Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksa (DESI) rezultāti liecina, ka digitālo prasmju jomā Latvijas rezultāts ir zemāks par vidējo Eiropas Savienībā.
Aptuveni pusei iedzīvotāju nav digitālo pamatprasmju, un tendence, salīdzinoši ar citām Baltijas valstīm, ir negatīva. Vienlaikus jāņem vērā, ka digitālās prasmes šobrīd ir gandrīz tikpat svarīgas kā elpošana – tās palīdz veidot kontaktus, atrast darbu vai darbiniekus un sasniegt mērķus gan profesionālajā, gan privātajā sfērā. Runājot par šo prasmju pilnveidi, jāuzsver, ka patiesībā nav nekādu šķēršļu, kas mūs kavētu attīstīt digitālās prasmes, un visbūtiskāko virzību attīstībā var sniegt tieši uzņēmēji. Ja darba devēji motivēs darbiniekus attīstīt savas digitālas prasmes, tad konkurētspēju paaugstinās ne tikai darbinieks, bet arī uzņēmums kopumā.
2030. gadā 80% no globālā darbaspēka veidos gabaldarbu ekonomika
Digitālās prasmes sniedz ieguvumus un sekmē konkurētspēju ne tikai biznesa vidē. Tās palīdz taupīt laiku un naudu arī ikdienā – dažādas preces varam iegādāties Amazon vai Ebay, ceļojumus izvēlēties Booking.com u.tml. Darba tirgū tās sekmē konkurētspēju, turklāt, jau tuvākajā nākotnē tās kļūst aizvien būtiskākas. 2022. gadā 40% no globālā darbaspēka veido tieši gabaldarbu ekonomika. Prognozes liecina, ka 2030. gadā šis apjoms sasniegs jau 80%.
Tas nozīmē, ka dažādu nozaru profesionāļi var sniegt savus pakalpojumus vienam vai vairākiem uzņēmumiem no jebkuras vietas pasaulē. Bez digitālajām prasmēm tas nebūtu iespējams. Pat strādājot salīdzinoši vienkāršu darbu kā kurjers tādos uzņēmumos kā Wolt un Bolt, arī ir nepieciešamas pamata digitālās prasmes. Ja pirms desmit gadiem daudzi uz gabaldarbu ekonomiku jeb freelanceriem raudzījās skeptiski, uzsverot darba līguma nozīmi, nepieciešamību strādāt birojā, ievērojot noteiktu darba kultūru, pandēmija spēles noteikumus būtiski mainīja.
MVU svarīgas pamatzināšanas par digitālo mārketingu
Digitālās prasmes palīdz uzlabot arī uzņēmumu konkurētspēju. Pakalpojumus, preces vai zīmolus visbiežāk meklējam google meklētājā vai sociālajos medijos. Ja uzņēmums nespēj nodrošināt sev augstu atrašanās vietu google meklētājā (ieteicams pat pirmajā lapā), tas būtiski zaudē savas priekšrocības, salīdzinājumā ar konkurentiem. Ja lielajiem uzņēmumiem ar plašāku budžetu, šos pakalpojumus var nodrošināt profesionāli uzņēmumi, mazajiem, mikro un vidējiem uzņēmumiem nereti jāizlīdzas pašu spēkiem. Arī gadījumos, ja ir iespēja algot profesionāli, ir nepieciešamas pamatzināšanas par e-komerciju, sociālajiem medijiem un zīmola virzīšanu digitālajos kanālos, lai saprastu un izvērtētu, vai saņemtais ārpakalpojums ir kvalitatīvs?
Labi speciālisti kļūst aizvien dārgāki
Jāpiezīmē, ka, pilnveidojoties tehnoloģijām, arī digitālā mārketinga un e-komercijas pakalpojumi un labi speciālisti kļūst dārgāki. Mazie, mikro un vidējie uzņēmumi ar zemāku apgrozījumu ne vienmēr var atļauties labus speciālistus, tāpēc vēl būtiskāka ir digitālo prasmju pilnveide, lai daudzus no nepieciešamajiem uzdevumiem varētu veikt pašu spēkiem.
Runājot par Latvijas iedzīvotāju un uzņēmumu konkurētspēju digitālo prasmju kontekstā, jāuzsver, ka viss atkarīgs, ar ko salīdzinām? Ja raugāmies uz visām pasaules valstīm kopumā, Latvija atrodas salīdzinoši labās pozīcijās. Savukārt, ja salīdzinām ar mūsu tuvākajiem kaimiņiem – Lietuvu un Igauniju – esam pēdējie visos rādītājos. Mums ir mazākais e-komercijas apjoms un, lai gan pēdējā gadā bijis 40% pieaugums, arī tas bijis lēnāks, nekā Lietuvā.
Maza valsts ar lielām iespējām
Labā ziņa ir tā, ka Latvijai viennozīmīgi ir, kur augt. Esam maza valsts ar lielām iespējām – ātri varam ieviest ikvienu risinājumu. Tas ir viens no iemesliem, kādēļ arī igauņi ir tik veiksmīgi un 98% valsts sektora pakalpojumu jau ir digitalizēti. Salīdzinājumam var minēt Vāciju, kur lielā iedzīvotāju skaita dēļ digitālās transformācijas procesi norisinās daudz lēnāk. Latvijā nav nekādu traucēkļu digitālo prasmju attīstībai, taču pagaidām pietrūkst motivācijas.
Risinājums, manuprāt, slēpjas uzņēmēju rokās – ja uzņēmumi veicinās digitālo prasmju apguvi līdzīgi kā valodu zināšanas, arī darba ņēmējiem būs motivācija tās pilnveidot. Tiklīdz sapratīsim, ka digitālās prasmes ietekmē katra individuālo un uzņēmumu kopējo konkurētspēju starptautiskā līmenī, to pilnveide būtiski paātrināsies. Galvenais, lai tad nebūtu par vēlu, jo jau šobrīd Latvijā aktīvi ienāk ārvalstu jaunuzņēmumi, kuru biznesa procesi ir automatizētāki un efektīvāki, kas būtiski veicina to konkurētspēju salīdzinoši ar vietējiem uzņēmumiem. Mūsdienās gan indivīdu, gan uzņēmumu vienīgā konkurētspējas priekšrocība ir ātrums, kādā mēs spējam mainīties un pielāgoties jaunajam – digitālajam laikmetam.
