"Jāatzīst, ka konkurence starp vietējiem un importa audzētājiem ir sūra," komentē agronoms un zemeņu audzētāja "Augusta Zemenes" vadītājs Guntars Dzērve.

Galvenā oga Latvijā no maija beigām līdz augustam ir zemene. "Es pat uzdrošinos apgalvot, ka zemene ir mūsu kulta oga. Un tieši vietējā oga izkonkurē grieķu, lietuviešu un poļu zemenes – ar savu garšu un smaržu. Nevaram arī noliegt, ka Latvijā iespējams iegādāties patiešām veselīgas zemenes, kuras audzētas tā, lai mēs tās maksimāli droši varētu izmantot savā uzturā," pauž "Augusta Zemenes" vadītājs G.Dzērve.

Šobrīd grūti spriest, kā pandēmija ietekmēs zemeņu audzētājus, jo pamatā sezona sāksies tikai no maija beigām. "Domājams, ka šai laikā raža sāksies vairumam audzētāju, kas izmanto segtās platības. Ja runājam par zemeņu stādu tirdzniecību, tad jau otro gadu novērojam tendenci, ka arvien vairāk cilvēku interesējas par zemeņu audzēšanu savos mazdārziņos. Būtiski pieaug interese gan par frigo zemeņu stādiem, gan arī par iespējām audzēt zemenes segtajās platībās, kas pati par sevi ir ļoti saprotama vēlēšanās – mēs visi gribam ievākt labu ražu un baudīt ogas pēc iespējas ātrāk, nevis sevi mierināt ar domu, ka iestādīsim šogad, bet ēdīsim nākamajā gadā. Frigo zemeņu stādu priekšrocība (es gan šajā gadījumā runāju par A++, WB un TRAY kategorijas stādiem) ir iespēja ēst zemenes šogad," stāsta agronoms un "Augusta Zemenes" vadītājs.

Šī gada zemeņu ražu nelabvēlīgi ietekmējusi gan pavasara salna, gan sausums, tomēr pieprasījums pēc Latvijā audzētām zemenēm ir nemainīgi augsts, pauda aptaujātie nozares eksperti.

Vienlaikus zemeņu audzētāji atzīst, ka par platību samazināšanu lielā mērā spriež tās saimniecības, kurās zemeņu audzēšana notiek klajā laukā un kurām ir problēmas piesaistīt darba spēku.

Zīmola "Augusta zemenes" agronoms Guntars Dzērve skaidroja, ka uzņēmumā zemenes tiek audzētas segtajās platībās, proti, siltumnīcās un tā dēvētajos tuneļos, tādējādi "Augusta zemenes" platības nav tik lielas un nav nepieciešams arī liels darbaspēks.

Vienlaikus viņš atzīmēja, ka saprot lielos zemeņu audzētājus, kuri zemenes audzē uz lauka un samazina platības.

Taujāts par šī gada ražu, Dzērve norādīja, ka "Augusta zemenes" pieejamas jau no maija beigām, un uzņēmumā audzēto ražu visvairāk ietekmējušas karstās pavasara dienas.

Latvijas tirgū būtiski pieaudzis pieprasījums pēc saldēto jeb "frigo" zemeņu stādiem, atzina zīmola "Augusta zemenes" agronoms Guntars Dzērve.

Dzērve norāda, ka "frigo" zemeņu stādi ir vienīgais stādu veids, ar kuru iespējams plānot ražu un nodrošināt ogas no maija vidus līdz novembrim, tā pagarinot zemeņu ražas sezonu. Uzņēmumā paredz, ka šogad pieprasījums pēc "frigo" zemeņu stādiem pieaugs par apmēram 25%.

"Pirmkārt, arvien vairāk šo stādu veidu izmanto tā saucamie lielie zemeņu audzētāji. Otrkārt, pieprasījums pieaudzis arī mazajiem audzētājiem," norāda Dzērve piebilstot, ka stādu galvenā priekšrocība ir iespēja zemeņu ražu saņemt jau divu mēnešu laikā pēc iestādīšanas.

Novērots, ka "frigo" zemeņu stādi arvien lielāku popularitāti guvuši arī hobija audzētāju vidū, jo pēdējā gada laikā Latvijā pieejami speciāli stādīšanas maisi ar jau sagatavotu substrātu, kas zemeņu audzēšanu vēl vairāk vienkāršojis.

Līdz šim Jānis Kauliņš gan Latvijā, gan ārvalstīs izvēlējies karjeru veidot auditorkompāniju «lielā četrinieka» ietvaros

Pēc studijām ASV un darba pieredzes Luksemburgā viņš ir nobāzējies vienā no biznesa konsultāciju smagsvariem Deloitte Latvia, kur kopš šā gada ieņem Baltijas finanšu konsultāciju departamenta direktora amatu.

