Eiropas Komisijas (EK) atbalstītajam 345,817 miljonu eiro līdzfinansējumam dzelzceļa projekta "Rail Baltica" būvniecības aktivitātēm nepieciešams nodrošināt Latvijas nacionālo līdzfinansējumu 61,032 miljonu eiro jeb 15% apmērā, teikts Satiksmes ministrijas (SM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā, kas iesniegts saskaņošanai valdībā.

Savukārt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) nomaksai nepieciešams piešķirt 76 894 527 eiro.

Tostarp nepieciešamā nacionālā līdzfinansējuma daļa 2024.gadā būtu divi miljoni eiro, 2025.gadā - 17,1 miljons eiro, 2026.gadā - 24,2 miljoni eiro, 2027.gadā - 12,8 miljoni eiro, bet 2028.gadā - 4,9 miljoni eiro.

Savukārt PVN nomaksai nepieciešamā summa 2024.gadā ir 2,5 miljoni eiro, 2025.gadā - 21,5 miljoni eiro, 2026.gadā - 30,6 miljoni eiro, 2027.gadā - 16,1 miljons eiro, bet 2028.gadā - 6,2 miljoni eiro.

Tāpat, ņemot vērā, ka daļai aktivitāšu tika samazināts finansējums vai tās tika noraidītas, ir nepieciešams palielināt valsts budžeta līdzfinansējuma daļu par 33 791 985 eiro, kas nepieciešami būvuzraudzības un citu ar būvdarbiem saistīto aktivitāšu veikšanai. Papildus PVN apmaksai nepieciešamā summa 6 386 685 eiro.

Satiksmes ministrija (SM) saskaņošanai iesniegusi informatīvo ziņojumu, kurā piedāvā 2021.-2027.gada Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžeta periodā izveidot 1520 mm (milimetru) jeb jau tagad Latvijā esošajā sliežu ceļu platumā savienojumu no Rīgas Centrālās pasažieru stacijas līdz Rīgas lidostai pirms "Rail Baltica" projekta pirmās kārtas pabeigšanas, savukārt finansējumu plāno piesaistīt, pārdalot ES fondu finansējumu no citiem SM infrastruktūras projektiem, tostarp bateriju elektrovilcienu iegādes.

Ziņojumā teikts, ka ir izstrādāts optimizēts tehniskais risinājums dzelzceļa savienojuma izveidei no Rīgas Centrālās stacijas līdz Rīgas lidostai, kā arī, uzlabojot esošo pasažieru vilcienu kustību savienojumā no Rīgas centra līdz multimodālai pasažieru stacijai "Daugavkrasti" Salaspilī, tādējādi nodrošinot iespēju savienoties ar "Rail Baltica" 1435 mm līniju, teikts ziņojumā.

Līdz ar to sākotnējā fāzē pa "Rail Baltica" kursējošie starptautiskie ātrvilcieni Rīgā neienāks, bet piestās Salaspilī. SM valsts sekretāra vietniece "Rail Baltica" jautājumos Kristīne Malnača tomēr uzsvēra, ka pieņēmums par Salaspili ir pāragrs, jo pagaidām nevar apgalvot, ka Eiropas platuma sliežu ceļš netiks izbūvēts Rīgā. "SM vēl iesniegs Ministru kabinetam "Rail Baltica" ieviešanas scenāriju un tas būs Ministru kabineta lēmums. Pagaidām SM piedāvā no pašlaik pieejamajiem ES fondu līdzekļiem izdarīt visu iespējamo, lai uzlabotu pasažieriem pieejamās iespējas," sacīja Malnača.

Dzelzceļa "Rail Baltica" projektam Latvijā ir jānosaka maksimālie cenu griesti, otrdien "Rail Baltica" parlamentārās izmeklēšanas komisijā uzsvēra Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Patlaban lielākā problēma ir finansējums. Satiksmes ministrija (SM) zīmē vīzijas un pieņem, ka Finanšu ministrija (FM) to finansēs, bet tā nebūs! Mana vēlme ir noteikt maksimālos projekta griestus," sacīja Siliņa.

Viņa arī teica, ka Rīgas savienojums ir svarīgs, tādēļ jau pirms pirmās "Rail Baltica" kārtas plānots esošajā dzelzceļa infrastruktūrā ar "Škoda Vagonka" vilcieniem savienot abas Rīgas stacijas. Tomēr, ja Latvija vēlas pētīt Rīgas "Rail Baltica" savienojumu, viņasprāt, šajā posmā vilcieniem būtu jābūt lielai noslodzei, un tad tikai var domāt par ātrvilcienu. "To varētu noteikt tikai tad, kad par šo līniju sāks braukt vilcieni," piebilda Siliņa.

Satiksmes ministrija (SM) sadarbībā ar Baltijas valstu kopuzņēmumu AS "RB Rail" un par dzelzceļa projekta "Rail Baltica" izbūvi Latvijas teritorijā atbildīgo SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" (EDzL) ir apkopojusi līdz šim vērtētos variantus pilnvērtīgam Rīgas savienojumam ar "Rail Baltica" dzelzceļa trasi gan no dienvidu, gan no ziemeļu puses, tostarp nodrošinot kravu plūsmu caur Rīgu, informē SM pārstāvji.

