Bbiškopība – profesija, kam ir gadsimtiem sena vēsture Latvijā, šodien atrodas kritiskā punktā. Vairāku gadu garumā (jau 5 gadi) nozare saskaras ar ekonomisko krīzi, kas būtiski negatīvi ietekmē ražojošos biškopjus.

Ar biškopību pamatā nodarbojas Latvijas laukos dzīvojošie iedzīvotāji. Tie ir nelieli ģimenes uzņēmumi. Nereti šiem cilvēkiem biškopība ir vienīgais ienākumu gūšanas avots. Lai saglabātu biškopības uzņēmumus valstī un iedzīvotājus laukos, šobrīd nozarei ir nepieciešams aktīvs atbalsts no valsts. Ir jābūt ātram risinājumam, kā (i) atbalstīt finansiālās grūtībās nonākušus biškopības uzņēmumus, (ii) aizsargāt medus iekšējo tirgu Latvijā, un (iii) aktivizēt un atbalstīt problēmas risinājumu ES mērogā.

Ar biškopību Latvijā nodarbojas vairāk kā 3644 (LBB biedru skaits) iedzīvotāji. 2023. gadā biškopji Latvijā kopā saražoja 2319 tonnas medu* nodrošinot valsts iekšējo patēriņu, kā arī medu eksportē, galvenokārt uz ES valstīm (Polija, Vācija u.c.). Latvijas biškopji savu saražoto medu realizē kopējā Eiropas Savienības (ES) lauksaimniecības produktu tirgū, un, līdz ar to, saskaras ar vienotām ES tirgus problēmām. ES medus tirgū jau ilgu laiku pastāv vairākas problēmas, kas kropļo ES medus tirgu un negatīvi ietekmē Latvijas biškopību:

Ja arī Pārtikas veterinārā dienesta (PVD) pārbaužu rezultāti apstiprinās pārāk daudz kancerogēnās vielas Rimi Latvia mātes kompānijas, zviedru uzņēmuma Ica zīmola I love eco medū, kura izcelsme ir Bulgārija un Rumānija, šo produktu atsauks no tirdzniecības visos Rimi veikalos - arī pārējās Baltijas valstīs, informēja mazumtirgotāja Rimi Latvia pārstāve Dace Preisa.

Viņa apstiprināja, ka pēc Latvijas Televīzijas raidījumā «Aizliegtais paņēmiens» atklātā, ka šajā medū pārsniegts Latvijas likumdošanā atļautais hidroksimetilfurfurola jeb HMF (hidroksimetilfurfurola) īpatsvars, kas ir kancerogēna viela, «Rimi Latvia» veikalos Latvijā uz laiku ir apturēta šī medus tirdzniecība. Saistībā ar raidījumā izskanējušo informāciju ir sāktas papildus pārbaudes, lai noskaidrotu, vai minētie rādītāji ir pārsniegti arī atkārtotos testos un citās partijās.

«Šobrīd tiek gaidīti arī PVD pārbaužu rezultāti šim produktam. Ja arī šajās pārbaudēs tiks atklātas novirzes no normas, tad produkts tiks atsaukts visos «Rimi» veikalos arī pārējās Baltijas valstīs,» sacīja Preisa. Vienlaikus viņa norādīja, ka konkrētajā pārbaudes metodē noteikta salīdzinoši plaša pieļaujamās novirze - līdz 12,7 miligramiem uz kilogramu (mg/kg).

Biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš aicina Zemkopības ministriju (ZM) ieviest atbalsta pasākumus vietējo medus ražotāju biznesa aizsardzībai, ņemot vērā arvien pieaugošo zemas kvalitātes medus ievešanu no trešās pasaules valstīm.

Latvijas biškopjus arvien vairāk satrauc tirgū pieejamais nenosakāmas izcelsmes un apšaubāmas kvalitātes importētais medus, kas apdraud vietējo biškopības saimniecību pastāvēšanu – saskaņā ar ZM datiem pērn no trešās pasaules valstīm vien Latvijā ievestas vairāk nekā 40 tonnas. Neskatoties uz to, ka Eiropas Savienībā (ES) darbojas lauksaimniecības atbalsta programmas un pastāv noteikumi, kas regulē un uzrauga medus ražošanas tirgu, Latvijas likumdošanā joprojām ir būtiskas nepilnības, kas ļauj tirgot zemas kvalitātes medu un tā izstrādājumus.

“Zemnieku saeima” uzskata, ka Latvijai būtu vērts ņemt piemēru no atbalsta pasākumiem citās ES valstīs. Piemēram, Vācijā importētajam medum ir noteikta augstāka ievedmuita, savukārt Francijas lauksaimniecības organizācijas veiksmīgi aizstāv savus ražotājus, panākot, ka franču biškopji saņem papildu maksājumus par katru bišu saimi.

