Nākamā gada valsts budžeta projektā paredzētā ekonomiskās izaugsmes prognoze tiks samazināta līdz mīnus 1 % no IKP, taču tas nav pesimistiskākais scenārijis, raksta laikraksts Dienas bizness.

Pēc Latvijas Hipotēku un zemes bankas valdes priekšsēdētāja Ineša Feifera teiktā šobrīd no pasaules finanšu sistēmas jau ir izzuduši apmēram 3 000 miljardu ASV dolāru, turklāt tiek lēsts, ka tas vēl nav viss. Šobrīd neviens starptautiskajos tirgos īsti nevēloties aizdot naudu uz ilgāku termiņu. Tas arī noved pie situācijas, ka valstīm, kurām nav citas izejas, jādodas lūgt aizdevumu pie Starptautiskā valūtas fonda, kā to šobrīd izdarīja Ungārija un Īslande, norāda A. Slakteris. Viņš gan uzsver, ka Latvijā nav tāda situācija, kāda ir Ungārijā vai Īslandē, jo eiroobligācijās nauda tika izņemta jau šā gada maijā, turklāt šā gada valsts budžeta grozījumos nevis tika sadalīti liekie miljoni, kā agrāk bija pierasts, bet gan pievilkta tēriņu josta. «Šobrīd ir jāveic mājasdarbs un jāsamazina izdevumi, lai gadījumā, ja vajag aizņemties, to darītu pēc iespējas vēlāk,» uzsvēra A. Slakteris.

Latvijas Radio nāksies pārtraukt apraidi trīs kanāliem ārpus Rīgas – Latvijas Radio 4, Latvijas Radio 3 un Latvijas Radio 2 –, kā rezultātā cietīs reģionu iedzīvotāji, raksta laikraksts Neatkarīgā.

Savukārt Latvijas Televīzija pārtrauks LTV 7 programmas demonstrēšanu analogās zemes televīzijas tīklā, kā arī nevarēs demonstrēt sporta un kultūras pasākumus – olimpiādi, Eirovīziju, pasaules čempionātu futbolā, norādīts Nacionālās radio un televīzijas padomes (NRTP) vēstulē, kas adresēta Valsts prezidentam Valdim Zatleram.

NRTP vēstulē Valsts prezidentam uzsver, ka Saeimas 12. decembrī pieņemtais likums Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 2009. gadam", kas paredz samazināt budžetu elektronisko mediju nozarei par 3 725 834 latiem, izraisīs kvalitatīvu un kvantitatīvu informatīvās vides pasliktināšanos.

Iecere no nākamā gada 1. janvāra sākt aplikt ar nekustamā īpašuma nodokli (NĪN) mājokļus, radījusi nesaprašanos Finanšu ministrijas un Latvijas Pašvaldību savienības ekspertu vidū.

Db rīcībā esošā informācija liecina, ka Latvijas Pašvaldību savienība ierosinājusi aplikt ar nekustamā īpašuma nodokli ne tikai dzīvojamās ēkās esošos mājokļus, bet arī treilerus, teltis un pēdējos gados popularitāti guvušās pārvietojamās mājiņas. Tādējādi tikšot novērsta iespēja izvairīties no nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas, jo veikliem darboņiem tiks liegts savus mājokļus nodēvēt par teltīm vai treileriem un nemaksāt par to NĪN.

Savukārt Finanšu ministrija uzstāj, ka teltis un treileri gan var izmantot dzīvošanai, tomēr šāda veida mājokļi neesot uzskatāmi par ar NĪN apliekamu objektu. „Teltis un treilerus taču var pārvietot, tāpēc tos nevar uzskatīt par nekustamajiem īpašumiem. Baidos, ka drīz pašvaldības ar nodokli gribēs aplikt arī lietussargus un pludmales saulessargus,” tā kāds Finanšu ministrijas eksperts.