Piedāvātus priekšlikumus SM virza izskatīšanai Ministru kabinetā (MK) lēmuma pieņemšanai par "Rail Baltica" projekta pirmās kārtas ieviešanas tvērumu līdz 2030.gadam.

SM informē, ka atbilstoši "RB Rail" veiktajai izmaksu-ieguvumu analīzei lielākā pasažieru plūsma "Rail Baltica" dzelzceļa līnijā ir sagaidāma starp Rīgas pilsētas centru un Rīgas lidostu, tāpēc rekomendēts kā galveno ieviešanas prioritāti noteikt pamattrases būvniecību posmos no Lietuvas robežas līdz Misai, no Igaunijas robežas līdz Upeslejām, kā arī Rīgas integrāciju.

Tāpat rosināts turpināt darbu pie detalizētas izpētes par tehniskajiem risinājumiem, tostarp daļējas kravu kustības nodrošināšanai, Rīgas posmos Upeslejas-Rīgas Centrālā stacija un Rīgas Centrālā stacija-Rīgas lidosta. SM plāno to paveikt līdz šā gada septembra beigām.

Valdība 11.jūnijā pēc ilgām diskusijām vienojās par ceļa karti "Rail Baltica" projektam, taču vēl nav rasta pilnīga skaidrība par finansējuma piesaisti, otrdien preses konferencē atzina Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Ministru kabinets (MK) otrdien izskatīja Satiksmes ministrijas (SM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par "Rail Baltica" projekta tvērumu un īstenošanas plāniem, nodrošinot projekta funkcionalitāti un starpvalstu dzelzceļa līniju savienojumu. Valdība izvērtēja arī piedāvāto "Rail Baltica" projekta pirmās kārtas ieviešanas tvērumu līdz 2030.gadam, kuras īstenošanas izmaksu aplēses ir 6,4 miljardi eiro.

Valdība pilnībā apstiprināja to tvēruma daļu, kas tiek finansēta no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) ar 15% valsts līdzfinansējumu, kā arī pieņēma zināšanai to daļu, kurai nav iespējams finansējumu nodrošināt no EISI. Elementus šajā tvēruma daļā un tiem nepieciešamo finansējumu būs nepieciešams apstiprināt ar atsevišķiem MK lēmumiem.

Aizsardzības ministrija (AM), Ārlietu ministrija (ĀM), Kultūras ministrija (KM), Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) iesniegušas iebildumus Satiksmes ministrijas (SM) piedāvātajā dzelzceļa projekta "Rail Baltica" pirmās kārtas ieviešanas scenārijā, tādējādi nesaskaņojot informatīvo ziņojumu, liecina informācija Tiesību aktu projektu (TAP) portālā.

Tostarp AM ieskatā SM sagatavotais informatīvais ziņojums neatspoguļo minimālo militārās mobilitātes prasību - iespēju Latvijā nokraut un uzkraut militārās kravas - integrēšanu "Rail Baltica" pirmajā kārtā.

AM jau ir informējusi SM, ka gadījumā, ja Salaspils intermodālā loģistikas centra izbūve netiek īstenota līdz 2030.gadam tādā līmenī, ka infrastruktūra ir spējīga uzņemt un pārkraut militārās kravas, tad līdz 2030.gadam ir nepieciešams izbūvēt infrastruktūru Daugavas abos krastos - Iecavas un Skultes infrastruktūras apkopes punktos militāro kravu uzņemšanai un pārkraušanai, kas būtu pielīdzināma Garkalnes militāro kravu apkalpošanas punkta kapacitātēm.

Latvija un Igaunija strādās kopā, lai Eiropas Savienības (ES) līmenī iestātos par papildu nepieciešamo finansējumu "Rail Baltica", piektdien preses konferencē pēc tikšanās ar Igaunijas premjerministru Kristenu Mihalu sacīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Siliņa norādīja, ka Igaunijai un Latvijai gan aizsardzībā, gan ekonomikā ir savi izaicinājumi, tāpēc abām valstīm ir jāmeklē iespējas, kā uzbūvēt "Rail Baltica" līniju, vienlaikus arī samazinot tēriņus.

Mihails norādīja, ka skaidrība par to, kā nodrošināt "Rail Baltica" dzelzceļa līnijas darbaspēju līdz 2030.gadam, ir ļoti svarīga, lai atrastu tālāku finansējumu no dažādiem ES un citiem finanšu avotiem.

Atbildot uz jautājumu, vai Igaunijai nav bažu, ka pat, ja tā līdz 2030.gadam pagūs veiksmīgi izbūvēt visu "Rail Baltica" sliežu infrastruktūru līdz Latvijai, ka Latvijas pusē tas nebūs izdarīts, Mihails norādīja, ka sarunā ar Siliņu saņēmis apliecinājumu, ka Latvija darīs visu, lai līdz 2030.gadam izbūvētu "Rail Baltica" pamata trasi.

