Digitalizācija auto izvēlē, elektroauto pārdošanas pieaugums, lietotu auto reputācijas maiņa, jaunas prasības autoservisiem un klientu paradumu transformācija – tā ir autopārdošanas industrija šodien, kur Moller Auto dīleri, tirgojot gan jaunas, gan lietotas automašīnas, navigē vienas pieturas dīleru koncepta virzienā.

Par šodienu, rītdienu un izaicinājumiem Dienas Bizness uzdeva jautājumus Moller Auto uzņēmumu grupas izpilddirektorei Baltijā Izīdai Gerkenai.

2023. gads ir aizvadīts. Audi un Volkswagen ir vienas no iecienītākajām automašīnām pircēju izvēlē – kā veicies ar šo marku pārdošanu?

Kopumā gads aizvadīts veiksmīgāk, nekā plānots. Mūsu biznesa rezultāti par 2023. gadu rāda, ka Baltijā kopumā lietotu auto segmentā tika pārdots par 26% vairāk auto nekā 2022. gadā. Savukārt vislielākā izaugsme piedzīvota elektroauto segmentā, kas Baltijā pērn pieauga par 63%, salīdzinot ar 2022. gadu. Tikmēr jaunu auto segmentā pārdošanas rādītāji bija stabili, saglabājoties 2022. gada līmenī, par spīti satricinājumiem ekonomikā, ko nesuši aizvadītie gadi. Pērnā gada sākumā novērojām jaunu auto tirgus atveseļošanos, un to pamatā ietekmēja iedzīvotāju finansiālās konfidences uzlabošanās, kas, jāatzīst, bija netipiski inflācijas rādītājiem, kā arī vajadzība pēc personīgās mobilitātes, kas aizvien ir daudzu cilvēku prioritāšu augšgalā. Ietekmi jūtam arī šogad. Proti, inflācijas drudzis ir pārvarēts, un cilvēki nākotni sāk vērtēt, balstoties uz prognozējamākiem apstākļiem, kas arī dod iespēju skaidrāk paredzēt personīgās investīciju iespējas. Aizvadītajā gadā būtiski auga pieprasījums pēc lietotiem auto ar nepieredzētu uzrāvienu oktobrī, kad apgrozījums lietoto auto segmentā auga par 87%, salīdzinot ar attiecīgo periodu 2022. gadā.

Līdz ar auto dīleru tīkla “Moller Auto” jaunā “Audi” centra atklāšanu šī gada sākumā Rīgā, Kārļa Ulmaņa gatvē, uzņēmuma līdzšinējais dīleru salons Rīgā, Sergeja Eizenšteina ielā, pārtapis par Latvijā jauna koncepta lietotu auto centru “Moller Auto Outlet”.

Tas ir pirmais mazlietotu auto centrs Latvijā, kurā daļa lietotu auto apskatāmi salona iekštelpās, nodrošinot tādu pašu klientu pieredzi kā iegādājoties jaunu auto. Papildus tam, Izīda Gerkena, “Moller Auto” uzņēmumu grupas izpilddirektore Baltijā, norāda, ka, mūsdienās pieaugot ilgtspējīgu izvēļu nozīmei un lietotu auto kvalitātei, arī to iegādes process ir transformējies.

“Moller Auto Outlet” kopējā telpu platība, kurā pieejams mazlietotu auto piedāvājums, ir 750 m2, savukārt āra zonas platība, kas arī tiek izmantota automašīnu izvietošanai tirdzniecībai - aptuveni 1300 m2. “Moller Auto Outlet” kopumā apskatei ir pieejami aptuveni 60 dažādu zīmolu auto, tostarp “Volkswagen”, “Audi”, “Škoda”, “Nissan”, “Subaru”, “Toyota”, “Volvo”, “Hyundai”, “Renault”, “Peugeot”, “BMW”, “Seat Ateca”, “Citroen” un “Cupra” zīmolu spēkrati.

Mercedes-Benz zīmols ir populārs visās tirgus nišās - universāļa, sedana, apvidus auto, un arī komercpasažieru pārvadājumos. Tomēr - kā labāk atrast pareizo šīs markas auto? Lietotu auto tirgotājs BRC Autocentrs sniedz ieskatu šajā jautājumā.

Mercedes-Benz automobiļus ražo kopš 1890. gada un uzņēmuma galvenā mītne atrodas Vācijas pilsētā Štutgartē. Kā vieni no pirmajiem šī auto ražotāji ieviesuši dažādas drošības un tehnoloģijas idejas, kuras šobrīd bieži sastopamos modernajos auto modeļos. Šobrīd Mercedes-Benz piedāvā pilnu auto klāstu - no maziem pilsētas auto līdz smagajiem auto, pie tam, zīmols ir pārstāvēts arī motosportā, kā, piemēram, F1, kur rūpnīcas komanda ir pēdējos gados viena no vadošajām.

Arī Latvijā Mercedes-Benz ir visnotaļ populārs auto gan jaunu šī zīmola iegādē no salona, gan lietotu auto tirdzniecībā sludinājumos, auto plačos un sertificētos lietotu auto tirgotājus. Arī BRC Autocentrā Mercedes-Benz automobiļi pieejami plašā klāstā, bet kā atrast sev piemērotāko no dažādajām klasēm?

