Ekonomikas ministrija (EM) izsludinājusi atklātu konkursu 316. un 602.sēriju daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku atjaunošanas un energoefektivitātes paaugstināšanas tipveida projektu izstrādei, informē EM.

Plānots, ka šo ēku iedzīvotājiem tipveida projekti ēku atjaunošanai būs pieejami nākamā gada pavasarī.

Tipveida projektu izstrādes mērķis ir veicināt sērijveida daudzīvokļu dzīvojamo ēku atjaunošanu un energoefektivitātes paaugstināšanu, nodrošinot izmaksu ziņā efektīvus un kvalitatīvus tipveida risinājumus, kā rezultātā pasūtītājiem ievērojami samazinātos būvniecības ieceres dokumentācijas izstrādes laiks un izmaksas.

Konkursā aicināta piedalīties jebkura fiziska vai juridiska persona vai šādu personu apvienība jebkurā to kombinācijā, kas atbilst izvirzītajām kvalifikācijas prasībām un ir gatavi sagatavot šādus projektus.

Pretendenti var iesniegt piedāvājumu par vienu vai abām sērijveida ēkām. Piedāvājums jāiesniedz elektroniski EIS e-konkursu apakšsistēmā līdz šā gada 24.jūlija plkst.10.

Pēc 2023.gada divpadsmit mēnešu finanšu pārskata datiem VNĪ apgrozījums pārsniedzis budžeta plānu par 3%, savukārt tīrās peļņas ieņēmumi pārsnieguši budžeta plānu par 12%, informē VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

2023.gada finanšu pārskats parāda nelielu apgrozījuma samazinājumu un tīrās peļņas kritumu salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu, tomēr būtiski, ka rezultāti pārsniedz budžeta plānu. Apgrozījums 2023.gadā ir 46 miljoni eiro, kas pārsniedz budžeta plānu par 3%. Savukārt neauditētā tīrā peļņa 2023.gadā ir sasniegusi 1,805 miljonus eiro, kas budžeta plānu pārsniedz par 12%, bet ir 59% samazinājums salīdzinot ar 2022.gada rezultātiem, kad tīrā peļņa bija 4,39 miljoni eiro. EBITDA pērnā gada divpadsmit mēnešos sasniedzis 16,7 miljonus eiro.

"Prognozējām apgrozījuma un tīrās peļņas kritumu, bet rezultāti izrādījušies optimistiskāki, nekā plānojām. Ņemot vērā šī brīža ģeopolitisko un ekonomisko situāciju, būtiski saglabāt mūsu stratēģisko virzību un koncentrēties uz efektivitāti un ilgtspējīgu attīstību. Šogad turpināsim uzņēmuma attīstību ar mērķi nodrošināt stabilu un ilgtspējīgu īpašumu pārvaldību un projektu attīstību," norāda R. Griškevičs.

Pēdējos 20 gados lauku saimniecību skaits samazinājies par 31,7%, turpretim saimniecību vidējais lielums pieaudzis 2,3 reizes, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie 2023.gada lauku saimniecību integrētās statistikas apsekojuma provizoriskie dati.

Pagājušajā gadā Latvijā bija 57 400 lauku saimniecību, kas ir par 11 600 jeb 17% mazāk nekā saskaitīts 2020.gada lauksaimniecības skaitīšanā.

Pērn lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība bija 1,97 miljoni hektāri, kas palikusi nemainīga pēdējos trīs gados. Lauku saimniecību vidējais lielums pakāpeniski pieaug, un pērn tas sasniedzis 34,8 hektārus lauksaimniecības zemes un 7,7 lauksaimniecības dzīvniekus (nosacītās mājlopu vienībās).

Pagājušajā gadā salīdzinājumā ar 2020.gadu par 8200 samazinājies mazo lauku saimniecību skaits, kas apsaimnieko līdz 10 hektāriem lauksaimniecībā izmantojamo zemi.

Lielo saimniecību skaits ar apsaimniekotās zemes platību virs 100 hektāriem palielinājies par 200. Pērn tajās apsaimniekoja 68,9% no visas lauksaimniecībā izmantojamās zemes, kas ir par 8% vairāk nekā 2020.gadā, un audzēja 54% no visiem lauksaimniecības dzīvniekiem, kas ir par 2,4% vairāk nekā 2020.gadā.

