Neraugoties uz atsevišķām pārmaiņām un neskaidrībām politiskajā jomā, ekonomiskā konjunktūra šķiet visai labvēlīga tam, lai globālā tautsaimniecība šogad strādātu ar lielākiem apgriezieniem
Ja runājam par pasaules ekonomisko attīstību, šobrīd galvenais jautājums neapšaubāmi ir šāds – kas notiks ar ārējās tirdzniecības līgumiem ar ASV pēc jaunā prezidenta Donalda Trampa stāšanās amatā? Ja tirdzniecības attiecību revidēšana būs pamatīga, tas var solīt pamatīgas nepatikšanas Āzijas un Latīņamerikas valstīm, galu galā izvēršoties par plašāku ekonomisko krīzi, kas negatīvi ietekmētu arī pašas ASV. Jādomā, Tramps saprot to, ka ķīniešu ražojumu aizstāšana ar vietējo produkciju pat ASV nevar notikt vienā dienā. Gan tāpēc, ka būtu nepieciešams pielāgot ražošanas jaudas, gan tāpēc, ka ievērojami atšķirtos šīs produkcijas cena, tādējādi liekot palielināties daudzu citu nozaru pašizmaksai. Tad droši vien aktualizētos jautājums par kādas nozares spēju konkurēt globālajā tirgū. Turklāt naudu ASV investē gan ķīnieši, gan eiropieši, gan arābi un, nonākot līdz reālai darbībai, diezin vai ASV prezidents uzdrošinātos veikt kādus lielus pāridarījumus savas valsts lielākajiem investoriem, jo jau tagad aizņēmuma vērtspapīru procentu likmes ir ievērojami uzkāpušas.
Arī citi neskaidrību veicinošu notikumu, piemēram, Brexit, ietekme uz ekonomisko attīstību var nebūt tik graujoša, kā daudzi iepriekš paredzēja. Ja runājam tieši Latvijas kontekstā, tad pirmie mēneši pēc referenduma par Lielbritānijas atdalīšanos no ES Latvijas eksportam uz Apvienoto Karalisti bijuši samērā veiksmīgi. Piemēram, pagājušā gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar atbilstošu laika periodu 2015. gadā eksports uz šo valsti pat audzis par 6,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Iespējams, kāds teiks, ka tā vēl ir iepriekšējā inerce, taču, ja paraugāmies, kuru valstu finanšu aktīvu vērtība aug straujāk, tad Lielbritānija un tās biržas indekss FTSE ir topa augšgalā.
Taču nauda neiet tur, kur to gaida nepatikšanas. Iespējams, varbūtējo politisko pavērsienu kaitnieciskā ietekme uz ekonomiku nebūs izteikta arī citās Eiropas valstīs. Šīs valstis nav nekādi diktatoriski režīmi, kur valsts galva visu nosaka viens pats, līdz ar to, ja arī kādas pārmaiņas ekonomiskajās attiecībās arī būs, tad visai mērenas, jo neviens nav ieinteresēts kaut kādā veidā traumēt beidzot panākto ekonomisko atgūšanos no iepriekšējās finanšu krīzes. Šī atgūšanās cita starpā nozīmē arī bezdarba līmeņa samazināšanos (sevišķi tas jūtams Spānijā, kur krīzes laikā bezdarba līmenis bija visaugstākais) un iedzīvotāju ienākumu pieaugumu, līdz ar to materiālās situācijas uzlabošanās var arī mazināt vēlētāju atbalstu dažādiem radikāļiem. Turklāt ekonomiskās situācijas uzlabošanās turpināsies, jo Eiropas centrālā banka savu finanšu injekciju programmu ir pagarinājusi līdz šī gada beigām, tādējādi ar lētas naudas palīdzību veicinot gan kreditēšanu, gan jaunas investīcijas. Tā savukārt ļaus Rietumeiropai uzņemt straujākus apgriezienus, vienlaikus ļaujot Austrumeiropas valstīm palielināt eksporta apjomus.