstīs.

2019. gadā Latvijas jaunu vieglo automobiļu tirgus uzrādījis stabilu 8,6% izaugsmi salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, liecina Auto Asociācijas sniegtā informācija.

Asociācija norāda, ka "tas ir ļoti labs rezultāts, ņemot vērā, ka arī 2019. gada otrajā pusē turpinājās jaunu izmešu normu izraisītas modeļu tehnisko risinājumu izmaiņas, ietekmējot piegādes, gan arī arvien sarežģītākā situācija kreditēšanas tirgū". Lielāko daļu no tirgus pieauguma veido kompaktā apvidus automobiļu klase.

2019. gads vieglo automobiļu tirgū Latvijā ir bijis ar stabilu izaugsmi gandrīz katru mēnesi. Nebūtiski reģistrāciju samazinājumi ir bijuši vien jūnijā, augustā un novembrī. Kopumā ir tikuši reģistrēti 20 939 jauni automobiļi. "Mēs beidzot pirmo reizi pēc 2008. gada esam pāri 20 tūkstošu slieksnim," vēsta Auto asociācija.

Tas gan esot stipri nosacīts panākums, jo arvien esam vairāk nekā 10 gadu attālumā no 2007. gada rezultāta. Eiropas kopējais tirgus, kā arī, piemēram, Igaunija jau vairākus gadus ir ļoti tuvu 2007.-2008. gadu tirgum un, visticamāk, to sasniegs tuvākā viena līdz divu gadu laikā, kamēr Lietuva to ir pārsniegusi jau pirms trim gadiem un turpina izaugsmi.

Analizējot lietotu auto tirgus datus par šā gada septiņiem mēnešiem, var secināt, ka 2020. gads ieies vēsturē ne tikai ar strauju kritumu, bet arī ātru atlabšanu. Jūlijā automašīnu reģistrācija ir atgriezusies pērnā gada līmenī.

Portāla "autoDNA" analītiķi apkopojuši datus par vairāk nekā 40 000 lietotu auto sludinājumiem laika posmā no šā gada 1. marta līdz 31. jūlijam. Lietotu auto tirgus šajā laika periodā piedzīvojis rekordlielu kritumu īsā laika periodā un teju tikpat operatīvu atlabšanu.

Straujākais vieglo automašīnu reģistrācijas kritums piedzīvots aprīlī (-60%) un maijā (-46%). Ja 2019. gadā šajos mēnešos tika reģistrētas attiecīgi 8 958 un 9 040 vieglās automašīnas, tad šogad šajā pašā laika periodā reģistrēto auto skaits saruka līdz 4 140 aprīlī un 5 389 maijā.

Salīdzinot ar pērno gadu, jūnijā kritums bija vērojams vairs tikai -12% apmērā. Savukārt jūlijs statistiski ir iezīmējis lietotu auto tirgus atlabšanu, un CSDD reģistrēto automobiļu skaits ir teju identisks tam, kāds tika piedzīvots 2019. gadā, kad tika reģistrēts par 48 automašīnām vairāk nekā šā gada jūlijā.

Šī gada laikā vairākkārt ir augusi gan elektrības (+48%), gan dabasgāze cena (+171%), un tā kā abi šie energoresursi veido būtisku daļu no auto servisa pakalpojumu izmaksām, sevišķi virsbūves remonta un krāsošanas darbiem, tas neizbēgami ietekmēs auto servisu pakalpojumu cenas, liecina Auto Asociācijas aprēķini.

Servisa pakalpojumi tiek pārdoti darba stundās, kas parasti klienta rēķinā tiek atspoguļoti kā darbs, kas veikts lai nomainītu, saremontētu vai apkoptu konkrēto automašīnas mezglu. Arī katram ražotājam ir noteiktas konkrētas normstundas, kas pieļaujamas katra darba veikšanai, kuras autorizētajos servisos arī cenšas ievērot.