Rīgas Centrālās pasažieru dzelzceļa stacijas mezgla izmaksas "Rail Baltica" projektā varētu sasniegt 888 miljonus eiro, no kuriem kopumā patlaban iztrūkst 570,857 miljoni eiro, secināts Valsts kontroles (VK) ziņojumā par "Rail Baltica" Latvijas posma tvēruma izmaiņu pieņemšanas gaitu.

Patlaban ir noslēgts līgums ar izmaiņām par Rīgas Centrālās pasažieru stacijas mezgla izbūvi 565,148 miljonu eiro vērtībā, pieejamais finansējums ir 317,143 miljoni eiro, kamēr kopējais finansējuma iztrūkums ir 570,857 miljoni eiro, bet finansējuma iztrūkums noslēgtā līguma ietvaros - 248,005 miljoni eiro.

Pēc Satiksmes ministrijā (SM) minētā, patlaban no pieejamā finansējuma Centrālās stacijas mezgla izbūvei iztērēti aptuveni 106 miljoni eiro.

No kopējā pieejamā finansējuma 317,143 miljonu eiro apmērā, 263,508 miljoni eiro ir Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta finansējums, kamēr 53,635 miljoni eiro ir Latvijas finansējums.

VK norāda, ka SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" (EDzL) pasažieru stacijas kopējās izmaksas varētu sasniegt 258,5 miljonus eiro, Rīgas Centrālās pasažieru stacijas pamattrases, tostarp dzelzceļa tilta - 557,9 miljonus eiro, projektēšanas - 34,5 miljonus eiro, bet uzraudzības izmaksas varētu veidot 37,1 miljonu eiro.

Lielākais dzelzceļa infrastruktūras projekts Baltijas valstīs Rail Baltica ir atzīts par ģeopolitisku un stratēģisku nepieciešamību, informē RB Rail AS.

Projekta mērķis ir savienot Lietuvu, Latviju un Igauniju un Rietumu sabiedrotos ar Eiropas standarta 1435mm sliežu platuma dzelzceļu ziemeļu-dienvidu virzienā. Šis savienojums ir svarīgs Baltijas valstu militārās mobilitātes stratēģijai, būtiski uzlabojot gan pārvietošanās kapacitāti un ātrumu, gan savienojamību ar Eiropas infrastruktūras artērijām.

Kā savā pētījumā norādīja Eiropas Politikas analīzes centrs (Center for European Policy Analysis (CEPA)), ja dzelzceļi ir sadarbspējīgi ar Poliju un Vāciju, tie ir labākais risinājums bruņutehnikas un citas smagās militārās tehnikas transportēšanai uz Baltijas reģionu.

Rail Baltica projekts ir plānots pasažieru un kravu mobilitātes uzlabošanai, taču arī militārās mobilitātes vajadzībām, nodrošinot atbilstošu infrastruktūru un ritošā sastāva jaudu. Šobrīd vienīgais dzelzceļa posms Baltijā, kas ir savietojams ar Eiropas 1435mm sliežu platumu, ir no Kauņas līdz Polijas robežlīnijai, kura tehniskie parametri gan atšķiras no Rail Baltica paredzētajiem. Eiropas sliežu platuma infrastruktūras izveidošana ir būtiska Baltijas valstu pilnīgai integrācijai Eiropas Savienības (ES) dzelzceļa pārvadājumu tirgū.

Pie Rīgas lidostas notiek dzelzceļa projekta "Rail Baltica" estakāžu būvdarbi Rīgas un Mārupes virzienos no topošās pasažieru termināla ēkas, aģentūru LETA informēja par "Rail Baltica" izbūvi Latvijas teritorijā atbildīgās SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" (EDzL) pārstāvji.

EDzL informē, ka pretī lidostas terminālim ir noslēdzies būtisks posms "Rail Baltica" dzelzceļa stacijas ēkas konstrukciju izveidē. Būvnieks "B.S.L Infra" ir pabeidzis dzelzsbetona konstrukciju izbūves darbus. Stacija ir trīs stāvu augstumā, un nākotnē stacija ar lidostu būs savienota ar gājēju tiltu, savukārt Rīgas un Mārupes virzienā dzelzceļš būs izvietots uz estakādes.

Mārupes virzienā estakādes kopējais garums būs nepilni 800 metri, savukārt Rīgas virzienā - vairāk nekā viena kilometra garumā.

EDzL pagaidu valdes priekšsēdētājs Ēriks Diļevs norāda, ka kopumā būvdarbi un būvdarbu līgums ir sadalīts vairākās kārtās, un tiek realizēts atbilstoši pieejamajam finansējumam. "Aktīvā būvdarbu zona pie lidostas patlaban no stacijas pārceļas uz estakāžu izbūvi. Tas ir otrais, apmēra ziņā lielākais posms "Rail Baltica" infrastruktūras izbūvē, kas kopumā aptver vairāk nekā 4,5 kilometrus ātrgaitas dzelzceļa līnijas," viņš skaidro.

