Redzot Pasaules Bankas (PB) kārtējos ieteikumus Latvijai, kā rīkoties ar savām finansēm un kā dzīvot tālāk, jāatzīst, ka jau vismaz pāris gadus šī organizācija nav izdomājusi neko pārsteidzošu.
Būtiskākais jautājums ir par to, vai PB vienkārši neredz tālāk par dažiem saviem ierosinājumiem, vai arī Latvija nekādi nespēj realizēt pasākumus, kas tiešām būtu vērsti uz efektīvu naudas izlietojumu.
Pirmkārt, jāatzīst, ka galvenokārt minētos ieteikumus veido tēzes, par kurām aizdomas bija jau pirms 10. Saeimas vēlēšanām, taču vismaz politiskajiem līderiem bija bail to publiski atzīt. Šeit runa ir par pensiju apcirpšanu vai arī neapliekamā minimuma samazināšanu, kas principā lietas būtību nemaina - viena vai otra pasākuma ieviešanas gadījumā tā naudiņa, ko pensionāri saņems «uz rokas», paliks mazāka. Rezultātā mazāk naudas tiks izmantots arī patēriņam, kas būs kārtējais nepatīkamais efekts valsts tautsaimniecībai kopumā. Otrkārt, jau kuro reizi tiek prasīts veikt reformas izglītības sistēmā un veselības aprūpē. Un šajā kontekstā starptautiskajiem aizdevējiem, šoreiz - PB, jau var piekrist. Proti, minētajās divās jomās, tāpat kā valsts pārvaldē kopumā beidzot ir jāveic reālas reformas. Taču jēdzienu «reformas», kas laika gaitā ir kļuvis jau teju par lamuvārdu, šoreiz gan nevajadzētu pārprast.
Vispirms jāuzsver, ka ar aicinājumu veikt reformas DB neprasa kārtējo reizi samazināt mediķu vai pedagogu algas - tā var panākt tikai to, ka labākie speciālisti aizbrauks mācīt un ārstēt bērnus uz citām valstīm, kur viņu darbs tiek vairāk novērtēts. Nebūs arī līdzēts ar divu vai pat vairāku institūciju mehānisku apvienošanu, tādējādi ietaupot tikai līdzekļus, kas tiek tērēti dažu vadītāju un viņu sekretāru algošanai. Valstij ir jānodrošina efektīva tās pamatfunkciju veikšana, vispirms veicot rūpīgu to auditu. Piemēram, izglītības sistēma Latvijā ir vētījama un reformējama pat bezdarbnieku izglītošanas līmenī. Nav noslēpums, ka daudzi darba meklētāji šāda veida kursus apmeklē vien tāpēc, lai vispār būtu, ko darīt. Tajā pašā laikā specialitātēs, kas tiešām uzņēmumiem ir nepieciešamas, šie cilvēki apmācīti netiek. Rezultāts - no nodokļu maksātāju kabatas nākas maksāt gan par bezdarbnieku apmācību, gan arī par pabalstiem, kas viņiem tiek maksāti arī pēc kursu beigšanas, un tas nav efektīvi.
Neņemot vērā visu minēto, mēs atkal pieredzēsim situāciju, kad departamenti tiek pārdēvēti par nodaļām, priekšsēdētāji par direktoriem, vienas struktūras darbinieki teju automātiski pāriet darbā uz otru utt., bet par pozitīvu ilgtermiņa efektu valstij tā visa rezultātā ir stipri vien grūti runāt. Iepriekšējās pāris valdības to nespēja vai arī negribēja saprast.
Cerams, ka jaunais Ministru kabinets (lai kādas partijas to arī veidotu) spēs realizēt nepieciešamās reformas, turklāt mūsu pašu, nevis PB vai kādu citu aizdevēju dēļ. Vismaz iepriekšējo valdību laikā ministrijās ir trūcis drosmes izšķirties par reālām reformām.