Divu gadu laikā auto industrija paspējusi izdzīvoties pa diviem grāvjiem: vispirms – nevar tirgot un nav pircēju, kam seko liels pieprasījums pēc auto no pircējiem, bet nav preces, ko tirgot, jaunu auto cenas turpina pieaugt, piegāžu termiņi izstiepjas 6–8 mēnešu garumā, mazlietoto auto cenas pieaugušas par 25–30%, turklāt šādi nepieredzētie procesi turpināsies arī 2022. gadā.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Auto asociācijas prezidents Andris Kulbergs. Viņaprāt, Latvijai ir vajadzīga situācijai atbilstoša ilgtermiņa transporta politika, kura veicinātu Rīgas un apkaimes iedzīvotājus pārsēsties no iekšdedzes uz elektroauto, bet laukos – uz iekšdedzes dzinēju auto ar mazu CO2 izmešu apmēru, tādējādi sasniedzot ES mērķus.

Fragments no intervijas

Kāds bija 2021. gads automašīnu tirdzniecībā?

Lai labāk izprastu 2021. gadu, ir jāatkāpjas uz 2020. gadu, kurš bija šokējošs visai auto industrijai, jo globāli vienlaikus lejā gāzās pilnīgi visi tirgi, kas nekad iepriekš nebija pieredzēts. Latvija arī nebija izņēmums no šīs globālās tendences, jo tikai viena mēneša (kad atnāca Covid-19) laikā auto tirdzniecība saruka par 50–60%. Valdība nolēma, ka pandēmijas izplatības ierobežošanai jaunu auto pircēji nedrīkst apmeklēt autosalonus. Un vēl to visu pavadīja neziņa par nākotni, tāpēc arī tika atlikti iepriekš nospraustie lēmumi par autoparku atjaunošanu.

Aizvadītajos gados piedzīvotais ir ne vien kāpinājis cilvēku vēlmi pēc personīgas mobilitātes, bet arī mainījis izpratni par to. Arī iespējas, ko cilvēki sagaida no mobilitātes, ir transformējušās, liekot sarosīties kā ražotājiem, tā dīleriem.

Kad raugāmies uz nepieciešamību pārvietoties, runa vairs nav tikai par personīgā auto iegādi, pandēmija, tehnoloģiju progress un vides aizsardzības loma mūsu vērtību skalā ir galvenie faktori, kādēļ šodien cilvēki vairs nealkst pēc “vienkārši automašīnas”.

Auto abonēšana kļūs par vienu no perspektīvākajiem biznesa virzieniem

Jaunu un mazlietotu auto iegāde nekur nepazudīs un aizvien būs liela daļa sabiedrības, kas iestāsies par 100% savu personīgo transportlīdzekli. Piemēram, “Moller Auto” dati par šī gada pirmajiem pieciem mēnešiem liecina, ka pieprasījums pēc mazlietotiem auto ir kāpis par 55%, kur starp populārākajiem ir gan “Volkswagen” un “Audi”, gan “Volvo”, “Škoda” un “BMW” modeļi.

Aizvadītā gada pēdējais mēnesis auto tirdzniecībā izrādījies labāks, par šo pašu mēnesi gadu iepriekš, uzrādot 3% pieaugumu (1141 pret 1110), liecina Auto asociācijas apkopotie dati. Tiesa, tas neliecina, ka situācija auto nozarē būtiski uzlabojusies.

Pieaugums drīzāk skaidrojams ar īpaši zemo aktivitāti 2020. gada decembrī, kad liela daļa uzņēmumu nestrādāja un sabiedrība atradās pirmssvētku mājsēdē. Tiesa, kopumā gads ir bijis par 8% veiksmīgāks kā iepriekšējais. Ir pārdoti par 6% vairāk vieglo pasažieru auto un 19% vairāk vieglā komerctransporta. 2021. gadā ir pārdoti 14343 vieglie pasažieru auto (2020 – 13522) un 2530 vieglā komerctransporta vienības (2020 – 2120).

Jaunu auto deficīts būs skarba realitāte 

Divu gadu laikā auto industrija paspējusi izdzīvoties pa diviem grāvjiem: vispirms –...

Decembris nav nesis izmaiņas arī marku topā. Aizvadīto gadu kā līderi noslēdz Toyota, kura ar 2804 automašīnām aizņem 16,6% tirgus. Spraigā cīņā, ar 1908 auto un 11,3%, otro vietu saglabājis Volkswagen, no kura par nieka 26 auto un 0,1% tirgus daļā atpaliek trešās vietas ieguvēja Škoda. Tālāk seko Peugeot ar 1137 auto un 6,7%, un Renault ar 939 auto un 5,6%, KIA ar 785 auto un 4,7%. Pie gada veiksminiekiem var atzīmēt Hyundai, kurš ar 729 auto un 4,3% pakāpies par divām vietām Top 10. Topu noslēdz Nissan, BMW un Dacia ar attiecīgi 683 (4,0%), 582 (3,4%) un 568 (3,4%).

Elektroauto segmentā decembra topā līderis ir Hyudai ar 12 vienībām, tam seko VW ar 7, Peugeot ar 6 un Mazda ar 5 auto. Kopumā decembrī pārdoti 48 elektroauto, kas ir cienījami 4,2% no visiem decembrī pārdotajiem jaunajiem auto.