Latvija "Rail Baltica" projektu nevar atļauties, tāpēc tas uz gadu jāiesaldē un jāapstādina, lai atrisinātu visus finansiālos jautājumus, intervijā teica zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS).

Viņš atzīmēja, ka "Rail Baltica" projekta plānošana ir nepareiza valstiskā līmenī. Ja kādreiz projekta izmaksas bija plānotas 1,9 miljardu eiro apmērā, tad tagad tās prognozētas aptuveni desmit miljardu eiro apmērā.

"Protams, ir inflācija, bet ir skaidrs, ka nav bijusi laba plānošana un projekta virzība. Es personīgi nesaprotu, kā mēs tagad varētu atbalstīt gandrīz 10 miljardu izdevumus "Rail Baltica". Varbūt daudziem iedzīvotājiem bija sapnis, ka mēs Rīgā iekāpsim vilcienā un izkāpsim Berlīnē, tagad saprotam, ka Rīgā nekāpsim, bet Salaspilī. 10 miljardi eiro! Latvijai nav naudas, un neviens godīgi nevar pateikt, ka mēs vispār nevaram atļauties "Rail Baltica"," uzvēra Krauze.

Aizvien paliek neatbildēts jautājums, vai un kad Rail Baltica dzelzceļš tiks uzbūvēts un sāks funkcionēt.

1991. gadā – tātad pirms 33 gadiem – parādījās ideja, kuru varētu raksturot, pārfrāzējot visiem labi zināmas dzejas rindas: «Es celt gribu sliedes visgarākās, ne spēka man pietrūks, ne bail man no kā. Lai putenis plosās, lai ziemelis elš: uz priekšu tik trauksies sliežu ceļš!» Iespējams, sākumā kāds zināja, kāpēc šīs sliedes grib, kam to visu vajag. Iespējams arī, ka saprata, kas un ko darīs. Kas būs pārvadātājs, kas un ko vedīs un cik tālu, turklāt arī – kāpēc. Jo bija, ko vest! Bija cilvēki, un arī kravas bija.

Ar laiku atbildes uz šiem jautājumiem sāka balot un izplēnēja. Kāpēc vajag sliedes, ja var būvēt termināļus? Kāpēc iet uz priekšu, ja tepat uz vietas betonu liet ir rentablāk? Nav tālu jāved! Uz šiem jautājumiem atbildes ir meklējusi Valsts kontrole (VK), turklāt kopā ar Lietuvas un Igaunijas kolēģiem. Pēc VK secinājumu publiskošanas Latvijas politiskajā un ierēdnieciskajā vidē sākās savdabīgs process, ko vienkāršoti varētu apzīmēt – lielākā pārsteigtā nezinīša tēlošana.

Dzelzceļa projekta "Rail Baltica" abu starptautisko staciju būvniekiem esošo saistību izpildei Satiksmes ministrija (SM) plāno piesaistīt valsts budžeta līdzekļus 33,306 miljonu eiro apmērā bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN), liecina SM saskaņošanai virzītais informatīvais ziņojums par "Rail Baltica" starptautisko pasažieru staciju un infrastruktūras būvdarbiem.

SM norāda, ka atbilstoši aktuālajām aplēsēm papildu nepieciešamais finansējums būvniecības izmaksu indeksācijai un darbiem finansēšanas līgumos ietverto aktivitāšu pabeigšanai līdz šā gada beigām ir 39,095 miljoni eiro bez PVN.

Tādējādi SM plāno piesaistīt papildu valsts budžeta līdzekļus 33,306 miljonu eiro apmērā bez PVN, lai izpildītu saistības "Rail Baltica" projekta īstenošanai Rīgas Centrālā dzelzceļa mezgla un Rīgas lidostas stacijās.

Tāpat SM rosina veikt finanšu līdzekļu pārdali 2024.gada budžeta ietvaros, attiecīgi pārdalot 2,995 miljonus eiro un 2,533 miljonus eiro uz budžeta apakšprogrammu "Eiropas transporta infrastruktūras projekti ("Rail Baltica")" būvniecības izmaksu indeksācijas rēķinu apmaksas nodrošināšanai.

Dzelzceļa projekts "Rail Baltica" ir tik dziļā bedrē, ka tas var fundamentāli ietekmēt esošo valsts budžetu, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" vērtēja "Rail Baltica" Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas priekšsēdētājs Andris Kulbergs (AS).

Viņš piekrita, ka "Rail Baltica" ir gadsimta un Latvijas vēsturē lielākais projekts, kam ir potenciāls izgāzties kā gadsimta lielākajai problēmai, ietekmējot ikvienu cilvēku Latvijā.

"Ugunsgrēks ir diezgan milzīgs, un tas ir jādzēš. Te nav politiskas cīņas, ir jāsaprot, kā uzlikt uz sliedēm vilcienu, kas no tām nogājis. Komisijai jāsaprot, kā vilciens tik fundamentāli nogājis no sliedēm, kāpēc nenostrādāja neviena no drošības lampiņām nevienā līmenī," pauda opozīcijas deputāts.

