Foto: MyAvis

Dinamiska un piepildīta dzīve mūsdienu apstākļos nav iedomājama bez uzticama auto. Kaut arī tradicionālais līzings joprojām ir populāra izvēle auto iegādei, pilna servisa līzingsmūsdienu svārstīgajos finanšu apstākļos var būt krietni vien izdevīgāka izvēle. Turpinājumā par to, kādi ir tā plusi.

AVIS pilna servisa līzings – atšķirības no ierastā līzinga

Kvalitatīvas un mūsdienīgas automašīnas cena nav zema, tāpēc ierasta izvēle ir automašīnu līzings – auto izpirkšana noteiktā laika posmā, ik mēnesi maksājot līzinga maksājumu, kā arī procentus. Līzinga perioda laikā tiek segta pilna automašīnas vērtība, pēc tā beigām klients kļūst par pilntiesīgu auto īpašnieku.

Latvijā, atšķirīgi no citur pasaulē izplatītās tendences, gan uzņēmumi, gan privātpersonas parasti iegādājas automašīnu ar līzingu bankā, taču pastāv vienkāršāka un ērtāka alternatīva bez pirmās iemaksas – pilna servisa noma. Kas tā ir un kā automašīnas noma var būt labāka par līzingu, to skaidro Rentest SIA, kas vairāk nekā 10 gadus piedāvā transportlīdzekļu pilna servisa nomu, reģionālais vadītājs Ardo Voll un Rentest Grupp (20 darbības gadu) vadītājs Andrus Valma.

Lielākais ieguvums, ko sniedz pilna servisa noma, ir laika un izdevumu ietaupījums, kā arī cenu pieauguma un neparedzētu apstākļu radīto risku vadība. „Uzņēmumi, tādi kā mēs, kuri ir specializējušies pilna servisa nomā, atbrīvo klientu no riska, fiksējot pilna servisa nomas maksājumus visā periodā,” paskaidro Andrus Valma.

Uzņēmuma laika patēriņš, kas saistīts ar vienu transportlīdzekli, ir aptuveni 20–25 darba stundas gadā

Uzņēmums bieži vien iegādājas transportlīdzekļus līzingā un nozīmē darbinieku, kura uzdevums ir sekot autoparka tehniskās apkopes termiņiem, iegādāties riepas, rezervēt riepu nomaiņas, tehniskās apskates un apkopes laikus. Pilna servisa nomas gadījumā visu klienta autoparka uzturēšanas uzraudzību veic pats nomas piedāvātājs, iegādājas riepas, uzglabā tās, vienojas par tehnisko apkopi, tehnisko apskati un rezervē riepu maiņas laikus. Rentest servisa ietvaros var paši nogādāt automašīnu uz riepu nomaiņu vai tehnisko apkopi, uz to laiku nododot klienta rīcībā maiņas automašīnu. Šo pakalpojumu var izvēlēties kā vienreizēju vai arī kā pastāvīgu papildpakalpojumu. Tā klients ietaupa savu vērtīgo laiku un var veltīt lielāku uzmanību savam pamatdarbam.

Lielākais izaicinājums nozarei šobrīd ir pieaugušās enerģijas projektu izmaksas un kapitāla lielā cena, tādēļ daudzu projektu īstenošana ir aizkavējusies un daži pat ir atcelti, jo vairs nav ekonomiski izdevīgi, intervijā sacīja Eiropas energouzņēmumu asociācijas "Eurelectric" ģenerālsekretārs Kristians Rubijs.

Viņš norādīja, ka šī situācija ne tikai palēnina darbu tur, kur vajadzētu to paātrināt, bet arī rada spiedienu uz elektrības cenām nākotnē, jo projektu izmaksas galu galā nonāks pie patērētājiem.

"Pašlaik mēs no laikmeta, kad tīra enerģija bija ārkārtīgi lēta un kad kapitāls bija gandrīz par brīvu, esam nonākuši laikā, kad vairāki faktori ir palielinājuši tīras enerģijas projektu izmaksas. Tas attiecas uz transporta izmaksām, izejvielu, tērauda izmaksām, ir redzams pusvadītāju, elektronisko iekārtu trūkums. Visi šie faktori ir paaugstinājuši tīras enerģijas ražošanas izmaksas," uzsvēra "Eurelectric" ģenerālsekretārs.

Tāpat Rubijs atzīmēja, ka papildus tam ir palielinājušās kapitāla izmaksas. Līdz ar to iepriekšējā laikmetā ieviestie konkursu un izsoļu modeļi vairs nedarbojas, un projektu īstenotāji nevar pamatot iepriekš izveidoto biznesa modeļu dzīvotspēju saviem akcionāriem vai investoriem.

Alus darītava «Valmiermuižas alus» radījusi atkārtoti lietojamu plastmasas glāzi, kas ieņem Valmiermuižas klasiskās glāzes formu, sociālajā tīklā Facebook informē «Valmiermuižas alus darītava».