2021. gads Latvijas auto parku ir piepildījis ar 438 jauniem elektroauto, kas ir 3% no visiem vieglajiem pasažieru auto. Tikmēr būtiski sabremzējies lietoto elektroauto imports. Iespējams, tas ir klusums pirms valsts atbalsta izraisītās importa vērtas. Decembrī importēti vien 35 lietoti elektroauto kas ir 0,8% no visa lietoto auto importa. Līderi ir Tesla un BMW ar 7 auto, kam seko 6 Hyundai un 5 Nissan. Kopumā 2021. gadā importēti 544 lietoti elektroauto.

Arī lietoto auto imports sekmīgi turpina aizpildīt jauno auto deficīta vakuumu. Decembrī importēts par 19% vairāk lietoto auto, kā šajā mēnesī gadu iepriekš (4269 pret 3602). Arī kopējais gada pieaugums pret 2020. gadu ir 20% Vieglo auto problēmas nonākušas arī līdz smagā komerctransporta segmentam. Lai arī 2021. gads tam bijis ļoti veiksmīgs (93% pieaugums) decembris uzrāda 15% kritumu, kas ir satraucošs signāls pēc 13 mēnešu nepārtraukta kāpuma.

“2021. gads bijis izaicinājums pilns gan ražotājiem, gan tirgotājiem, gan pircējiem. Visiem nācās pielāgoties “jaunajam normālajam” gan tajā kas saistās ar auto piegādēm, gan klimata izaicinājumiem un domāju, ka tas izdevās salīdzinoši veiksmīgi. Šis gads solās būt elektroauto izrāviena gads, kas daudziem ražotājiem piedāvā arī “restarta” iespējas. Jau šobrīd var novērot, ka šajā segmentā būtisku izrāvienu demonstrē atsevišķi ražotāji, kuri nebūt nebija pēdējo gadu favorīti iekšdedzes laikmetā. Tas tikai palielinās konkurenci un padarīs jaunās tehnoloģijas pieejamākas lielākai sabiedrības daļai. Tā pat, ir būtiski turpināt un paplašināt VARAM uzsākto zaļo auto atbalsta programmu, kas nebūt ne vienmēr nozīmē naudas došanu. Ir pietiekami daudz instrumentu, kuri var veicināt mūsu autoparka zaļināšanu, kā piemēram nodokļu regulējums kas Eiropā sevi ir pierādījis, kā viens no efektīvākajiem instrumentiem klimata mērķu sasniegšanā,” komentē Auto Asociācijas prezidents Andris Kulbergs.

Motivācija, kāpēc cilvēki izvēlas pirkt lietotas mašīnas, kas ir vecāks par 20 gadiem, var būt visdažādākā. Ir auto entuziasti, cilvēki, kas ilgus gadus ir jūsmojuši par kādu konkrētu auto modeli, bet rocība neļāva to iegādāties, līdz tas nebija sasniedzis zināmu vecumu, un līdz ar to arī cenu. Citiem savukārt, dažādu apstākļu dēļ, ir radusies vajadzība iegādāties jebkādu ejošu pārvietošanās līdzekli. Lietotu automašīnu tirgus Latvijā ir ļoti aktīvs, un arī pieprasījums pēc automašīnām, kas ir vecākas par 20 gadiem, ir gana liels. Tāpēc mēģināsim noskaidrot, kas jāņem vērā iegādājoties šādu auto? Kā arī, vai lietotu auto tirdzniecības piedāvājums Rīgā spēj apmierināt pieprasījumu?

Lietotu auto kategorijas

Lietotas automašīnas ļoti nosacīti varētu iedalīt trijās kategorijās:

Kam jāpievērš uzmanība?

Nodokļi

Pirmkārt, lietotas automašīnas netiek apliktas ar kādu īpašu ekspluatācijas nodokli, kas būtu atkarīgs no mašīnas vecuma. Automašīnām, kuru pirmā reģistrācija ir veikta pirms 2004. gada, ceļu nodoklis ir atkarīgs tikai no transportlīdzekļa pilnas masas. Respektīvi, automašīnas vecums pats par sevi neietekmē ceļa nodokļa apmēru. Tāpēc galvenā lieta, kas jāņem vērā iegādājoties 20+ gadus vecu auto, ir tās tehniskais un vizuālais stāvoklis.

2021. gadā apjoma auto tirgus segmentu ilgstoši ietekmēja pusvadītāju trūkums, tikmēr premium tirgus turpināja augt, īpaši palielinoties elektrisko automobiļu pieprasījumam, informē “Porsche centrs Rīga” vadītājs Ivars Norvelis.

Statistikas un auto tirgus izpētes uzņēmuma “DataCenter” informācija liecina, ka 2021. gadā reģistrēto vieglo automobiļu skaits pieaudzis par 10,3% salīdzinājumā ar 2020. gadu. Pērn Baltijā reģistrēts 64 531 jauns automobilis, bet vēl gadu iepriekš - 58 501.

Premium segments ir audzis divas reizes straujāk nekā tirgus kopumā - pērn reģistrētas 8113 automašīnas, kas ir par 20,6% vairāk nekā 2020. gadā, kad visā Baltijā tika reģistrēti 6726 premium segmenta auto.

