Ja netiks slēgts darījums ar airBaltic finanšu investoru Ralfu Dīteru Montāgu-Girmesu, lidsabiedrībai var būt dramatiskas sekas līdz pat tās darbības izbeigšanai, šodien preses konferencē paziņoja finanšu konsultācijas kompānijas Prudentia vadītājs Kārlis Krastiņš.
Tāpat viņš apgalvoja, ka tieši Prudentia būvēja un strukturēja darījumu ar atrasto airBaltic finanšu investoru, turklāt sarežģītos apstākļos. Šis fakts esot jānovērtē. Kopumā esot uzrunāti 63 investori: 25 Āzijā un 29 Eiropā, Krievijā un NVS, kā arī pieci Tuvajos Austrumos un četri Ziemeļamerikā. Divi investori no Vācijas, piemēram, esot atteikušies no darījuma.
Bijušais satiksmes ministrs Anrijs Matīss (V) savukārt nodarbojoties ar dezinformāciju un meliem.
Krastiņš pieļāva, ka Matīss sirgst ar šizofrēniju. Ja Matīss būtu turpinājis ministra darbu un turpinājis izplatīt melus, tiktu apdraudēta airBaltic tālāka pastāvēšana. Viņš neizprotot, kā ministrs varēja ar dubļiem noliet atrasto investoru.
Prudentia pārstāvji uzsvēra savu profesionalitāti, kura iegūta, 4,5 gadus strādājot ar airBaltic problemātiku. Viņi darījuši visu, ar ko Satiksmes ministrija šajā laikā nav tikusi galā. Jau Valda Dombrovska valdības laikā tā bijusi kā lidsabiedrības sargeņģelis. Tas gan esot unikāls gadījums, kad tā notiek, jo parasti finanšu konsultanti šādas lomas neuzņemas. Prudentia esot apzinājusies atbildību, lai saglabātu nacionālo aviosabiedrību. Nevarot teikt, ka Prudentia guļ uz lauriem, jo kopumā situācija reģionā esot visai dramatiska - ar zaudējumiem strādājot gan SAS, gan Finnair.
Savukārt airBaltic pēdējos gadus esot bijusi laba attīstība, un tā jau trešo gadu strādāšot ar peļņu. Turklāt aviācijā investori «nemētājoties uz ielas». Pēc tam vēl sarežģītāk esot sabalansēt intereses. Piemēram, airBaltic gadījumā bijis jāsabalansē gan Satiksmes ministrijas un Finanšu ministrijas intereses un budžeta likums, gan investora intereses un airBaltic biznesa plāna vajadzības, ka arī jāievēro «Likums par aviāciju». Tas neesot kā «aiziet iedzert vīnu un noslēgt līgumu».
Prudentia pārstāvji gan nenoliedza, ka situācija ar Bombardier līgumu par jaunu lidmašīnu iegādi likusi pēdējos mēnešos darbību intensificēt. «Bombardier uzlika zināmu spiedienu», atzīst kompānijas pārstāvji. Tāpat tiek uzsvērts, ka, pateicoties Bombardier vājumam, airBaltic var iegūt priekšrocības. Vienlaikus tiek uzsvērts, ka 132 miljoni eiro, kuri tiks ieguldīti lidsabiedrībā, nav milzīga summa, ņemot vērā aviokompānijas svarīgumu un to, ka valsts saglabā 80% akciju. Prudentia novēl politiķiem tālāk būt atbildīgiem, atšķirībā no Matīsa, jo tad gan būšot jāatbild arī tiesībsargājošās iestādēs. Runājot par Matīsu, Ģirts Rungainis norādīja, ka labs un spēcīgs ierēdnis pārvērties par vāju politiķi.
Kā ziņots, iespējamais airBaltic investors uzņēmējs Montāgs-Girmess uzskata, ka investīciju kompānija Prudentia ir strādājusi profesionāli un kopējās sarunās ar lidsabiedrību airBaltic, Prudentia un Satiksmes ministriju ir jāvienojas par komisijas maksu.
Ministru kabinets 3.novembrī pēc četru stundu apspriešanās lēma atbalstīt Prudentia atrasto nacionālās aviokompānijas airBaltic investoru, Vācijas uzņēmēju Montāgu-Girmesu, kura piedāvājums paredz ieguldīt aviokompānijā 52 miljonus eiro, bet valstij attiecīgi būtu jāiegulda 80 miljoni eiro. Kopējais Latvijas aviokompānijas jaunais kapitāls 132 miljonu eiro apmērā veicināšot biznesa plānu un flotes modernizēšanu. Pirms tam gan bijušais satiksmes ministrs Matīss (V) ierosināja no sadarbības ar kompāniju atteikties, ko valdība arī akceptēja.
Aizdevums airBaltic 80 miljonu eiro apmērā neradīs negatīvu ietekmi uz budžetu, aģentūrai LETA iepriekš apliecināja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvis Aleksis Jarockis. Valsts aizdevuma izsniegšanai airBaltic tiks izmantoti Valsts kasē pieejamie resursi, kuru nodrošināšanai veikti aizņēmumi finanšu tirgos. FM uzsvēra, ka šis izsniedzamais aizdevums valsts parādu nepalielinās.
Savukārt patlaban koalīcijas partneri nav pauduši atbalstu 80 miljonu eiro aizdevuma izsniegšanai nacionālajai lidsabiedrībai airBaltic, līdz ar to būtu jāmeklē cits situācijas risinājums.
2012.gada 20.decembrī Latvijas nacionālā aviokompānija airBaltic noslēdza sākotnējo pasūtījuma līgumu ar Bombardier par desmit CSeries 300 lidmašīnu iegādi ar iespēju iegādāties vēl desmit lidmašīnas. Savukārt 2014.gada jūlijā Farnboro Starptautiskajā aviācijas izstādē airBaltic izziņoja vēl trīs lidmašīnu iegādi.