Daudzkārt lietojamā plastmasas glāze ir videi draudzīga glāze, jo aizvieto un tādējādi samazina vienreizējās plastmasas glāžu apjomu. Pirmās depozītglāzes būs pieejamas no 15.jūnija.

«Depozītglāzes radījām rūpēs par vidi, kas Valmiermuižā mums vienmēr bijis svarīgi. Esam radījuši īpašā dizaina Valmiermuižas klasisko alus glāzi, no kuras piedāvājam baudīt mūsu brūvējumus restorānos, tādējādi nodrošinot vispilnīgāko garšas un aromāta buķeti. To nodrošināt brīvdabas pasākumos bija izaicinājums, tamdēļ arī depozītglāze tika radīta tādā pat dizainā kā Valmiermuižas klasiskā tulpes formas glāze,» stāsta Valmiermuižas alus saimnieks Aigars Ruņģis.

Depozītglāzes būs pieejamas visos brīvdabas pasākumos Valmiermuižā, kā arī mūsu izbraukuma pasākumos, kur citkārt tika izmantotas vienreizējās lietošanas plastmasas glāzes. Pats nosaukums vēsta, ka lai pasākuma laikā varētu alu baudīt no šīs glāzes, būs jāiemaksā depozīts. «Tas tādēļ, lai alus baudītājs glāzi tiešām atgrieztu, nevis tā nonāktu atkritumos. Depozīts nebūs liels, vien 3 eiro, kurus, viesim dodoties prom, atgriezīsim,» skaidro A.Ruņģis.

Pandēmijai apstādinot daudzus procesus, arvien skaidrāks kļūst tas, ka notiekošajam būs graujoša ietekme uz pasaules ietekmīgākajām (un ne tikai) tautsaimniecībām. Tiesa gan, neskatoties uz arvien drūmāku ekonomikas datu plūsmu, kopš marta otrās daļas strauji turpina atveseļoties cenas lielākajos pasaules akciju tirgos.

Akciju tirgum vērtspapīru novērtējumos nākotni patīk ietvert ļoti laicīgi. Tādējādi, ja skatās uz to, par ko šobrīd gatava balsot nauda, tad tas jau varētu būt potenciālais ekonomikas atveseļošanās process.

Kopš sava marta beigu daļas zemākā punkta ASV akciju tirgus "Standard & Poor" 500" indeksa vērtība līdz šīs nedēļas sākumam bija palielinājusies jau par 26,5%! Tas nozīmē, ka ASV akciju kritums kopš februāra rekorda ir 16% apmērā. Savukārt kopš gada sākuma ASV akcijas kļuvušas vien par 11% lētākas. Kopumā tas nebūt nav maz, lai gan patiesībā – arī nekas ļoti briesmīgs. Līdzīga cenu dinamika, lai gan nedaudz bēdīgāka, vērojama arī Eiropā. Piemēram, Vācijas akciju tirgus DAX indeksa vērtība kopš marta izpārdošanas dziļākā punkta palēkusies jau aptuveni par ceturto daļu. Kopš februāra virsotnēm gan šī indikatora vērtība joprojām sarukusi par 23,7%.

Finanšu tirgos naudas ir pietiekami, trūkst ambīciju paraudzīties aiz Latvijas robežām un zināšanu - tāds ir bankas, biržas un uzņēmēju pārstāvju trīspusējas diskusijas galvenais secinājums. Sarunā piedalījās biržas NASDAQ Riga vadītāja Daiga Auziņa-Melalksne, Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents un SIA Karavela valdes loceklis Andris Bite, kā arī Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Kādas ir Latvijas uzņēmēju ambīcijas? Vai pašreizējo laiku var dēvēt par krīzi, kad jādomā par iespēju ne tikai iegādāties iekārtas vai būvēt jaunu cehu, bet arī par apvienošanos, pārņemšanu, ārvalstu tirgiem?

Andris Bite: Pirmkārt pateikšu tā, ka nekādas krīzes jau vēl nav. Ir neliela pabremzēšanās tai ballei, kas turpinājās divus gadus. Balle nebija slikta ražojošajai un eksportējošai sfērai. Protams, ir izņēmumi – tūrisms un viesmīlība. Tomēr jāteic, ka šobrīd notiek atgriešanās normālā stāvoklī. Jā, sākumā ir neliels kritiens, bet nedomāju, ka tas būs uz ilgu laiku.

Par uzņēmību un ambīcijām plašā spektrā runājot, ir jāsaka, ka ir vāji, tā patiešām vāji. Tas vēl būs maigi teikts. Manuprāt, ilgstoša biznesa vides nekopšana ir veidojusi aplamu uztveri sabiedrībā, tādēļ arī uzņēmēji realitāti redz slikti, visbeidzot, apejot apli, – arī no valsts puses uztvere ir aplama. Kopumā, runājot lauksaimniecības terminos, esam ieguvuši noplicinātu augsni, kurā nekas īsti negrib augt. Pārfrāzējot līdzību, ir maz tādu uzņēmēju, kuriem ir ambīcijas iet ārpus valsts, darboties plašāk, atņemt kādam tirgus, izveidot jaunus tirgus sev. Šī proporcija pret iedzīvotāju skaitu - aktīvie uzņēmēji pret kopskaitu - ir ļoti neliela. Kādēļ? Jau vēsturiski uzņēmējs nav mīlētākais pasažieris šajā kuģī – Latvija.