Šai servisa darba stundas cenai ir vairākas komponentes, kas summā veido to skaitli, ko klients ierauga savā servisa rēķinā, kā samaksu par servisa darbu. Pirmā komponente ir darba spēka izmaksas. Lai auto serviss varētu veiksmīgi funkcionēt un sniegt kvalitatīvus pakalpojumus, tam nepieciešamais darbaspēks dalās divās kategorijās. Produktīvais personāls, jeb personāls, no kura darba tieši ir atkarīga konkrētā pakalpojuma sniegšana. Tie ir meistari un mehāniķi, kuru padarītā darba izmaksas ir precīzi izmērāmās par katru paveikto darbu. Tā kā kvalificēta meistara darba alga autorizētā servisā svārstās no 2000 – 2500 eiro bruto, vidējā stundas likme ir 13,61 eiro. Virsbūves remonta darbos, kur ir izjūtams specialistu trūkums, konkurence par šiem darbiniekiem algas nosaka vēl augstākā līmenī un tur vidējā stundas likme ir 15,65 eiro, norāda asociācijā.

Janvārī jauno auto tirgus turpina uzrādīt kritumu 32%. Tas ir lielākais kritums kopš pandēmijas otrā viļņa, kuru veicinājusi arī klātienes tirdzniecības ierobežojumi, informē Auto asociācijas prezidents Andris Kulbergs.

Janvāra auto pārdošanas dati arī visai uzskatāmi ilustrē to, kā tirdzniecības ierobežojumi ir ietekmējuši mūsu ekonomiku. Ja smagais komertstransports jau kuro mēnesi piedzīvo strauju pieaugumu, janvārī uzrādot 90% pieaugumu pret iepriekšējo gadu, tad vieglā komerctransporta pārdošanas apjomi ir piedzīvojuši kritumu 16% jauno un 22% lietoto vieglo komercauto segmentā. Tas ir vērtējams kā indikators, ka tieši mazais bizness uzņem lielāko epidemioloģisko ierobežojumu triecienu, norāda Auto asociācija.

Lielāko kritumu piedzīvojis lietoto vieglo auto tirgus, tas ir samazinājies par 34% attiecībā pret 2020. gada janvāri. Visticamāk ka, gan jauno, gan lietoto vieglo auto pārdošanas apjomu līdzvērtīgo kritumu var izskaidrot ar tirdzniecības ierobežojumiem, jo automašīna ir ilgtermiņa ieguldījums, kura attālinātai iegāde ir visai sarežģīta, sevišķi privātajā sektorā, kur izvēle pamatā tiek izdarīta uz vietas, konkrētajā tirdzniecības vietā.

2014.gadā Latvijā reģistrēts par 12% vairāk lietotu auto nekā 2013.gadā, liecina Auto asociācijas apkopotā statistika.

Kopumā 2014.gadā Latvijā pirmo reizi tika reģistrēti 49 747 lietoti pasažieru automobiļi, kas bija par 12% vairāk nekā gadu iepriekš, kad tika reģistrētas 44 574 automašīnas.

Asociācijā norādīja, ka pirmo reizi reģistrēto lietoto automobiļu vecuma struktūrā mazinās to automašīnu grupa, kas ir piecus līdz septiņus gadus vecas. Tas nozīmē, ka Latvijas autoparks neatjaunojas ar augsti ekonomiskiem un mazu izmešu automobiļiem.

Latvijas autoparks joprojām saglabā trešā vecākā autoparka statusu Eiropas Savienībā (ES). Piecu līdz septiņu gadu vecu auto segmentā ir noticis samazinājums, kamēr astoņu līdz desmit un 11-29 gadu vecu auto segmenti ir pieauguši.

Šī gada pirmajā pusgadā pārsniegts reģistrāciju skaits jaunām pasažieru automašīnām, salīdzinot ar pirms Covid-19 laiku 2019. gadā, informē Auto Asociācija.