«Domāju, ka ilgstošai ārvalstu pieredzei esmu pielicis punktu. Lai gan mums ar sievu piedzīvojuma gars vēl nav zudis, Latvijā mums ļoti patīk. Varētu apsvērt darba piedāvājumu kādā konkrētā valstī un uz ierobežotu laiku. Taču kopumā esam uz palikšanu,» tā par nākotnes iecerēm teic J. Kauliņš.

Pērc un lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

#ASV darba tirgū viņa novēroja kādu tendenci, kas pamazām kļūst izplatītāka.

Iveta Grīnberga desmit gadus strādājusi ASV akadēmiskajā vidē un atgriezusies Latvijā, lai turpinātu mācīt latviešu valodu ārzemniekiem

«Darbs ir mana aizraušanās, un man ir prieks par iespēju mācīt latviešu valodu, kā arī iepazīstināt ar mūsu kultūru un tradīcijām amerikāņus, kas nekad nav dzirdējuši par mūsu zemi,» laikrakstam Dienas Bizness atzīst mācību centra Valodu kursi Tev vadītāja, Rīgas Tehniskās universitātes lektore Iveta Grīnberga.

I. Grīnberga uz ASV pirmo reizi devās 2005. gadā, kad Izglītības un zinātnes ministrija meklēja latviešu vieslektori Vašingtonas universitātē Sietlā. Tolaik viņa strādāja Latvijas Universitātes (LU) Baltu valodas katedrā un mācīja apmaiņas studentiem latviešu valodu.

Organiskās sintēzes institūta pētnieks Jānis Veliks pēc prestižā ārvalstu zinātnieku saimē pavadītiem gadiem atgriezies dzimtenē

Motivācija pārtraukt zinātnisko darbību Oksfordas Universitātē un turpināt to Organiskās sintēzes institūtā (OSI) zinātniekam bija saistīta ar vēlmi, lai viņa ģimene un bērni dzīvotu Latvijā. Viņš ir pārliecināts, ka šeit ir viss nepieciešamais, lai pilnvērtīgi darbotos organiskās sintēzes sfērā, jo OSI ir pasaules līmeņa pētniecības centrs. J. Velika zinātnisko darbību Latvijā veicinājusi arī Eiropas Savienības (ES) finansējuma novirzīšana Apvārsnis 2020 projektu refinansēšanai, proti, viņa projekts Marijas Sklodovskas-Kirī programmā saņēmis stipendiju arī pēc tam, kad tas projektu konkursā novērtēts virs kvalitātes sliekšņa, bet palicis «aiz strīpas» lielās konkurences dēļ.

Latvijas ogu audzētāji atzīst, ka uzvarēt konkurences cīņā var tikai ar kvalitāti, nevis cenu, ceturtdien raksta laikraksts Diena.

Latvijā pilnā sparā rit ogu sezona. Par zemeņu bagātību var pārliecināties Rīgas tirgos un lielveikalos, kur Latvijas sārtvaidzes ieraugāmas līdzās poļu zemenēm. Importētās zemenes Latvijā nonāk galvenokārt tieši no Polijas, vien ļoti nelielā apjomā – no Lietuvas.

Lielā konkurence nāk par labu pircējiem, savukārt mūsu zemeņu audzētāji atzīst – konkurēt tirgū var tikai ar kvalitāti, nevis cenu, jo mūsu dienvidu kaimiņu audzētās ogas ir stipri lētākas. Vēl pagājušajā nedēļā zemākā cena par kilogramu Latvijas zemeņu Rīgas Centrāltirgū bija divi eiro un piecdesmit centu, savukārt dārgākā – seši eiro kilogramā, savukārt Polijas zemenes var iegādāties pat par vienu eiro un trīsdesmit centiem kilogramā. Vidēji Latvijas zemenes pašlaik – sezonas augstākajā punktā – maksā ap trim eiro kilogramā, tātad teju par pusotru eiro dārgāk nekā importa zemenes. Jāpiebilst, ka jūnija sākumā pirmās Latvijas zemenes, kas audzētas siltumnīcā, maksāja no sešiem līdz astoņiem eiro kilogramā, kamēr Polijas zemenes bija nopērkamas par trim līdz četriem eiro kilogramā.

Vēso laika apstākļu šopavasar Latvijas zemeņu audzētājiem ir ražas zaudējumi, aģentūrai LETA atzina Latvijas Augļkopju asociācijas (LAA) pārstāve Renāte Kajaka, piebilstot, ka precīzas aplēses par kopējo zemeņu ražas zaudējumu apmēru plāno apkopot nedēļas laikā.