Latvijā raža bez pārsteigumiem, bet Eiropā bites strādājušas sliktāk – var prognozēt, ka oktobrī un novembrī, pieaugot pieprasījumam, noietu tur atradīs arī medus no mūsu valsts dravām , trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pārsteigumu medus ražā šogad nebūs, saka Latvijas Biškopības biedrības padomes priekšsēdētājs Juris Šteiselis. Neskatoties uz ne sevišķi sekmīgo saimju ziemošanu daļā dravu, bitēm nelabvēlīgo pavasari un vasaras sākumu, medus ražu viņš prognozē ap vidējo ikgadējo rādītāju – 25 līdz 30 kg preču medus no bišu saimes.

Bišu saimju kopskaits valstī ir ievērojami mazāks, nekā to pieļauj Latvijas dabas resursi un bišu barības bāze, norādīts Latvijas biškopības programmā 2014.–2016. gadam. Joprojām liela daļa bišu saimju īpašnieku (ap 40 %) apkopj no 1 līdz 14 bišu saimes – dravošana notiek ļoti ekstensīvi, un bišu saimes tiek turētas galvenokārt prieka pēc un lai radītu nelielus papildu ienākumus ģimenes budžetā.

Pirms gada dibinātā kooperatīvā sabiedrība "Kurland Honey" gatavojas pārsūdzēt tiesā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) lēmumu neatmaksāt samaksāto priekšnodokli 11 000 eiro apmērā par medus eksportu, aģentūru LETA informēja "Kurland Honey" pārstāvji.

Kooperatīvā pauda viedokli, ka, atsakot atmaksāt jaundibinātam biškopības kooperatīvam "Kurland Honey" kopumā 11 00 eiro samaksātu priekšnodokli par eksportētajiem 22 419 kilogramiem medus, VID nolēmis iznīcībai kooperāciju biškopībā un darbojas pret ES Kopējās lauksaimniecības politikas mērķiem, kā arī Latvijas lauksaimniecības politikas prioritātēm, kas tostarp nosaka stiprināt zemnieku lomu kopējā pārtikas ķēdē, veicinot kooperāciju.

"Kurland Honey" pārstāvji norādīja, ka pērnā gada jūlija vidū trīs kooperatīvā esošās biškopības saimniecības sagatavoja kopīgu kravu eksportam uz Lietuvu, par sadarbības partneri izvēloties uzņēmumu "Lithuanian Bee". Kopsummā darījumā, kas tika veikts 22.jūlijā, tika nosūtīti 21 590 kilogrami medus. Darījuma summa bija 53 975 eiro apmērā. Savukārt, ņemot vērā, ka kooperatīvam līdzekļu priekšnodokļa samaksai nebija, katra saimniecība to nomaksāja pati, atbilstoši pārdotajam medus daudzumam, minēja kooperatīvā.

Kooperatīvā sabiedrība "Kurland Honey" iesniegusi prasību tiesā pret Valsts ieņēmumu dienestu (VID) par neatmaksāto priekšnodokli medus eksportā, informē Administratīvā rajona tiesas Jelgavas tiesu namā.

Tiesas pārstāvji norādīja, ka kooperatīva pieteikums saņemts 12.maijā un pašlaik tiek gaidīts paskaidrojums no atbildētāja. Tiesas sēdes datums patlaban nav noteikts.

Kooperatīva "Kurland Honey" valdes priekšsēdētājs un zemnieku saimniecības "Lielvaicēni" saimnieks Arturs Grudovskis skaidroja, ka tiesāšanās ar VID sākta, apzinoties, ka tas būs garš un dārgs process. "Neesam gatavi padoties, jo uzskatām, ka kooperatīva attīstībai šī nauda ir ļoti nepieciešama," uzsvēra kooperatīva valdes priekšsēdētājs, piebilstot, ka biškopības attīstībai eksporta tirgi ir ļoti nepieciešami.

Viņš arī pauda, ka, lai gan kooperatīvs turpina strādāt un jau šosezon sagatavojis medu eksportam, biedru uzticība kooperatīvu idejai VID dēļ ir samazinājusies.

Medus ražotāju kooperācija, mārketings pašmāju un ārvalstu noieta tirgos, skolas medus programma, samazinātās pievienotās vērtības nodokļa likmes ieviešana medum - tādi pasākumi būtu īstenojami, lai spēcinātu nozari Latvijā, jo īpaši, ja ir priekšnoteikumi biškopības attīstībai.