Ir reģistrētas 9903 jaunas pasažieru automašīnas, kas ir lielākais reģistrāciju skaits pirmajā pusgadā kopš 2008. gada. Jānorāda, ka jaunu vieglo pasažieru automašīnu reģistrāciju skaits palielinājies par 21,6%, un vērojams reģistrāciju pieaugums jaunām benzīna un dīzeļa automašīnām, elektroautomašīnām un ārēji uzlādējamiem hibrīdauto.

“Tirgus atgriežas pirms Covid-19 līmenī, jo automašīnu ražotājiem ir izdevies sakārtot ražošanas problēmas, tādejādi apmierinot klientu pieprasījumu. Atgriežoties tūrismam, aktīvas kļūst īstermiņa īres kompānijas, atjauninot un papildinot savus autoparkus,” norāda Auto Asociācijas prezidents Andris Kulbergs.

Jaunu vieglo pasažieru automašīnu reģistrāciju skaita priekšgalā ir “Toyota”, “Škoda”, “Volkswagen” un “Dacia”, ņemot vērā auto reģistrāciju TOP 4 arī pērn. Latvijā, atjaunojoties tūrismam, īres auto bizness turpina attīstīties un regulāri atjauno vai papildina savu autoparku, kas arī ir devis pozitīvu rezultātu jaunu automašīnu reģistrāciju skaita pieaugumam. Šī gada pirmajā pusgadā īres auto uzņēmumi ir reģistrējuši 2043 jaunas automašīnas, kas sastāda 20,63 % no kopējā jaunu automašīnu reģistrāciju skaita, un arī īres uzņēmumu TOP automašīnu markas ir bijušas “Toyota”, “Škoda” un “Volkswagen”.

Auto asociācijas biedri un autodīleri elektroauto uzturēšanas iespēju pilnveidē un pārdošanas apjomu veicināšanā diagnostikas un remonta aprīkojumā, darbinieku apmācībās un uzlādes punktos Latvijā līdz šim ir ieguldījuši 1,8 miljonus eiro, informē asociācijā.

Asociācijā apstiprina, ka, neskatoties uz elektromobiļu tirdzniecības tempu Latvijā, autoražotāji ir izvirzījuši stingru kursu uz pilnīgu elektrifikāciju, un jau tikai pēc septiņiem, astoņiem gadiem, daudzu kompāniju piedāvājumā būs tikai elektriski un elektrificēti spēkrati.

Pārstāvji pauž, ka, gan Eiropas Savienības līmenī, gan atsevišķās valstīs jau ir pieņemti lēmumi jauno auto tirgū atļaut tikai bezizmešu vieglā transporta tirdzniecību, tāpēc, vērtējot globāli, jautājums ir tikai par to, kad auto pircēji pārsēdīsies elektriskajos auto, nevis par to, vai tas notiks.

Organizācijā prognozē, ka visaptveroša elektrifikācija prasīs visu veidu pielāgošanos, sākot no atbilstošas uzlādes infrastruktūras pilnveidošanas un beidzot ar auto dīleru servisu pakārtošanu jaunām apkopes un remonta prasībām. Asociācijā pieļauj, ka tirgū parādīsies jauni ar uzlādi saistīti pakalpojumi un turpināsies to standartizācija, kā arī tiks risināti jautājumi, kas saistīti ar patērētāju tiesībām.

Sociālie un sadarbības partneri, uzņēmumi un nozaru organizācijas parakstījušas memorandu, apņemoties veidot Latvijā efektīvu un ilgtspējīgu publisko iepirkumu sistēmu, kas nodrošina godīgas konkurences apstākļus un taisnīgas iespējas ikvienam komersantam.

Memorandu kopumā parakstīja 16 organizācijas un uzņēmumi: Latvijas darba devēju konfederācija (LDDK), Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), Latvijas Pašvaldību savienība (LPS), Latvijas būvuzņēmēju partnerība, Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA), Latvijas Lielo pilsētu asociācija (LLPA), “Autopārvadātāju asociācija “Latvijas auto”, Latvijas Autoinženieru asociācija (LAIA), Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācija (LRGA), Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA), Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija (LZRA), Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija (LPUF), Drošības Nozares Kompāniju Asociācija (DNKA), SIA “Golin Riga”, AS „Latvijas valsts meži” un AS BAO.

