Jau nākamo divu līdz piecu gadu laikā arvien vairāk cilvēku nonāks uz konflikta robežas ar mākslīgo intelektu
Tehnoloģiju attīstība, protams, ir labi. Tā ļauj cilvēcei paveikt agrāk neiedomājamus darbus, un līdz ar tehnoloģiju attīstību daudzas ekonomikas var saglabāt konkurētspēju vai pat gūt nozīmīgas priekšrocības. Tiesa gan, tehnoloģiju attīstībai būtu jāiet roku rokā arī ar daudzām citām lietām, piemēram, pielāgotu politiku un izglītību.
Jau rakstīts, ka, attīstoties tehnoloģijām, apdraudēti ir daudzi amati, kuros līdz šim bijusi nepieciešama cilvēka klātbūtne. Roboti, piemēram, ar algoritmu palīdzību sintezē nepieciešamās prezentācijas, piemēram, par kādu vērtspapīru, atņem tradicionālās darbavietas gan vērtspapīru tirgoņiem, gan finanšu analītiķiem, padomdevējiem un konsultantiem (roboti nu apdraud arī baltās apkaklītes). Turklāt pieejamā informācija liecina, ka jaunākie roboti spēj mācīties no savām kļūdām. Valdot šādam fonam, University of Oxford aplēses liecina, ka pēc 20 gadiem gandrīz 50% no pašreizējām darbavietām Rietumvalstīs tikšot robotizētas (Indijā tās savukārt būšot divas trešdaļas, bet Ķīnā – trīs ceturtdaļas). Būtībā roboti lielu daļu lietu spēj izdarīt ātrāk un lētāk. Tas nākotnē varētu attiekties arī uz medijiem, kur iemīļotās ziņas profesionāli veidos sevi pierādījušais mākslīgās inteliģences pārstāvis – robots XV-DD09.
Šobrīd arī, piemēram, Financial Times publicē veselu rakstu sēriju par mākslīgā intelekta un robotu uznāciena ietekmi. FT uzdod daudz interesantu jautājumu: piemēram, kur pasaulē ar daudz mazāk cilvēku darbavietām koncentrēsies ienākumi? Kā tiks apmaksāti mājsaimniecību parādi, ja roboti tām atņems ienākumus? Rezultātā FT secina, ka pasaule šobrīd robotu uznācienam ir maz sagatavota un tas var radīt būtiskas pārbīdes sociālajā, ekonomiskajā un politiskajā sfērā.
Jāpiebilst, ka vēsturiski šādas lietas cilvēce pieredzējusi jau vairākkārt. Piemēram, pagājušā gadsimta sākumā aptuveni puse no visiem ASV strādājošajiem bija lauksaimnieki. Šobrīd tie ir vien 2%. Iepriekšējā atbilde uz tehnoloģiju uznācienu bija ierindas cilvēka izglītošana – ja vairs nav vajadzības tiem izmantot rokas, tad jāiemāca tiem izmantot smadzenes. Tomēr šobrīd tehnoloģijas jau spēj gan aizvietot rokas, gan, šķiet, arvien vairāk – arī smadzenes. Pašlaik gan atbildes, ko tad atliks darīt cilvēkam, vēl īsti nav. Daži uzskata, ka vajag fundamentāli mainīt izglītību, kur uzsvars tiek likts uz radošuma attīstīšanu, jo cilvēks vismaz pagaidām robotam var «smagi ielikt» iztēles ziņā. Tāpat lielāks uzsvars varētu tikt likts uz emocionālās, nevis tradicionālās inteliģences attīstīšanu.
Katrā ziņā uzvarētāju vidū būs tie, kas jau laikus domās par šīm pārmaiņām un spēs šo procesu daudzmaz sakarīgi menedžēt. Pretējā gadījumā nav izslēgts nevienlīdzības pieaugums un pat kāda sociālā katastrofa ar tālāku populistu partiju uznācienu.