Ja reiz 2017. gada valsts budžetu politiķi sauc par «nodokļu necelšanas» budžetu, neskatoties uz maksājumu sloga pieaugumu, var tikai minēt, kādus pārsteigumus nesīs 2018. gada valsts ieņēmumu un izdevumu plāns

Var jau apgalvot, ka 2017. gads līdz ar valsts budžeta un to pavadošo likumprojektu apstiprināšanu nenesīs īpašas pārmaiņas nodokļu sistēmā, tomēr nodokļu maksātājiem (līdzšinējiem) pārmaiņas būs, un, kā jau daudzkārt apspriests pēdējās dienās, tās nepaliks bez sekām. Valsts sistēmas darbiniekiem un dalībniekiem, kas ierosina un apstiprina dažādu maksājumu palielinājumu, piemēram, minimālā sociālā nodokļa maksāšanas vēršanu par obligātu vai maksājumu sloga ievērojamu palielināšanu auto īpašniekiem, varbūt šīs vai citas izmaiņas nozīmē tikai kārtējās blīvi apdrukātās papīra lapas dokumentu blāķī, uz kura atslābināt gurstošo galvu budžeta pieņemšanas nakts nomiedža laikā. Taču daļai sabiedrības izmaiņas nesīs mazākus vai lielākus satricinājumus. Atstājot mikrouzņēmumu nodokļa maksātājus neziņā par nākotni un visus sabāžot nodokļu «optimizētāju» maisā, tiek radīta 50 tūkst. liela kopiena, kas nākotni var tikai zīlēt. Ir nejēdzīga atgaiņāšanās, ka mazajam biznesam nelabvēlīgie lēmumi bija pieņemti jau pirms gada, jo runa nav par pieņemšanas laiku, bet paredzamajām sekām. No Ekonomikas ministrijas nekādi risinājumi mazā biznesa nodokļu režīma sakarīgai pārveidei nav nākuši. Būtībā Saeimas balsojums parāda to, ka šajā gadījumā ne jau valdība viena pati vispirms darīja un tikai tad domāja. Tā turpinot, kas zina, kur var aizklīst vēlētāju noskaņojums, ja jau elites politiķi sagādā rūgtas vilšanās. Kā nekā priekšā vēlēšanu gads, politiskajiem spēkiem mēģinot pārkārtot pilsētu mēru un pagastveču kabinetus.

Lai izietu no krīzes piena lopkopībā, z/s Mežacīruļi plāno attīstīt biogāzes ražošanu.

Mežacīruļu galvenā nodarbošanās ir piena lopkopība un augkopība. Saimnieks Juris Cīrulis stāsta, ka raža šogad bijusi ļoti laba, kvieši nokulti vidēji 7.2 t/ha, rapsis – ap 4.5 t/ha, taču graudu iepirkuma cena salīdzinājumā ar pagājušo gadu ir ievērojami mazāka pie ievērojami dārgākiem resursiem, līdz ar to pašizmaksa ir augstāka.

Runājot par krīzes skarto piena nozari, Mežacīruļu saimnieks atklāj, ka patlaban notiek dziļas pārdomas, vai vispār ar šo tradicionālo nozari nodarboties. «Varam vienu, otru, vēl trešo mēnesi nodzīvot uz pašizmaksas sliekšņa, bet šinī režīmā nevar dzīvot ilgstoši, cik ieplānojuši mūsu dzīves režisori,» tā J. Cīrulis. Deviņdesmito gadu sākumā strādāts ļoti zemos ekonomiskajos rādītājos, bet toreiz iekšā bijis entuziasms un cerības uz nākotni, bet šoreiz situācija esot savādāka. Saimnieks lēš, ka piena pašizmaksa ir 16 – 17 santīmu robežās un patlaban par pienu maksā vidēji 17.5 sant./l.

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

2009. gada sākumā Latvijas grāmatniecība saņēma trīs sitienus reizē. Praktiski visi Latvijā jūt pirktspējas kritumu, taču PVN grāmatām tika īpaši strauji pacelts.