Rīgā oficiāli sākas āra kafejnīcu sezona. Šogad āra kafejnīcu darbībai pašvaldībā jau saņemti 224 pieteikumi un izsniegtas 113 atļaujas, informē Rīgas dome.

Ņemot vērā, ka šī brīža laikapstākļi un tuvākā prognoze atbilst pavasara laikapstākļiem, šogad pieņemts lēmums pavasara/vasaras sezonu sākt ātrāk.

Atbilstoši pilsētā noteiktai kārtībai pavasara/vasaras sezona ir noteikta no 1.aprīļa līdz 31.oktobrim, taču, ja pēc Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sniegtās informācijas meteoroloģiskie laikapstākļi atbilst meteoroloģiskā pavasara laikapstākļiem, pavasara/vasaras sezona konkrētajā kalendārajā gadā tiek noteikta ātrāk, bet ne ātrāk kā no 1.marta.

Lai atbalstītu sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumus un veicinātu publiskās ārtelpas labiekārtošanu, arī šogad Rīgas dome apstiprinājusi līdzfinansējuma programmu jaunu parkletu izveidei. Šogad no pilsētas budžeta tai atvēlot 100 000 eiro.

Latvijas piensaimnieku kooperatīvi nākotnē bez savas pārstrādes neiztiks, un par to ir jāsāk kopīgi domāt jau šodien, intervijā aģentūrai LETA atzina piensaimnieku kooperatīva "Piena loģistika" padomes priekšsēdētājs Jānis Ločmelis.

Viņš norādīja, ka koperatīvā "Piena loģistika" sarunas par pārstrādes nepieciešamību ir bijušas, taču šobrīd kooperatīvas vairāk koncentrējas uz savas darbības efektivitāti. "Šobrīd mēs gribam sakārtot un optimizēt mūsu jau esošo darbību, piedāvāt vēl papildu pakalpojumus lauksaimniekiem, piensaimniekiem un kooperatīva biedriem, kā arī pieiet radoši piena realizācijai. Tāpēc esam iesaistījušies Latvijas un Igaunijas zemnieku kopprojektā "E-piims", šobrīd ar izejvielas tirdzniecību. Nākotnē bez savas pārstrādes mēs noteikti neiztiksim. Līdz brīdim, kad šajā virzienā varētu sākties reāli darbi, aicinu visus piensaimniekus nākt kopā, runāt, stāstīt savas idejas, redzējumu, kā tas varētu izskatīties," teica Ločmelis.

Augšdaugavas novada Dvietes pagasta zemnieku saimniecība “Ciemiņi” ieguldījusi 1,6 miljonus eiro saimniecības modernizācijā.

Investīciju projekta ietvaros ir uzbūvēta jauna siltā tipa kūts slaucamajām govīm un betonēta šķidrmēslu krātuve, nodrošinot modernāko aprīkojumu efektivitātes celšanai. Projekta finansējumu veido Lauku atbalsta dienesta (LAD) atbalsts nepilnu 600 tūkstošu eiro apmērā, kā arī Swedbank aizdevums 1 miljonu eiro apmērā.

Saimniecības “Ciemiņi” īpašnieks Ilmārs Kriškijāns uzsver: “Šīs investīcijas ir būtiskas, lai nodrošinātu modernu un efektīvu ražošanu. Pateicoties Swedbank un Lauku atbalsta dienesta atbalstam, mēs varam modernizēt mūsu saimniecību, uzlabot govju labturību un vairot izslauktā piena apjomus, nodrošinot veiksmīgu saimniecības izaugsmi”.

Būvniecības nozare digitalizējas. BIM (būves informācijas modelēšana) vidē izstrādāti modeļi kļūt par pamatdokumentu risinājumu izstrādei, būvvaldei nepieciešamos materiālus var augšupielādēt elektroniski, virknē publisko iepirkumu BIM nākamgad būs obligāts.

Acīmredzami tuvojas brīdis, kad var sākt domāt par būtisku digitālā brieduma līmeņa paaugstināšanu un pilnvērtīgu digitālo transformāciju. Kas tam ir nepieciešams?

Vienā teikumā sakot: standartizācija, izglītošana un investīcijas tālākajā tehnoloģiju attīstībā.