Visstraujāk jauno automobiļu tirgus pērn audzis Igaunijā - tur 2021. gadā jaunas automašīnas reģistrētas par 18,4% vairāk nekā 2020.gadā, pēc tam seko Lietuva un Latvija attiecīgi ar 6,6% un 6,2% pieaugumu.

Šī gada pirmajā pusgadā pārsniegts reģistrāciju skaits jaunām pasažieru automašīnām, salīdzinot ar pirms Covid-19 laiku 2019. gadā, informē Auto Asociācija.

Ir reģistrētas 9903 jaunas pasažieru automašīnas, kas ir lielākais reģistrāciju skaits pirmajā pusgadā kopš 2008. gada. Jānorāda, ka jaunu vieglo pasažieru automašīnu reģistrāciju skaits palielinājies par 21,6%, un vērojams reģistrāciju pieaugums jaunām benzīna un dīzeļa automašīnām, elektroautomašīnām un ārēji uzlādējamiem hibrīdauto.

“Tirgus atgriežas pirms Covid-19 līmenī, jo automašīnu ražotājiem ir izdevies sakārtot ražošanas problēmas, tādejādi apmierinot klientu pieprasījumu. Atgriežoties tūrismam, aktīvas kļūst īstermiņa īres kompānijas, atjauninot un papildinot savus autoparkus,” norāda Auto Asociācijas prezidents Andris Kulbergs.

Jaunu vieglo pasažieru automašīnu reģistrāciju skaita priekšgalā ir “Toyota”, “Škoda”, “Volkswagen” un “Dacia”, ņemot vērā auto reģistrāciju TOP 4 arī pērn. Latvijā, atjaunojoties tūrismam, īres auto bizness turpina attīstīties un regulāri atjauno vai papildina savu autoparku, kas arī ir devis pozitīvu rezultātu jaunu automašīnu reģistrāciju skaita pieaugumam. Šī gada pirmajā pusgadā īres auto uzņēmumi ir reģistrējuši 2043 jaunas automašīnas, kas sastāda 20,63 % no kopējā jaunu automašīnu reģistrāciju skaita, un arī īres uzņēmumu TOP automašīnu markas ir bijušas “Toyota”, “Škoda” un “Volkswagen”.

Vadītājam uzņēmuma veiksmes stāstā ir liela nozīme, taču vēl būtiskāka ir vadības komandas loma, uzskata Ilze Grase-Ķibilde, bijusī Møller Baltic Import izpilddirektore.

Cik spēcīga ir vadības komanda, tik spēcīgs ir arī uzņēmums, jo mēs nevaram likt visas kārtis uz vienu cilvēku. Svarīgi apzināties, ka neviens no mums nav supercilvēks - mēs visi pieņemam gan pareizus, gan kļūdainus lēmumus, tāpēc ir būtiski darbavietā radīt tādu vidi, kurā nevienam no mums nav jābaidās atzīt savas kļūdas vai palabot citam citu, domā I.Grase-Ķibilde. Tādā veidā tiek radīts spēcīgs komandas kodols, kurā mēs viens otru atbalstām un kopā dodamies nosprausto mērķu virzienā. Es pati esmu dalītās līderības piekritēja, kas nozīmē, ka es uzticos savai vadības komandai un man viņu viedoklis ir svarīgs, atzīst I.Grase-Ķibilde.

Augustā tapa zināms, ka pēc 12 gadu darba jūs esat nolēmusi atstāt Møller Baltic Import izpilddirektores amatu, lai turpinātu karjeru vienā no pasaules vadošajiem automobiļu ražotājiem Audi. Kas bijuši jūsu nozīmīgākie ieguvumi Møller Baltic Import, un kā tie ir palīdzējuši jūsu profesionālās karjeras veidošanā?

Auto tirdzniecība šobrīd piedzīvo lielākos deficīta laikus kopš PSRS sabrukuma, kad pieprasījums būtiski pārsniedz piedāvājumu, auto tirgotāju noliktavas ir tukšas un kavējas gan noliktavas papildinājumi, gan klientu pasūtītie auto, norāda Latvijas Auto asociācijas prezidents Andris Kulbergs.

Vieglo auto tirgus septembrī piedzīvojis 7,6% kritumu salīdzinot ar 2020. gada augustu (1321 vienības pret 1429).

Auto deficīts vislielāko iespaidu atstājis uz tirgus līderiem. Lai arī tie saglabā savas līderu pozīcijas, taču to tirgus daļa ir visai ievērojami samazinājusies. Joprojām tirgus līderis ir Toyota, kuras tirgus daļā no 20,36% 2020. gadā ir sarukusi uz 13,6% 2021. gadā. Tāds pats liktenis ir piemeklējis arī sekotājus. VW un ŠKODA tirgus daļa ir samazinājusies attiecīgi no 11,12% uz 7,95% un 14,25% uz 7,65% pret 2020. gadu.

Lielā mērā tas saistīts ar to, ka šobrīd tirgus daļu nosaka automašīnu pieejamība noliktavās, kas ir daudziem ir visai ierobežota, lai neteiktu ka tādas nav.

Auto tirgotāja SIA "Forum auto" apgrozījums pagājušajā gadā bija 28, miljoni eiro, kas ir par 12,7% mazāk nekā gadu iepriekš, bet kompānija peļņa pieauga par 53,5% - līdz 448 245 eiro, liecina "Firmas.lv" informācija.