Ar Jauno gadu PVN grāmatām paaugstināja no 5 uz 21 %. Salīdzinot ar citām precēm grāmatas jau ar gada pirmo dienu kļuva ievērojami dārgākas un kritums pieprasījumā, ko parasti piedzīvo gada sākumā, šogad ir neredzēts liels. Gaidāms, ka pircēji ar laiku pieradīs pie jaunajām cenu attiecībām, pie fakta, ka grāmatas salīdzinot ar citām precēm kļuvušas dārgākas. Situācijai normalizējoties, būs mērens kritiens pieprasījumā un apgādi atbilstoši izdos mazāk nosaukumus mazākos metienos. Izdevēju aptauja rāda, ka plāni jau ir izrevidēti atbilstoši.

Citur Eiropā atbalsta grāmatu izdošanu, Latvijā — neKā ārzemniekam, man bija pārsteigums - kamēr gandrīz visas citas Eiropas valstis piemēro nodokļu atvieglojumus grāmatām, tieši Latvija izvēlās šādā veidā neatbalstīt savu valodu. Arī Dānija ir izņēmums – tur grāmatām nav PVN atvieglojuma, taču dāņu valoda nekādā ziņā nav vājā pozīcijā. Kaut arī latviešu valoda ir izdzīvojusi par spīti daudz kam, politiķiem vajadzētu vēlreiz pārdomāt augsto PVN grāmatām un tā ietekmi uz valodu. Ar pašreizējo politiku grāmatas latviešu valodā būs pieejamas vēl mazāk un konkurence ar plašās izvēles lētām grāmatām angļu un krievu valodā būs nežēlīgāka, latviešu valodas pozīcija vājināsies. Pagājušajā gadā izskanēja priekšlikums paaugstināt nodokli arī azartspēlēm, bet politiķi to noraidīja ar pamatojumu, ka nozare varbūt to nepanesīs. Diemžēl atbilstoši neraizējās par grāmatām.

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

Šodien notiekošās Eiropas Centrālās bankas (ECB) sanāksmes laikā eiro bāzes likme mainīta netika, un tā tik atstāta pie 1,5% atzīmes. Tiesa gan, šāds ECB solis bija gaidāms un liela uzmanība tiks pievērsta tam, ko ECB pēcsēdes preses konferencē teiks bankas prezidents Žans Klods Trišē.

Ņemot vērā eirozonas ekonomikas izaugsmes tempu bremzēšanos, ECB vadošās amatpersonas var signalizēt, ka eiro bāzes likme esošajos līmeņos var saglabāties vēl ilgi. Tāpat tiks sniegts Eiropas galveno baņķieru viedoklis par monetārā reģiona ekonomikas veselību. Tāpat, iespējams, tiks pavēstīti kādi jaunumi, ko ECB grasās darīt perifērijas sakarā.

Likmju ziņā šobrīd tiek gaidīts, ka ECB eiro bāzes likmi no pašreizējiem līmeņiem (1,5%) paaugstinās tikai 2012. gada ceturtajā ceturksnī, liecina Reuters ekonomistu aptaujas. Jāteic, ka ekspertu noskaņojums attiecībā pret potenciālo ECB rīcību ir mainījies ļoti ātri. Vēl pagājušā mēneša sākumā tika prognozēts, ka ECB eiro bāzes likmi par 25 bāzes procentpunktiem līdz 1,75% paaugstinās jau šā gada beigās. Kopumā arī ECB, visticamāk, ir pamanījusi ekonomikas izaugsmes tempu bremzēšanos un pieaugošos recesijas draudus. Līdz ar to augstāku likmju politika uz šāda fona vairs nav iedomājama (varbūt pat smagnējākas recesijas gadījumā likmes nāksies pazemināt). Tāpat tiek lēsts, ka banka ievērojami apcirps savas eirozonas ekonomikas izaugsmes prognozes tuvākajiem gadiem.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Strauji pieaugošo ražošanas izmaksu dēļ IKEA koncerns nolēmis slēgt masīvkoka plātņu ražotni Inčukalnā, taču turpināt priedes zāģmateriālu ražošanu.