Tā kā Latvijā ar biškopību nodarbojas daudz lauksaimnieku, kur vairums tomēr ir nelieli medus ražotāji, tad viens no labākajiem risinājumiem ir kooperācija. To pierāda gan kooperatīvās sabiedrības Kurland Honey, gan kooperatīvās sabiedrības Medotava, gan arī biškopības kooperatīvās sabiedrības Siguldas Medus darbība. Jāņem vērā, ka Latvijā joprojām vieta ir jaunām kooperatīvajām sabiedrībām. Perspektīvā, lai varētu risināt lielāka mēroga uzdevumus gan Latvijā, gan arī ārvalstu tirgos, varētu tikt veidotas kooperatīvo sabiedrību apvienības. Tieši kooperatīvās sabiedrības tiek uzskatītas par biškopjus vienojošo spēku gan savas produkcijas popularizēšanā, gan jaunu noieta tirgu apguvē, gan arī savu interešu aizstāvībā.

«Medus mazumtirdzniecības cenas pēdējos gados nedaudz augušas. Mēs sekojam līdzi tam, kādas ir vairumtirdzniecības cenas katras sezonas beigās, pēc tā arī vadāmies,» biznesa portālam db.lv stāsta dravniece Ieva Bergholde. Viņa kopā ar vīru Helmutu saimnieko Kuldīgas novada, Turlavas pagasta saimniecībā «Baļļas».

«Nav variantu, šis darbs ir jāmīl. Pavisam noteikti šis ir mūsu aicinājums, hobijs un darbs vienlaicīgi. Nevar iet uz darbu ar domu, ka mani šodien atkal sadzels. Ilgi to nevar izturēt, it sevišķi rudenī, kad bites ir kareivīgākas. Lielākais izaicinājums jaunajiem biškopjiem ir izturēt šo gadalaiku,» stāsta H. Bergholds.

«Baļļu» bišu drava ir izvietota 13 bišu novietnēs, kas izvietotas dažādās vietās apmēram 20 kilometru rādiusā ap saimniecību. Dravā šobrīd tiek apkoptas vairāk nekā 200 bišu saimes. Latvijai nav tradicionāli attīstītu biškopības reģionu, nozare ir vienlīdz labi attīstīta visā valsts teritorijā. Latvijas ģeogrāfiskā teritorija ietilpst Eiropas tumšās medus bites dabiskajā izplatības areālā, līdz ar to vēsturiski Latvijas teritoriju dabīgi ir apdzīvojušas tikai vienas pasugas bites, bet introdukcijas procesā Latvijā ir ievestas un biškopības industrijā tiek izmantotas sekojošas Apis mellifera pasugas – Itālijas bite (Apis mellifera ligustica), Krainas bite jeb Karnika (Apis mellifera carnica), Kaukāza kalnu pelēkā bite (Apis mellifera caucasica) un Eiropas tumšā medus bite (Apis mellifera mellifera). «Baļļās» pēdējos gados dravo ar Itālijas un Buckfast bišu mātēm. Tās ir mierīgas savā raksturā, kā arī labvēlīgos apstākļos ātri pieaudzē bišu masu. «Medus raža, kā arī biškopība kopumā ir stipri atkarīgi no laikapstākļiem ,» uzsver I. Bergholde. «Darbs ir sezonāls- vasaru jāpavada dravā, ziemā gatavojamies nākošai vasarai,» komentē H. Bergholds.

Tūkstošiem bišu uz Saeimas jumta? Viens no priekšlikuma autoriem – Latvijas Biškopības biedrības vadītājs, biškopis un Saeimas deputāts Armands Krauze, norāda, ka ideja nemaz tik neprātīga neesot – tā iepriekš jau īstenota Briselē, Londonā, Kopenhāgenā un Parīzē. Patiesībā pat nemaz tik tālu nav jāmeklē – 2014. gada vasarā divas bišu saimes tika izvietotas arī pie Zemkopības ministrijas, trešdien raksta laikraksts Diena.

2014. gada vasarā Latvijas Biškopības biedrība izvietoja divas bišu saimes pie Zemkopības ministrijas. Tās bija kā tīras vides apliecinājums un galu galā devušas 60 kilogramu medus, kas, kā skaidro Krauze, ir ļoti labs rezultāts. Turklāt arī šī medus kvalitātes rādītājs vēlreiz apliecināja – pilsētā ievākts medus nekādus smagos metālus nesatur un ir pilnībā lietojams ikdienā. Viena no saimēm tika aprīkota ar elektroniskiem svariem, temperatūras sensoriem un lietus sensoru.

