Aptuveni piektajai daļai Latvijas uzņēmumu nodokļu parāds pārsniedz 150 eiro. Analizējot parādnieku informāciju, redzams, ka atšķiras nemaksātāju īpatsvars dažādās nozarēs - kamēr ēdināšanas pakalpojumu nozarē teju trešdaļai uzņēmumu nodokļu parāds ir jau pēdējos sešus mēnešus pēc kārtas, lauksaimniecībā tādi ir vien nepilni 3% no visiem nozares uzņēmumiem, informē Lursoft.

Lursoft pētījums atklāj, ka uzņēmumu kopējais nodokļu parāds sasniedz 611,74 miljonus eiro un parādnieku rindās atrodami vairāk nekā 39 tūkstoši uzņēmumi, kas nozīmē, ka nodokļu maksāšanas disciplīnas problēmas ir piektdaļai Latvijas uzņēmumu.

Kā norādījusi VID vadītāja Ieva Jaunzeme, iestādes mērķis ir veicināt brīvprātīgu nodokļu nomaksu, kas Latvijā patlaban veido vien 57%, kamēr Zviedrijā šis rādītājs ir 90%. Tiekoties ar VID vadītāju, premjers Krišjānis Kariņš informējis, ka valdība ir iecerējusi līdz 2021.gadam izskatīt esošo nodokļu politiku, identificēt tās trūkumus un nepieciešamības gadījumā sistēmu uzlabot. «Ja visi maksātu nodokļus, nevis kā tagad - daļa maksā, bet daļa maksā minimāli, - tad varētu pat samazināt nodokļu likmes un iekasēt vairāk naudas,» skaidrojis premjers.

No 26 restorāniem, kas pagājušajā nedēļā guva pasaulē populārākā restorānu ceļveža "Michelin Guide" atzinību, vairākiem reģistrēts nodokļu parāds, liecina aģentūras LETA apkopotā informācija.

Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) publiskoto informāciju "Michelin Selected Restaurants" ceļvedī iekļautā restorāna "Tauro" īpašniecei SIA "Tauro" 24.novembrī bija VID administrēto nodokļu parāds 47 108 eiro apmērā.

Kā liecina "Firmas.lv" informācija, "Tauro" pērn strādāja ar 332 935 eiro apgrozījumu un 514 703 eiro zaudējumiem. Miljardierim Jurijam Šefleram pastarpināti piederošais uzņēmums ar zaudējumiem strādā kopš 2010.gada. 2022.gadā "Tauro" nodokļos samaksāja 168 630 eiro, savukārt vidējais uzņēmumā nodarbināt skaits bija 16.

SIA "Binvest", kas pārvalda gan konditoreju "Mulberry", gan "Michelin Selected Restaurants" ceļvedī iekļauto restorānu "Chef's Corner", nodokļu parāds 24.novembrī bija 35 754 eiro, bet SIA "Zetop", kas pārvalda "Michelin Selected Restaurants" ceļvedī iekļauto restorānu "Whitehouse", - 61 448 eiro.

Krievijas bruņotais iebrukums Ukrainā un ieviestās sankcijas daudziem uzņēmējiem mainījis līdzšinējo biznesa kursu un darbības apjomus. Tāpat arī ne bez sekām palikusi Covid-19 pandēmija, kas iepriekšējos gados ievērojami sabremzēja vairākas nozares.

Lursoft pētījis, kā pēdējā gada laikā mainījies nozaru nodokļu parāds, un cik būtiski mainījies nodokļu parādnieku skaits pēdējo piecu mēnešu periodā.

Šī gada jūlija vidū uzņēmumu kopējais nodokļu parāds sasniedza nepilnus 550 milj. EUR, liecina Lursoft apkopotie datu. Balstoties uz VID publiskoto informāciju, kopš š.g. februāra beigām kopējā nodokļu parāda apjoms palielinājies par 8,3%, savukārt, salīdzinot ar aizvadītā gada jūliju, kopējā parāda apjoma pieaugums sasniedz pat 15,7%.

