Biedējoša ir tehnoloģiju neredzamā puse - algoritmi, kas ietekmē mūsu izvēles, sabiedriskos procesus - tāpēc demokrātisko valstu politiķiem ir jāuzņemas līderība skaidra regulējuma izstrādē, kur centrā būtu cilvēks, viņa pamatbrīvības un pamattiesības, jo tehnoloģiju plašais pielietojums arvien vairāk skar plašas sabiedrības intereses.
Tā biznesa tehnoloģiju uzņēmuma "Digital Mind" tiešsaistes diskusijā par robotu ētiku norādīja Latvijas Valsts prezidenta padomniece informatīvās telpas un digitālās politikas jautājumos Ieva Ilvesa.
Viņa uzsvēra, ka nereti Holivudas filmu ietekmē baidāmies no robotiem, kas nākotnē varētu aizstāt cilvēku un iznīcināt pasauli, taču nepievēršam uzmanību tehnoloģijām, kas jau šobrīd eksistē un ietekmē mūsu izvēles: "Vairs nespējam noteikt, cik vēlēšanu rezultātu ietekmējusi patiesa cilvēku neapmierinātība un cik - tehnoloģiju radīts mīts par patieso situāciju; vai savu izvēli esam izdarījuši apzināti, vai algoritmu iespaidā."
Romas katoļu baznīcas Rīgas arhidiecēzes arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs norādīja, ka viedierīču lietošana ir jauns atkarības veids, kas negatīvi ietekmē savstarpējās attiecības, un to salīdzināja ar bērnu slimību, kas ir jāizslimo: "Mums jātiek tai pāri un jākļūst pieaugušiem, saglabājot savu iekšējo brīvību un neatkarību. Tehnoloģiju lietošanā ir daudz zemūdens akmeņu, kuru iedarbība vēl ir neskaidra, tāpēc to pielietošana jāieliek skaidros rāmjos, tāpat kā, radot automašīnas, tika radīti satiksmes noteikumi. Robotu galvenais uzdevums ir atbrīvot cilvēku no smaga darba un palīdzēt “cilvēkam būt vairāk cilvēkam”, veltot laiku garīgai attīstībai un izaugsmei."
Arī uzņēmuma Amber Beverage Group izpilddirektore Jekaterina Stuģe kā galveno robotu pievienoto vērtību minēja cilvēkresursu atbrīvošanu no smagu un laikietilpīgu rutīnas darbu veikšanas, ļaujot pievērsties darbam ar lielāku pievienoto vērtību. Viņa norādīja: "Pagaidām neesam saskārušies ar regulējumu trūkumu tehnoloģiju pielietošanā. Piemēram, visi roboti, kas tiks izmantoti mūsu pilnībā automatizētās noliktavas izveidē, būs ar ļoti skaidri noteiktām funkcijām, un visi attīstības lēmumi joprojām tiks atstāti cilvēku pārziņā."
Savukārt Latvijas Universitātes pasniedzēja, projekta "Ontoģenealoģijas: ķermenis un vides ētika Latvijā" pētniece Dr. Anne Sauka, atbildot uz jautājumu par tehnoloģiju pielietošanu cilvēka bezgalīgā pilnveidošanā, norādīja, ka, viņasprāt, šāds pieņēmums ir maldīgs: "Tā ir kļūdaina vēlme cilvēkam sevi "iesaldēt" un padarīt nemirstīgu, jo dzīvība pastāv tikai ir kustībā. Nevar skatīties uz laiku kā lineāru procesu. Nemitīgs un bezgalīgs progress ir iluzors."