«Jau pirms daudziem gadiem kopā ar Latvijas Nacionālo mākslas muzeju realizējām projektu, kur biedrības mērķis bija noskaidrot, kā bites jūtas pilsētvidē. XX gadsimta 60. gados gaisa piesārņojums pilsētās un piepilsētās bija ļoti nopietns, tādēļ bija svarīgi saprast, vai bites kopumā var saražot medu, kas ir cilvēkiem veselīgs un nekaitīgs. Zinot to, ka bites daudzviet pasaulē izmanto vides piesārņojuma monitorēšanai, radās ideja par projektu, kas būtu reizē vides objekts par godu muzeja simtgadei un tai pašā laikā spētu identificēt bišu medu un tā piesārņojuma līmeni,» par pirmo šāda veida projektu Latvijā, kas tika īstenots 2005. gadā, stāsta A. Krauze. Tolaik lielākais jautājums bija par pilsētvides piesārņojumu. Tā kā bišu produktīvais lidojums vidēji ir divi kilometri, bet tās medus iegūšanai lido arī 5–7 kilometru rādiusā, pētnieku mērķis bija noskaidrot, kāds būs šī medus sastāvs. A. Krauze atzīst, ka rezultāti bijuši pozitīvi pārsteidzoši – Rīga kopš XX gadsimta 60. un 70. gadiem ir krietni mainījusies un medus sastāvs neko neatšķīrās no tā medus, kas ievākts ārpus pilsētas. Ja sākotnēji bija doma, ka rādītājos noteikti tiks atrasts kaut kāds piesārņojuma līmenis, tad rezultāts lika secināt – medus ir pilnībā ēdams un lietojams ikdienā.

Ar medu mielojam igauņus un lietuviešus, bet paši patērējam arī ķīniešu medu; šogad Latvijas dravās – medus krīze, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Medus raža šogad ir būtiski mazāka par iepriekšējos gados ievākto. Latvijā normāli ir ievākt vidēji 30 kilogramu saldā zelta no saimes, bet šogad daudzus dravniekus pārsteidza pustukšas un pat tukšas kāres, ievācot tikai piecus sešus kilogramus medus no saimes.

Īpatnējo laika apstākļu dēļ bija arī tādas dravas, kur bites vasarā nomira badā, jo dravniekam prātā neienāca doma, ka bitēm nav, ko ēst. Ar šādu spilgtu piemēru aizvadīto dravošanas sezonu raksturo Juris Šteiselis, viens no vadošajiem biškopības speciālistiem Latvijā un Latvijas Biškopības biedrības padomes priekšsēdētājs.

No kopumā septiņām uz universālveikala «Stockmann» jumta dzīvojošajām bišu saimēm šī gada sezonā izdevies iegūt 370 kilogramus medus jeb vidēji gandrīz 53 kilogramus no vienas bišu saimes.

«Ievāktais medus ir augstākās kvalitātes – zeltaini dzidrs un tīrs dabas produkts, ar jūtamu liepziedu medus «raksturu». Šogad pilsētā iegūtais medus ir nedaudz tumšāks kā citus gadus, jo bites ir spējušas ievākt ne tikai ziedu nektāru no liepu ziediem, bet arī medus rasu no lapām, kas veidojas, kad vēsas naktis nomaina izteikti karstas dienas. Atskatoties uz urbānās dravošanas kulmināciju – liepu ziedēšanas laiku, varu tik nobrīnīties, ka divu nedēļu laikā, bites ir spējušas izcili apliecināt sevi kā pilnvērtīgas medus vācējas. Pārsteidzošs ir kukaiņu veikums skaitļos un darbos. Dabā vēl reti kura radība spēj līdzināties bitei tās čaklumā,» teic bišu aprūpētājs un saimnieks Jānis Šnikvalds.

Sestdien Jelgavā, Hercoga Jēkaba laukumā notika 15. Vispārējie Piena, Maizes un Medus svētki, kuros amatnieki un tirgotāji klātesošajiem deva iespēju nobaudīt maizi, medu, pienu un citus lauku labumus, informē Jelgavas dome.

15. Vispārējos Piena, Maizes un Medus svētkus apmeklēja vairāki tūkstoši interesentu.

Svētku ietvaros tika noskaidrots arī Latvijas atzītākais medus 2015, Zemgales gardākais maizes našķis 2015 un labākā Siera un maizes svētku sāļā torte.

Šogad rīkotajā medus provē apmeklētājiem bija iespēja nodegustēt kopumā 12 dažādas medus šķirnes, no kurām visvairāk simpātijas izpelnījās meža un pļavu ziedu medus, kas tiek ievākts Olaines pusē dravnieces Aigas Zeltgraudas dravās. 2.vietu ieguva SIA Meduspils viršu medus no Saldus puses, bet 3.vietā ierindojās Lienas Mucenieces ievāktais dažādu ziedu medus no Ogres puses.

Ikvienam svētku apmeklētājam tika dota iespēja nodegustēt un atdot savu balsi par Zemgales gardāko maizes našķi. Apkopojot rezultātus, par 2015.gada gardāko maizes našķi tika atzīts Limbažu ceptuves Lielezers rudzu maizes našķis Augusts. 2.vietu ieņēma Priekules maizes ceptuves Krīvu zacīte, bet 3.vietu ieguva ceptuves Dona rudzu rozīņu maize.

Nesen publiskajā telpā izskanēja informācija par slimu liellopu gaļu, kas nonākusi ēdināšanās uzņēmumos, kā arī par «I Love Eco» medus neatbilstību kvalitātes standartiem. Vai šie un līdzīgi gadījumi signalizē par zemu pārtikas kvalitāti Latvijā, vai tieši pretēji – par sekmīgu uzraugošo iestāžu darbu un problēmu novēršanu?