Visstraujāk kopš š.g. februāra beigām nodokļu parāda apmērs audzis dzērienu ražošanas nozarē. Lursoft apkopotā informācija atklāj, ka dzērienu ražotāju nodokļu parāds š.g. februārī bija 144,3 tūkst. EUR, teju tikpat liela nodokļu parāda summa nozarei bija uzkrāta arī pirms gada. Šogad jūlijā nozares nodokļu parāda summa bija palielinājusies jau līdz 1,78 milj. EUR. Vienlaikus palielinājies arī dzērienu ražošanas nozarē strādājošo nodokļu parādnieku skaits par septiņiem uzņēmumiem. Lursoft izpētījis, ka lielākais nodokļu parādnieks nozarē ir AS "Amber Latvijas balzams", kura nodokļa parāds š.g. jūlija sākumā pārsniedza 1 milj. EUR atzīmi. Analizējot datus par AS "Amber Latvijas balzams" nodokļu parādiem, redzams, ka periodiski ražotāja nodokļu parāda apjoms bijis vēl ievērojamāks. Piemēram, šogad maija beigās tas pat pietuvojies 10 milj. EUR. Vienlaikus kopš februāra bijuši arī vairāki periodi, kad AS "Amber Latvijas balzams" nav reģistrēti nodokļu parādi.

Nodokļu parādi, kas sasniedz vismaz 150 eiro, reģistrēti 19% uzņēmumu, liecina "Lursoft" pētījuma dati.

Salīdzinot ar 2023.gada izskaņu, audzis gan parādnieku skaits, gan arī nodokļu parāda apjoms.

"Lursoft" izpētījis, ka pēdējo deviņu mēnešu periodā uzņēmumu, kuru nodokļu parāda apjoms sasniedz vismaz 150 eiro, skaits pieaudzis līdz 34 490. Tas ir par 4,79% vairāk nekā 2023.gada beigās.

Vislielākais nodokļu parādnieku īpatsvars patlaban reģistrēts starp ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem. Pētījuma dati rāda, ka nodokļu parādi šobrīd reģistrēti 38,49% no šajā nozarē strādājošajiem uzņēmumiem. Pēdējo deviņu mēnešu periodā kopējais nodokļu parāds ēdināšanas pakalpojumu nozarē palielinājies par 25,2%, sasniedzot 31,08 miljonus eiro, kas vidēji ir 18 760 eiro uz vienu uzņēmumu.

Pasaules ekonomikas kuģa sūces lielā mērā šobrīd tiek mēģināts aizbāzt ar jauniem parādiem. Piemēram, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) nu rēķinājusi, ka pasaules bagātās valstis, lai cīnītos ar pandēmijas sekām, kopumā savus parādus audzēs par papildu vismaz 17 triljoniem ASV dolāru.

Tiek lēsts, ka OECD klubiņa vidējās valdības saistības no 109% no to IKP pieaugs līdz 137% no IKP. Lielā daļā gadījumu situāciju sarežģīšot arī krass ekonomikas un šim procesam sekojošais nodokļu ieņēmumu kritums.

Vairākas Itālijas un Grieķijas

Tas tādējādi arī nozīmēs, ka lielai daļai valdību parāda attiecība pret IKP būs aptuveni tāda pati, kāda tā pēdējos gados ir bijusi Itālijai. Zīmīgi, ka par tās spējām norēķināties par savām saistībām periodiski plaukušas lielākas un mazākas aizdomas. Šai ekonomikai savi izaicinājumi pietika pat bez visa vīrusa.

Var paspekulēt, ka pēc šīs krīzes Itālijas parāds, ja netiks īstenoti kopēja Eiropas parāda varianti, kas gan izskatās arvien ticamāki, pret IKP pārsoļos pāri 200% no tās IKP. Vērojamas arī runas – ja Itālija galu galā izstāsies no eirozonas un atgriezīsies pie savas liras, tad gaidāmas visa eiro monetārā reģiona beigas (Itālijas nozīmi eirozonā nevar salīdzināt, piemēram ar mazo Grieķiju; Itālija ir trešā lielākā reģiona tautsaimniecība).

Tāpat kā uzņēmumiem un mājsaimniecībām - arī valdībām pārmērīgi augsts parāda līmenis var krietni apgrūtināt ikdienu.

Augstākas parāda apsaimniekošanas izmaksas un mazāk pieejamo līdzekļu publisko investīciju veikšanai ir tikai daži no faktoriem, kas galu galā var negatīvi ietekmēt ekonomisko izaugsmi. Lai gan zinātniskajā literatūrā valdības parāds un ap to saistītās tēmas ir visai plaši analizētas, nepastāv viennozīmīgs skaidrojums, kad īsti valdības parādu var uzskatīt par augstu.