Lietotu automašīnu pircējus aicina aizstāvēt savas tiesības, un iegādāties drošus un legālus transportlīdzekļus, ceturtdien, atklājot sabiedrības informēšanas kampaņu, norādīja jomas eksperti.

Kampaņas mērķis ir ierobežot nelegālu tirdzniecību ar Latvijā ievestām automašīnām. Pēc Auto asociācijas aplēsēm ik dienu aptuveni 70 Latvijas iedzīvotāji ārzemēs iegādājas lietotu automašīnu savām vajadzībām. Patiesībā nereti pat pašiem nenojaušot, pircēji iesaistās tirgotāju shēmās iegādājoties automašīnu Latvijā, un parakstot fiktīvus pirkuma līgumus ar it kā ārvalstīs reģistrētām kompānijām.

Lai informētu sabiedrību, Valsts ieņēmumu dienests (VID), Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD), Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) un Auto asociācija ir uzsākusi sabiedrības informēšanas kampaņu.

PTAC vadītāja Baiba Vītoliņa atzina, ka lietotu automašīnu tirdzniecība ir ļoti sasāpējis jautājums ne tikai attiecībā uz nodokļu nomaksu, bet arī no patērētāju tiesību viedokļa. «Sūdzību šajā jomā nav pārāk daudz, bet kad ir, pircējam nav dokumentu par šo darījumu un nav iespējams pierādīt ne darījumu, ne identificēt atbildīgo personu, tādējādi pircējam zaudējot savas patērētāja tiesības,» sacīja Vītoliņa. PTAC veicis pārbaudes 30 lietoto automašīnu tirdzniecības vietās, konstatējot pārkāpumus 70% no tām. Tirgotājam ir jāsniedz informācija par konkrēto automašīnu, ko tirgotāji ne vienmēr ievērojot, tostarp nelabprāt atklāj pat automašīnas pārdošanas cenu, izlaiduma gadu, odometra rādījumus u.c. Tāpat ne vienmēr tiek atļauts veikt testa braucienu. «Tirdzniecība notiek ļoti īpatnēji,» viņa piebilda un vienlaikus kliedēja maldīgo uzskatu, ka lietotai automašīnai nav garantija – pārdevējam tā ir jādod.

Gaidāmās izmaiņas Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) sniegto pakalpojumu cenās nav līdz galam ekonomiski un loģiski pamatotas, sacīja Auto asociācijas pārstāvji.

Asociācijā norādīja, ka Covid-19 pandēmijas laikā, kā arī pēc pandēmijas CSDD cenas tika būtiski paaugstinātas. Vienlaikus tika sniegts arī Konkurences padomes slēdziens, ka Latvijā ir augstākās šāda veida pakalpojumu cenas Baltijā, turklāt Lietuvā un Igaunijā jau vēsturiski apskates tiek veiktas retāk nekā Latvijā.

Asociācijā uzsvēra, ka pakalpojumu indeksācija pavisam nesen jau tika veikta, un ir jābūt ekonomiskam un racionālam pamatojumam, kādēļ atsevišķu pakalpojumu, piemēram, izvēles numuru un auto vadīšanas eksāmenu, izmaksas tik būtiski pieaug.

Pēc asociācijas pārstāvju teiktā, automašīnu vadīšanas eksāmeni patlaban gan autoskolās, gan CSDD ir kļuvuši tik dārgi, ka jaunietis bez 800 līdz 1000 eiro vērta ieguldījuma autovadītāja tiesības nevar iegūt. Tādējādi arvien vairāk Latvijā pietrūkst autovadītāju, it sevišķi kravas auto vadītāju un autobusu šoferu.

Kā jau paredzēts piegāžu problēmas ietekmē automašīnu pārdošanas apjomus arī novembrī. Jauno pasažieru automašīnu pārdošanas apjomi sarukuši par 17% salīdzinot ar šo pašu mēnesi pērn. (853 pret 1029), informē Latvijas Auto asociācijā.