Nenoliedzami, līdz šim BIM ieviešana nozarē kopumā lielā mērā ir bijusi fragmentēta. VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ), kas ir lielākā būvdarbu pasūtītāja publiskajā sektorā, ir neatlaidīgi veidojusi BIM izmantošanas kultūru, izvirzījusi striktas prasības projektu digitalizācijas jomā, regulāri apmācījusi speciālistus, kā arī mudinājusi digitalizācijas prasības ieviest valstiskā līmenī. Mēs redzam, ka projekta trīsdimensiju vizualizācijas un modeļus aktīvi izmanto lielie būvuzņēmumi (ģenerāluzņēmēji), kuri izpilda gan privātā, gan publiskā sektora pasūtījumus. Priecājamies redzot, kā paplašinās speciālistu digitālās prasmes, aizvien vairāk projektētājiem piemīt izpratne par BIM.

VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) izsludinājis konkursu par tilta pār Salacu pārbūvi uz Tallinas šosejas (A1) Salacgrīvā, liecina informācija Elektronisko iepirkumu sistēmā (EIS).

Iepirkuma līguma slēgšanas tiesības piešķirs saimnieciski visizdevīgākajam piedāvājumam, kuru noteiks, ņemot vērā cenu, norādīts iepirkuma nolikumā.

Vienlaikus satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P) tviterī uzsver, ka satiksme neviena brīdī netiks apstādināta, jo tiks uzstādīts pagaidu tilts, kā arī pēc LVC aprēķiniem tilta pārbūves izmaksas varētu būt 15,1 miljona eiro apmērā bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN).

"Nākamā gada janvāra vidū uzzināsim, vai Limbažu pašvaldība saņems Eiropas Savienības (ES) Militārās mobilitātes fonda līdzfinansējumu tilta pārbūvei. Gadījumā, ja ES finansējumu nepiešķirs, tiltu pārņemsim valsts īpašumā un izmaksas segsim no valsts budžeta," atzīmē Briškens.

Katrs dzelzceļa projekta "Rail Baltica" posma finansējums ir sadalīts un "sakasīts" un pēc tam iesniegts Eiropas Komisijai (EK), 11.septembrī "Rail Baltica" parlamentārās izmeklēšanas komisijā sacīja Finanšu ministrijas (FM) Eiropas Savienības (ES) fondu revīzijas departamenta vecākā eksperte Agnese Abula.

Runājot par kopējo projektu, Abula teica, ka projektam nav kopējā seguma, nav kopējā finansējuma. "Ir Eiropas Komisijas (EK) apstiprinātais finansējums, kuram ir apstiprināts valsts budžeta līdzfinansējums, tādēļ mēs signalizējām, ka vajag atrast arī citu alternatīvu finansējumu " sacīja Abula.

Komisijas vadītājs Andris Kulbergs (AS) norādīja, ka FM ES fondu revīzijas departamenta sagatavotais ziņojums finanšu ministram 2023.gada augustā ir viens no skaidrākajiem apkopojumiem, kā objektīvi skatīties uz šo projektu.

FM ES fondu revīzijas departamenta direktore Nata Lasmane norādīja, ka pērn jūnijā departamentam uzdeva veikt revīziju šim projektam, koncentrējoties uz projektēšanu, kad SM un kapitālsabiedrības vērsās ar informatīvo ziņojumu, ka projektam nepieciešams papildu finansējums. "Šis revīzijas ziņojums bija finanšu ministra pasūtījums, iekšējs dokuments, lai iepazītos ar situāciju un gūtu priekšstatu," sacīja Lasmane.

Rīgas Filharmonijas projektēšana, lai pārbūvētu Kongresu namu, varētu tikt pabeigta divu gadu laikā, aģentūru LETA informēja Kultūras ministrijas (KM) Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale.

Rīgas dome, pilnsabiedrība "Mark arhitekti un Mailītis arhitekti" un KM ir parakstījušas līgumus, lai sāktu darbu pie Rīgas Filharmonijas jeb Nacionālās koncertzāles projektēšanas. Rīgas Filharmonijas projekta īstenošanai tiek izveidota Uzraudzības padome, kurā būs pārstāvētas projektā iesaistītās puses, tai skaitā filharmonijas nākotnes lietotāji: Latvijas Nacionālā Simfoniskā orķestra un Latvijas Koncertu pārstāvji.