Lai gan pirmā atbilde, kas nāk prātā daudziem, ir: «Ak, Dievs, protams, nē!»–, tomēr tas ir miljons dolāru vērts jautājums

Katrā valstī, katrā nozarē un katrā uzņēmumā ir savas alkohola lietošanas tradīcijas. Turklāt tās ir mainījušās līdzi laikam. Piemēram, ASV pagājušā gadsimta 70. un 80. gados birojos, īpaši radošajās aģentūrās un žurnālu redakcijās, alkohola lietošana darba vietā, tāpat kā smēķēšana pie darba galda, bija izplatīta. Būsim godīgi, pirms pāris desmitgadēm dzeršana darbā bija bieža parādība arī Latvijas radošajās un ne tik radošajās aprindās. Mūsdienās tas ir sastopams krietni retāk.

Alkoholisko dzērienu eksperts Jānis Kaļķis uzsver, ka mūsdienās Latvijā pret alkohola lietošanu darba vietā, pat sarunās ar biznesa partneriem, attieksme ir ļoti rezervēta. Vairāki aptaujātie lielo uzņēmumu vadītāji noliedza, ka viņiem kabinetos būtu apslēpts bārs ar alkoholiskajiem dzērieniem. Parastā dominējošā atbilde bija: sarunās ar lielajiem klientiem vai biznesa partneriem alkohols tiek lietots, izejot pusdienās vai vakariņās, taču ne kabinetā.

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

Ceturtdien, 28.septembrī, autodīleris Karlo Motors oficiāli atklāja Citroën autosalonu Mežciemā, Biķernieku ielā 120, tādā veidā paziņojot par turpmāko biznesa attīstības virzienu – automašīnu multibrendu tirdzniecību, akcentu liekot tieši uz Francijas automašīnu modeļiem. Autosalona rebrendingā un remontā ieguldīti aptuveni 200 tūkstoši eiro.

«Mēs sākām strādāt jau augusta beigās, un patlaban autosalonā ir pārstāvēti visi Citroën markas modeļi, tostarp, komerctransports, un mēs piedāvājam arī pilna servisa apkalpošanu Citroën automašīnām,» DB pastāstīja Karlo Motors valdes locekle Solvita Koemeca.

Ar laiku, kad salonā atgriezīsies līzingā ņemtās automašīnas, tajā tiks piedāvāti arī mazlietoti Citroën modeļi. Salonā tiks veikta arī pilna Škoda markas automašīnu servisa apkalpošana.

Karlo Motors pieder arī autosalons Kleistu ielā, kura platība ir 25 tūkstoši m2, un tajā tiek pārdotas Škoda markas automašīnas. Tiesa gan, 1. oktobrī beidzas līgums par Škoda pārdošanu Latvijā, tādēļ dīleris nolēmis pārorientēt darbību uz citu automašīnu tirdzniecību. Servisa apkalpošana gan Škoda, gan Volkswagen marka automašīnām Kleistu ielā aizvien tiks piedāvāta, tāpat arī remonta un krāsošanas pakalpojumi kravas automašīnām.

Pasaules čempionāts rallijā nav iedomājams bez pilnpiedziņas automašīnām. Turklāt arī ikdienas gaitās tā vairs nav greznība – pārvietojoties pa apledojušu segumu, mežu vai dubļainiem lauku ceļiem, pilnpiedziņa ļauj noturēties uz ceļa, neiestrēgt un sasniegt nepieciešamo mērķi. Tomēr šis raksts nebūs par auto industriju – pilnpiedziņu izmantojām kā salīdzinājumu pilnai parādu piedziņai. Kādas līdzības ir starp šiem risinājumiem un kādos gadījumos parādu piedziņa var palīdzēt biznesa atbalstam, noskaidrojiet šajā rakstā!

Primārais mērķis – cīnīties ar cēloņiem, nevis sekām

Kā liecina 2019. gadā veiktā SKDS pētījumu centra aptauja, teju trešā daļa Latvijas iedzīvotāju (32%) vismaz reizi ir aizdevuši ievērojamu naudas summu, kas netika laicīgi atgūta. Līdz ar to varam secināt, ka konkrētā problēma, proti, parādu atgūšana, skar ne tikai uzņēmējus, bet arī lielu daļu pārējās sabiedrības. Šajā rakstā galveno fokusu virzīsim uz parādu piedziņu tieši uzņēmumiem.