Viņa atzina, ka kopumā auksto laika apstākļu dēļ šā gada pavasarī visas zemeņu kultūras Latvijā ir cietušas, taču kaitējuma mērogs dažādos apvidos ir atšķirīgs. Lielāka skāde bijusi saimniecībās, kur vēsie laika apstākļi pārsteidza ziedošās zemeņu kultūras. Taču bija arī audzētāji, kuriem zemenes cieta mazāk. Kopumā nav tādu zemeņu kultūru, kuras aukstā pavasara dēļ, nebūtu cietušas nemaz, atzina Kajaka.

«Kopumā aukstais pavasaris skādēja zemenēm. Tas, cik liela skāde bijusi procentuāli, ir atkarīgs no reģiona. Bija vietas, kur Latvijā gaisa temperatūra pazeminājās tikai līdz -2 grādiem, bet bija reģioni, kur gaisa temperatūra Latvijā sasniedza pat -7 grādus un bija sniegs,» teica Kajaka, piebilstot, ka šādās vietās postījumi bija lielāki.

"Šogad jau esam iestādījuši zemenes mūsu siltumnīcās un pakāpeniski zemeņu stādīšana tiek gatavota arī tā saucamajos tuneļos. Kopumā šajā sezonā segtajās platībās plānojam iestādīt ap 50 000 zemeņu stādu, lai jau maija vidū nolasītu pirmo vietējo zemeņu ražu," informē "Augusta zemenes" agronoms Guntars Dzērve.

Nepilnu trīs gadu laikā "Augusta zemenes" soli pa solim atjauno savulaik slaveno Mālpils dārzniecību, veiksmīgi sevi piesakot zemeņu audzētāju tirgū. Trīs gadu laikā uzņēmums investējis aptuveni 100 000 eiro, saimniecības infrastruktūras sakārtošanā un segto platību - tuneļu un siltumnīcu – izbūvē, zīmola izveidošanā. Jau tuvākajā nākotnē plānots uzsākt aveņu audzēšanu tuneļos.

"Pirms trīs gadiem sākām ar zemeņu audzēšanu dažos tuneļos, tomēr sapratām, ka pieprasījums pēc mūsu audzētajām zemenēm ir liels, tāpēc nolēmām attīstīties. Atjaunojām divas siltumnīcas un šogad plānojam jau izbūvēt trešo. Kopumā esam izbūvējuši vairāk nekā 20 tuneļus zemeņu audzēšanai. "Augusta zemenes" mērķis viennozīmīgi nav konkurēt ar lielajiem industriālajiem zemeņu audzētājiem. Mūsu ogu audzēšanas sistēma nodrošina zemeņu audzēšanu ļoti kompakti, tāpēc primāri savā darbībā orientējamies uz to, lai esam efektīvi, kvalitatīvi un ražīgi," komentē G.Dzērve.

Zane Pabērza atgriezusies no darba Kataras aviosabiedrībā Qatar Airways, lai turpinātu karjeras izaugsmi nacionālajā aviokompānijā airBaltic

Piedāvājums doties uz Kataras galvaspilsētu Dohu, lai kļūtu par Qatar Airways Centrālās un Austrumeiropas reģionālo vadītāju, Zanei Pabērzai šķita gana vilinošs. Uz Tuvajiem Austrumiem viņa devusies, lai atgrieztos – ar pāris ceļasomām, apņēmību mācīties un gūt jaunu pieredzi, kas viņai nozīmē daudz vairāk nekā augsta amata pozīcija.

Izmanto iespēju

Pēc 14 airBaltic nostrādātiem gadiem Zane saņēma piedāvājumu strādāt Kataras aviokompānijā Qatar Airways, no kura nespēja atteikties. «Mani uzmeklēja un uzrunāja. Sākotnēji pat neiedomājos kaut ko savā karjerā mainīt, bet kompānijas pārstāvji bija neatlaidīgi. Ziņkāres vadīta, sāku izskatīt šo piedāvājumu, un 2016. gada pavasarī kļuvu par Qatar Airways Centrālās un Austrumeiropas reģionālo vadītāju,» stāsta Z. Pabērza. Dohā viņa attālināti vadīja 200 cilvēku lielu komandu un atbildēja par sadarbību ar 24 lidostām Eiropā. «Ir ļoti grūti salīdzināt darbu Latvijas un Kataras aviokompānijā. Tās ir ļoti dažādas valstis, pavisam citi darba pienākumi, atšķirīga darba vide un kolēģi. Man nebija grūti tikt galā, jo airBaltic ir ielicis ļoti labus pamatus. Jutos droši, stabili, pārliecināta par to, ko daru. Pārliecību man deva Latvijā iegūtās zināšanas un pieredze. Lai arī Kataras aviokompānija lidoja ar atšķirīgām lidmašīnām, procedūras un prasības bija citādas, es ļoti ātri – pusotra mēneša laikā – apguvu visu nepieciešamo un lieki netraucēju kolēģus, bet darbojos patstāvīgi,» atceras Z. Pabērza. Katarā viņa turpināja pilnveidoties un uzkrāt zināšanas. «Esmu cilvēks, kas strādā pēc principa, ka vajag «sasmērēt rokas», proti, man ir svarīgi visu aptaustīt. Ja es, piemēram, nesaprotu kādu tehnisku lietu, eju un skatos, ja vajag, iekāpju lidmašīnas bagāžniekā,» viņa stāsta.