Kompānijas gada pārskata vadības ziņojumā norādīts, ka pērn "Forum auto" pārdeva 1178 jaunas un 425 lietotas automašīnas.

Pēc kompānijas vadības ziņojumā minētā, pērn pievērsta lielāka uzmanība pārdošanas izmaksām un peļņai, kā arī servisa kvalitātes kontrolei un ieņēmumu pozīcijām. Tāpat liela uzmanība pievērsta automašīnu piegādei un klientu apmierinātības rezultātiem, tomēr saistībā ar Covid-19 pandēmiju automašīnu savlaicīga piegāde klientiem tika stipri ietekmēta.

"Forum auto" prognozē, ka šogad vieglo pasažieru automobiļu (M1) un vieglā komerctransporta (N1) automašīnu tirgus Latvijā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pieaugs un sasniegs apmēram 17 500 vienību.

Gadījumā, ja tiks atbalstīta Eiropas Savienības (ES) valstu vides ministru vienošanās līdz 2035. gadam izbeigt jaunu automobiļu ar iekšdedzes dzinējiem tirdzniecību, tā samazinot oglekļa dioksīda izmešu apjomu, Latvija var pārvērsties par lietotu auto kapsētu.

Latvijas patērētāju pirktspēja ir salīdzinoši zema, tāpēc prognozēju, ka bez pamatīgas valsts atbalsta stratēģijas mūsu zeme pārvērtīsies par milzīgu lietotu auto kapsētu. Vecos auto ar iekšdedzes dzinējiem patērētāji pārdot vairs nevarēs vai to cena būs kritiski zema, bet jaunu elektroauto iegādes iespējas būs ierobežotas.

Manuprāt, konkrēti Latvijai definētais pārejas periods ir pārāk īss, savukārt auto nozare šobrīd piedzīvo pārāk daudz izaicinājumu vienlaikus.

Nevar visām valstīm noteikt vienu termiņu, līdz kuram jāizbeidz auto ar iekšdedzes dzinējiem tirdzniecība. Ir jāņem vērā katras valsts unikālā ekonomiskā situācija, kur atšķiras arī iedzīvotāju pirktspēja. Būtiski, ka šobrīd Latvijā esošā infrastruktūra ērtai elektroauto izmantošanai un uzturēšanai vēl nav sasniegusi tādu attīstības līmeni, lai motivētu patērētāju mainīt savus auto izvēles un lietošanas paradumus.

Auto asociācijas biedri un autodīleri elektroauto uzturēšanas iespēju pilnveidē un pārdošanas apjomu veicināšanā diagnostikas un remonta aprīkojumā, darbinieku apmācībās un uzlādes punktos Latvijā līdz šim ir ieguldījuši 1,8 miljonus eiro, informē asociācijā.

Asociācijā apstiprina, ka, neskatoties uz elektromobiļu tirdzniecības tempu Latvijā, autoražotāji ir izvirzījuši stingru kursu uz pilnīgu elektrifikāciju, un jau tikai pēc septiņiem, astoņiem gadiem, daudzu kompāniju piedāvājumā būs tikai elektriski un elektrificēti spēkrati.

Pārstāvji pauž, ka, gan Eiropas Savienības līmenī, gan atsevišķās valstīs jau ir pieņemti lēmumi jauno auto tirgū atļaut tikai bezizmešu vieglā transporta tirdzniecību, tāpēc, vērtējot globāli, jautājums ir tikai par to, kad auto pircēji pārsēdīsies elektriskajos auto, nevis par to, vai tas notiks.

Organizācijā prognozē, ka visaptveroša elektrifikācija prasīs visu veidu pielāgošanos, sākot no atbilstošas uzlādes infrastruktūras pilnveidošanas un beidzot ar auto dīleru servisu pakārtošanu jaunām apkopes un remonta prasībām. Asociācijā pieļauj, ka tirgū parādīsies jauni ar uzlādi saistīti pakalpojumi un turpināsies to standartizācija, kā arī tiks risināti jautājumi, kas saistīti ar patērētāju tiesībām.

Lietoto auto tirgotāja AS "Longo Group" apgrozījums šogad pirmajā ceturksnī bija 8,9 miljoni eiro, kas ir par 120% vairāk nekā attiecīgajā periodā gadu iepriekš, informē "Longo Group" pārstāvji.

Uzņēmuma peļņa pirms procentu, nodokļu, amortizācijas un pēc nomas atskaitījumiem jeb EBITDA šogad pirmajā ceturksnī bija 0,2 miljoni eiro, un bruto peļņa sasniedza 1,1 miljonu eiro, kas ir par 143% vairāk nekā attiecīgajā periodā 2021.gadā.

Aprīlī "Longo Group uzstādīja jaunu pārdošanās rekordu, sasniedzot 4,4 miljonus eiro apgrozījumu mēneša laikā.

"Longo Group" valdes priekšsēdētājs Edgars Cērps norāda, ka digitālo kanālu nozīme lietoto auto tirdzniecībā arī šogad saglabājas nemainīgi liela, un arvien vairāk klientu dod priekšroku pirmo saziņu sākt attālināti.