Latvijas valdības parāds 2017. gadā bija aptuveni 9.7 miljardi EUR jeb 39% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas būtiski neatšķiras no 2016. gada rādītāja. Naudas izteiksmē parāds šķiet liels - ar šo summu pietiktu, lai veselu gadu segtu visus valdības izdevumus. Tai skaitā, naudas pietiktu gan veselības aprūpei, pensijām, gan drošībai utt. Neskatoties uz to, uz pārējo Eiropas Savienības (ES) valstu fona Latvijas valdības parāds ir diezgan zems. Turklāt Latvija ir viena no tām 12 Eiropas Savienības (ES) valstīm (un viena no 6 eiro zonas valstīm), kurām parāds ir zem ES mērķa rādītāja – 60% no IKP.

Jo mazāk cilvēku dzīvo Latvijā, jo lielāks kļūst vispārējās valdības parāds (Māstrihtas kritērijiem). Šādu ainu rāda Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Lai arī katrs no šiem rādītājiem dzīvo savu dzīvi, tomēr to pretēji vērstā dinamika vedina uzdot jautājumu – kurp dodamies un kāds būs iznākums?

Parāds – mazs vai liels?2021. gada nogalē valsts parāds sasniedza lielumu 14,74 miljardi eiro, un tas ir 17,8 reizes augstāks nekā 2000. gada nogalē. Iedzīvotāju skaits šā gada sākumā, pēc CSP datiem, bija vairs tikai 1,878 miljoni, kas ir par aptuveni 20% mazāks, nekā tas bija tūkstošgades mijā.

Šodienas pasaulē valsts parāds nav nekas tāds, ar kuru varētu pārsteigt, jo vairums pasaules valstu dzīvoja, dzīvo un turpina dzīvot ar budžeta deficītu, tādēļ aizņemas. Latvija nav izņēmums un uz parāda dzīvo visu laiku, proti, vienmēr iztērē vairāk, nekā pati spēj nopelnīt, un tas ir jāsedz ar aizņēmumiem. Starptautiskā sabiedrība Latviju pat slavē par to, ka tās valsts parāda apmērs ir salīdzinoši neliels, rēķinot pret valsts iekšzemes kopproduktu (IKP), un vēl jo vairāk, kad salīdzina Latvijas parādu ar citu valstu parādiem pret IKP.

Latvijas izaugsmes tempi kļūst straujāki, un ik pa laikam izskan runas par ekonomikas pārkaršanu.

Lai gan pašreizējās norises tautsaimniecībā būtiski atšķiras no pirmskrīzes periodā pieredzētā, tikai fakts vien, ka šādas sarunas notiek, liecina par salīdzinoši augstu ekonomisko aktivitāti. Tas, kā situācija attīstīsies nākotnē un vai pārkaršanas riski pieaugs, lielā mērā ir atkarīgs no mācībām, kas gūtas no pagātnē pieļautajām kļūdām.

Šajā rakstā par vienu no tām – fiskālās politikas reakciju uz ekonomiskajiem apstākļiem jeb fiskālās politikas cikliskumu. Valdības spēju ietekmēt ekonomikas aktivitāti nevajadzētu novērtēt par zemu. Budžeta ieņēmumi un izdevumi katru gadu ir vienlīdzīgi aptuveni trešdaļai no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Tas nozīmē, ka nepieciešamības gadījumā valdības lēmumi var gan veicināt, gan arī bremzēt ekonomisko aktivitāti. Kad un kādus lēmumus valdībai ir nepieciešams veikt? To lielā mērā nosaka ekonomiskie apstākļi.

Uz šā gada 7. aprīli uzņēmumu kopējais nodokļu parāds sasniedzis 594,38 miljonus eiro, pamatojoties uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sniegto informāciju, aprēķinājis "Lursoft".

Pēc tam, kad martā parāda summa, salīdzinot ar februāri, pat nedaudz samazinājusies, aprīlī tā palielinājusies par 7,5%.

Pēc "Lursoft" apkopotās informācijas, nodokļu parāds audzis visās nozarēs, izņemot veselību un sociālo aprūpi, kā arī elektroenerģijas, siltumapgādes un gāzes apgādes nozares.

Straujākais nodokļu parāda pieaugums, salīdzinot ar martu, aprīlī reģistrētas ūdens apgādes; notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanas un sanācijas nozarē. Ja vēl šā gada martā nozare bija uzkrājusi 17,06 miljonus eiro nodokļu parādu, tad aprīlī tā summa palielinājusies līdz 28,16 miljoniem eiro, kas mēneša laikā ir pieaugums par 65,06%.