Ierasta izvēle gadījumā, kad parādnieks jeb debitors naudu atdot nespēj (vai negrib), ir censties to atgūt, izmantojot tiesas palīdzību. Taču tā pēc būtības ir cīņa ar sekām, un arī rezultāts visai bieži nav iepriecinošs, turklāt tiesas process mēdz izvērsties laikietilpīgs un arī dārgs. Lai netiktu zaudēti gan līdzekļi, gan laiks, pareizākais risinājums būtu izmantot pilnu parādu piedziņu. To diktē arī pēdējā desmitgadē novērojamais attīstības temps un biznesa modeļi – lai uzņēmējdarbība neapstātos pie pirmajām grūtībām, ir svarīgi iespējamos riskus izplānot un paredzēt jau pirms biznesa uzsākšanas. Šeit jau atkal varam runāt analoģijās ar auto pasauli, proti, paļaušanās uz parāda piedzīšanu tiesā ir tas pats, kas iegādāties jaunu auto, taču neaprīkot to ar modernākajām drošības iekārtām un neatlicināt līdzekļus KASKO polisei, cerot, ka zādzības vai bojājumu gadījumā palīdzēs policija un tiesa. Bet – kas tad īsti ir pilna parādu piedziņa, un kāds ir tās pamatprincips?

Pasaules biržu indeksi trešdien pieauga, valdot optimismam par ASV-Ķīnas tirdzniecības sarunām, savukārt britu mārciņas kurss pret ASV dolāru palielinājās pēc cerībām, ka tiks novērsts bezvienošanās «Breksits».

Tirgus vērotāji atzīmēja augošās cerības, ka Vašingtona un Pekina ir tuvu tirdzniecības vienošanās noslēgšanai, kas novērstu muitas tarifu paaugstināšanu.

Analītiķi norādīja uz laikraksta «The Financial Times» ziņu, ka ASV un Ķīna ir atrisinājušas lielāko daļu jautājumu un ka tirdzniecības sarunas, kas atsākas trešdien Vašingtonā, var būt «potenciāli vissvarīgākās».

«Ir skaidrs, ka akciju tirgus turpina skatīties uz šīm sarunām ar »glāze ir pa pusei pilna« mentalitāti,» sacīja Briefing.com analītiķis Patriks O'Hērs.

Vadošajās Āzijas biržās akciju cenas pieauga par vairāk nekā 1%, un solīds kāpums bija arī Frankfurtes un Parīzes biržās.

Londonas biržā un Volstrītā akciju cenu pieaugums bija pieticīgāks. Volstrītu ietekmēja tas, ka darbvietu skaitam ASV privātajā sektorā martā bija mazāks kāpums par prognozēto.

Ārzemju ceļojums pēc šogad piedzīvotās globālās pandēmijas šķita maz ticama iespēja, kas tomēr piepildījās īstajā brīdī. Esmu atgriezusies un vesela, piedzīvojuma izjūtas noķēru, taču atmiņā spēcīgi guļ sajūta, kad visu dienu esi pavadījis ar masku uz sejas.

Vasaru biju gatavojusies pavadīt, apceļojot Latviju, tieši tā, kā to aicināja darīt vietējie uzņēmēji un politiķi. Tomēr, savstarpējām robežām lielākajai daļai Eiropas Savienības valstu vidū atveroties, šie plāni mainījās, un 1.jūlijā es devos nedēļu garā ceļojumā uz Austriju. Ceļojuma mērķis bija ģimenes atkalredzēšanās.

Prieks par ceļojumu sākās līdz ar avio biļešu iegādi. Diemžēl smieklīga pārpratuma dēļ rezervējām lidojumu nepareizajos datumos. Pēc zvana "airBaltic" tika saņemta tūlītēja, laipna atbilde, ka ne par ko nav jāuztraucas. Pēc tam lidojuma datums tika mainīts dažu minūšu laikā. Arī biļešu cenas vasaras vidū labākas būt nevarēja - 108 eiro turp un atpakaļ.

Tas, ka nepietiek naudas pedagogu atalgojuma palielināšanai, jo pašvaldības nav veikušas skolu tīkla optimizāciju iecerētajā apjomā, ir kārtējais apliecinājums tam, ka ar reģionālo politiku mūsu valstī nevedas. Ir pārāk daudzas mazas ķeizaristes ar saviem mazajiem ķeizariem, kuru pastāvēšanai nav ekonomisku priekšnosacījumu, bet tos uz priekšu dzen milzīgs pašsaglabāšanās instinkts.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards LTV pirms pāris dienām atgādināja, ka pēdējā novadu reforma paredzēja, ka novadā nav mazāk par 4000 iedzīvotājiem. Pašlaik gan šo kritēriju neizpilda 50 pašvaldības, kas ir 42% no visām pašvaldībām. Un, ziniet, neviens neklapē ne ar ausi, un ir politiķi, kas paziņojuši, ka “ar varu” situāciju mainīt izdosies tikai pār viņu līķi. Acīmredzot kādam mūsu valstī ir izdevīgi, ka pastāv šādas mazās ķeizaristes.

