Pasaulē ir zināmi daudz lamuvārdi dažādās valodās, no kuriem liela daļa pat ir visai rupji. Laika gaitā (turklāt runa ir par nepilnu gadu) Latvijā ir izveidojies vārds, kurš rupjības ziņā drīz vien, visticamākais, pārspēs visu iespējamo — reforma.
Brīdī, kad savu fiasko sākotnēji piedzīvoja ASV investīciju banka Lehman Brothers, bet mūsu valstij nācās nacionalizēt Parex banku, kļuva skaidrs, ka Latvija bez starptautiskā aizdevuma neiztiks.
Aizdevēji, no kuriem kā nozīmīgākie ir minami Eiropas Komisija (EK) un SVF, arī piekrita mums aizlienēt, taču, kā jau jebkurš kreditors, arī viņi izvirzīja savas prasības, šajā gadījumā — veikt reformas valstī. Uzticoties toreizējā premjera Ivara Godmaņa (LPP/LC) sagatavotajam reformu plānam, daudz netūļājoties, tika veikts pirmais naudas pārskaitījums. Diemžēl pašas reformas tā arī nesekoja: vienai otrai nozarei apgrieza finansējumu, samazināja algas, palielināja nodokļu slogu…
Taču nebija neviena soļa, lai padarītu valsts aparātu efektīvāku, nemaz jau nerunājot par vismaz kaut kādām ekonomikas atveseļošanas iespējām. Tādējādi nav brīnums, ka ar nākamo naudas pārskaitījumu aizdevēji sāka būtiski kavēties. Redz, Latvijas amatpersonas acīmredzot bija iedomājušās, ka SVF un EK strādā panaivi ļautiņi, kas neatšķir reformu veikšanu no kūsājoša darba imitācijas. Redzot, ka naudu var arī nedabūt, Latvijas amatpersonas sāka darboties vēl sparīgāk, griežot nost naudu visiem, kam pagadās, nonākot līdz situācijai, kad, piemēram, dodoties uz valsts ārstniecības iestādi pēc neatliekamās palīdzības, vēl nav garantijas, ka par to neliks maksāt. Reformu realiātē nebija, arī saņemot otro aizdevuma daļu. Savukārt sabiedrība laika gaitā ir nonākusi pie atziņas, ka, izdzirdot jēdzienu «reforma», ir jāsāk pamatīgi baidīties, jo tūlīt pat sekos algas samazināšana, finansējuma apgriešana, nodokļu sloga pieaugums un kā punkts uz «i» — atlaišana no darba.
Toties liela daļa aizdevuma tiek novirzīta bankām, kuras cieš tieši tāpēc, ka valdība veic šīs (ne)reformas. Tādējādi sākotnēji labi iecerēts mērķis: ar reformu palīdzību efektivizēt šo valsti, ir pārvērties par murgu, kura rezultātā liela iedzīvotāju daļa jēdzienu «reforma» pat dzirdēt negrib, kur nu vēl kaut ko tādu piedzīvot. Turklāt paralēli šim lamuvārdam valdībai ir izdevies radīt arī jaunu bubuli — aizdevēji. Proti, mums ir jāveic reformas, lai aizdevēji mums pārskaitītu nākamo naudas daļu.
Tātad cilvēkiem jau pašā pamatā tiek iepotēts — reformas ir jāveic nevis tāpēc, lai atveseļotu valsts ekonomiku, radītu jaunas darba vietas, dotu iespēju cilvēkiem atkal pelnīt un attīstīt tautsaimniecību, bet gan tāpēc, ka kaut kur pasaulē ir zvērīgi ļauni aizdevēji, kas mums neaizdos naudu, ja neturpināsim reformas. Šeit nu ir divi iespējamie scenāriji: vai nu Latvijā beidzot sāksies reformas, vai arī turpināsies bezjēdzīgā līdzekļu apcirpšana un nodokļu sloga palielināšana, tādējādi padarot jēdzienu «reforma» par briesmīgāko vārdu latviešu valodā.