Otrs straujākais nodokļu parāda pieaugums bijis izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē. Šī nozare bija viena no pirmajām, kura izjuta Covid-19 izraisītās pandēmijas sekas. "Lursoft" dati liecina, ka no visiem uzņēmumiem, kuru darbiniekiem līdz šā gada 20.aprīlim izmaksāti dīkstāves pabalsti, izmitināšanas un ēdināšanas nozarē strādā 598 uzņēmumi jeb teju piektā daļa (18,38%).

Kā liecina Lursoft dati, uzņēmēja Kristīne Rožkalne patlaban ir 100% īpašniece divos uzņēmumos – SIA Kinfield un SIA KF Kafija, kuru abu kopējais nodokļu parāds VID pārsniedz 20 tūkstošus eiro, liecina Db.lv apkopotā informācija.

Jau vēstīts, ka pamatojoties uz valsts attieksmi, kas neesot uzņēmējam pretimnākoša, restorāna Kinfield īpašniece Kristīne Rožkalne nolēmusi savu biznesu pārtraukt, pārmetot VID nicinošu attieksmi, konta bloķēšanu bez brīdinājuma u.c. VID pārstāvis Andrejs Vaivars norāda, ka atbilstoši likumam par nodokļiem un nodevām VID nav tiesīgs komentēt konkrētus uzņēmumus, vienlaikus tas bez pamatojuma šādus mērus nepieņem.

Db.lv apkopotā informācija liecina, ka SIA Kinfield nodokļu parāds šā gada maija sākumā bija 4,6 tūkstoši eiro, savukārt SIA KF Kafija nodokļu parāds VID sasniedza 17,5 tūkstošus eiro. Lursoft dati liecina, ka K. Rožkalnes uzņēmumi ar finanšu datu publicēšanu ir visai skopi, nevienam no uzņēmumiem nav pieejams apgrozījums un peļņas/zaudējumu aprēķins, tāpat nevienā no pārskatiem nav uzrādīts parāds VID. Uzņēmums KF Kafija par pērno gadu darbības pārskatu nav iesniedzis vispār, un Lursoft par šo uzņēmumu iespējams iegūt vien informāciju, ka aizvadītajā gadā tas nodokļos valstij samaksājis 4,62 tūkstošus eiro, no kuriem 2 tūkstoši eiro bijušas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, tiesa gan nav pieejama informācija ne par darbinieku skaitu, ne apgrozījumu vai peļņu.

Šā gada jūlija sākumā nodokļu parādnieku kopējais parāda apjoms sasniedza 583,25 milj.eiro, tostarp 59 uzņēmumiem nodokļu parāda apjoms pārsniedza miljonu eiro, liecina "Lursoft" apkopotā informācija.

Analizējot gan nodokļu parāda apjomu, gan arī parādnieku skaitu, redzams, ka dinamikai pēdējo deviņu mēnešu periodā bijusi mainīga tendence. Martā nodokļu parādnieku skaits sarucis, bet visaugstākais punkts pēdējo deviņu mēnešu periodā sasniegts maijā, kad reģistrēti nepilni 39 tūkstoši uzņēmumu ar nodokļu parādu, kas pārsniedz 150 eiro. Nākamajā mēnesī nodokļu parādnieku skaits sarucis, savukārt jūlijā atkal līknē iezīmējies kāpums.

Līdzīgi ir arī ar nodokļu parāda kopējo summu, kuras dinamika sasaucas ar nodokļu parādnieku kopējā skaita izmaiņām. Jūlija sākumā Latvijā bija reģistrēti 36,4 tūkstoši uzņēmumu ar nodokļu parādu, kas lielāks par 150 eiro.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) pārtraucis publiskot lielāko nodokļu parādnieku sarakstu.

«Atsaucoties uz to, ka Latvijas Republikas normatīvajos aktos nav ietverta prasība apkopot un publiskot nodokļu maksātāju sarakstu, kurā norādīti nodokļu maksātāji, kas valstij parādā lielas nodokļos nesamaksātas summas, no 2016.gada novembra dati šādā dalījumā netiks publiskoti,» teikts VID mājaslapā publicētajā paziņojumā.

Pēdējo reizi lielāko nodokļu parādnieku saraksts tika publicēts 2016.gada 19.septembrī.

