Mūsu nacionālā lidkompānija šķiet liegi iemigusi uz lauriem, bet pamošanās tai var būt ar galvassāpēm. Jo tie nav nekādi lauri – tie ir iedomu salmi, turklāt visai paplāni. Nekas neliecina, ka airBaltic tiktu lietpratīgi pārvaldīta, atbalstīta un konsultēta, diemžēl arī uzrādītie skaitļi ne. Un slavenā investoru piesaiste vispār ir zem katras kritikas.
Kamēr nav publicēts kompānijas darbības pērnā gada pārskats, ir grūti spriest par relīzes formātā publicēto, ka pērn ievērojami – par 66 miljoniem latu – samazinājušies airBaltic zaudējumi. Ko tas varētu nozīmēt, var spriest pēc iepriekšējā – 2011. gada – pārskata, jo tur zaudējumos bija sarakstīti visādi brīnumi. Varbūt tādēļ, lai 2012. gadā jaunās vadības tēla spodrināšanai uz tā rēķina varētu uzrādīt pareizos skaitļus?
Zināms arī, ka pasažieru un lidojumu skaits kompānijai joprojām krītas. Tai pašā laikā tā kā pozitīvu ziņu stāsta, ka auguši ienākumi no viena pasažiera. Jāšaubās, vai tas uzskatāms par uzlabojumu, jo pasažieri ir ievērojuši arī biļešu cenu kāpumu. Tiktāl par skaitļiem.
Diemžēl labas ziņas no lidkompānijas vadības, Satiksmes ministrijas kā valsts pārstāves un sabiedrības Prudentia kā nolīgtā konsultanta nav arī investoru piesaistes frontē. Un izskanējusī taisnošanās, ka aizvien taču norit Eiropas Komisijas izmeklēšana par kompānijā valsts ieguldītajiem gandrīz 100 miljoniem latu, ir tikai atruna. Tā nākas domāt saskaņā ar DB pieejamo neoficiālo informāciju, ka pirms kāda brīža lenktais arābu investoru – Etihad Airways – Briseles melnās aizdomas un iespējamās konsekvences nemulsina. Tāpat kā pašreizējie airBaltic sliktie rādītāji viņiem esot viens pīpis vai tuvu tam. Tas, kas šos investorus tomēr biedē, ir neskaidrās politiskās darbības ap aviokompāniju.
Etihad čakli iepērkas Eiropā, un kādubrīd arī naudīgajiem arābiem varētu iestāties sāta sajūta. Ļoti neticami šķiet, ka ministrijai vai airBaltic vadībai Etihad pašlaik pielaidīgā attieksme nebūtu zināma. Tāpat kā finanšu investora vācieša Hansa R. Vērla paustā interese. Labi, stratēģiskais investors – vispirms, tomēr nauda ir nauda. Un tad vēl arī zināmā turku un azerbaidžāņu interese. Trūkst piedāvājumu? Vai varbūt ir laiks beigt dzenāt cipariņus pa (nepublicētām) tabulām, bez sevišķi stingriem noteikumiem saņemt pieklājīgas algas un honorārus un vienkārši papūlēties strādāt?
Cita starpā investora iezīmēšanās tuvāk nekā aiz apvāršņa varētu būt Latvijai pozitīvs arguments EK izmeklēšanā. Sak’, labi, drusku jau sagrēkojās ar to naudas iepludināšanu, bet, redz’, darbojusies ir tā naudiņa! Citādi pašlaik airBaltic publicitāte svārstās starp sliktu un sliktāku, un tās bijušā vadītāja Bertolta Flika notikusī vēršanās policijā par atsavinātās SIA Baltijas aviācijas sistēmas gandrīz 63 miljonu latu atgūšanu tai par labu nenāks. Investors vai ticamas sarunas ar tādu būtu jau cita runa.