Paredzēts, ka Uzraudzības padomē tiks izskatīti jautājumi, kas var ietekmēt Nacionālās koncertzāles projekta īstenošanu - projektēšanas darbu izpildi, tai skaitā arī telpu programmu un citus ar projektēšanu saistītus jautājumus. Būvprojekts pirms būvatļaujas saņemšanas tiks saskaņots ar Uzraudzības padomi.

RIX Rīgas lidostas jauno daudzstāvu autostāvvietu projektēs uzņēmums “BM-projekts”, kas uzvarēja Rīgas lidostas izsludinātajā iepirkumā.

Stāvvieta nākotnē atradīsies pie lidostas termināļa jaunās ēkas un nodrošinās vairāk nekā 400 īstermiņa stāvvietas tieši pie jaunā termināļa.

Turpinot iesākto lidostas paplašināšanas sesto kārtu, Rīgas lidosta noslēgusi līgumu ar uzņēmumu “BM-projekts” par daudzlīmeņu autostāvvietas būvprojekta izstrādi.

Autostāvvietas ēkai plānoti četri stāvi un tā būs savienota ar lidostas–“Rail Baltica” stacijas galeriju, estakādi un piebraucamajiem ceļiem. Noslēgtais līgums paredz būvprojektā iekļaut drošus gājēju kustības risinājumus gan nokļūšanai lidostas terminālī, gan dzelzceļa stacijā, tāpat tajā jāparedz motociklu, mopēdu un velosipēdu novietošanas iespējas.

Lai nodrošinātu telpas Tieslietu akadēmijai, SIA “Tiesu namu aģentūra” un SIA “Monum” ir noslēgušas līgumu par pārbūves darbiem ēkā Rīgā, 11.novembra krastmalā 31.

Ēkas pārbūves projekta izstrādi veicis projektēšanas uzņēmums SIA “JaunRīga”. Par pārbūves darbu veikšanu noslēgts līgums ar SIA “Monum’’ gandrīz 6.5 miljonu eiro apmērā ar PVN, no kuriem aptuveni 4.8 miljonu eiro paredzēts ieguldīt telpu pārbūvei Tieslietu akadēmijas vajadzībām.

Būvprojekts paredz administratīvās ēkas pārbūvi, kurā tiks mainīts iekštelpu plānojums, inženiertīklu un interjera risinājumi. Ēkas pirmā stāva vestibilā plānots ierīkot liftu, kas savienos ēkas piecus virszemes stāvus. Ēkai tiks veikta bēniņu siltināšana, jauna siltummezgla, elektromezgla un ventilācijas sistēmas izbūve. Projektā paredzēts veikt esošo pārsegumu pastiprināšanu, jaunu stāvvadu, pārsedžu, lifta šahtas un grīdu izveidi.

Privātie investori Latvijas valstij piederošajās meža zemēs nākamajos gados veiks attiecīgus pētījumus un mājasdarbus, lai varētu izveidot vēja parkus ar maksimāli iespējamo jaudu līdz 1400 MW.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Latvijas Valsts meži valdes loceklis Valdis Kalns. Viņš norāda, ka ir noslēgusies pirmā vēja parku apbūves tiesību nomas izsole, kurā tika piedāvāta izpētei ap 160 000 ha liela teritorija, no kuras gandrīz puse izrādījās vēja enerģijas ražotājiem interesanta; šogad sekos nākamā izsole, kurā arī būs iespējas uz 30 gadiem nosolīt izpētes un apbūves nomas tiesības citās šim nolūkam paredzētajās teritorijās.

Fragments no intervijas

Kāda ir pašreizējā situācija ar vēja parku izveidi LVM meža zemēs?

To, ka vēja enerģija būs viens no stūrakmeņiem klimata neitralitātes sasniegšanas īstenošanas kontekstā, jau paredzēja Latvijas plānošanas dokumenti, taču papildu paātrinājumu tam piešķīra Krievijas iebrukums Ukrainā un straujais energoresursu cenu kāpums, kā arī valsts drošības, tostarp energodrošības, jautājums. Interese par iespējām LVM apsaimniekojamajās zemēs izvietot vēja parkus ir bijusi iepriekš, jau kopš 2017. gada, tomēr tikai 2023. gada vasarā tika izstrādāta un valdībā apstiprināta attiecīga normatīvā bāze, pēc kuras mums mēneša laikā bija jāpublicē karte ar visām meža zemēm, kurās varētu pētīt vēja parku ierīkošanu, kam sekoja attiecīgu zemes gabalu izpētes un apbūves tiesību izsole.