Savā viedoklī skaidrošu, kurās jomās visbiežāk tiek atklāti pārkāpumi un kā patērētājiem pasargāt sevi pašiem, zinot pazīmes, pēc kurām atšķirt bojātu preci no labas.

Biežākie pārkāpumi ar derīguma termiņiem

Biežākie pārkāpumi tiek novēroti tādu produktu tirdzniecībā, kuriem ir salīdzinoši īss derīguma termiņš. Ēdināšanas nozarē nepieciešams ne tikai ievērot produktu derīguma termiņus, bet arī uzglabāšanas nosacījumus un higiēnas pasākumus. Ja kādā no šīm jomām notiek pārkāpumi, tas var novest pie nepatīkamām sekām – gan patērētājiem, kas izpaudīsies kā dažādas saslimšanas, gan pašiem uzņēmējiem, kas izpaudīsies kā atbildība par pārkāpumu. Tieši ēdināšanas nozare ir tā, kurā novērojami visbiežākie pārkāpumi, īpaši izglītības iestādēs un sabiedriskās ēdināšanas nozares uzņēmumos – domāju, ka ikviens ir dzirdējis par salmonelozes uzliesmojumiem izglītības iestādēs, kur saslimuši vairāki bērni.

Lūšu dravā viesos aicina tos, kuri vēlas ko vairāk uzzināt par bišu dzīvi, izlocīt kājas disku golfa takā.

Lielvārdes novada Stropēnos jau vairāk nekā 45 gadus par savu pusotra miljona bišu ganāmpulku rūpējas biteniece Līga Lūse. Savukārt viņas dēls Jānis ar vedeklu Leldi izdomājuši, kā veselīgajam produktam radīt īpašu pievienoto vērtību. Jānis ir lielvārdietis, bet Lelde ir Lielvārdē ieprecējusies rīdziniece. Abi paši ar savām rokām ir uzbūvējuši māju no salmu ķīpām, nodeldējot ne vienu vien darba cimdu pāri.

Ceļ saulītē

Lelde Lūse sagaida ar siltu pašceptas maizes klaipu, tērpusies skaistā linu kleitā, kas rotāta ar pašas austu Lielvārdes jostu. Viņa aicina plašā un gaišā nojumē, kas uzslieta mājas pagalmā. «Domājot par savu biznesu, apsvērām dažādas iespējas, līdz pēkšņi radās doma attīstīt vīra mātes bioloģisko un veselīgo rūpalu. Medus ir viens no tiem produktiem, kuru gribas popularizēt un celt saulītē,» atzīst L. Lūse, kura kopā ar vīru pirms sešiem gadiem izveidoja uzņēmumu SIA Lūšu drava. Viņa savulaik ir strādājusi algotu darbu, bet, kad viens pēc otra piedzimuši trīs bērni, pievērsusies viņu auklēšanai un audzināšanai. Savukārt J. Lūsis studējis sociālās zinātnes un strādājis žurnālistikā, bet šobrīd aktīvi darbojas arī interešu izglītības centrā Lielvārdi. «Šobrīd katrs ģimenes loceklis dara to, kas tam vislabāk patīk. Vīra māte rūpējas par 30–40 bišu stropiem, es veidoju dažādus medus maisījumus un organizēju pasākumus, bet Jānis vada disku golfa spēles. Mūsu bišu saime nav pārāk liela, lai pilnībā varētu nodrošināt ģimeni, katram tās loceklim vajadzētu simts stropus,» zina stāstīt L. Lūse. Tā kā medus tirgus ir ļoti piesātināts un tajā ielauzties ir ļoti grūti, no Stropēnos ievāktā medus tapuši dažādi maisījumi – medus ar ogām, ingveru, riekstiem u.c. Uzņēmums piesaista arī ar individuāla dizaina etiķešu izveidi un noformēšanu katra pasūtītāja īpašajai vajadzībai – kāzām, svinībām, korporatīvajam pasākumam. Medus tiek pildīts burciņās, uz kurām ir kāds novēlējums, dzejas rindas vai Ziemassvētku pantiņš.

Bankas Citadele gaisa dārza bišu dravā rosās pārdesmit tūkstoši bišu, bet maija beigās to skaits jau pārsniegs 100 tūkstošus.