SIA Swedwood Latvia valdes loceklis, izpilddirektors Kristers Alfs Agrens (Alf Christer Agren) Db apstiprināja, ka kompānija ir slēgusi līmēto masīvkoka plātņu ražotni, tādējādi reaģējot uz strauji augošām izmaksām Latvijā. «Esam nolēmuši slēgt šo ražotni, jo pēdējo gadu laikā saražotās produkcijas izmaksas ir kļuvušas pārāk lielas. Parēķiniet vien, cik liela bijusi inflācija Latvijā pēdējo gadu laikā,» norāda K. Agrens.

Noliedz krīzes ietekmi

«Lēmums aiziet gan nav nekādā veidā saistīts ar pasaules ekonomisko krīzi - ar noietu problēmu nav. Tomēr produkcijas pašizmaksa Latvijā kļuvusi pārāk liela,» uzsver K. Agrens. Viņš neslēpj, ka liela daļa produkcijas nonāk kompānijas mātes uzņēmuma IKEA rīcībā, kas turpina veiksmīgi attīstīties, neskatoties uz krīzi globālajos tirgos. Slēdzot ražotni, bez darba paliks lielākā daļa no 380 strādniekiem, kas strādāja ražotnē. Kompānijai jau norit pārrunas ar arodbiedrību, arī darbinieki ir brīdināti, ka ar viņiem tiks pārtrauktas darba attiecības likumā paredzētajā kārtībā.

Sastādot budžeta projektu 2009. gadam, Rīgas dome sola izvērtēt visu struktūrvienību darbu un iespējas samazināt izdevumus par vismaz 5 procentiem.

Rīgas domes darbinieki mazāk zvanīs pa mobilajiem tālruņiem, tērēs mazāk benzīna, nebrauks komandējumos un atteiksies no krāšņu pasākumu rīkošanas, Db žurnālistiem apsolīja pilsētas mērs Jānis Birks.

Grūtā sadarbība

Rīgas pašvaldības un uzņēmēju starpā nepieciešams aktīvāks dialogs, atzina tikšanās dalībnieki. «Domāju, ka tas jūs neizbrīnīs, ka no desmit aktuālākajām uzņēmēju vajadzībām septiņas ir saistītas ar nepieciešamību pastiprināt dialogu ar valsti un pārvaldes sistēmu. Uzņēmēji ļoti grib, lai tas būtu aktīvāks, lai viņu intereses tiktu pārstāvētas, tiktu sadzirdētas, lai nejēdzības tiktu novērstas, lai budžets tiktu kontrolēts utt. Mums nav vēlēšanās izvērst retorisku diskusiju vai mētāties ar dubļiem. Runa ir par to, ka šobrīd grūti ir visiem, un būs vēl grūtāk, ja mēs nedarīsim neko gan valsts līmenī, gan sadarbībā ar pašvaldībām,» uzsvēra D.Pavļuts. Rīgas mērs piekrita, ka dialogs ir nepieciešams, un tas arī tiek veidots ar dažādu padomju starpniecību, tai skaitā Rīgā darbojas Uzņēmējdarbības koordinācijas padome. «Gribu minēt vēl vienu lielu jautājumu bloku – tā ir sadarbība ar valsti. Ir pieņemti daudzi likumi un Ministru kabineta noteikumi, kas netiek realizēti dzīvē. Piemēram, likums par sabiedrisko transportu, kas nosaka zaudējumu segšanu. Zaudējumi rodas Rīgas satiksmei, jo valdība gan ir pieņēmusi lēmumu, ka jābūt atvieglojumiem 1. un 2. grupas invalīdiem, skolēniem un studentiem, bet zaudējumu segšanai naudu neiedod. Zaudējumi ir 20 miljoni latu, bet valsts kompensē septiņus miljonus. Nevar atklāti melot un ignorēt sabiedrības intereses! Tā tiek radīts precedents nihilistiskajai attieksmei pret pašu pieņemtajiem lēmumiem. Man viens ministrs, neteikšu, kurš, teica – ko jūs uztraucaties, aptuveni 30 likumi ir tādi, ko mēs neņemam vērā! Bet kāda tad ir filozofija politiķim, ministram, tad kāpēc jūs tur sēžat, ja pieņemat likumus, par kuriem jūs zināt, ka tos nevarēs izpildīt?» tā J.Birks. Ap sešu miljonu latu robs pilsētas budžetā veidojas, apmācot citu pašvaldību bērnus skolās un pirmsskolas izglītības iestādēs. Ministru kabineta noteiktās kompensācijas apjoms ir trīs reizes mazāks par reālajām izmaksām, norādīja J.Birks.