Ar sliktu garastāvokli nav jēgas taisīt kūku, uzsver Gulbenes uzņēmēja Inese Veismane.

Mājražošanas SIA Gardums jeb Kūku bodes Gardums saimniece I. Veismane savu uzņēmumu izveidoja 2010. gada maijā. Tagad tā ir viņas pamatnodarbošanās, kas sākusies kā hobijs.

«Kādreiz strādāju bankā, bet gadījās tā, ka paliku bez darba un bija jāsāk domāt, ko darīt. Man vienmēr patika taisīt kūkas. To cepšana aizsākās kā hobijs, ko jaunībā apguvu, mācoties no saimniecēm, pārējo apguvu pašmācības ceļā. Sākumā uz jubilejām taisīju kūkas draugiem, radiniekiem. Tad kādā dienā man pēkšņi pienāca viens pasūtījums, tad – nākamais, un beigās jau šī darbošanās pārtapa biznesā. Bija arī savas telpas, kuras īsti neizmantojām, un tur arī izveidoju savu kafejnīcu,» stāsta I. Veismane.

Zemeņu platības pēdējos gados aug, bet pieprasījumu nevar apmierināt, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Kā liecina Lauku atbalsta dienesta dati, zemeņu platības augušas no 265,7 ha 2009. gadā līdz 438 ha 2017. gadā. Straujāks pieaugums bijis tieši pēdējos gados, kas liecina – saimniecības attīstās un cenšas nodrošināt pieprasījumu pēc vietējām ogām. Gadu no gada pieaug arī saražoto ogu daudzums, 2016. gadā sasniedzot 1130 tonnas. Lai pieprasījumu apmierinātu, būtu nepieciešama lielāka mehanizācija, kas prasa vērā ņemamus ieguldījumus.

Pirmās ražas

Aprīļa sākumā pirmo bioloģisko zemeņu ražu novāca z/s Latgales zemenes saimnieks Bruno Semulis, kurš saimnieko Rēzeknes novada Dricānu pagastā. Ogas viņš audzē 0,35 ha platībā, un šogad zemeņu raža ir laba. Pašlaik to cena ir 12 eiro/kg, bet pamazām tā samazinās, jo tirgū piedāvājums pieaug. Galvenokārt zemenes viņš realizē klientiem Rēzeknes apkārtnē, uz Rīgu pat neesot, ko vest. B. Semulis novērojis, ka «apetīte rodas ēdot» jeb aizvien vairāk cilvēku vēlas patērēt vietējās ogas un dzīvot veselīgāk.

Veģetāro un vegāno kūku ražotājs SIA Vegetarian Foods plāno piedāvāt arī sāļos ēdienus, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Veģetārās kūkās nav želatīna un olu, bet vegāni no uztura izslēdz vēl arī piena produktus. «Mēs esam veģetārieši un, pārtikas veikalos meklējot kūkas bez olām un želatīna, neko nevarējām atrast. Tāpēc ar sievu padomājām, ka varbūt ir vērts izveidot kaut ko savu. Pārtikas sfērā esmu kopš 2000. gada, tāpēc nolēmām pamēģināt ar to nodarboties. Sākām meklēt idejas un receptes, kaut kas izdevās un arī citiem garšoja, tāpēc izveidojām savu uzņēmumu,» stāsta Sergejs Meirāns, SIA Vegetarian Foods izpilddirektors. Sākumā uzņēmums pēc savām receptēm pasūtīja našķus kādā konditorejā, bet ar laiku izveidoja savu ražotni.

SIA Vegetarian Foods sortimentā ir 15 produkti dažādos fasējumos, no kuriem daļa ir vegāniskas kūkas. Kompānija piedāvā apaļās kūkas, kā arī atsevišķas šķēles viesmīlības nozares uzņēmumiem. Populārākie produkti ir vegāniskā šokolādes un veģetārā medus kūka. Uzņēmuma piedāvājumā ir arī iepakojums ar tikai diviem gabaliņiem.