Citadeles bišu saimēm šī būs otrā sezona, un urbānais bitenieks Uģis Mālnieks atzīst, ka bankas gaisa dārzs bitēm ir ļoti piemērota vieta. "Protams, ir gandarījums par medus ražu, kas pērn bija gana laba, taču biškopja lielākais prieks ir pavasarī – kad, veicot pirmo saimju apskati, ir redzams, ka laižot bites ziemas guļā, tās ir bijušas aprūpētas gan ar mīlestību, gan pēc visiem profesionālās dravniecības kanoniem. Labas ziemošanas jeb bišu labturības noslēpums slēpjas arī vietā, kas gan ziemā, gan agrā pavasarī ir pasargāta no lieliem vējiem. Savukārt vasarā bitēm nedraud pārkaršana, kas veicina saimju ražīgumu,” par ainu Citadeles dravā stāsta bitenieks Uģis Mālnieks.

Aprīlis un maijs zīmola Kiin komandai būs ļoti darbīgs laiks, jo jāpagūst piedalīties trīs izstādēs, turklāt divas no tām Eiropā un viena Āzijā. Izstāžu laikā galvenais akcents tiks likts uz Latvijas biškopju zeltu – bioloģisko medu, kā arī inovatīviem medus un bišu maizes produktiem, kādi pasaulē līdz šim neesot radīti.

Pirmā izstāde būs no 14.-16.aprīlim Polijas galvaspilsētā Varšavā World Food 2015, kur Kiin piedalīsies individuāli ar savu stendu. Šī izstāde tiek organizēta tikai otro gadu, tomēr tā ir specifiski orientēta uz starptautisko zīmolu piedāvājumu Polijas distributoriem un mazumtirdzniecības ķēdēm. Kiin mērķis ir izstādes laikā satikt delikatešu veikalu pārstāvjus un bioloģiskā medus distributorus, kurus interesētu Polijas tirgū ieviest augstas kvalitātes medus produktus.

Otra izstāde, kurā piedalīsies zīmols Kiin ar savu stendu, ir Šveicē, Ženēvā no 5.-7.maijam Vita Food 2015, kuras ietvaros tiek rīkota Finished Products 2015 ekspozīcija, kas orinetēta uz uztura bagātinātājiem un farmācijas produktiem. Šajā izstādē zīmols Kiin prezentēs oriģinālproduktu Nature Dots, kas radīts no bioloģiskās bišu maizes. Tāpat izstādes laikā Kiin prezentēs Superfood kategorijas medus – medu ar Zaļās tējas ekstraktu, medu ar Kanēļa ekstraktu, medu ar C vitamīnu, medu ar D vitamīnu un citus.

Veclaicenes pagastā Raipala ezera krastā ir mājas Mišas. Tas ir vienīgais māju nosaukums Latvijā, kas radies saistībā ar lāčiem. Bet kur ir medus, tur ir lāči. Mišās ir ne tikai 50 bišu saimju drava, bet top arī medus muzejs, vēsta reģionālais laikraksts Alūksnes Ziņas.

«Tagad veidoju senlaicīga biškopības inventāra ekspozīciju šķūnī, būs arī āra pašapkalpošanās kafejnīca, bet perspektīvā pie ezera taps bišu taka, kurā varēs vērot, kā bites medu vāca senāk dabiskos, pēc tam mākslīgi veidotos koku dobumos, bluķos un stropos, parādot biškopības attīstību līdz mūsdienām. Iecerēts, ka interesenti varēs vērot arī medus sviešanu modernā medus ražotnē, kurā saldo kārumu iegūs mūsdienīgi,» stāsta biškopis un muzeja veidotājs Artis Krasts.

Muzejs tiek veidots uz Jaunlaicenes privātā bišu muzeja bāzes. Tas savulaik bija plaši pazīstams, bet pēc saimnieka nāves muzejs darbību pārtrauca un tagad tā ekspozīcija ir nonākusi Mišās.

Rīgas Latviešu biedrības (RLB) nama «jumta bites» nepilnu trīs nedēļu laikā (no 13.jūnija līdz 2.jūlijam savākušas 65,6 kg liepziedu medus, informē RLB.

Nu bites devušās atpakaļ uz savām mājām Jelgavas pusē. DB jau vēstīja, ka RLB jau otro gadu uz nama jumta Vērmanes dārza liepu ziedēšanas laikā izvieto medus bišu saimes, kuras pieskata bitenieki Andris un Kārlis Bolmaņi no Liepiņmuižas.

Pērn RLB jumta bišu ievāktais medus Latvijas biškopības biedrības konkursā tika atzīts par otro gardāko Latvijā.

Arī šogad projekta mērķis ir ne tikai ievākt gardo medu, bet arī radīt pozitīvu noskaņojumu un gaisotni sabiedrībā, aicinot sabiedrību domāt zaļi un «ārpus rāmjiem» pašā Rīgas sirdī, vienlaikus suminot šī gada jubilārus – RLB kaimiņus un sadarbības partnerus - Latvijas Universitāti un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju 100 gadu jubilejā.

Uz universālveikala “Stockmann” jumta izvietotās septiņas bišu saimes šovasar sarūpējušas vairāk nekā 200 kilogramu liepziedu medus, no kā daļu plānots nodot tirdzniecībā, bet daļu – dāvināt klientiem.