Patlaban norit pilna apjoma būvniecība satiksmes pārvadā no Tvaika ielas uz Kundziņsalu, un plānots, ka pārvads tiks nodots ekspluatācijā 2026.gada sākumā.

"Rīgā osta un rūpnieciskās teritorijas bija un būs, taču iepriekš nav bijis padomāts par apvedceļu, pa kuru novirzīt kravas transportu, kas ir pilsētas ekonomikas asinsrites neatņemama sastāvdaļa. Satiksmes pārvads uz Kundziņsalu kopā ar Austrumu maģistrāli un Daudersalas pārvadu ir daļa no Rīgas iekšējā apvedceļa, kas ļauj novirzīt kravas transportu prom no pilsētas centra, lai tas būtu ērtāks un patīkamāks cilvēkiem dzīvošanai, darbam, atpūtai un citām ikdienas gaitām. Turklāt, uzbūvējot šo pārvadu, pilsētai pavērsies jaunas iespējas piesaistīt investorus ar patiešām lieliem biznesa plāniem. Priecē, ka būvnieki strādā ļoti intensīvi - plāns uzbūvēt pārvadu nākamā gada laikā ir ambiciozs, bet, izskatās, ka varētu būt arī īstenojams," pauda Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis.

SEB banka piešķīrusi finansējumu vairāk nekā miljona eiro apmērā diviem mūsdienīgu katlumāju projektiem Ķekavas novadā, kas ļaus būtiski samazināt gāzes patēriņu novada siltumapgādē.

Katlumāju izbūves projektus Ķekavas novada Daugmalē un Valdlaučos realizē uzņēmums SIA “Ķekavas nami”.

“Esam gandarīti par iespēju finansēt siltumapgādes infrastruktūras attīstības projektus, kas veicinās energoefektivitāti un sniegs ieguvumu plašākai sabiedrībai. Pagājušajā apkures sezonā pieredzējām tādu dabasgāzes cenu pieaugums visā pasaulē, kas būtiski palielināja arī siltumenerģijas cenu un radīja neprognozējamību attiecībā uz energoresursu nodrošinājumu. Tāpēc ir būtiski palielināt atjaunojamo energoresursu īpatsvaru siltumenerģijas ražošanā, lai iedzīvotājiem tiktu garantēta droša un nepārtraukta siltumapgāde,” saka SEB bankas valdes loceklis Arnis Škapars.

Līdz 2026.gadam Rīgā plānots pārbūvēt satiksmes pārvadu pār Kārļa Ulmaņa gatvi Bauskas ielā, aģentūra LETA uzzināja Rīgas domē.

Rīgas domes Ārtelpas un mobilitātes departaments izsludinājis iepirkumu par satiksmes pārvada pārbūves būvprojekta izstrādi un autoruzraudzību, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Piedāvājumu iesniegšana paredzēta līdz 30.aprīlim. Līguma izpilde paredzēta 14 mēnešu laikā.

Kā aģentūra LETA uzzināja Rīgas domē, SIA "Inženierbūve" 2023.gada jūnijā veikusi pārvada pārbaudi. Pēc inspekcijas datiem, būvprojekts jāīsteno ne vēlāk kā 2026.gadā.

Eksperti norāda, ka satiksmes pārvadu drīkst ekspluatēt ar ikdienas satiksmes slodzēm, tas arī varot uzņemt tramvaja slodzes un gājēju slodžu kombinācijas.

Tomēr, lai nodrošinātu konstrukcijām nepieciešamo ilgizturību un satiksmes drošību, esot steidzami jāīsteno atjaunošanas vai pārbūves projekts.

Situācija nekustamo īpašumu tirgū Latvijā ir stabilizējusies, un šobrīd ir vērojams neliels nekustamo īpašumu darījumu skaita un kreditēšanas pieaugums, salīdzinot ar pagājušā gada beigām, pavēstīja būvfirmas un nekustamo īpašumu attīstītāja SIA "YIT Latvija" valdes loceklis Andris Božē.