"Ja darbam ar privātā sektora klientiem tirgotāji vairāk vai mazāk ir pielāgojušies, tad šobrīd ar vien biežāk saskaramies ar problēmām publiskā sektora iepirkumos, kuros daudzi nevēlas piedalīties neadekvāti noteikto piegādes termiņu dēļ. Tādēļ, lai nodrošinātu maksimālu plašu pretendentu loku un izdevīgāko piedāvājumu, vēlos aicināt iepirkumos ņemt vērē esošo situāciju un tos veikt laicīgi, paredzot pietiekami lielus piegāžu termiņus," komentē Auto Asociācijas prezidents Andris Kulbergs.

Pieaugumu uzrāda vieglais komerctransports, kas novembrī piedzīvojis 18% pieaugumu. Pateicoties tam, kopumā, vieglo auto segmentā 2021. gada novembrī ir piedzīvots 11% pieaugums (1234 pret 1094) un gadā kopumā pieaugums veido 8% pret 2020. gadu.

Pērn Latvijā lietoto vieglo pasažieru automobiļu reģistrāciju skaits ir krities par 2,6%, salīdzinot ar 2022.gada rādītājiem, informē Auto asociācija.

Savukārt pirktākais zīmols lietotu auto tirgū saglabājās BMW, otrajā pozīcijā atstājot "Volvo", bet trešajā - "Volkswagen" markas automašīnas.

2023.gadā kopā importētas 43 203 vieglās pasažieru automašīnas, to apjomam samazinoties līdz 2013.gada līmenim. "Pērnā gada dati skaidrojami ar straujo cenu kāpumu, ko izraisīja jaunu automašīnu deficīts, to ražošanas problēmas, kā arī būtisks ražošanas materiālu cenu kāpums. Toties pirktāko zīmolu lietotu auto tirgū topa augšgala pozīcijas saglabāja BMW ar 7581 reģistrētiem automobiļiem, otro pozīciju ieņēma "Volvo" ar 6781 spēkratiem, savukārt topu noslēdza "Volkswagen" ar 5398 reģistrētām automašīnām," skaidro Auto asociācijas prezidents Andris Kulbergs.

Laika periodā no 2012.gada janvāra līdz šā gada oktobrim valsts automobiļu remonta pakalpojumu un rezerves daļu publisko iepirkumu laikā ir veikusi pasūtījumus par 1141 iepirkumu līgumu priekšmetiem (vienā iepirkuma līgumā var būt vairāki līguma priekšmeti) par kopējo summu 19,5 miljoni eiro.

Piegādes ir nodrošinājuši 264 piegādātāji – auto servisi un rezerves daļu tirgotāji. Auto Asociācija ir veikusi rezultātu apkopojumu par šiem iepirkumiem.

Auto Asociācijas viceprezidents Ingus Rūtiņš norāda, ka ir saprotams, ka uzņēmumiem, kuri izpilda valsts pasūtījumu, nav nodokļu parādi, tomēr saskaņā ar asociācijas apkopojumu, pastāv varbūtība, ka pretendenti, kuri vēlas uzvarēt iepirkumos, nespēj vai negrib pilnībā izpildīt saistības pret valsti. Viena no uzņēmumu izmaksu pozīcijām ir darbinieku atalgojums, kas pakalpojuma pašizmaksā veido ļoti būtisku daļu. Piemēram, automobiļu remonta pakalpojumā darba alga un ar to saistītie nodokļi veido ap 70% no pakalpojuma pašizmaksas. Algu nodokļu optimizācija ļauj samazināt pakalpojuma cenu līdz pat 35%. Aritmētika ir pavisam vienkārša – jo godīgāks uzņēmējs ir pret valsti, jo vairāk nodokļus nomaksā, jo nekonkurētspējīgāks ir piedāvājums un jo mazākas iespējas uzvarēt iepirkumā, uzsver I. Rūtiņš.