Bauskai tuvajā Rundāles novadā komersants Aivars Upenieks no saimniecības «Lepšukalni» šonedēļ vēl novāc zemeņu ražu, vēsta reģionālais medijs Bauskas Dzīve.

A. Upenieka vadītajā saimniecībā gandrīz septiņos hektāros no divdesmit pieciem plešas zemeņu stādījumi. Tie augusta otrās nedēļas sākumā atkal sāka ražot ogas. Īpašnieks prognozējis, ka tās vēl šo nedēļu nogatavosies un būs. Pirmie trīs lasījumi bijuši vainagoti ar lielām un skaistām ogām, tagad jau nākas šķirot un atlasīt. Pašlaik zemenes tiek ievāktas vidēji trīs reizes nedēļā.

Šā gada pirmā raža tika nogaršota jau jūnija sākumā un ražoja mazliet ilgāk nekā mēnesi, Bauskas Dzīvei stāstījis SIA «Lepšas» īpašnieks un valdes loceklis A. Upenieks. Pēc tam lietā likta jauna tehnoloģija ar saldētiem stādiem no šķirnēm Polka un Sonata, tie pašlaik ir sākuši ražot. «Ja seko literatūrai, tad ražai vajadzēja būt ap 25. augustu, bet lielā karstuma dēļ zemenes sāka ražot ātrāk,» augšanas procesus skaidrojis A. Upenieks.

Speciālistiem, kam nav izšķiroši atrasties kādā konkrētā valstī, galvenais ir labi dzīves apstākļi

Tā uzskata IT kompānijas Visma Latvia pārdošanas un mārketinga vadītājs Andris Drebeiniks. Pirms vairākiem gadiem viņam bija piedāvājums kļūt par mobilo ierīču Prestigio mārketinga vadītāju Kiprā, tādējādi atbildot par 25 birojiem 47 valstīs – no tāda profesionālā izaicinājums nemēdz atteikties.

Ir bijis laiks, kad A. Drebeiniks ilgstoši dzīvoja lidmašīnā starp Rīgu un Helsinkiem, bet darbs Kiprā bija viņa pirmā pieredze ilgstoši strādāt ārpus Latvijas. Viņš šo darba piedāvājumu pieņēma, jo tas bija interesants un izaicinošs. «Nezinu nevienu kompāniju Latvijā, kas varētu piedāvāt šādu darbu. Galvenais iemesls piekrist šādam piedāvājumam bija vēlme pamēģināt ko tādu, kas Latvijā nebūs pieejams. Finansiālā pakete un viss pārējais īpaši neatšķīrās no piedāvājumiem Rīgā,» saka A. Drebeiniks. Viņš novērojis, ka Kiprā ir diezgan daudz latviešu. Daudzi no viņiem strādā IT jomā, tāpat saistībā ar šīs valsts nodokļu politiku tur ir daudz lielu Krievijas, Kazahstānas, Ukrainas un Baltkrievijas kompāniju mātesuzņēmumu. «Latviešu valodu tur var dzirdēt – arī ziemā, kad tūristi aizbraukuši. Piemēram, otra lielākā interneta nodrošināšanas kompānija Limasolā pieder latviešu un krievu puišiem no Bolderājas,» saka A. Drebeiniks.

Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča ieskatā bijušā premjera, pašreizējā ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (JV) lidojumi ar privātajām lidmašīnām varētu nebūt samērīgi un ekonomiski izdevīgi.

Rinkēvičs intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" piekrita, ka Covid-19 laikā un dažādu neplānotu vizīšu dēļ politiķiem būtu jābūt iespējai izmantot speciālos reisus. Taču viņš ir bažīgs par to, vai tas nav kļuvis par tādu praksi, kur vairs netiek vērtēts samērīgums un lētākās iespējas.

"Šeit jāsaka, ka informācija, ar ko iepazīstamies, rāda, ka, visticamāk, tā nav bijis un varēja lidot arī ar komercreisiem," sacīja Valsts prezidents.

Viņš arī uzskata, ka Kariņa komunikācija par šo situāciju nav bijusi ļoti veiksmīga, uzsverot, ka sabiedrībai minētais ir jāskaidro. Arī Valsts kancelejas skaidrojumi neesot pietiekami. Rinkēviča ieskatā Valsts kontroles iesaiste procesa izvērtēšanā varētu būt veiksmīga, saprotot, vai procesā ievērots samērīgums.

Secieša Dzintara Kazakeviča saimniecībā šogad jauna zemeņu raža ienāksies ne tikai jūlija vidū, bet arī vēlā rudenī — laukā iestādīti saldētie jeb «frigo» zemeņu stādi, bet siltumnīcās podos aug remontantās zemenes. No tām ražu var iegūt līdz rudens salnām, un svaigas zemenes ēstas vēl pat Skolotāju dienā oktobrī, vēsta reģionālais laikraksts Staburags.

