Mums vajadzētu koncentrēties nevis uz to, vai būs lata devalvācija, bet gan to, kā tā tiks veikta, šis ir spilgtākais izteikums, kas raksturo kārtējo stāstu par nu jau mūžīgo tēmu Latvijā — iespējamā lata devalvācija.
Tikai šajā gadījumā to vairs nevar nosaukt par pāris iedzīvoties gribošu valūtas spekulantu murgiem — šā teksta autors ir premjera Valda Dombrovska padomnieks, bijušais Zviedrijas Centrālās bankas vadītājs Bengts Deniss. Un tas jau mums visiem liek būt uzmanīgiem. Pirmkārt, šāds paziņojums kaut kā neiet kopā ar mūsu premjera un finanšu ministra Einara Repšes nostāju un rodas loģisks jautājums — kāpēc tad augstākajiem valstsvīriem ir vajadzīgs padomdevējs, kurš ir pilnīgi pretējās domās?! Zīmīgi arī ir tas, ka pēc šā paziņojuma Deniss par attiecīgo tēmu ar plašsaziņas līdzekļiem vairs diez ko nevēlas runāt, ļaujot domāt, ka jau ir paspējis «dabūt pa galvu» no saviem maizes devējiem. Otrkārt, aizdomāšanās vērta ir frāze «kā tā [devalvācija] tiks veikta».
No vienas puses, zināmā mērā var piekrist tiem ekspertiem, kas apgalvo, ka sava veida slēptā, iekšējā devalvācija Latvijā jau zināmu laiku notiek, nepārtraukti samazinot algas un mazinot pasūtījumu apjomu, tādējādi faktiski «izsūcot» naudu no šīs valsts ekonomikas. Tiesa, šis process neskar vienādi visus valsts iedzīvotājus, jo algu samazinājuma līmenis atkarībā no nozares un katra konkrētā uzņēmuma ir dažāds.
No otras puses, minētā padomnieka teiktais kaut kā saskan ar kārtējo starptautisko naudas aizdevēju viesošanos Latvijā, kā arī izskanējušajiem pieļāvumiem, ka naudas neaizdošanas gadījumā varētu sākties runa par devalvāciju. Tāpat atklātu atbalstu devalvācijai ir paudis ekspremjers un Tautas partijas ierindas biedrs, uzņēmējs Andris Šķēle, nepieciešamību par šādu soli domāt ir atzinis tieslietu ministrs Mareks Segliņš, kaut ko par talonu sistēmu gluži nesen aizrunājās Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs… Rodas sajūta, ka vai nu pamazām tiek sagatavota augsne devalvācijai, vai arī dažāda ranga amatpersonas «mētājas» ar bezatbildīgiem izteikumiem. Un vienīgi Repšem nekas cits neatliek kā teju reizi nedēļā taisnoties, ka neko nedevalvēsim, nodokļus nepalielināsim, un vispār — tūlīt aši iekrītam dziļā tumšā bedrē un pēc tam tikpat ātri izraujamies no tās ārā… Vienīgi nekādā veidā netiek norādīts, kā no tās bedres Latvija plāno kaut vai izkārpīties ilgtermiņā.
Jebkurā gadījumā Db nekad nav atbalstījis lata devalvāciju un arī to nedarīs, savukārt zviedru padomi šajā sakarā nav ne plika graša vērti. Jāņem vērā, ka Zviedrija jau vēsturiski ir pieradusi savas ekonomikas problēmas risināt ar nacionālās valūtas vērtības mainīšanu. Taču Latvijas situācija ir citādāka kaut vai tāpēc, ka mums nav tik spēcīgas ražošanas, kāda ir zviedriem. Tādējādi ir skaidrs, ka ar lata devalvācijas palīdzību mēs varam tikai iekrist vēl dziļākā bedrē, uz ļoti ilgu laiku aizmirstot par tādu variantu, kā izlīšana no tās, kā arī vēl daudzus gadus varam pat nedomāt par eiro ieviešanu Latvijā.