Vienlaikus viņš skaidro, ka, līdzīgi kā citviet Eiropā, Latvija izjūt arī izaicinājumus un tie galvenokārt ir saistīti ar joprojām augstajām EURIBOR procentu likmēm un stagnējošo valsts ekonomiku.

Bože informē, ka aizvadīto gadu milzīgā inflācija un energoresursu cenu kāpums šobrīd atsaucas uz darījumiem, proti, cilvēki iegādājas jaunos īpašumus, kas ir energoefektīvi, mazākas platības un kompaktāki, tā veidojot arī mazākus ikmēneša maksājumus par apkuri un komunālajiem pakalpojumam.

Božē uzsver arī faktu, ka šobrīd būvmateriālu cenas ir stabilizējušās, tomēr turpina pieaugt darba samaksa celtniecības nozarē, piemēram, šobrīd jau līdz 10%. Bozē atzīst, ka arī "YIT Latvija" jūnijā veiktā aptauja atklāja, ka 38% Latvijas iedzīvotāju no nekustamā īpašuma iegādes attur valsts ekonomiskā situācija un raizes par savu finansiālo stabilitāti.

Rail Baltica nacionālais ieviesējs Latvijā SIA Eiropas Dzelzceļa līnijas un pilnsabiedrība E.R.B. Rail JV PS noslēguši līgumu par Rail Baltica pamattrases būvniecību.

Starptautiskā konkursā uzvarēja uzņēmumu apvienība, ko veido Eiffage Génie Civil SAS (Francija), Budimex S.A. (Polija) un Rizzani de Eccher S.p.A (Itālija). Katrs no kopuzņēmuma dalībniekiem ir ar pieredzi stratēģiskās nozīmes objektu būvniecībā Eiropā.

Rail Baltica pamattrases būvniecības darbu uzsākšanai veikti nepieciešamie sagatavošanās darbi – pieejami nekustamie īpašumi, finansējums pirmajai būvdarbu kārtai, būvprojekts, kā arī starptautiski atzīts un pieredzējis būvuzraugs un būvnieks. Pašlaik tehniski gatavākais un arī stratēģiski nozīmīgākais, lai pēc iespējas ātrāk izveidotu savienojumu ar Eiropu, ir dienvidu posms Lietuvas virzienā, kur arī sāksies pirmie būvdarbi.

Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas (Stradiņa slimnīca) valde 6.februārī nosūtījusi būvuzņēmumam SIA "Velve" paziņojumu par slimnīcas A korpusa otrās kārtas būvdarbu veikšanas būvniecības līguma pārtraukšanu.

Līgums lauzts vienpusēji, jo SIA "Velve" nespēj pildīt līgumā noteiktās saistības - netiek ievēroti būvniecības termiņi, būvobjektā konstatēti būtiski defekti, kas netiek novērsti, objektā notikusi nesaskaņotu apakšuzņēmēju nodarbināšana, kā arī fiksēti citi līguma pārkāpumi. Būvniecības līgums tiks izbeigts ar 2024.gada 13.februāri, un patlaban Stradiņa slimnīca gatavojas būvobjekta pārņemšanai 2024.gada 20.februārī.

Saskaņā ar būvniecības līgumu Nr. SKUS 456/20 "A korpusa otrās kārtas būvdarbu veikšana Pilsoņu ielā 13, Rīgā" Stradiņa slimnīca ir tiesīga izbeigt līgumu, ja "Uzņēmējs savas vainas dēļ neievēro izpildes termiņu vai būvdarbi bez attaisnojoša iemesla netiek pildīti vispār, vai arī tiek pildīti tik lēni, ka tie acīmredzami var netikt pabeigti Līgumā noteiktajā termiņā, izņemot nepārvaramas varas apstākļus". Līgums lauzts, pamatojoties uz vairākiem līguma punktiem: 12.1.2. punkts - būvniecības termiņu neievērošana un apstākļi, kas skaidri liecina, ka termiņu ievērošanu nebūs iespējama nākotnē; 12.1.4. punkts - būvniecības defekti un to nenovēršana; 12.1.5. punkts - nesaskaņotu apakšuzņēmēju nodarbināšana objektā; 12.12. punkts - citi līguma pārkāpumi.

Rīgā tiek uzsākta jaunā Rail Baltica tilta izbūve, informē pilnsabiedrība BERERIX.

