Kārtējo reizi ir aktualizējies jautājums par to, vai tikai Latvijas Bankas (LB) prezidents Ilmārs Rimšēvičs nesaņem pārāk lielu atalgojumu — vairākus tūkstošus Ls mēnesī.
Taču šis jautājums ir skatāms no vairākiem rakursiem, jo neba nu viens Rimšēvičs šajā valstī grib dzīvot labāk par visiem pārējiem. Protams, nevar liegt cilvēkam labi pelnīt, taču šajā gadījumā notiekošais nekādi neiet kopā ar vairākiem citiem aspektiem…
Taču šim stāstam ir arī otra puse… Jau kopš brīža, kad tobrīd vēl Ivara Godmaņa (LPP/LC) valdība uzsāka taupības politiku Latvijā, izskanēja runas par LB vadības neadekvāti lielo atalgojumu, bet tā tās arī pieklusa līdz nesenam brīdim. Interesanti, ka publiskai apspriešanai pēdējās dienās ir izvēlēts tieši viens grēkāzis — Rimšēvičs. Un te būtisks jautājums ir par to, kāpēc kādam ir vēlme pakratīt tieši LB skapī sēdošo skeletu.
Savirpinot sazvērestības teorijas, iespējams, likumdošanas maiņa, kad paredzētu, ka ar LB saistītus jautājumus lemj valdība, būtu kādas oranži krāsotas pašreizējās koalīcijas partijas interesēs. Proti, kādas partijas ierindas biedrs ne reizi vien ir izteicies, ka vajadzētu veikt lata devalvāciju, savukārt pašreizējā LB vadība ir tā, kas uzstāj uz nacionālās valūtas stabilitāti. Citiem vārdiem sakot, nebūt nav izslēgts, ka ar daudziem sāpīgā algu jautājuma palīdzību tiek mēģināts pieķerties klāt arī daudziem citiem LB darbības pamatprincipiem. Līdz ar to nav izslēgts, ka izšķiršanās ir starp politiski ietekmējamu LB un tās prezidentu ar nesamērīgi lielu darba samaksu.