Kā aizstāvības arguments tiek piesaukts tas, ka ir daži (!) mazie novadi, kas ir spēcīgi un pašpietiekami. Taču nav saprotams, kādēļ šie novadi tomēr nevarētu apvienoties ar citiem, izpildot noteikto kritēriju par iedzīvotāju skaitu. Jo lielāka sadrumstalotība, jo grūtāka pārvaldība. Tas šķiet pašsaprotami, taču tikai ne politiķiem. Vairākās mazās teritorijās ir risks par funkciju dublēšanos un nelietderīgu naudas izšķērdēšanu (divas pustukšas vidusskolas 50 km attālumā), tāpat mazākai teritorijai bieži pietrūkst kapacitātes finansējuma piesaistei, nemaz nerunājot par to, ka lielākā teritorijā ar vienotu pārvaldību ir vieglāk saprātīgi organizēt vietējos transporta pārvadājumus. Tad arī atkristu “ņemšanās” par to, kādas iestādes apvienot, kādas nē, kā sadalīt un pārdalīt finansējumu utt.

Trešajā ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 1280 eiro, un, salīdzinot ar 2020.gada trešo ceturksni, mēneša vidējā alga palielinājās par 121 eiro jeb 10,4%, bet samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas - par 4,4% no 8,09 līdz 8,44 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

2021.gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar otro ceturksni mēneša vidējā bruto darba samaksa pieauga par 3,4%, savukārt stundas samaksa samazinājās par 1,6%.

Vidējā neto darba samaksa (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus) bija 940 eiro jeb 73,4% no bruto algas. Gada laikā tā pieauga par 10,3%. Neto darba samaksas reālais pieaugums, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu, bija 6,3%.

Bruto darba samaksas mediāna par pilnas slodzes darbu 2021.gada trešajā ceturksnī bija 1003 eiro. Salīdzinot ar 2020.gada trešo ceturksni (917 eiro), tā pieauga par 9,3%. Darba samaksas mediāna pēc darba nodokļu nomaksas (neto) šī gada trešajā ceturksnī bija 749 eiro, un gada laikā tā pieauga par 8,1%.

Automašīnai uzņēmumā ir nozīmīga loma – ar to ne tikai ātri un ērti var nokļūt vajadzīgajā vietā un produktīvi veikt darba pienākumus, bet arī sekmēt uzņēmuma izaugsmi un attīstību. Taču nav noslēpums, ka jaunu transportlīdzekļu iegāde un uzturēšana paredz apjomīgu finansiālo ieguldījumu.

Raksta turpinājumā noskaidro, ko ņemt vērā, lemjot par jaunas vai lietotas mašīnas iegādi, un kādos gadījumos pilna servisa līzings ir optimālākais risinājums!

Faktori, kas palīdzēs izdarīt pareizo izvēli

Domājot par transportlīdzekļa iegādi uzņēmuma vajadzībām, aktuāls var būt jautājums par to, kādu auto izvēlēties – pilnīgi jaunu no salona vai tomēr lietotu. Lūk, daži no faktoriem, ko ņemt vērā vēl pirms gala lēmuma pieņemšanas.

Budžets

Uzņēmuma finanses ir viens no svarīgākajiem rādītājiem, arī plānojot automašīnas iegādi. Jārēķinās, ka pilnīgi jaunu mašīnu iegāde var sastādīt visai iespaidīgas izmaksas, īpaši tad, ja ir plānots izveidot vai atjaunot veselu autoparku, tāpēc gadījumā, ja budžets ir ierobežots, finansiāli gudrāks lēmums ir lietoti spēkrati.

Mūsdienās priekšlīguma slēgšana ir visai izplatīta parādība. Kā piemēru var minēt dzīvokļa pirkuma priekšlīguma parakstīšanu pirms daudzdzīvokļu mājas uzbūvēšanas, nomas priekšlīgumu, kad komersants vēlas rezervēt tiesības lietot telpas vēl neuzceltajā biroju ēkā, priekšlīgumu, ar kuru puses grib rakstiski nostiprināt panākto vienošanos par topošā kapitāla daļu pirkuma būtiskiem noteikumiem un atrunāt iepriekš veicamās sagatavošanās darbības.

Runājot ar klientiem par priekšlīgumu, daudzos gadījumos atklājas, ka viņiem ir nepareiza izpratne par šī darījuma būtību un tā radītām tiesiskām sekām. Bieži vien cilvēki kļūdaini uzskata, ka priekšlīgumam nav tāds pats saistošs spēks kā citiem darījumiem (piemēram, pirkumam vai nomai), proti, puse var atteikties no priekšlīguma izpildes (t.i., tajā norādītā līguma noslēgšanas) un vainīgajai pusei būs vienīgi jāatlīdzina ar priekšlīguma sagatavošanu saistītie izdevumi (piemēram, jurista, finanšu konsultanta vai tulka pakalpojumi). Tātad otra puse nevarēs prasīt priekšlīguma piespiedu izpildi un pilnu savu zaudējumu atlīdzināšanu (ieskaitot atrauto peļņu). Jāsaka, ka šādam aplamam viedoklim vēl pirms nesena laika bija zināms pamats, jo tas atbilda juridiskajā literatūrā izteiktajām atziņām un pat dažiem Augstākās tiesas spriedumiem.