Turpinot Rail Baltica Rīgas Centrālā mezgla izbūvi, būvniecību veic pilnsabiedrība BERERIX, būvuzraudzību nodrošina Egis-Deutche Bahn. Tilta būvniecības darbi sākti ar divu balstu izbūvi Daugavas labajā krastā, pavasarī būvēs pirmo balstu ūdenī.

Šis būs dzelzsbetona tilts arhitektoniski slaidām un skaistām līnijām. Vienlaikus tilts vizuāli nemainīs Rīgas panorāmu un neaizēnos esošo tiltu. Jaunā tilta balsti ūdenī atradīsies tieši pretī tilta balstiem, neradot jaunus ierobežojumus Daugavas kuģojamībai.

“Tilta būvniecība ir nākamais nozīmīgais izbūves posms Rīgas centra savienošanai ar lidostu, kuru jāsāk, lai Rail Baltica nodrošinātu pasažieru pārvadājumus 2030. gadā. Esošā dzelzceļa tilta kapacitāte nodrošināt pasažieru un kravu plūsmas ir tuvu maksimumam, un nepieciešams jauns tilts,“ skaidro Eiropas Dzelzceļa līnijas valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris. “Tilta būvprojekts ir lielisks apliecinājums inženieru spējai atrisināt vissarežģītākos uzdevumus – apvienot dzelzceļa infrastruktūrai nepieciešamās slodzes un izturību ar UNESCO vēsturiskā centra prasībām.”

Projektēšanas un būvniecības birojs “SEP” uzsāk jaunu un ambiciozu projektu komerciālā un kravas transporta apkopes sfērā. Proti, “SEP” birojs uzsācis projektēt industriālās telpas “Skuba Latvija” kravas auto apkopes servisam.

“SEP” projektēto industriālo telpu kopējā platība paredzēta 7000m2 apmērā, kas ir nozīmīgs mērogs šāda veida industriālajiem projektiem Latvijā.

Ņemot vērā, ka pēc būvniecības pabeigšanas telpās “Skuba Latvija” nodrošinās kravas un komerciālā transporta servisa apkopi un rezerves daļu tirdzniecību, telpu projektēšana “SEP” projektētājiem solās būt izaicinoša tehnoloģisko prasību dēļ. Projektēšanas gaitā “SEP” projektētājiem nepieciešams paredzēt sarežģītu servisa iekārtu integrāciju telpās. Tas ietver modernus tehnoloģiskos, automatizācijas un vides risinājumus, kas atbilst visaugstākajiem nozares standartiem.

Projektēšanas un būvniecības biroja “SEP” komercdirektors Oļegs Umanskis, komentējot jaunā objekta projektēšanu, norāda uz profesionāliem izaicinājumiem: ““Skuba Latvija” prasības savām jaunajām servisa telpām no projektēšanas viedokļa ir izaicinošas, un šis noteikti nav tipveida industriālais projekts. Te ir gan mērogs, gan plānoti tehniski sarežģīti risinājumi, kurā kombinēsies funkcionalitāte un mūsdienīgas tehnoloģijas."

70% no aptaujātajiem uzņēmumiem nav domājuši par mākslīgā intelekta (MI) risinājumu ieviešanu savā ikdienā un tuvākajā laikā arī neplāno to darīt, liecina multipakalpojumu uzņēmuma “Tele2” veiktās mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) aptaujas dati.

Vienlaikus 10% uzņēmumu ir ieviesuši un vēl 18% strādā pie MI risinājumu ieviešanas savā ikdienā.

Kā atzīmē “Tele2”, 62% uzņēmumu pārstāvju uzskata, ka MI nākotnē mainīs uzņēmumu ikdienu.

“Ir sajūta, ka MI ir joma, kurā uzņēmumi Latvijā nesēž uz vietas, jo visai liela daļa jeb gandrīz 30% uzņēmumu atsevišķus MI risinājumus jau ir ieviesuši vai gatavojas to darīt. Lai arī vienlaicīgi ir daudz tādu, kas nav domājuši par MI risinājumiem, mūsu aptaujas dati rāda, ka tie apzinās, ka MI ietekmēs uzņēmējdarbību nākotnē. Kā galvenie iemesli, kāpēc uzņēmumi šobrīd nav apsvēruši MI risinājumi ieviešanu, tiek minēti pielietojamības trūkums nozarē, kā arī laika un intereses trūkums iedziļināties šajā jomā,” stāsta “Tele2” komercdirektors Raivo Rosts.