Kulberga ieskatā projekts esot tik dziļā bedrē, ka tas var fundamentāli ietekmēt pilnīgi visu Latvijas budžetu, tostarp pašreizējo. Apdraudējums saistīts nevis ar to, kur ņemt naudu atlikušajiem projekta posmiem, bet par to, ka var nesaņemt jau piešķirto naudu, nepildot līgumā noteikto.

Valdībā par dzelzceļa projekta "Rail Baltica" pirmās kārtas ieviešanas scenāriju Latvijā varētu lemt vien pēc divām nedēļām.

Kā žurnālistiem pēc valdību veidojošo partiju sadarbības sanāksmes teica finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV), nākamnedēļ šis jautājums valdībā netiks skatīts, taču kopīga vienošanās varētu tikt panākta vēlāk, kas nozīmē, ka valdībā "Rail Baltica" projekta turpmāko īstenošanu varētu lemt pēc divām nedēļām.

Ašeradens žurnālistiem skaidroja, ka nākamnedēļ Ministru prezidentei Evikai Siliņai (JV) ir paredzēta tikšanās ar pārējiem Baltijas valstu premjeriem, kurā tiks runāts par šo jautājumu.

"Par to, ka "Rail Baltica" ir jāsavieno Igaunija un Lietuva, nav šaubu," teica finanšu ministrs, vienlaikus piebilstot, ka koalīcijā vēl jāpanāk kopēja pozīcija par to, kā tieši to risināt.

Finanšu ministrija (FM) dzelzceļa "Rail Baltica" projektā iesaistās savas kompetences robežās, trešdien dzelzceļa projekta "Rail Baltica" parlamentārās izmeklēšanas komisijā sacīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Komisija trešdien iztaujāja Ašeradenu par FM iesaisti "Rail Baltica" projektā, kā arī par to, kādēļ pēc FM Eiropas Savienības (ES) fondu revīzijas iestādes ziņojuma, kurā pērn augustā tika secināts, ka līdz šim nav izstrādāts visaptverošs plāns projekta finansēšanai un citas problēmas, nesekoja FM rīcība.

Ašeradens sacīja, ka galvenokārt tie bija priekšlikumi Satiksmes ministrijai (SM), kā arī, ja SM kaut ko nevarēja īstenot, tai bija jāvēršas pie FM. "Katra ministrija realizē projektus savas kompetences ietvaros. Nav nepieciešama paralēla pārvaldība, kad viena ministrija pārvalda otru," sacīja Ašeradens.

Ministrs sacīja, ka tā ir likumdošanas hierarhija, jo SM uzrauga projektus transporta un platjoslas infrastruktūras jomā, piebilstot, ka, grozot likumu, ir iespējams mainīt šo pārvaldību.

Publiskā un privātā partnerība (PPP) varētu būt visreālākais dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" finansēšanas avots, ceturtdien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" sacīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

"PPP modelis nesamazinās projekta izmaksas, taču tas ļautu maksājumus "izstiept" uz ilgāku laika periodu," sacīja Ašeradens.

Finanšu ministrs sacīja, ka finansējumam varētu apsvērt Eiropas Savienības (ES) fondu pārdali, valsts obligāciju izlaišanu.

Igaunijā rosina Rail Baltica finansējuma deficīta segšanai piesaistīt privātu uzņēmumu līdzekļus 

Daļu Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" būvniecībai nepieciešamā...

Vienlaikus Ašeradens uzsvēra, ka patlaban valdība par finansējumu vēl nedomā, jo sākotnēji nepieciešams izveidot projekta vadības komandu, tad saprast, cik lielā mērā projekts tiek realizēts, un pēc tam sāksies darbs pie finansējuma piesaistes.

Finanšu ministrs sacīja, ka līdz šim valdība visu laiku "Rail Baltica" projektu uztvērusi kā ES finansētu projektu ar valsts budžeta līdzdalību 15% apmērā, taču patlaban izrādījies, ka tas ir nacionālā finansējuma projekts ar milzīgu mērogu.

Patlaban projekts no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI jeb CEF) saņēmis 900 miljonus eiro, ir cerības saņemt vēl 900 miljonus eiro no CEF, informēja Ašeradens. Savukārt pārējais finansējums varētu būt jāmeklē valstij.

Ašeradens uzsvēra, ka līdz šim "Rail Baltica" bija "Satiksmes ministrijas rūpīgi glabāts noslēpums", un tikai tagad valdība sākusi saprast, kas ar to notiek.

"Kaut kādi cilvēki, kaut kur ir ļoti nopietni sadārdzinājuši šo projektu," teica Ašeradens.

Patlaban ir nepieciešams pārvērtēt projektu, saprast, kāpēc abu Rīgas staciju kopējās izmaksas sasniegušas 1,5 miljardus eiro, teica Ašeradens un norādīja, ka valdība šādu projektu nav apstiprinājusi. Tāpēc esot nepieciešams izanalizēt, ko un kā darīt.

"Projekta komandai būs jāstrādā pie izmaksu samazināšanas," teica Ašeradens.