Septembra sākumā 100 lielāko nodokļu parādnieku parāds valsts budžetam bija 293,732 miljoni eiro, kas ir par 0,2% vairāk nekā mēnesi iepriekš. Tostarp vairāk nekā divu miljonu eiro parāds valsts budžetam bija 30 personām, kas ir par divām personām mazāk nekā mēnesi iepriekš.

Virkni nelielo uzņēmumu pārsteigusi situācija, kad tiem elektroniskā deklarēšanās sistēma rāda, ka viņiem ir nodokļu parāds, vienlaikus summa, kura redzama citā ailītē un būtībā esot uzskatāma par nodokļu pārmaksu, ir līdzvērtīga vai pat pārsniedz parāda apmēru.

Lai arī, kopš Latvijā aizsāka vienotā konta ēra — 2021. gada 1. janvāra, ir pagājuši jau vairāk nekā divi gadi, tomēr joprojām virkne nelielo uzņēmumu sūdzas par viņiem nesaprotamām situācijām. Piemēram, viens no šādiem uzņēmumiem savā EDS rādīja paradoksālu ainu, kur vienā lodziņā rādās, ka tam ir nodokļu parāds vairāku tūkstošu eiro apmērā, vienlaikus neattiecināmo iemaksu ailītē summa pārsniedz nodokļu parāda apmēru.

Faktiski šāda situācija, pēc uzņēmēju domām, esot paradoksāla, jo būtībā ir nodokļu iemaksu depozīts un vienlaikus arī nodokļu parāds, kurš mazāks par nodokļu depozītu. Uzņēmēji neredzot loģiku nodokļu parādam, par ko tiek aprēķināta soda un kavējuma nauda. Tā kā viens neliels uzņēmums vēlējies startēt valsts un pašvaldību publiskajos iepirkumos, tad, lai minētajā situācijā, kad it kā rādās nodokļu parāds un tādējādi varētu tikt diskvalificēts no iepirkuma procedūras, tas vienotajā nodokļu kontā pārskaitījis summu, kas atbildusi tai, kura tajā brīdī rādījusies kā nodokļu parāds, bet pēc tam tā rādījusies kā pārmaksa. Savukārt kāds cits uzņēmējs atzinās, ka pārsteigumā par nodokļu parāda esamību EDS esot “nopietni runājis ar grāmatvedi”, taču vēlāk vairāku mēnešu garumā pārliecinājies, ka pret grāmatvedi pretenzijas neesot izvirzījis pamatoti. Proti, ik brīdi, atverot EDS sistēmu, tajā norādītais nodokļu parāds visu laiku mainījies, un, pat cenšoties tā summu savilkt kopā ar gada pārskatu, lai šī situācija vienkārši izbeigtos, tā sakot, nolīdzināt visu parādu, vienkārši samaksājot tā apmēru, tas neesot izdevies, jo tik un tā atkal atradies kaut arī neliels, bet tomēr parāds. Pēc uzņēmēja domām, būtu tikai loģiski, ja šādas astes vienā brīdī nocirstu un varētu sākt jaunu dzīvi bez tām.

#Iedzīvotāju skaitam samazinoties, valsts parāda kurpe spiedīs vairāk.

Iedzīvotāju skaitam samazinoties, valsts parāda kurpe spiedīs vairāk. Tā secināms pēc 18.01. DB publikācijām. Valsts parāds pērn absolūtos skaitļos saglabājies 2016. gada līmenī, tomēr tā spiediens uz vienu iedzīvotāju faktiski palielinās un turpinās palielināties, proporcionāli sekojot demogrāfiskajām tendencēm. Lai gan Latvijas Bankas ekonomists Kristaps Svīķis DB skaidroja, ka vispārējais valdības parāds relatīvi pret tautsaimniecības apjomu ir starp zemākajiem Eiropas Savienībā, atmiņā palikuši Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča gandrīz ikgadējie izteikumi par to, ka lepoties ar savu parādu tomēr nevaram un arī nevajag to darīt. Tieši pretēji, neskatoties uz to, ka lielākajai daļai valstu ir lielāka parāda nasta, nav taču jāskrien līdzi pūlim, bet jādomā par sevi. Un domāt par sevi – tas šajā situācijā nozīmētu domāt par ietaupījumiem.

Kopš Latvija atguva neatkarību un starptautiskie aizdevēji valstij ir gatavi aizdot, esam aizņēmušies vairāk nekā 12 miljardus eiro.

Rēķinot procentos pret IKP, Latvijas parāds noteiktos periodos ir sarucis, tomēr faktiski valsts parāda samazinājums pēdējo 30 gadu laikā ir bijis tikai dažos gados.