Šogad uzņēmums plāno palielināt peļņu un ieņēmumus, šim nolūkam plānojot strādāt pie zīmola atpazīstamības, kā arī lietoto auto tirdzniecības tīkla piedāvāto automašīnu klāsta paplašināšanas.

Foto: Riepugaraza.lv / Riepu garāža

Kad runa ir par drošību uz ceļa, nav iespējams pieļaut kompromisus. Kādam var šķist, ka riepu izvēle ir tikai neliela nianse, taču tā nav – riepas ietekmē gan drošību, gan braukšanas komfortu. Tāpēc viens no uzdevumiem gan autovadītājiem, gan uzņēmumiem ir aprīkot savu automašīnu ar kvalitatīvām riepām un izvēlēties uzticamu pakalpojumu sniedzēju, kas to paveiks profesionāli. Lasi un uzzini, kāpēc riepas, diskus un ar šīm komponentēm saistītus pakalpojumus meklēt Riepu garāžā!

Kas ir Riepu garāža?

Uzņēmums Riepu garāža ir viens no vadošajiem riepu mazumtirdzniecības tīkliem Latvijā, kas piedāvā ne tikai jaunas vasaras riepas, ziemas riepas, vissezonas riepas un diskus, bet arī augstākā līmeņa servisu un konsultācijas. Zīmols darbojas tirgū jau vairāk nekā 10 gadus un šajā laikā ir izveidojis uzticamu un stabilu pozīciju riepu tirdzniecības un montāžas nozarē. Tam ir 5 filiāles Rīgā, nodrošinot 20 riepu montāžas vietas, kā arī interneta veikals ar plasāko piedāvājumu uz bezmaksas riepu piegādi pa visu Latviju.

Lietoto auto tirgotāja Baltijas valstīs "Longo Group" pērn konsolidētais apgrozījums pagājušā gada 12 mēnešos bija 44,7 miljoni eiro (50,4 miljoni iesk. PVN), kas ir par 48% vairāk nekā šajā pašā laika posmā gadu iepriekš.

Savukārt EBITA peļņa palielinājusies par 89% – no 820 tūkstošiem eiro 2021. gadā uz 1,55 miljoni eiro pērn.

“Pērn “Longo Group” turpināja pilnveidot un efektivizēt visus uzņēmuma departamentu procesus un īpaša uzmanība tika pievērsta uzņēmuma servisa centra jaudas palielināšanai,” norāda AS “Longo Group” dibinātājs un valdes priekšsēdētājs Edgars Cērps.

Kā vienu no nozīmīgākajiem 2022.gada apstākļiem, kas ir ietekmējis uzņēmuma attīstību, E. Cērps min jaunu filiāļu atvēršanu. Paplašināšanās notikusi gan esošajā reģionā, gan paplašinoties reģionāli – atverot jaunu filiāli ārpus Baltijas robežas – Polijā. Papildus tam pērn “Longo Group” atvēra arī divas jaunas filiāles Lietuvā – Panevēžā un Klaipēdā. Pašlaik uzņēmums aptver četras valstis ar septiņām filiālēm, turklāt divas no tām darbojas pēc unikāla koncepta – kā tirdzniecības vieta lielveikalā jeb tā sauktais “šovrūms”. Šāds auto pārdošanas veids sniedz iespēju klientiem komunicēt ar tirdzniecības pārstāvjiem klātienē, ļaujot apspriest savas vajadzības, veikt auto testa braucienus un uzreiz iegādāties automašīnu. Šo konceptu turpināsim attīstīt, jo redzam, kā to novērtē mūsu klienti” – uzsver E. Cērps.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pagājušajā gadā pieaudzis par 4,8%, salīdzinot ar 2020.gadu, liecina Centrāl;as statistikas pārvaldes dati. Ekonomisti norāda - līdz šim bija pamats domāt, ka 2022. gada Latvijas ekonomikas izaugsmes perspektīvas ir labas, taču Krievijas iebrukums Ukrainā ir būtiski mainījis politisko, kā arī ekonomisko situāciju pasaulē, un tas ietekmēs arī Latvijas ekonomiku.

Komentē bankas Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš:

Aizvadītās nedēļas laikā pasaule ir strauji mainījusies, mainīsies arī ekonomika un politikas prioritātes. Ir cerība, ka Ukrainas sekmīgā pretestība iebrukumam un ekonomiskais pretspiediens liks tai apturēt agresiju, bet ir jārēķinās ar risku, ka karš var turpināsies arī ilgi. Tādā gadījumā Latvijas un visas Eiropas politikā drošības nostiprināšanas mērķis vēl ilgu laiku gūs virsroku pār labklājības celšanu tuvākajā nākotnē. Tā kā dzīvojam bīstamākā pasaulē, ir jābūvē ekonomika, kas būs noturīga pret satricinājumiem, kā arī jāizmanto ekonomika kā ierocis miera labā.

Šogad Latvijas ekonomikas sniegumu lielā mērā noteiks pret Krieviju un Baltkrieviju noteiktais sankciju režīms. Jau šobrīd apstiprinātie pasākumi ir skarbi, Krievija būs tikai viena no trīs pasaules valstīm (kopā ar Irānu un Ziemeļkoreju), kurai ir liegta pieeja SWIFT. Turklāt tas iespējams vēl nav stingrākais līmenis, ASV ir arī iespēja aizliegt bankām, kas strādā ASV, veikt jebkādus darījumus ar Krieviju, tas padarītu norēķinus ar šo valsti praktiski neiespējamus, atslēgšana no SWIFT ir tikai liels apgrūtinājums. Arī šāda soļa iespēja tiek vērtēta.