Finanšu ministrs uzsvēra, ka par pašreizējo situāciju lielā mērā atbildība gulstas uz Satiksmes ministriju, tostarp uz bijušo satiksmes ministru Tāli Linkaitu (JKP), kurš nemitīgi papildināja projektu.

"Ja ministrs visu laiku saka, ka viss ir labi, ka tā ir ES nauda, tad nebija pamata neticēt. Jānis Vitenbergs (NA) bija pirmais satiksmes ministrs, kurš pērn pateica, ka nav labi," sacīja Ašeradens.

Ministrs pauda, ka primāri ir jākoncentrējas uz pamattrasi, jānodrošina savienojums starp Baltijas valstīm, bet pēc tam jāskatās, kā risināt Rīgas situāciju. Šobrīd Satiksmes ministrijai ir jāsagatavo budžeta pieteikums, pēc tam valdība vērtēs, ko var atļauties.

LETA jau rakstīja, ka patlaban nav skaidrības par "Rail Baltica" dzelzceļa līnijas ekspluatācijas un pārvaldīšanas modeli, teikts Baltijas valstu augstāko revīzijas iestāžu īstenotā "Rail Baltica" projekta situācijas izpētes ziņojumā.

Atbilstoši "Rail Baltica" izmaksu un ieguvumu jaunākās analīzes datiem dzelzceļa līnijas kopējās izmaksas Baltijā var sasniegt 23,8 miljardus eiro, tostarp projekta pirmās kārtas izmaksas Baltijā varētu veidot 15,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā - 6,4 miljardus eiro. Iepriekšējā izmaksu un ieguvumu analīzē 2017.gadā tika lēsts, ka projekts kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro.

Saeima šodien plāno lemt pat opozīcijā esošo "Apvienotā saraksta" (AS), Nacionālās apvienības, "Latvija pirmajā vietā" un pie frakcijām nepiederošo kopā 34 deputātu lēmumprojektu izveidot parlamentārās izmeklēšanu komisiju par "Rail Baltica" projekta virzībā pieļautajām kļūdām.

"Rail Baltica" pamatlīnijas būvniecību plānots sākt šovasar, šajā būvniecības sezonā, aģentūru LETA informēja par dzelzceļa projekta "Rail Baltica" izbūvi Latvijas teritorijā atbildīgās SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" pārstāvji.

"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.

Satiksmes ministrija (SM) ir sagatavojusi dokumentus par tālāko Rail Baltica projekta attīstību Latvijā: informatīvo ziņojumu "Par Rail Baltica projekta ieviešanas scenāriju Latvijas teritorijā", informatīvo ziņojumu "Par atļauju SM slēgt vispārējo vienošanos par konsolidēto materiālu iegādi Rail Baltica dzelzceļa būvniecības iepirkumā" un likumprojektu "Rail Baltica projekta īstenošanas likums".

Rail Baltica projekta ieviesēji - RB Rail AS, trīs Baltijas valstu ministrijas un projekta nacionālās ieviesējorganizācijas, ir vienojušies par centralizētu būvmateriālu iegādi Rail Baltica vajadzībām, kas ļaus nodrošināt vienādus tehniskos standartus un samazināt būvniecības izmaksas. Kopīga būvniecības materiālu iegāde plānota piecās būvmateriālu grupās: kabeļu kanalizācijas materiāli, dzelzceļa balasta granīta šķembas, dzelzsbetona gulšņi ar sliežu stiprinājumiem un palikām, dzelzceļa sliedes, kā arī dzelzceļa pārmiju un sliežu izplešanās savienojumi.

Rail Baltica dzelzceļa līnijas būvniecībai nepieciešamo materiālu iegādei tika rīkotas konkursa procedūras ar sarunām, noslēdzot vairākas vispārīgās vienošanās. Publisko iepirkumu izpratnē vispārīgā vienošanās ir ietvars, kurā viens vai vairāki pasūtītāji nosaka iepirkuma noteikumus un nosacījumus nākotnes līgumiem par noteiktiem produktiem, pakalpojumiem vai būvdarbiem noteiktā laika periodā. Šāda vienošanās par vispārīgiem nosacījumus nerada tūlītēju pienākumu tos iegādāties. Saistības rodas tikai ar pirkuma pasūtījuma iesniegšanas brīdi, kurā norādīts piegādājamo preču apjoms, vieta un piegādes laiks.

Ģenerālprokuratūrā jau 3.jūnijā sākta pārbaude par to, ka par projekta "Rail Baltic" ieviešanu atbildīgās amatpersonas nesaskaņoti uzņēmušās saistības pret valsts budžetu, noslēdzot līgumus par būvdarbiem Rīgas dzelzceļa tilta, uzbēruma un Centrālās pasažieru stacijas kompleksa apbūvei un "Rail Baltica" stacijas un saistītās infrastruktūras Rīgas lidostā īstenošanai, aģentūra LETA noskaidroja prokuratūrā.

Jau ziņots, ka arī Saeima ceturtdien pēc opozīcijā esošo "Apvienotā saraksta", Nacionālās apvienības, "Latvija pirmajā vietā" un pie frakcijām nepiederošo kopā 34 deputātu priekšlikuma nolēma izveidot parlamentārās izmeklēšanu komisiju par "Rail Baltica" projekta virzībā pieļautajām kļūdām.