Secinājums – premjeri, kuri prot aizņemties, ir ieredzētāki un ar labākām izredzēm turpināt politisko karjeru, daži pat sasniedz nebijušas virsotnes. Premjeri – parāda samazinātāji ir baudījuši vien sabiedriskās domas nežēlastību. Dienas Bizness pētīja statistikas datus tikai par centrālās valdības parādu, kas ir valsts parāda lielākā daļa, jo pašvaldību iespējas aizņemties ir ierobežotas.

Vēsturiski centrālās valdības parāds ir samazinājies 1998. gadā – teju par 80 miljoniem eiro, un tas notika Guntara Krasta valdības laikā, tomēr tolaik premjeri mainījās ik pēc gada, un abpus G. Krasta valdībai ir Andra Šķēles valdības. Jebkurā gadījumā trīs secīgi budžeti ir saistīti, un abi šie premjeri ir pelnījuši piezīmi par parāda samazināšanu deviņdesmitajos.

Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) aicinās grozīt likumu Par nodokļiem un nodevām, paaugstinot tajā noteikto nodokļu parādu piedziņas slieksni.

VID Nodokļu nomaksas veicināšanas pārvaldes direktore Santa Garanča komisijas sēdē stāstīja, ka patlaban šis slieksnis ir 15 eiro, savukārt minimālās bezstrīdus piedziņas izmaksas ir 39 eiro par vienu parādu.

Garanča skaidroja, ka nelielie parādi, kuru piedziņa valstij izmaksā dārgāk nekā atgūtā summa, veido diezgan apjomīgu īpatsvaru kopējā parādnieku skaitā. Tā, piemēram, 37 440 parādnieku parāds ir mazāks vai vienāds ar 15 eiro, bet tie ir 21,1% no kopējā parādnieku skaita, lai gan šo parādnieku kopējā parāda summa ir 0,12 miljoni eiro.

Savukārt parādnieku, kuru nodokļu parāds ir no 15 eiro līdz 300 eiro, skaits ir 83 042 jeb 46,8% no kopējā parādnieku skaita, lai gan šo parādnieku kopējais parāds ir deviņi miljoni eiro jeb 2% no kopējā nodokļu parāda apmēra.

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Pagaidām nav apmierināto ar Eiropas Komisijas (EK) piedāvājumu Eiropas Savienības (ES) nākamajam daudzgadu budžetam, tomēr sarunas par budžetu ir tikai sākušās, šodien žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Lai ietaupītu līdzekļus, Eiropas EK ierosinājusi par aptuveni 5% samazināt kopējai lauksaimniecības politikai (KLP) un kohēzijas politikai atvēlēto finansējumu, norādīts EK trešdien publicētajos priekšlikumos ES budžetam pēc 2020.gada.

EK pārstāvniecībā Latvijā iepriekš aģentūrai LETA stāstīja, ka EK ir kritiski izvērtējusi, kur iespējams ietaupīt vai darboties efektīvāk, tādēļ lēmusi par aptuveni 5% samazināt KLP un kohēzijas politikai atvēlēto finansējumu. Lai panāktu, ka šīs rīcībpolitikas dod augļus arī ar mazākiem līdzekļiem un pat kalpo jaunām prioritātēm, politikas jomas tiks modernizētas. Piemēram, kohēzijas politikai būs aizvien lielāka loma strukturālajā reformā un migrantu ilgtermiņa integrācijā, skaidro EK. Šo izmaiņu iespaidā budžets iegūs jaunu līdzsvaru, un pastiprināta uzmanība tiks veltīta jomām, kurās ES spēj palīdzēt visvairāk.

Arvien vairāk sniedzoties pāri budžeta pārkarei, valsts parāds signalizē par potenciālām nepatikšanām nebaltā dienā