Pēdējo gadu laikā komersanti aizvien biežāk ir spiesti saskarties ar objektīvām, ārpus viņu ietekmes sfēras pastāvošām grūtībām izpildīt no noslēgtajiem līgumiem izrietošās saistības. Šāda problēma, jo īpaši bija un ir vērojama būvniecības nozarē.

COVID-19 pandēmijas laikā 2020. gadā bija novērojams “piegādes ķēdes pārtraukums”, kas izraisīja augstu pieprasījumu gan pēc ikdienišķām precēm, gan būvmateriāliem, tādējādi radot cenu kāpumu. Tas būvnieku starpā raisīja diskusijas par nepieciešamību jau noslēgtajos līgumos ietvert cenu indeksācijas risinājumus. Risinājumi tika meklēti neskatoties uz to, ka šie līgumi bija noslēgti vēl pirms straujā būvmateriālu cenu kāpuma un tajos nebija pielīgta iespēja mainīt līguma cenu.

Šobrīd nepieciešamība izdarīt izmaiņas jau noslēgtos līgumos kļūst vēl aktuālāka. Ukrainā notiekošās karadarbības rezultātā rietumu valstis ir ieviesušas dažādas sankcijas pret Krieviju, Baltkrieviju, kā arī pret virkni juridisku un fizisku personu. Šo izmaiņu rezultātā visā Eiropā un ne tikai atkal ir redzams būtisks cenu pieaugums un pat atsevišķu būvmateriālu iztrūkums.

Aizvadītajā gadā visās Baltijas valstu galvaspilsētās mājokļi ir kļuvuši pieejamāki, liecina Swedbank Baltijas Mājokļu pieejamības indeksa dati. Vispieejamākās dzīvesvietas 2018. gadā Baltijas valstīs bijušas Rīgā, kam sekojusi Tallina un Viļņa.

Līdz ar ienākumu pieaugumu un mājokļu pieejamības uzlabošanos pērn par 2 procentpunktiem audzis to Latvijas iedzīvotāju skaits, kuri vēlas tuvākajos divos gados iegādāties jaunu mitekli.

Lai gan visās Baltijas valstīs pērnais gads iezīmējis kāpumu mājokļu pieejamībā, Rīgā tas noticis visstraujāk. «Pieejamības uzlabojumu Rīgā pērn noteica vidējās neto algas izaugsme, kas pārsniedza vidējās dzīvokļu darījuma cenas kāpumu. Savu artavu deva arī neliels kredītu procentu likmju samazinājums. Dzīvokļu cenu kāpums bija mērens, vidējai cenai augot visos lielākajos segmentos. To noteica augošās būvniecības izmaksas jauniem dzīvokļiem, kā arī stabilais pieprasījums. Aktivitāte dzīvokļu tirgū pērn bija praktiski nemainīga, salīdzinot ar gadu iepriekš,» skaidro Swedbank ekonomiste Linda Vildava.

Biedrība Baltijas asociācija – transports un loģistika (BATL) atzinīgi vērtē ministru prezidenta Māra Kučinska Rīta Panorāmā pausto, ka Latvijai ir konkrēts ilgtermiņa piedāvājums tranzīta kravu plūsmai caur Latviju, kā arī to, ka Ķīnas pusei iesniegti tarifi un skaitļi. Tomēr vienlaikus asociācijas vadītāja Inga Antāne pauž neizpratni, ka ar premjera minēto piedāvājumu, tai skaitā tarifiem, nav iepazīstināta tranzīta nozare, kura neskaitāmas reizes aicinājusi kopīgi izstrādāt vienoto piedāvājumu Ķīnai un citām sadarbības valstīm.

Reaģējot uz Māra Kučinska teikto, BATL ministru prezidentam nosūtījusi vēstuli, kurā valdības vadītājs aicināts nekavējoties iepazīstināt asociāciju ar šo piedāvājumu un Ķīnas pusei iesniegtajiem tarifiem.

Ņemot vērā, ka šobrīd Ķīnas uzņēmēji aktīvi izrāda interesi par sadarbību ar Ventspils ostā strādājošajiem uzņēmējiem, premjera minētais ilgtermiņa piedāvājums, tāpat arī Ķīnas pusei nodotais tarifu piedāvājums, tranzīta nozarei ir īpaši aktuāls.

Tā kā nozare jau ilgstošā laika periodā piedzīvo ļoti ievērojamu kravu kritumu, turklāt šī tendence arvien pieaug, vienota, konkurētspējīga un šodienas tirgus pieprasījumam atbilstoša tranzīta koridora piedāvājuma izstrāde, tajā skaitā arī konstruktīvs dialogs ar nozarē strādājošiem uzņēmējiem, Latvijai ir vitāla nepieciešamība, uzsver BATL prezidente I. Antāne.