Aģentūra LETA jau rakstīja, ka patlaban nav skaidrības par "Rail Baltica" dzelzceļa līnijas ekspluatācijas un pārvaldīšanas modeli, teikts Baltijas valstu augstāko revīzijas iestāžu īstenotā "Rail Baltica" projekta situācijas izpētes ziņojumā.

Atbilstoši "Rail Baltica" izmaksu un ieguvumu jaunākās analīzes datiem dzelzceļa līnijas kopējās izmaksas Baltijā var sasniegt 23,8 miljardus eiro, tostarp projekta pirmās kārtas izmaksas Baltijā varētu veidot 15,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā - 6,4 miljardus eiro. Iepriekšējā izmaksu un ieguvumu analīzē 2017.gadā tika lēsts, ka projekts kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro.

Dzelzceļa projekta "Rail Baltica" Rīgas centrālās dzelzceļa stacijas būvnieka pilnsabiedrības "BeReRix" nesaņemtie maksājumi jūlija sākumā ir 43,233 miljonu eiro apmērā, pavēstīja "BeReRix" biedru pilnvarotais pārstāvis Guntis Āboltiņš-Āboliņš.

Tostarp 15,541 miljonu eiro veido izdarītie darbi, 12,283 miljonus eiro - avansa maksājumi, 11,72 miljonus eiro - indeksācija, bet 3,688 miljonus eiro - ieturējuma nauda.

Āboltiņš-Āboliņš skaidroja, ka izdarītie darbi šajā aprēķinā nozīmē darbus, kuri ir paveikti, bet maksājumi vēl nav saņemti, tostarp arī maksājumi, kuriem vēl nav pienācis maksāšanas termiņš. No maksājumu summas par izdarīto darbu 5,442 miljoni eiro līdz 3.jūlijam ir kavēti maksājumi. Pārējie maksājumi ir vai nu apstiprināšanas procesā, vai jau ir apstiprināti un nosūtīti uz Satiksmes ministriju maksājuma izpildei.

Tāpat Āboltiņš-Āboliņš skaidroja, ka avansa maksājumi ir paredzēti darbiem dzelzceļa infrastruktūras un signalizācijas izbūvei projekta dienvidu pusē, kā arī pirmajam posmam Daugavas tiltam. Ieturējuma naudas atmaksa ir paredzēta par izdarītajiem un nodotajiem darbiem iepriekšējos gados. Inflācijas korekcija atbilstoši līgumā definētajai inflācijas formulai šajā kalkulācijā ir par laika periodu no 2023.gada oktobra līdz 2024.gada maijam.

No piektdienas visa veida transportlīdzekļu satiksmei Rīgā atkal ir atvērta iepriekš dzelzceļa pārvada izbūves laikā slēgtā Emīlijas Benjamiņas iela, informē dzelzceļa projekta "Rail Baltica" Rīgas centrālās dzelzceļa stacijas būvnieka pilnsabiedrības "BeReRix" pārstāvji.

Attiecīgais ielas posms nedaudz vairāk kā gadu bija slēgts privātajam autotransportam Rīgas pašvaldības īstenotā Emīlijas Benjamiņas ielas pārbūves un "Rail Baltica" dzelzceļa pārvada izbūves laikā.

Noslēdzot dzelzceļa pārvada izbūves darbus, sabiedriskā transporta pieturas abos virzienos no pagaidu vietām ir pārceltas uz jaunām un turpmāk atradīsies zem Emīlijas Benjamiņas ielas dzelzceļa pārvada.

Līdz jūlija vidum plānots pabeigt arī pilna platuma gājēju ietves izbūves darbus pārvada austrumu jeb Rīgas Centrālās stacijas pusē, bet šobrīd jau šobrīd gājēji var pārvietoties abās pārvada pusēs.

Vienlaikus, atjaunojot pilnvērtīgu satiksmi attiecīgajā zonā, likvidēta pagaidu gājēju pāreja pārvada ziemeļu pusē starp staciju un universālveikalu "Stockmann".

Dzelzceļa projekts "Rail Baltica" "no sliedēm nogāja" 2013.-2014.gadā, topot alternatīvam risinājumam, kas neparādās būtiskākajos projekta dokumentos, tas izriet no "Rail Baltica" parlamentārās izmeklēšanas komisijas priekšsēdētāja Andra Kulberga (AS) sacītā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma".

Komisija secinājusi, ka Saeima nav devusi mandātu projektam pašreizējā apjomā.

Komisija līdz šim aizvadījusi sešas sēdes. Kulbergs sacīja, ka tās viens no galvenajiem mērķiem bija atrast mirkli, kad "šis vilciens ir fundamentāli nogājis no sliedēm".