DB iepriekš (26.10.15. DB) visai precīzi prognozēja scenāriju, pēc kāda pašlaik attīstās valsts parāds. Pērn tas atkārtojis 2010. gada rādītājus, sasniedzot vēsturiski augtāko punktu pret IKP, savukārt naudas izteiksmē pieaudzis kā nekad – pietuvojoties turpat 10 mljrd. eiro un gandrīz 40% no IKP. Tikmēr valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi šogad – 8,1 mljrd. eiro, bet izdevumi – 8,4 mljrd. eiro apmērā. Lēciens noticis, pateicoties tam, ka pērn Latvija starptautiskajos finanšu tirgos aizņēmusies 1,3 mljrd. eiro, kā šonedēļ, atsaucoties uz Valsts kases datiem, ziņoja Latvijas Radio. Valsts parāds, no šodienas viedokļa raugoties, bijis neliels un līdz pat 2007. gadam pat nav pārsniedzis pusotru miljardu eiro jeb septiņus procentus no IKP. Desmit gadu laikā tas ir ievērojami uzpumpēts, tostarp līdz ar krīzes bedrē ņemtajiem aizņēmumiem. Tolaik Ministru kabinetu stūrēja Ivars Godmanis un pēcāk arī valsts parāda vēsturiski lielākais pieaudzētājs Valdis Dombrovskis. Katram aizņemšanās manevram ir bijis konteksts un arī zemteksts, bet tie, kopā ņemti, valsti noveduši situācijā, kad parāds sācis audzēt sevi pats. Valsts spiesta aizņemties, lai atdotu, jo budžets no reizes uz reizi tiek plānots ar iztrūkumu. Kamēr ejam šo ceļu, aizņemšanās neaprims, turklāt parāds ir jāapsaimnieko, un tas neprasa maz, bet gan pāris simtus miljonu eiro ik gadu. Aizņemšanās nav ibumetīns, kas, ja ne ārstē, tad vismaz uz pieklusina zobu sāpes. Valsts parādam ir spēcīgākas atkarību izraisošas vielas pazīmes, turklāt, kā rāda parāda apmēra dinamika, atkarība pieņemas spēkā. Tā kā ne tikai parādu atdošanai, bet arī valsts budžeta apetītes apmierināšanai ar valsts iekšējiem līdzekļiem vairs nepietiek, no jauna aizņemamies tirgos, kuri tiek plosīti tādos globālos vējos kā Brexit vai Trampa ievēlēšana. Kas to zina, kādas brāzmas nesīs nule iesāktais gads.

Latvijā vienus no lielākajiem pacientu izdevumiem par veselības aprūpes pakalpojumiem veido tieši maksa par zālēm

Lai spriestu, kā zāles padarīt pieejamākas pacientiem, DB uz apaļā galda diskusiju Kā veidojas cenas zālēm aicina farmācijas jomas pārstāvjus. Diskusijā piedalās Veselības ministrijas Farmācijas departamenta direktore Inese Kaupere, Konkurences padomes priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama, holdinga Repharm ģenerāldirektors Dins Šmits, Farma Balt aptieka valdes priekšsēdētājs Ilgvars Ķipēns, Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas valdes loceklis Imants Sinka, Aptieku biedrības valdes priekšsēdētāja Agnese Ritene.

Starptautiskās organizācijas Health Action International 2014. gada pētījuma, kurā analizētas dažādu zāļu cenas astoņās ES dalībvalstīs, tostarp Latvijā, secinājums ir gana skarbs – Latvijā ģimene maksā desmit reizes dārgāk par ārstēšanu ar oriģinālām amoksicilīna zālem nekā ģimene Francijā un 20 reizes dārgāk nekā ģimene Vācijā. Mājsaimniecība Latvijā no saviem ikmēneša ienākumiem par medikamentiem tērē vairāk nekā mājsaimniecības citās ES valstīs. Kā jūs komentētu pētījuma secinājumus?

Nodokļu normatīvajos aktos ir paredzētas vairākas iespējas, lai gan fiziskām, gan juridiskām personām, kam izveidojušies nodokļu parādi, atvieglotu labprātīgu nodokļu parādu nomaksu, atgādina Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Lai atvieglotu labprātīgu nodokļu parādu nomaksu, likumos paredzētas vairākas iespējas - nodokļu samaksas termiņa pagarināšana, šī termiņa atlikšana vai vienošanās noslēgšana ar VID. Izvēloties sev piemērotāko nomaksas risinājumu, nodokļu maksātājam jāņem vērā nodokļu parāda rašanās iemesls, tā esamības ilgums un tas, vai jau ir uzsāktas parāda piedziņas darbības, klāsta dienestā.

Nodokļu parāds, kuram vēl nav uzsākta parāda piedziņa

Šādā situācijā nodokļu maksātājam ir visplašākās iespējas vērsties VID un rast piemērotāko risinājumu nodokļu parādu brīvprātīgai nomaksai – noteiktos gadījumos nodokļu parādu samaksu var gan sadalīt vairākos maksājumos, gan atlikt uz noteiktu laiku vai pat pagarināt nomaksas termiņu līdz pat pieciem gadiem.