Dzintara Kazakeviča un viņa sievas Leldes saimniecībā zemenes gan nav vienīgais rūpals — audzē arī dārzeņu un puķu stādus, gurķus un tomātus, arī kartupeļus, kāpostus, sīpolus un ķiplokus.

«Uzskatu, ka zemeņu audzēšana būtu izdevīgs bizness, ja vien Latvijas tirgu tik ļoti nepārpludinātu no Polijas ievestās ogas,» atzīst saimnieks. «Tāpēc jāmeklē veidi, kā iegūt bagātīgāku ražu un paildzināt zemeņu laiku.» Viens no eksperimentiem ir remontanto zemeņu audzēšana — atšķirībā no tradicionālajām vasaras zemenēm tās ražo vairākas reizes līdz pat rudens salnām, tādējādi būtiski pagarinot ogu vākšanas laiku.

Zemeņu audzēšanas bizness Latvijā joprojām ir izdevīgs, tomēr ar nosacījumu, ka ogas tiek audzētas vismaz triju hektāru platībā, turklāt tiek pārzināta augu bioloģija un iegādāti kvalitatīvi un licencēti stādi, atzina zemeņu audzētāja SIA Ogu aģentūra līdzīpašnieks Sandijs Stendze.

Viņš norādīja, ka viena zemeņu hektāra ierīkošanas izmaksas svārstās atkarībā no tā, kā šo biznesu organizē. Ja vadās pēc principa «ko daba devusi», proti, plānots ieguldīt tikai zemes apstrādē un stādos, hektāru var apstādīt par 3500 latiem. Ja grib saimniekot nopietnāk, jārēķina vairāk nekā 7000 latu uz hektāru.

«Ja vēlas ražot rūpnieciskos apmēros, uz vienu hektāru nepieciešams 33 000 līdz 50 000 stādu. Stādu cenas ir no desmit līdz 35 santīmiem. Audzējot lielos apjomos, būs nepieciešamas plēves un laistīšanas sistēma, kā arī vajadzēs žogu, citādi stirnas izēdīs ogas, savukārt mežacūkas izraks visu no vietas, meklējot kartupeļus. Izmaksas attiecīgi būs no 7500 līdz 12 000 latu uz vienu hektāru,» sacīja Stendze.

«Londonā ir iespēja ne tikai sajust straujo darba tempu, bet arī iepazīties ar daudziem radošiem prātiem, nostiprināt spēcīgu kontaktu loku.»

Tā atzīst Jānis Graubiņš, kurš pirms atgriešanās Latvijā pieredzi guva, strādājot vienā no progresīvākajām digitālajām aģentūrām Londonā Unit9, kur ieņēma biznesa attīstības vadītāja amatu. Patlaban Jānis ir viens no datu drošības uzņēmuma Notakey līdzdibinātājiem un ir atbildīgais par uzņēmuma biznesa attīstību.

Pirms karjeras Londonā, Jānis guva pieredzi Latvijā, gan strādājot algotu darbu, gan mēģinot attīstīt savu biznesu – interneta platformu Mewo.

Taujājot, kādēļ, strādājot tik dinamisku un interesantu darbu, Jānis tomēr nolēma to pamest, viņš atklāj, ka uzturējis kontaktu ar Ernestu Jenavu, kurš te izstrādā izglītības kvalitātes vadības rīku Edurio. Tieši viņš Jāni iepazīstināja ar pārējiem Notakey līdzdibinātājiem, kuri jau bija sākuši darbu pie inovatīva produkta un kuriem bija nepieciešama palīdzība ar produkta pārdošanu ārvalstu klientiem. «Unit9 inovatīvos produktus vairāk uztvēra kā reklāmas kampaņas nevis produktus, kas nestu būtiskus ienākumus uzņēmumam. Tā kā Ernestam ļoti labi izdevās pārliecināt, ka nu jau esošie līdzdibinātāji ir zinošākie programmētāji Latvijā, un šķita, ka esmu uzkrājis pietiekamu pieredzi starptautiskā biznesa attīstībā, nolēmu vēlreiz riskēt un sākt jaunu uzņēmumu. Mūsu izveidotais IT uzņēmums nodarbojas ar lietotāju autentifikāciju un identifikāciju,» stāsta Jānis. Notakey Latvia saņēmis grantu no Eiropas Komisijas programmā Horizon 2020, kā arī piedalījies Šveices akcelerācijas programmā Kickstarter un sācis vienotu pilotprojektu ar UBS, Credit Suisse un Swisscom Šveicē. Veiksmīgais sākums ir kalpojis par pamatu jau tālākai uzņēmuma attīstībai, un šobrīd produktu lieto uzņēmumi IT, medicīnas, telekomunikācijas un finanšu sektoros.