Kooperatīvs "Baltu piens" investējis 900 000 eiro bijušās Kazdangas pienotavas modernizēšanā, aģentūru LETA informēja Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) pārstāvji.

LLKA norāda, ka "Baltu piens" ir investējis bijušās Kazdangas pienotavas modernizēšanā, lai, attīstot piena pārstrādi, veicinātu Latvijas un Eiropas Savienības (ES) uzstādījumu "no lauka līdz galdam", tādējādi nodrošinot patērētājus ar vietējo produkciju. "Pārstrādes uzņēmumi, kas bieži vien nemaz nepieder Latvijas pilsoņiem, vēlas iepirkt svaigpienu pēc iespējas par zemāku cenu un tālab Latvijā ir viena no viszemākajām piena cenām Eiropā", skaidro kooperatīva "Baltu piens" vadītāja Mirdza Feldmane.

LLKA pārstāvji min, ka piena kooperatīvs "Viļāni" arī ir izvēlējies attīstīt savu piena produkcijas ražošanu, kur veiktās investīcijas būs 200 000 eiro. Attīstības mērķis ir atbalstīt nelielos piena ražotājus. Tāpēc arī jau iepriekš tika sperts solis savas pārstrādes izveidē, lai rezultātā piena ražotājs varētu saņemt pēc iespējas lielāku cenu par saviem produktiem, skaidro LLKA pārstāvji. "Izaicinājumi savai pārstrādei ir lieli, taču pašreizējos apstākļos tas ir labākais risinājums", skaidro piena kooperatīva "Viļāni" vadītāja Aija Kiserovska.

Zemnieku saimniecība “Vangusalas”, izmantojot Industra Bank finansējumu 600 000 eiro apmērā, izbūvējusi mūsdienīgu barības angāru un iegādājusies jaunas iekārtas, lai modernizētu barības sagatavošanas, lopu barošanas un slaukšanas procesus.

Projekts ļāvis saimniecībai gan modernizēt saimniecību un paaugstināt darba efektivitāti, gan atvieglot tās darbinieku ikdienu, un tapis ar Lauku atbalsta dienesta līdzfinansējumu.

Saimniecībai to īstenot palīdzēja finanšu konsultants SIA “Leveria”. Izmantojot Industra Bank līdzfinansējumu, Vangusalās izbūvēts jauns, mūsdienīgs barības angārs, kā arī iegādātas iekārtas – barības sagatavotājs un slaukšanas robots. Tagad saimniecība govju ganāmpulkam spēj sagatavot augstas kvalitātes barību ar zemākām izmaksām.

Vienlaikus uzstādītās iekārtas atvieglo darbinieku roku darbu, jo automātiskais barības dalītājs palīdz piestumt un izdalīt barību, turklāt jaunais slaukšanas robots ļāvis palielināt arī izslaukumu.

Jūrmalā publiskai apspriešanai nodots pilnveidotais bijušās viesnīcas "Rīgas līcis" teritorijas lokālplānojums Dubultu prospektā 51 un Jaundubulti 1402, informē pašvaldībā.

Lokālplānojuma pilnveidotajā redakcijā ir veikti labojumi un papildinājumi saistībā ar ēku būvapjoma risinājumiem, samazinot noteikto maksimāli pieļaujamo apbūves intensitāti. Tāpat ir pārskatīti noteiktie apbūves ierobežojumi gar ielām un blakus esošo zemesgabalu robežām, kā arī veiktas izmaiņas, pamatojoties uz Dabas aizsardzības pārvaldes prasībām; veikti arī citi precizējumi.

Iedzīvotāji viedokļus un priekšlikumus par pilnveidoto lokālplānojumu var izteikt līdz 10.martam.

Publiskās apspriešanas sanāksme notiks hibrīdrežīmā 27.februārī plkst.17 Jūrmalas domes sēžu zālē.

Publiskās apspriešanas laikā ar lokālplānojuma pilnveidoto redakciju un arī Vides pārskatu izdrukas formā varēs iepazīties Edinburgas prospektā 75, Jūrmalā, 1. stāva vestibilā, kā arī elektroniski valsts vienotajā ģeotelpiskās informācijas portālā: "ej.uz/a45n".