Bez pareizā izpildījuma un šķirošanas no kārtējā ēnu ekonomikas apkarošanas pasākuma var sanākt vien čiks
Karstajās diskusijās par iecerētajām nodokļu izmaiņām nākamā gada budžetā gandrīz nemanīti ir garām paslīdējis vēl kāds fakts. Proti, valdībā ir izskatīta iespēja par informācijas apmaiņas procesa uzlabošanu starp bankām un Valsts ieņēmumu dienestu (VID). Tas nozīmē to – ja attiecīgās izmaiņas normatīvajos aktos tiks veiktas, tad kredītiestādēm un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem no nākamā gada 1. aprīļa būs jāinformē VID par aizdomīgiem darījumiem nodokļu jomā.
Pagaidām nav īstas skaidrības, kāds būs tas slieksnis, no kura privātpersonas kontā ieskaitītā summa būs «aizdomīgs darījums»: arī pašlaik kredītiestādēm ir jāsniedz informācija Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam. Taču šobrīd VID aktivitātes bremzējot tas, ka informācijas saņemšana no kredītiestādēm notiek tikai pēc konkrēta pieprasījuma.
Nav šaubu par to, ka cīnīšanās pret ēnu ekonomiku – aplokšņu algām un nelegālo uzņēmējdarbību – ir cēls un vajadzīgs pasākums. Ir pamatoti tas, ka valdība vēlas saņemt tai pienākošos ienākumu daļu no tādām saimnieciskās darbības formām kā nekustamo īpašumu izīrēšana vai izklaides pasākumu rīkošana. Taču diemžēl izpildījums spēj sabojāt vislabāko ideju. Jautājums arī, cik veiksmīgi VID vispār izdosies šādā veidā pie papildu nodokļu ieņēmumiem tikt. Samērā vienkāršs stāsts ir tad, ja aplokšņu algas vai nelegālās īres saņēmējs katru mēnesi konkrētā datumā savā kontā iemaksā konstantu summu X. Taču, visticamāk, šādus ienākumus gūstošie nākotnē vienkārši vairāk norēķināsies skaidrā naudā. Sarežģītāks stāsts ir tad, ja kāds kādam privāti ir aizdevis naudu un notiek regulāra aizdevuma atmaksa vai, kas varētu būt vēl biežāk, oficiāli nereģistrētās attiecībās dzīvojošie vienkārši pārskaita ik mēnesi viens otram naudu kopīgiem izdevumiem. Latvijas realitāte – aptuveni puse no bērniem dzimst nereģistrētā laulībā, bet gandrīz katrā ģimenē kāds ir devies peļņā uz ārzemēm un pārskaita naudu uz mājām. Ja oficiāli nav pierādāms, ka naudas pārskaitītājs ir pirmās pakāpes radinieks, skaidrošanās ar VID var sanākt gara un nepatīkama.
Tāpēc tik ļoti svarīga ir attieksme. Vai turpināsies pieeja, ka katrs cilvēks automātiski tiek uzskatīts par vainīgu, šajā gadījumā – par nodokļu nemaksātāju, pirms nav pierādījis pretējo? Tad šis lēmums jau pirmsākumā ir katastrofa un palielinās cilvēku emigrāciju, jo kuram gan patīk dzīvot zem pastāvīga iestāžu terora? Daudziem cilvēkiem iztiesāšanās iespēja ar valsts iestādēm var būt kā neiespējamā misija. Ja nodokļu iekasētāji būs gatavi pieiet jautājumam ne tikai represīvi un formāli, bet arī katrā individuālajā gadījumā iedziļināties, tad situācija varētu nebūt tik ļauna, taču šeit ir jautājums par VID kapacitāti un motivāciju.