Nomaksājot nodokļu parādu, pārtraukta Eiropas Savienības (ES) sankcijām pakļautā miljardiera Pjotra Avena labdarības fondam "Aven Foundation" piederošas ēkas Krišjāņa Valdemāra ielā izsole.

Informācija elektronisko izsoļu vietnē liecina, ka 5.jūlijā sākās zvērināta tiesu izpildītāja Riharda Vaivoda rīkotā ēkas Krišjāņa Valdemāra ielā 19 izsole, kurā sākumcena bija 1,456 miljoni eiro. Savukārt pirmdien, 22.jūlijā, ēkas izsole ir pārtraukta.

Nekustamo īpašumu veido zemesgabals 1670 kvadrātmetru platībā, administratīvā ēka 1720,6 kvadrātmetru platībā un garāža 47 kvadrātmetru platībā. 2024.gada maijā veiktajā ēkas novērtējumā secināts, ka vērtējamā objekta visticamākā tirgus vērtība 2024.gada 28.maijā ir 1,82 miljoni eiro, bet aprēķinātā objekta piespiedu pārdošanas vērtība - 1,456 miljoni eiro.

"Aven Foundation" valdes loceklis Igors Bass aģentūrai LETA pavēstīja, ka, visticamāk, šāda situācija izveidojās un nams tika izlikts izsolē, jo šīs lietas zvērinātais tiesu izpildītājs bija sasteidzis darbības.

Nav šaubu, ka abos iepriekšējos Eiropas Savienības (ES) fondu plānošanas periodos šis finansējums devis būtisku ieguldījumu Latvijas attīstībai – ES fondi veido ap 70% no kopējām publiskajām investīcijām valstī.

Turklāt krīzes laikā ES fondu finansējums bija gandrīz vienīgais publisko investīciju avots, kas nodrošināja attīstību. Tā, piemēram, 2007. – 2013. gada plānošanas periodā ieguldīti vairāk kā 4,5 miljardi eiro, nodrošinot infrastruktūras attīstību, sociālās un izglītības jomas atbalstu un radot vairāk kā 5000 jaunas darba vietas iedzīvotājiem.

Tomēr pēdējā laikā, kad zināms, ka ES izaugsmes tempi kļūst lēnāki, arvien aktuālāks kļūst jautājums par to, kas notiks pēc 2020. gada?

Jāsaka, ka uz jautājumu par to, cik liels būs ES fondu finansējums nākamajā ES daudzgadu budžetā no 2021. līdz 2027. gadam, pašlaik atbildi dot nav iespējams. Ir pārāk daudz nezināmo. Vienīgais, ko pašlaik varam darīt, ir prognozēt dažādu procesu norisi un to ietekmi uz ES budžetu.

Lai gan dažbrīd šķiet, ka finanšu krīze pasaulē un Latvijā piedzīvota samērā nesen, patiesībā pagājuši jau vairāk nekā desmit gadi, kopš vienas investīciju bankas bankrots izsauca lavīnveida sabrukumu un finansējuma apsīkšanu globālajos finanšu tirgos un arī Latvijā valdība bija spiesta lūgt Starptautiskā valūtas fonda (SVF) palīdzību.

Jāatzīst, ka palīdzības lūgšana SVF vienmēr ir valsts prestižam diezgan neglaimojoša un neko labu neliecina par valsts spēju īstenot saprātīgu ekonomisko politiku. Skaidrs, ka nevienam negribētos vēlreiz nonākt līdzīgā situācijā. Tāpēc varbūt nav pārsteidzoši, ka, par spīti salīdzinoši sekmīgai valsts ekonomikas attīstībai pēdējos gados, arvien biežāk dzirdam runas par melniem mākoņiem pie Latvijas tautsaimniecības debesīm, krīzes nenovēršamību utt.

Ekonomikas prognozēšana ir diezgan nepateicīga nodarbošanās – ekonomists Pauls Samuelsons savulaik ironizēja, ka tirgus dalībnieki biržā ir sekmīgi paredzējuši deviņas no pēdējām piecām recesijām. Savukārt krīzes gaidīšana un prognozēšana būtībā ir samērā neproduktīva nodarbošanās – ja krīzes varētu precīzi prognozēt un paredzēt, tad ikviens tām varētu laicīgi gatavoties, novēršot šo krīžu izraisošās darbības, līdz ar to krīzes nemaz neiestātos.