Ir nekorekti šobrīd paziņot, ka valdībai kā prioritāte ir lielāki nodokļu ieņēmumi, kas iegūstami no esošajiem nodokļu maksātājiem, tai skaitā lauksaimniekiem.

Tā pēc iepazīšanās ar Finanšu ministrijas Informatīvo ziņojumu par iespējamām nodokļu izmaiņām 2021.-2023.gadā, secinājušas Latvijas lauksaimnieku organizācijas.

"Ir redzams, ka ar 2023.gadu darba devējiem un/vai pašnodarbinātajām personām būs jāmaksā 34,09 % valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) pilnā apmērā no faktiskajiem ienākumiem, bet ne mazāk kā minimālo VSAOI, kas būs 170 eiro mēnesī. Tas nozīmē, ka lielai daļai pašnodarbināto un daļai nepilnas slodzes darba ņēmēju lielākā vai teorētiski arī visa nopelnītā nauda būs jānomaksā nodokļos valstij. Atgādinām, ka lauksaimnieki bija vieni no tiem, kas glāba valsti iepriekšējās krīzes laikā un ir tie kas nodrošinājuši pašmāju tirgu un palielinājuši eksportu Covid-19 periodā ar drošu un veselīgu pārtiku, vienlaikus veicinot ēnu ekonomikas samazināšanu," vēstulē Saeimas komisijām un partiju frakcijām norāda Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs, Latvijas lauksaimnieku kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons un Zemnieku saeimas valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.

Zemeņu audzētāja SIA Ogu aģentūra līdzās svaigu ogu realizācijai nākotnē plāno ražot arī zemeņu kalvadosu un tūristu piesaistei kopā ar citiem ogu audzētājiem izveidot zīmolu Sventājas ieleja, atzina uzņēmuma līdzīpašnieks Sandijs Stendze.

«Nākotnē ir doma nestandarta ogām piešķirt pievienoto vērtību, ar ko patlaban Latvijā neviens nenodarbojas. Tā būtu zemeņu pārstrāde raudzētā dzērienā ar destilācijas iespējām jeb tāds kalvadosa paveids, protams, ar citu nosaukumu. Tā ražošana nav problēma, tas ir atļauts bizness, vajag tikai licenci,» sacīja Stendze.

Tāpat viņš norādīja, ka šis biznesa aspekts savukārt saistās ar lauku tūrismu.

«Mana zeme daļēji ir skaistā upes ielejā, un arī robežojas ar šo ieleju, tādēļ kopā ar citiem ogu audzētājiem ir iecere izveidot zīmolu Sventājas ieleja. Tas būs kaut kas līdzīgs Bordo reģionam Francijā, kad tūristi varēs braukt, iepazīties ar ogu ražošanas saimniecībām, aplūkot stādījumus, nogaršot ogas un baudīt šeit uz vietas darīto ogu kalvadosu,» sacīja uzņēmējs.

Zemenes ar Šalmīšu logotipu tirgū gaidāmas pēc pāris nedēļām. Purmsātnieki Daira un Guntis Šalmi to audzēšanā ieliek daudz darba un līdzekļu, taču rezultātu tik un tā nosakot kāds «no augšas», vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

15 gadu ilgajā zemeņu audzēšanas pieredzē šī būšot trešā reize, kad Šalmu ģimene negūs cerēto ražu. Pa pērnā rudens stādījumiem pašlaik šiverē un tos krietni apskādē maijvaboļu kāpuri. Guntis Šalms stāsta: jau pieraduši, ka zemeņu laukā skādi izdara gan salnas, gan stirnas un vaboles, bet «šogad ir bišķi par daudz».

Pagājušā gada rudenī iedēstījuši desmit tūkstošus zemeņu stādu, un Daira Šalma vedina salīdzināt, kādi izskatās veselie, kādi – sabojātie krūmi. Labajiem jau trīs četri ziedneši. Tādiem vajadzētu būt visiem, un tad būtu arī raža. Tagad lauks ir bezcerīgs un rudenī būs jāpārstāda.

Zemeņu audzēšanā svarīgākais ir zināšanas un resursi, atzīst Dēseles dārzu vadītājs Aldis Vīksne.

Viņš ir izveidojis vienu no modernākajām zemeņu audzēšanas saimniecībām Latvijā un šobrīd jau raugās eksporta virzienā.

Svarīgas tehnoloģijas

Zemenes ainaviski pievilcīgajā Embūtes pagastā uzņēmējs sāka audzēt pirms aptuveni pieciem gadiem – blakus Dēseles dzirnavām, kur šobrīd kā papildu bizness izveidots viesu nams.