Nesen notikušajā ANO Klimata pārmaiņu konferencē (COP26) Glāzgovā pasaules līderi turpināja sarunas par klimata mērķu sasniegšanu, jo tikai kopdarbojoties iespējams ierobežot globālo sasilšanu.

Eiropas Savienības (ES) mērķis ir 30 gados, līdz 2050. gadam, samazināt neto emisijas līdz nullei, sasniedzot klimata neitralitāti. Vērtējot COP26 konferences iznākumu, jāsaka, ka ir panākts progress, bet darbs jāturpina — glāze ir puspilna. Pārliecība par klimata neitralitātes mērķu sasniegšanu joprojām ir dzīva, un mērķi ir izpildāmi. Lai to izdarītu, jāiesaistās it visiem, katram savā līmenī — valstīm, pilsētām, uzņēmumiem un cilvēkiem.

Skaidrs, ka pat 2050. gadā joprojām tiks radītas jaunas oglekļa emisijas. Taču jau šobrīd ir pieejamas tehnoloģijas un nākotnē attīstīsies risinājumi, kas emisijas palīdzēs piesaistīt un noglabāt. Piemēram, lauksaimniecībai un mežsaimniecībai ir liels emisiju piesaistes potenciāls. Lielākā daļa Latvijas pilsētu saprot savus izaicinājumus un ir apzinājušas problēmas emisiju jomā. Piemēram, Rīgas izaicinājums ir ēku siltināšana un transports. Savukārt Liepāja ēku siltināšanā ir pirmrindnieks, līdzīgi kā Valmiera un Ventspils. Šobrīd daudzas Latvijas pilsētas un jaunizveidotie novadi izstrādā savas klimata, enerģētikas un ilgtspējīgas attīstības stratēģijas, iezīmē savu ceļu uz klimata neitralitāti.

Investīciju holdinga uzņēmums Summus Capital, kas pirms pāris gadiem nopirka tirdzniecības centru Riga Plaza, plāno savu otro obligāciju laidienu, cerot piesaistīt 15 miljonus eiro. Par Igaunijas ģimenes uzņēmuma attīstību līdz biržas emitentam, izaicinājumiem un plāniem sākt darbību Polijā Dienas Biznesam stāstīja Summus Capital valdes loceklis Hanness Pihls (Hannes Pihl).

Pastāstiet īsumā par uzņēmuma pirmsākumiem un ideju, kā arī attīstību līdz 2021. gadam, kad uzņēmums parādījās biržā ar pirmo obligāciju laidienu. Kad nolēmāt kļūt par Baltijas mēroga spēlētāju, un kādi bija galvenie argumenti?

Summus Capital savu darbību uzsāka 2013. gadā kā neliels ģimenes uzņēmums. Mums bija plāns veikt atsevišķas investīcijas Igaunijā, jo saskatījām iespēju sasniegt pievilcīgu investīciju atdevi. Uzņēmums savu pirmo ieguldījumu Igaunijā veica 2014. gadā. Vietējie labi zina, ka vienīgā modernā ēka Tallinas vecpilsētā ir universālveikals De La Gardie. Lindex tur bija un joprojām ir galvenais īrnieks. Tur viss sākās. Jāteic, ka lēmums pirkt toreiz bija pat nedaudz emocionāls, jo mums patika ēkas unikalitāte, lai arī ilgtermiņā redzējām ierobežotu piedāvājumu. 2015. gadā Igaunijā veicām vēl divas lielas iegādes, tostarp nopirkām tirdzniecības centru Auriga. Pēc šīm iegādēm sapratām, ka investīciju izvēle Igaunijā ir ierobežota un ir jāskatās tālāk. Jau 2015. gadā veicām pirmo pirkumu Lietuvā. Mēs iegādājāmies Nordika mazumtirdzniecības parku Viļņā, netālu no IKEA. Turpmāk regulāri darījumi sekoja katru gadu. 2017. gadā ienācām jaunā nekustamā īpašuma segmentā, iegādājoties medicīnas ēku. Stāsts ir ne tikai par medicīnas uzņēmumu birojiem, bet arī par klientu apkalpošanu un veselības pakalpojumiem. Pirkums bija izdevīgs, jo atrašanās vieta nebija centrālais noteikums un citiem bija maza tirgus izpratne par nozari, t.i., šāda biznesa ilgtspēju šaurā sektorā. Šo portfeļa segmentu paplašinājām ar vēl vienu iegādi 2019. gadā. Šodien varu teikt, ka pieprasījums pēc šādām ēkām ir liels – mums ir vismaz pāris piedāvājumu gadā pārdot šāda veida ēkas, kas pielāgotas medicīnas nozarei. Tajā pašā laika posmā mēs Viļņā iegādājāmies arī divas A klases biroju ēkas lieliskā vietā. Ēkas ir pazīstamas kā Park Town, un tās joprojām ir mūsu vadošās investīcijas šajā nozarē.