Latvijā dibinātais lietoto auto tirgotājs A/S “Longo Group” pirmo reizi iekļauts biznesa medija “Financial Times” straujāk augošo uzņēmumu topā FT 1000 un atzīts par Latvijā visstraujāk augošo uzņēmumu.

Kompānija šajā reitingā ierindota 550.vietā, sasniedzot visaugstāko rezultātu no Latvijas uzņēmumiem, savukārt auto nozarē sasniedza pat 10.vietu.

Lielbritānijas biznesa laikraksts “Financial Times” veidotais FT 1000 tiek gatavots ik gadu sadarbībā ar neatkarīgu tirgus izpētes kompāniju “Statista”, iekļaujot tajā tūkstoš Eiropas uzņēmumus, kas četru gadu laikā sasnieguši vislielāko kopējo ieņēmumu organisku pieaugumu.

“Pēdējos gados esam spējuši A/S “Longo Group” attīstīt par tirgus līderi Latvijā, izveidojot meitas kompānijas Igaunijā, Lietuvā, Polijā, Nīderlandē, Beļģijā un Vācijā, nodrošinot darbu vairāk nekā 140 darbiniekiem. Mūsu mērķtiecīgais darbs ir atalgots, kļūstot par Latvijā visstraujāk augošo uzņēmumu, ko pierāda “Financial Times” augstais novērtējums,” saka A/S “Longo Group” valdes priekšsēdētājs Edgars Cērps, piebilstot, ka topa veidotāji atlases posmā noteikuši ļoti stingrus kritērijus, tostarp veic arī grāmatvedības datu pārbaudi un analīzi, lai precīzi sagatavotu reitingu.

Biržas "Nasdaq Riga" alternatīvā tirgus "First North" obligāciju sarakstā sākta lietoto auto tirgotāja AS "Longo Group" obligāciju tirdzniecību, liecina biržas paziņojums.

Longo Group emitēto obligāciju apjoms ir 3 miljoni eiro. Vienas obligācijas nominālvērtība ir 1000 eiro. Kupona likme ir 6% ar izmaksu reizi mēnesī un dzēšanas termiņu 2024. gada 30. novembrī.

Obligāciju emisijas ietvaros piesaistīto finansējumu paredzēts izmantot automašīnu sortimenta paplašināšanai Baltijā, nodrošinot klientu pieprasījumam un globālajām tirgus attīstības tendencēm vēl atbilstošāku privāto transportlīdzekļu piedāvājumu.

Longo Group ir straujāk augošā lietoto automašīnu tirdzniecības grupa Baltijā. Tās vienā mēnesī pārdoto lietoto automašīnu apjoms vairāk nekā divas reizes pārsniedz citu nozares dalībnieku realizēto vienību skaitu, kopš darbības uzsākšanas spējot piegādāt klientiem vairāk nekā 9500 transportlīdzekļus. Uzņēmums kā viens no pirmajiem reģionā 2020. gada pirmajā pusē nodrošināja klientiem 100% tiešsaistes auto iegādes pakalpojumus, piedāvājot 3D apskates iespējas. 2022. gada sākumā Panevēžā, Lietuvā tika atvērts Baltijā pirmais pastāvīgais lietoto automašīnu pārdošanas salons tirdzniecības centrā.

Covid-19 pandēmijas noteiktie pārvietošanās ierobežojumi, kā arī sankcijas, kuras noteiktas pēc Krievijas invāzijas Ukrainā, ir izraisījušas pārmaiņas kontrabandas preču apmēros.

Preču kontrabanda ir bijusi sāpīga tēma legālajiem konkrēto preču ražotājiem un tirgotājiem, jo tā atņem potenciālo pircēju daļu, samazina realizācijas apjomus, kas atsaucas uz samaksāto nodokļu apjomu. Lai minimizētu kontrabandas rašanās iespējas, daudzu gadu garumā Latvijā ir ieviesti dažādi tās izķeršanas instrumenti, tomēr pilnībā izskaust kontrabandu nav izdevies. Vienlaikus pasaulē, visticamāk, nav nevienas valsts, kurai nebūtu kaut kādu preču kontrabandas, jo ir atšķirības starp valstīm un tajās esošajiem nosacījumiem, nodokļu likmēm, kas rada pieprasījumu, kuru arī veikli cilvēki cenšas nodrošināt.

Mazāka kustība – mazāk kontrabandas

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošināšanas biroja (LTAB) skatījumā esošais Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas (OCTA) likuma regulējums ir samērīgs gan negadījumā cietušo personu, gan transportlīdzekļu īpašnieku interesēs, un nebūtu maināms, pavēstīja LTAB pārstāvji komentējot Saeimas deputāta Andra Kulberga (AS) ierosinātos priekšlikumus veikt grozījumus likumā, lai transportlīdzekļa īpašnieks, noņemot transportlīdzekli no uzskaites, var saņemt atpakaļ neizmantotās OCTA apdrošināšanas starpību.