Šobrīd esot redzams, ka šī fāze ir 2013. un 2014.gads. Viņš skaidroja, ka būtiskākajos projekta līgumos, piemēram, akcionāru līgumā, kas noslēgts 2014.gadā, figurē 2011.gadā veiks pētījums Baltijas valstīs. Šo un vēl dažus dokumentus Saeima ratificējā 2017.gadā, skaidroja politiķis.

"Tā bija vienkāršota pamata trases līnija, kā savienos Baltijas valstis un to galvaspilsētas ar "Rail Baltica dzelzceļu. Redzam, ka Rīga tiek savienota kā viens atzars pret Rīgas Dzelzceļa staciju un atpakaļ. Tātad, vienkāršots projekts, pēc kā bāzes tika ielikts izmaksu vērtējums 1,2 miljardi eiro," viņš skaidroja.

Eiropas Savienības (ES) finanšu perioda no 2021. līdz 2027. gadam trešajā uzsaukumā Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūra (CINEA) apstiprinājusi finansējuma 346,1 miljona eiro apmērā piešķīrumu Rail Baltica projekta īstenošanai.

Tas ir nozīmīgs ES atbalsts, lai turpinātu Rail Baltica projekta ieviešanas darbus Latvijā un sekmētu pamattrases būvniecību. Arī šajā uzsaukumā Rail Baltica ir viens no atbalstītākajiem Eiropas stratēģiski nozīmīgajiem projektiem.

“Līdz šim finansiāli lielākajā uzsaukumā, ES dalībvalstu pieteikto projektu kopsumma vairākas reizes pārsniedza pieejamo finansējumu, un tika noraidīti daudzi augstas kvalitātes un gatavības projekti. Rezultāti dod ļoti skaidru vēstījumu un mandātu – Rail Baltica projektam ir ne tikai jāturpinās, bet jākāpina ieviešanas tempi. Latvijai piešķirtais finansējums nodrošinās būtiskus darbus Dienvidu posmā virzienā uz Lietuvas robežu. Vienlaikus, lēmums parāda, ka līdzšinējā projektu finansēšanas sistēma un finansējuma apjomi nav optimāli, kā rezultātā daudzi Eiropai un dalībvalstīm būtiski projekti netiek ieviesti vispār vai netiek ieviesti ar pilnu jaudu. Tādēļ Latvijas amatpersonām visos līmeņos – no Ministru prezidentes un ministriem, līdz mūsu Eiropas Parlamenta deputātiem un eirokomisāram – jāstrādā cieši ar mūsu Baltijas kolēģiem, lai gaidāmajās ES daudzgadu budžeta sarunās kopīgi cīnītos par lielāku finansējumu Eiropas stratēģiskajai pārrobežu savienojamības infrastruktūrai, tostarp Rail Baltica projektam,” komentē satiksmes ministrs Kaspars Briškens.

Saeimai šodien apstiprināja "Rail Baltica" Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas sastāvu.

Darbam "Rail Baltica" Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijā no Nacionālās apvienības (NA) ievēlēts deputāts Artūrs Butāns, no "Apvienotā saraksta" Andris Kulbergs un no "Latvija pirmajā vietā" (LPV) Kristaps Krištopans.

Zaļo un zemnieku savienību parlamentārās izmeklēšanas komisijā pārstāvēs Ģirts Štekerhofs, "Progresīvos" Skaidrīte Ābrama, "Jauno vienotību" Atis Labucis un "Stabilitātei" Amils Saļimovs.

NA sākotnēji bija virzījusi deputātu Jāni Vitenbergu, bet vēlāk viņa kandidatūra tika atsaukta par labu Butānam. Pēc Vitenberga izvirzīšanas publiski, tajā skaitā, no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja izskanēja bažas, vai viņam kā bijušajam satiksmes ministram neveidotos interešu konflikts, strādājot komisijā.

Pastāvot riskam, ka varētu būt jāatmaksā daļu no saņemtā Eiropas Savienības (ES) finansējuma par Ģenerāļa Radziņa krastmalā uzbūvētās veloceliņa estakādes nesavienošanu ar neesošo "Rail Baltica" tiltu, Rīgas dome šī jautājuma risināšanai vērsīsies Satiksmes ministrijā (SM), aģentūrai LETA sacīja Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis (JV).

Rīgas mērs atzina, ka ir informēts par šādu risku. Vienlaikus viņš norādīja, ka Rīgas dome par saņemto ES finansējumu Ģenerāļa Radziņa krastmalas atjaunošanas darbus ir veikusi noteiktajos termiņos un labā kvalitātē.

Tādēļ Ķirša ieskatā Rīgas domei atmaksāt līdzekļus par darbiem, kurus Eiropas Komisija varētu novērtēt kā nepabeigtus, nebūtu taisnīgi, jo veloceliņa estakāde nebūs funkcionāla no domes neatkarīgu iemeslu dēļ. Līdz ar to dome vēl par šo jautājumu runās ar SM, un Ķirsis pauda viedokli, ka ministrijai ir jādomā, kā to risināt.

Tāpat Ķirsis minēja, ka darbi ir veikti nepareizā secība - vispirms bija jābūt tiltam, un tikai tad tam klāt bija jāpiebūvē veloceliņa estakāde.