Sākums zemeņu biznesam bijis pushektārs, kad iedēstīti pirmie Frigo zemeņu stādi, taču augustā, kad bija jāvāc raža, uznāca liels karstums, krusa un lietus, rezultātā puse ražas aizgāja bojā. Tad A. Vīksne sācis iedziļināties tehnoloģijās, ko lieto pasaulē, lai mazināt risku lauksaimniecībā, nonācis pie tuneļu tehnoloģijas. «Tā minimizē ražošanas risku, un kopš tā laika visu audzējam tuneļos, vienmēr iegūstam ražu,» – tā saimnieks. Strādnieki var strādāt jebkuros laikapstākļos un ražu var novākt, tiklīdz ir pasūtījumi no lielveikaliem.

Pēc 20 Izraēlā nostrādātiem gadiem Anatolijs Plotkins ir atgriezies dzimtenē, lai vadītu vienu no straujāk augošām Accenture Latvia nodaļām

«Izraēlā augstās tehnoloģijas virmo gaisā, paši tās iedzīvotāji smej, ka katrā kārtīgā izraēļu ģimenē ir vismaz viens jaunuzņēmums. Šobrīd Latvijā strauji attīstās informācijas tehnoloģijas (IT), esmu gandarīts, ka varu strādāt globālā IT kompānijā un vadīt starptautisku programmētāju komandu,» saka A. Plotkins. Jau gadu viņš vada Accenture Latvia Java programmēšanas nodaļu. Latvijā viņš atgriezies, jo vēlējies strādāt globāla mēroga uzņēmumā un saņēmis labu darba piedāvājumu no Accenture Latvia.

Savulaik A. Plotkins ar izcilību ir beidzis Rīgas Civilās aviācijas inženieru institūtu (tagad - Transporta un sakaru institūts). «Tolaik šī augstskola bija viena no spēcīgākajām datorzinātņu jomā ne tikai Latvijā, bet visā Padomju Savienībā. Piecus gadus uz lekcijām gāju zilā civilās aviācijas formā, kādā staigāja lidotāji, taču lidot gan neiemācījos. Nevaru lidot kā pilots, bet tikai kā pasažieris,» smej A. Plotkins. Pēc studiju beigšanas viņš desmit gadus nostrādāja tās zinātniski pētnieciskajā laboratorijā, kur izstrādāja automātisku lidmašīnas dzinēju diagnostikas sistēmu padomju airbusam - IL 86. «Visi IL 86 gaisa kuģi varēja saņemt pacelšanās atļauju tikai tad, kad to dzinēji bija pārbaudīti ar mūsu radīto diagnostikas sistēmu,» atceras A. Plotkins. Kad 90. gadu sākumā augstskolu likvidēja, zinātnieki zaudēja ne tikai darbu, bet arī iespēju Latvijā strādāt savā profesijā. Tā kā Izraēlā dzīvoja daudzi A. Plotkina radinieki un draugi un viņa tēvam piedāvāja profesora vietu Jeruzalemes Universitātē, viņš 1993. gadā aizbrauca uz šo valsti, neko daudz par to nezinādams. «Tolaik pasaulē bija sācies informatīvo tehnoloģiju bums, un Izraēla bija viena no šīs jomas lielvalstīm,» viņš stāsta.

Saskatot potenciālu Pārdaugavā, Santa un Ingūna Kausiņas atver otru kafejnīcu Mierā.

Šobrīd ir divas kafejnīcas Mierā – pa vienai katrā Rīgas pusē, un nav izslēgts, ka pēc kāda laika būs vēl kāda, stāsta uzņēmējas. Kad viņas bija atvērušas pirmo kafejnīcu Mierā Miera ielā, klienti vaicājuši, kāpēc tādas kafejnīcas nav Pārdaugavā. «Nodomājām, ka būtu forši,» saka Ingūna. Tomēr nolēmušas nesteigties, taču paralēli visu laiku sekojušas līdzi nekustamā īpašuma sludinājumiem. Viņas bija noskatījušas telpas, kur šobrīd atrodas otra kafejnīca Meža ielā, bet tās tobrīd bija aizņemtas. Taču, kad tās atkal bija pieejamas, Ingūna un Santa nolēma tās tikai apskatīties – gribējās atvērt vēl vienu kafejnīcu, bet tajā pašā laikā viņas nebija līdz galam pārliecinātas par šo soli. Santa atminas, ka tētis teicis – šīs telpas obligāti «jāņem», jo perspektīva ir, rajons attīstās un ir rosība. Savā ziņā tas ir līdzīgs Miera ielas republikai.