Starpvalstu līguma par investīciju aizsardzību starp Latviju un Krieviju sagatavošana un parakstīšana ir atkarīga no Krievijas.

Peļņas top

Pelna valsts uzņēmumi

2009.gadā vislielākā operacionālā peļņa bijusi uzņēmumiem, kuru kapitāldaļas pieder valstij.

Eksports

Latvijas vidējais eksportētājs

Eksports šogad dēvēts teju par visu kataklizmu risinātāju. DB noskaidro, kāds tad īsti ir Latvijas vidējais eksportētājs.

Intervija

Valsti sasniegumi neinteresē

Diemžēl valsti neinteresē, vai kaut kas ir sasniegts. Toties interesē, vai ir sakārtoti visi čeki, tā Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Juris Ekmanis.

Pārtika

Zivrūpnieks plāno paplašināties

Izmaiņas darbaspēka nodokļos visvairāk spiedīs maksāt tieši mazo algu saņēmējus un bremzēs investīcijas.

To rāda zvērinātu advokātu biroja BDO Zelmenis & Liberte pētījums par valdības iecerētajām darbaspēka nodokļu izmaiņām Latvijā un to ietekmi uz tautsaimniecību. Vairāk tiks maksāts valsts sociālās apdrošināšanas iemaksās (socnodoklī), kas nonāk valsts kasē, bet mazāk - iedzīvotāju ienākuma nodoklī (IIN), kur 80% paliek pašvaldībām. Pētījums rāda, ka lielāku algu par valstī vidējo (431 Ls mēnesī) saņēmēji šo pārmaiņu rezultātā saņems par pāris latiem mazāk nekā šogad, kamēr minimālās algas saņēmējiem tieši uz tās paaugstināšanas rēķina jāsaņem par nepilniem 15 Ls vairāk. Tomēr, papildus jārēķina PVN visu likmju palielināšana (it īpaši maksājumiem par elektroenerģiju) un vismaz divkāršs mājokļa nodokļa pieaugums apcirps iekšējo patēriņu, kas ir galvenais IKP stūrakmens.

2010. gada budžetam vajadzētu iezīmēt Latvijas ilgtermiņa mērķus, taču tas nav noticis un budžeta kontekstā pieņemtie lēmumi nerada priekšstatu par to, kurā virzienā ies Latvija, secina Db iztaujātie eksperti.

«Labi jāsaprot - šis nav optimāls budžeta variants, jo krīzes laikā paaugstināt nodokļus nav prāta darbs. Diemžēl vasarā strukturālām reformām laiks netika izmantots. Tāpēc valdībai atlika ķerties pie «ātrajiem» risinājumiem,» norāda Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Neesi abonents? Piesakies uz 2 nedēļu testa abonementu šeit!

Tradicionālais ikgadējais pasākums - ASV dolāra gāšanas no troņa apspriešana. Tas, visticamāk, nenotiks vēl ilgi.