Aizvadītajā nedēļas nogalē bites pārvestas uz jaunu mītnes vietu meža masīvā starp Baldoni, Tomi un Vecumniekiem, kur tām paredzēts pārziemot.

Rīgas Latviešu biedrības «jumta bites» ievākušas 65,6 kilogramus medus 

Rīgas Latviešu biedrības (RLB) nama «jumta bites» nepilnu trīs nedēļu laikā (no...

“Mežs kā bišu pārziemošanas vieta izvēlēta, jo tajā ir klusāka vide, un to miegs netiks tramdīts ar pilsētas troksni, kas nozīmē lielāku iespēju, ka bitēm izdosies veiksmīgi pārziemot, sagaidot nākamo sezonu. Turklāt jau laikus pārvedot bites uz mežu, tām tiek dota iespēja ievākt papildu medu no drīzumā ziedošajiem sila viršiem,” teic bišu aprūpētājs un saimnieks Jānis Šnikvalds.

Kā atzīmē biškopis, tad uz “Stockmann” jumta mītošās bites ir īpašas pasugas – Rietumeiropas tumšās medus bites, kas Latvijā ir retums.

“Rīgā ir vairākas vietas, kur bišu stropi tiek izvietoti ik sezonu. Par vienu no šādām vietām jau tradicionāli kļuvis arī universālveikala “Stockmann” jumts. Tas ir veids, kā varam iesaistīties dabas daudzveidības saglabāšanā, sniedzot savu pienesumu ilgtspējīgākas un zaļākas vides radīšanā mūsu pilsētniekiem. Turklāt uz “Stockmann” jumta ievākatais medus jau kļuvis par iemīļotu klientu produktu, un no šī gada rudens tas atkal būs pieejams universālveikala sortimentā,” teic universālveikala “Stockmann” direktore Dace Goldmane.

Bišu stropi uz universālveikala “Stockmann” jumta pirmo reizi tika izvietoti 2019. gada vasarā, un no bitēm iegūtais medus nonāca tirdzniecībā, kā arī kā dāvana tika pasniegts universālveikala darbiniekiem. Plānots, ka bites uz universālveikala jumta mitināsies arī turpmākos gadus.

Nīgrandes bitenieks Krists Ēberliņš saimnieko moderni un plāno attīstību

Dienvidkurzemes lielākais fasētā medus un biškopības produktu ražotāja – Ēberliņu dravas – īpašnieks Krists Ēberliņš šogad sagaida labu medus ražu. Tā sviešana sākās ap Jāņiem, un, kā atzīst pats bitenieks, medus raža gaidāma laba par spīti vēlajam pavasarim un vēsajiem laika apstākļiem. Šogad viss process dabā aizkavējies par divām nedēļām. Pavisam bitenieks rūpējas par 360 bišu saimēm, kas izvietotas Nīgrandes apkārtnē un tuvējos pagastos – Saldus novada Zaņas pagastā, Skrundas novada Nīkrāces, kā arī Aizputes novada Lažas pagastā. Darba apjoms ir liels, dažbrīd ceļš līdz dravai jāmēro teju stundu. Biškopība ir ļoti laikietilpīga nozare un prasa daudz roku darba, īpaši sezonas karstākajā laikā. Tas arī ir lielākais izaicinājums nozarē.

Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā sāksies Baltijas pārtikas izstāde "Riga Food 2022", informē Starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrības "BT1" pārstāve Inese Libere.

Izstāde no 8. līdz 10.septembrim piedāvās starptautisku un pašmāju uzņēmumu un organizāciju ekspozīcijas, meistaru un pārtikas produktu konkursus, jaunumu prezentācijas, izglītojošus seminārus, šovus, meistarklases un degustācijas. "Riga Food 2022" piedalīsies vairāk nekā 400 uzņēmumu no vismaz 25 valstīm.

Lai noskaidrotu labāko Latvijas pavāru un pavārzelli, 9.septembrī plkst.10 notiks konkursi "Latvijas gada pavārs 2022" un "Latvijas gada pavārzellis 2022", kur jaunie talanti cīnīsies par "Reaton Zelta pavārnīcu" un "Reaton Koka pavārnīcu". Konkursā piedalīsies pieci šefpavāri ar saviem pavārzeļļiem.

Izstādes laikā arī apbalvos "Latvijas atzītākais medus 2022" finālistus, kurus noskaidroja Jelgavas "Piena, Maizes un Medus svētkos". Pirmajā vietā ierindojās zemnieku saimniecības "Ārbirzes" biškopju Lilitas un Viļa Medņu dažādu ziedu medus, otrajā - zemnieku saimniecības "Dorītes" biškopja Jāņa Sulutaura liepu ziedu medus no Ķekavas novada, bet trešajā zemnieku saimniecības "Līdumi" biškopes Guntas Somes dažādu ziedu medus no Augšdaugavas novada.