LTAB aģentūrai LETA skaidroja, ka attiecībā uz OCTA polises pārtraukšanu un neizmantotās prēmijas saņemšanu atpakaļ, ja transportlīdzeklis tiek noņemts no uzskaites, jau šobrīd OCTA likums paredz tādu iespēju, ja līdz ar transportlīdzekļa noņemšanu no uzskaites Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) glabāšanā tiek nodotas transportlīdzekļa reģistrācijas numura zīmes.

Tāpat arī gadījumos, kad transportlīdzeklis tiek nodots tirdzniecībā, tad transportlīdzekļa īpašniekam ir tiesības izbeigt esošo OCTA līgumu un saņemt atpakaļ neizmantoto prēmiju.

Savukārt attiecībā uz zaudējumu atlīdzību no OCTA Garantijas fonda, ja atbildīgais transportlīdzeklis nav noskaidrots - LTAB ieskatā šāds regulējums varētu veicināt atbildīgā transportlīdzekļa vadītāju rīkoties negodprātīgi, bēgt no notikuma vietas, lai netiktu identificēts, tādējādi nebojājot savu apdrošināšanas vēsturi, kā arī tikt izmantots krāpniecības nolūkos, tas ir, visi bojājumi, tostarp, kas attiecas uz KASKO, varētu tikt pieteikti kā OCTA, skaidro LTAB pārstāvji.

Latvijā jau trešo ceturksni pēc kārtas turpinās ekonomikas lejupslīde un stagnācija ekonomikā var saglabāties vēl vismaz pusgadu, aģentūrai LETA pavēstīja banku analītiķi.

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Paula norāda, ka, lai gan ekonomiskās izaugsmes lēnīgums Latvijas tirdzniecības partnervalstīs kavē iekšzemes kopprodukta (IKP) kāpumu Latvijā, tomēr šī faktora negatīvo ietekmi trešajā ceturksnī, visticamāk, kompensējusi investīciju aktivitāte, kā arī stabilitāti patēriņam pamazām piešķir pirktspējas atjaunošanās. Latvijas IKP trešajā ceturksnī ir palielinājies par 0,6% pret iepriekšējo ceturksni pēc sezonāli koriģētiem datiem.

Steidzot investīciju projektus, kuru īstenošanas termiņš ir vēl šajā gadā, būvniecība, visticamāk, būs turējusies spēcīgi gan trešajā ceturksnī, gan turēsies uz izaugsmes takas arī ceturtajā ceturksnī, prognozē Paula. Tikmēr no īstermiņa datiem redzama vāja kopējā rūpniecības izaugsme, ko nelabvēlīgi ietekmējusi eksporta tirgu bremzēšanās.

Patēriņa cenas šogad oktobrī salīdzinājumā ar septembri Latvijā pieauga par 0,8%, bet gada laikā - šogad oktobrī salīdzinājumā ar 2021.gada oktobri - palielinājās par 21,8%, pretstatā 22,2% pagājušajā mēnesī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, oktobrī pieaudzis par 15%.

Būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām 2022.gada oktobrī, salīdzinot ar 2022.gada septembri, bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, veselības aprūpei, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, apģērbam un apaviem, kā arī cenu kritumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem.

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 2,1%.

Būtiskākais cenu pieaugums bija svaigiem dārzeņiem (+23,3%). Cenu kāpums bija arī maizei (+2,4%), pienam (+4,1%), cukuram (+8,5%), sieram un biezpienam (+1,2%), atspirdzinošajiem dzērieniem (+7,2%). Dārgāki bija konditorejas izstrādājumi (+1,2%), liellopu gaļa (+7,8%), svaigi augļi (+1,2%), konservētas vai pārstrādātas zivis un jūras velšu izstrādājumi (+3,3%) un cūkgaļa (+1,1%). Akciju noslēgumu rezultātā sadārdzinājās augu eļļa (+3,1%), augļu un dārzeņu sulas (+2,5%). Cenas palielinājās tējai (+4,4%), miltiem un citiem graudaugiem (+1,1%), margarīnam (+5,2%), saldētām zivīm (+3,9%) un gaļas izstrādājumiem (+1%).

Lai arī netipiski, ka 2023. gadu sākam ar tehnisko valsts budžetu, redzot, cik lielu daļu no siltumnīcefektu veidojošo gāzu emisijām veido transports un cik tālu esam no Eiropas Savienības klimatneitralitātes mērķiem, manuprāt, šis ir iespēju laiks.

Proti, valstij ir iespēja veikt fundamentālas izmaiņas grantu atbalstā elektromobilitātes veicināšanai Latvijā, sevišķi biznesa segmentā. Protams, ir skaidrs, ka mums apkārt vairākas krīzes, ar kurām jācīnās, taču jāņem vērā, ka, aizmirstot par klimata problēmām, tās soli pa solim kļūs par nenovēršamu kataklizmu.

Saskaņā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pērn pausto, transporta nozare rada gandrīz trešo daļu no kopējām Latvijas siltumnīcefekta gāzu emisijām, kur lielākais emisiju avots ir tieši autotransports. Ir skaidrs, ka transporta sektora dekarbonizācija nav sasniedzama ar vienu risinājumu. Vienlaikus zināms, ka nākotnē šī sektora radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājums lielā mērā būs saistīts tieši ar elektrifikāciju.