Atbildot uz jautājumiem, kāpēc Valda Dombrovska (JL) valdības lēmumi attiecībā uz nākamā gada valsts budžetu noietni atšķiras no iepriekš dzirdētā, ne reizi vien ir izmantota aizbildināšanās, ka attiecīgos soļus spert mums prasa starptautiskie aizdevēji.
Tā kā jēdziens «aizdevēji» jau ilgāku gadu Latvijas sabiedrībai asociējas ar knauzerīgu banku, kas ir aizdevusi noteiktu naudas summu, bet tagad spiež laukā pēdējo sulu, sabiedrība šādiem apgalvojumiem kaut kādā mērā bija gatava ticēt. Tomēr, laikam ejot, arvien vairāk izkristalizējas, ka šie aizdevēji mūsu valstij diktē vēlamo makroekonomisko rezultātu, nevis metodes, kā to sasniegt. Spilgts piemērs tam ir pēdējās dienās publiskajā telpā izskanējušie Eiropas Komisijas (EK) pārstāvja Gabriela Džudičes paziņojumi, ka šī aizdevējorganizācija nebūt nav sajūsmā par valdības iecerēm attiecībā uz nākamā gada budžetu. Proti, EK neapmierina idejas par iemaksu samazināšanu otrajā pensiju līmenī, par dividenžu daļas palielināšanu no valsts uzņēmumiem, par budžeta konsolidāciju uz nodokļu celšanas rēķina. Jāatzīst, ka Džudiče nav nosaucis nevienu punktu, kura dēļ viņu varētu nosaukt par šīs valsts kaitnieku un kuram nevarētu piekrist.
Vēl arī jāatgādina, ka līdz pat pirmajai jaunās Dombrovska valdības sēdei tika solīts, ka budžeta konsolidācija vienas trešdaļas apmērā notiks uz nodokļu celšanas, bet divu trešdaļu apmērā - uz izdevumu samazināšanas rēķina. Diemžēl, redzot valdības pieņemtos lēmumus, izskatās, ka viss būs pilnīgi pretēji. Acīm redzami valdība kārtējo reizi vēlas iet vieglāko ceļu. Piemēram, redzot, cik veikli savulaik premjeram Ivaram Godmanim (LPP/LC) izdevās atrast daļu ielāpa budžetam, vienkārši paceļot PVN, pašreizējā valdība gatavojas darīt tieši to pašu. Tas taču ir vienkāršāk, nekā beidzot veikt reālas reformas valsts aparātā, kas varētu izrādīties sāpīgs process dažādiem savu partiju biedriem un atbalstītājiem. Diemžēl šāda politika liecina par īstermiņa domāšanu. Būtībā ar šiem pasākumiem Latvijas valsts samazina savu un līdz ar to arī valstī strādājošo uzņēmēju konkurētspēju.
Jāsaprot, ka arī daļa to uzņēmēju, kas vēl spēj maksāt nodokļus, nopietni aizdomājas - kāpēc gan man vajadzētu būt tam muļķim, kas maksā par sevi un vēl arī par daudziem citiem. Nevajag pārspīlēt un teikt, ka Latvijas bizness teju vai kolektīvi pārcelsies uz pelēko sektoru - daļa no tiem, gribot strādāt godīgi, nemaksājot pārmērīgi lielus nodokļus, vienkārši var izšķirties par savas darbības pārcelšanu. Radīsies jautājums - kurš tad to budžetu pildīs?! Redz, arī apgalvojumi, ka Latviju glābs eksports, var izrādīties mītiski, ņemot vērā, ka nākamgad sava budžeta samazināšanu daudzu miljardu latu apmērā veiks ne viena vien Eiropas un pasaules valsts. Citiem vārdiem sakot, nav skaidrs, uz kā rēķina, turpinot realizēt šādu politiku, valdība gatavojas konsolidēt 2012. gada valsts budžetu. Un, atbilstoši EK paziņojumiem, šīs konsolidācijas apjoms būs mērāms vairākos simtos miljonu latu.