Vērojot savu bišu dravu un zinot medus labās īpašības, North Bee radītājiem Uldim Jerkinam un Ivetai Luntēnai radās doma medu izmantot kosmētikas izgatavošanā, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pirmā Ulda un Ivetas uzņēmuma SIA Fitger zīmola North Bee produktu partija saražota pagājušā gada decembrī, taču ideja bija radusies senāk.

«Kad ieguvu savu bišu dravu, sākās pirmie eksperimenti ar medu, meklējumi, kā iestrādāt medu krēmā – lai tas nav par smagu, lai sejas āda spēj uzsūkt un tajā pašā laikā, lai krēmam būtu pietiekami augsta efektivitāte. Apmēram divi trīs gadi pagāja, kamēr izstrādājām optimālo recepti,» stāsta Iveta.

Tas ir visai ilgi, taču šāds posms bija nepieciešams, lai panāktu labu produkta rezultātu. Iveta pēc profesijas ir ķīmiķe, un receptes izstrādāja pati. Pašu medu krēmos Iveta neizmanto, jo viņas drava ir bioloģiskā sertifikāta iegūšanas procesā, tāpēc izejvielas uzņēmums pērk no citiem, kam šis sertifikāts jau ir.

Rīgā, uz viesnīcas Radisson Blu Latvija Conference & SPA Hotel terases jumta sadarbībā ar biškopi Jāni Šnikvaldu uzstādīti 10 bišu stropi, plānojot ievākt 500 kilogramus medus.

Ideja īstenota, lai veicinātu dabas daudzveidību pilsētā, pievērstu sabiedrības uzmanību bišu būtiskajai lomai dabā un to iznīkšanas riskam.

«Sekojot Radisson Blu viesnīcu piemēriem citās pasaules pilsētās, sadarbībā ar dravniecību Baltu dravas, šodien - pasaules Bišu dienā, uz viesnīcas terases jumta uzstādījām 10 bišu stropus. Sagaidām, ka katrs no tiem liepu ziedēšanas laikā divu nedēļu garumā varētu ienest 30 līdz 60 kilogramus medus, ko pēc tam ne tikai pasniegsim viesiem pie ēdienreizēm, bet brūvēsim savu medalu un medus liķieri,» stāsta viesnīcas direktors Gerhards Erasmus.

«Bišu saimes, kuras izvietotas pilsētās, spēj ievākt ne tikai vairāk, bet arī augstvērtīgāku medu. Tas saistīts ar faktu, ka pilsētās ir daudz apstādījumu, dārzu un parku, mazākas temperatūras svārstības un galvenokārt pilsētvide ir brīva no konvencionālajā lauksaimniecībā izmantojamām, bitēm un cilvēkam kaitīgajām pesticīdu atliekvielām. No bitēm iegūst arī pati pilsēta, jo tiek apputeksnēti tuvumā esošie koki un ziedi,» stāsta biškopis J. Šnikvalds.

«Latvijas Banka» izlaidusi jaunu kolekcijas monētu «Medus monēta», kuras dizaina autors ir Artūrs Analts, informē «Latvijas Banka».

Formas ziņā bišu šūnām radniecīgā kolekcijas monēta «Medus monēta» veidota no sudraba un apzeltīta. Bišu šūnu reljefs atveidojums ar dažādas intensitātes matējumu iezīmē Latvijas kontūru un Rīgas jūras līci. Monēta izgatavota Lietuvā kaltuvē UAB «Lietuvos monetø kalykla».

Kolekcijas monēta «Medus monēta» ir likumīgs maksāšanas līdzeklis Latvijas Republikā, tomēr maz ticams, ka šādas monētas reāli nonāks apgrozībā, jo pēc būtības tās ir mākslas darbi un ir numismātu un citu interesentu īpaši pieprasītas.

Monētas maksimālā tirāža - 3 000 eksemplāru, cena - 53.00 eiro.

Lietuvā darbību sācis pirmais neatkarīgais bankomātu tīkls «Medus», otrdien paziņoja tā operators «Worldline Lietuva».

Tīklam jau pievienojušās bankas «Šiauliu bankas» un «Citadele».

«Worldline Lietuva» norādīja, ka cilvēki arvien mazāk izmanto skaidru naudu, tādēļ samazinās pieprasījums pēc bankomātiem.

«Mēs esam radījuši jaunu bankomātu tīklu «Medus», kas nav atkarīgs no bankām, tādējādi cilvēki var izmantot nākotnes bankomātu tehnoloģijas jau šodien,» paziņoja kompānijas vadītāja Zanda Brīvule.

Pirmie «Medus» bankomāti izvietoti Lietuvas lielākajās pilsētās Viļņā, Kauņā, Klaipēdā, Panevēžā un Šauļos. Kompānija plāno savu tīklu paplašināt visā Lietuvā.