Latvijā ir vairākas jomas, uz kurām publiskajā telpā vairākkārt vērsta uzmanība, norādot uz to nesakārtotību, tomēr vismaz līdz šim faktiski nekas neliecināja par reālu vēlmi kaut ko uzlabot.
Šobrīd izskatās, ka vismaz pāris sfērās, kā mēdz teikt, ledus ir sakustējies. Vispirms jāmin Patērētāju tiesību aizsardzības centra apņemšanās sakārtot tā dēvēto ātro kredītu jautājumu. Proti, gadiem ilgi Latvijā netraucēti strādā dažādas firmas, kas piedāvā iedzīvotājiem teju dažu minūšu laikā izsniegt kredītus – salīdzinoši nelielas summas, neprasot faktiski neko.
Šā biznesa pamatloģika ir ļoti vienkārša – kredītprocenti ir tik augsti, ka tie, kuri paņemto naudu ar visiem procentiem tiešām atdod, patiesībā ir atdevuši aizlienēto, nodrošinājuši aizdevējam peļņu, kā arī norēķinājušies par tiem, kuri neatdod neko. Diemžēl šādu pakalpojumu bieži vien izmanto tikko kā skolas solu pametuši jaunieši, kuriem ir skaidrs, kā naudu aizņemties, bet pārvarā gadījumu nav ne mazāko ideju, kā to atdot. Rezultātā parādus ir spiesti kārtot viņu vecāki, bez pamatsummas un procentiem pie viena maksājot arī kavējuma naudu.
Tādējādi tikai loģiska ir Patērētāju tiesību aizsardzības centra vēlme panākt, ka, izsniedzot ātros kredītus, tomēr būtu jāizvērtē kredītņēmēju spēja tos pārskatamā nākotnē arī atdot. Nu, nav normāli aizdot jebkādu summu cilvēkam, kuram nav pastāvīgu ienākumu. Tiesa gan, jāteic, ka pēdējā laikā arī paši «mazās naudas» aizdevēji ir izrādījuši vēlmi uzlabot savu darbību, un tādējādi piedaloties šā tirgus sakārtošanā.
Tāpat jāmin nupat izstrādātais likumprojekts, kas skar šķīrējtiesu darbu Latvijā. Investori jau ilgstoši ir norādījuši, ka šķīrējtiesu darbība mūsu valstī ir pārāk sadrumstalota, nereti tās tiek dibinātas vienam konkrētam darījumam, darbojas vienas konkrētas puses interesēs, un daudziem, it īpaši ārvalstu uzņēmējiem, šī sistēma ir nesaprotama. Tāpēc nav nepareiza iecere prasīt, lai šķīrējtiesas atbilstu noteiktiem standartiem un tiktu uzskatītas par pietiekami respektablām. Iespējams, plānotā prasība, ka šķīrējtiesas varēs organizēt vien tad, ja tās veidos vismaz 10 uzņēmumi, kuru kopējais apgrozījums būs ne mazāk kā 50 miljoni latu, ir pārāk šerpa. Proti, ir viena otra šķīrējtiesa, kam tikai nedaudz pietrūkst līdz šim līmenim, turklāt vismaz šodien minētajām prasībām pilnībā atbilst vien divas šķīrējtiesas. Tomēr jāteic, ka, piemēram, arī komercbankām ir noteikts minimālais pamatkapitāla apjoms, un nevar būt tā, ka vienai vai otrai bankai tas būtu kaut vai par santīmu mazāks. Turklāt jāņem vērā, ka, lai gan, kā minēts, plānotajām prasībām atbilst vien pāris no pašreizējām šķīrējtiesām, tās pārstāv abas lielākās uzņēmēju organizācijas valstī. Un arī prasību šķīrējtiesnešiem faktiski nokārtot speciālu eksāmenu, lai varētu veikt šo darbu, nekādi nevarētu uzskatīt par pārspīlētu. Galvenais šajā gadījumā ir nodrošināt, lai šķīrējtiesu darbs Latvijā būtu caurskatāms, kvalitatīvs un objektīvs.