Sixt konsolidētais apgrozījums Baltijā 2017. gadā sasniedza 21,1 miljonu eiro, kas ir par 25% vairāk nekā 2016. gadā. Savukārt uzņēmuma grupas konsolidētā peļņa palielinājusies par 58%, sasniedzot 928 tūkstošus eiro, informē Sixt.

«Sixt» īstermiņa auto nomas pakalpojumu pieprasījuma izaugsmi būtiski ietekmējusi ekonomiskā izaugsme kopumā, kā arī tūrisma nozares pieaugums. Kā skaidro uzņēmums, tad pieaugums vērojams gan iekšzemes tūrismā – Latvijas iedzīvotāji arvien biežāk izvēlas pavadīt brīvdienas, apceļojot Latvijas skaistākās vietas vai dodoties uz kaimiņvalstīm, kā arī korporatīvajā segmentā, izmantojot automašīnas projektiem vai kā aizvietošanas auto uzņēmuma pamatdarbības nodrošināšanai. Tāpat vērojams nemainīgi augsts ienākošā darījumu un atpūtas tūrisma pieprasījums.

«Biznesa klientiem joprojām ir svarīga kvalitātes un cenas attiecība, kā arī reaģēšanas ātrums nestandarta situācijās – uzņēmējdarbības vide paredz īsu reaģēšanas laiku un augstu efektivitāti konkurētspējīgam rezultātam,» stāsta «Sixt» vadītājs Baltijas valstīs Arnis Jaudzems.

Pilna servisa nomas un čarterpārvadājumu kompānija SIA SmartLynx Airlines šogad plāno augt par 15%; nākamgad tā papildinās floti ar vēl četrām lidmašīnām

2016. gadā SmartLynx Airlines apgrozījums sasniedza 108,4 milj. eiro, pieaugot par vairāk nekā 18% salīdzinājumā ar 2015. gadu. Izaugsme galvenokārt saistīta ar pilna servisa nomas jeb ACMI (aircraft, crew, maintenace and insurance) un čarteru pakalpojumu tirgus attīstību. 20% SmartLynx Airlines biznesa veido čarterpārvadājumi un 80% nodrošina pilna servisa noma. «Strauji palielinās interese par pilna servisa nomas pakalpojumiem, jo daudzi uzņēmumi tagad mēģina pastāvīgās izmaksas nomainīt uz mainīgajām, un gandrīz visas aviokompānijas lidmašīnas nomā. Ņemot vērā lielo aviācijas biznesa sezonalitāti, tas ir izdevīgāk. Šī biznesa specifika ir tā, ka daudzi pasažieri lido ar SmartLynx lidmašīnām, bet par to nemaz nezina, jo uz lidmašīnas nav mūsu nosaukuma,» stāsta Aleksandrs Gusevs, SIA SmartLynx Airlines viceprezidents komercjautājumos. ACMI ir nosacīti vienkāršāks bizness nekā čarterpārvadājumi, kur visu atbildību par pasažieriem, bagāžu un jebkurām kompensācijām uzņemas pārvadātājs. Turpretī pilna servisa īres gadījumā visu atbildību uzņemas aviokompānija, kura nomā lidmašīnu. «No vienas puses ir risks, no otras – imidžs, un mums jāatrod līdzsvars, kas mūsu biznesam ir izdevīgāk. Ļoti svarīgi turēt Latvijas un Igaunijas tirgu, jo tas ir multisezonāls, mēs lidojam gan vasarā, gan ziemā, un tādu tirgu nedrīkst zaudēt,» saka A. Gusevs.

Vidējais termiņš, uz kādu uzņēmumi Latvijā izvēlas lietot transportlīdzekļus pilna servisa autolīzingā, ir 3-4 gadi, liecina AVIS Budget Group Latvia dati.

Līzinga perioda beigās visbiežāk uzņēmēji izvēlas citus jaunus auto līzingā, tādējādi atkal pilnībā atjaunojot autoparku.

Pieprasījums pēc pilna servisa autolīzinga Latvijas uzņēmumu vidū pēdējo trīs gadu laikā pieaudzis par 20%.

Pēckrīzes stagnācijas periods ir beidzies – uzņēmumi vēlas atjaunotus autoparkus un arvien biežāk dod priekšroku pilna servisa pakalpojumiem. Pēdējo gadu laikā pieaudzis to uzņēmumu skaits, kas izvēlas pilna servisa autolīzingu. Tūlīt pēc krīzes daudzi bija spiesti no tā atteikties, jo viens no virzieniem, kurā izdevumi lielākoties tika optimizēti, bija autoparks. Uzņēmēji meklēja citus risinājumus – vieni atteicās no autoparka uzturēšanas vispār, citi ierobežoja izdevumus, cik vien iespējams. Savukārt pēdējos gados uzņēmēji atkal sāk novērtēt savu laiku un ieguldījumus, kas nepieciešami, lai uzturētu autoparkus pašu spēkiem.