Līdz ar pasaules aktīvo dalīšanos ģeopolitiskajos blokos daudz tiek aprunāta līdz šim ierastās globālās kārtības maiņa. Savs skatījums uz vēlamo pasaules kārtību ir Ķīnai. Tāpat to klaji izaicinājusi Krievija, kas pagājušogad iebruka Ukrainā. Rietumvalstis uz šādu Krievijas agresiju reaģējušas ar vairākām sankciju kārtām. Tāpat ASV, šķiet, visai aktīvi domā, kā reaģēt uz Ķīnas ambīciju jautājumu, kur redzami mēģinājumi norobežoties no šīs valsts.

Vēl nupat ASV Nacionālās drošības padomnieks Džeiks Salivans izteicies, ka ASV cenšas samazināt Ķīnas atkarības risku. Viņš arī lika noprast par lielo sarežģītību, kā to vispār iespējams izdarīt bez būtiska kaitējuma uzņēmumiem un investoriem. Savukārt Bridgewater Associates dibinātājs Rejs Dalio pat izteicies, ka ASV un Ķīna atrodas uz kara sliekšņa. Vēl arī Starptautiskais Valūtas fonds brīdinājis, ka gadījumā, ja ASV un Ķīnas attiecības turpinās pasliktināties, tirdzniecības fragmentācija, ja valstis būs spiestas izvēlēties kādu pusi, ilgtermiņā globālo ekonomisko aktivitāti apcirps par 7

Reversā pievienotās vērtības nodokļa maksāšanas kārtība tuvākajā laikā piedzīvos būtiskas pārmaiņas.

To paredz Ministru kabinetā akceptētie grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kuri gan jāakceptē Saeimā. Valdības sēdē bez diskusijām tika akceptēti Finanšu ministrijas sagatavotie grozījumi likumā. Izmaiņas tiek saistītas ar ES direktīvu prasību ietveršanu darījumos ar vaučeriem, e-komerciju, dodot papildu iespējas ES mērogā maziem un vidējiem uzņēmumiem. Tāpat paredzēts noteikt skaidru PVN piemērošanu darījumos ar apbūves tiesībām, precizēt būtību un saturu PVN atbrīvojuma izmaksu pārdales grupas ietvaros veiktajiem darījumiem.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Naftas cenas līmeņi liek domāt par Krievijas rubļa brīvā kritiena turpināšanos un dziļāku šīs valsts recesiju , ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Pēc nelielas atelpas decembra otrajā pusē rubļa vērtība atkal atsākusi strauji samazināties un pašlaik, šķiet, nav daudz iemeslu, lai šīs valūtas cenas brīvais kritiens apstātos. Naftas cena samazinājusies jau līdz 45 ASV dolāru atzīmei par barelu, kas Krievijai nozīmēs sāpīgu budžeta tēriņu samazinājumu. Līdz ar naftas cenu gāšanos strauji zūd arī ticība, ka rubļa vērtības stabilizēšanai varētu pietikt ar Krievijas centrālās bankas avārijas pasākumiem. Valsti, visticamāk, gaidīs dziļa recesija un iedzīvotājiem galvassāpes sagādās milzīga inflācija. Rublim papildu trieciens gluži kā vēl viena nagla zārkā varētu būt visai ticamais kredītreitinga samazinājums šai valstij. Tirgus dalībnieki visai lielu varbūtību piešķir tam, ka jau šīs nedēļas beigās reitingu aģentūra Standard & Poor’s apcirps Krievijas reitingu līdz «grabažas» (junk) līmenim, kas var nozīmēt jaunu rubļu izpārdošanas vilni.

Šodien visu Baltijas biržu raksturojošo indeksu vērtība samazinājās. Visstraujāk krita Rīgas biržu raksturojošais OMXR – par 3.07 %. Viļņas un Tallinas biržu indeksi tikmēr saruka par attiecīgi 0.88 % un 1.76 %.

Lielu daļu pesimisma šodien Baltijas biržās ienesa Tallina Kaubamaja paziņojums, ka, tā kā strauji pasliktinājusies ekonomiskā situācija Latvijā, tā slēgs sava meitas uzņēmuma Latvijā SIA Selver Latvia darbību (slēgs sešus lielveikalus un apcirps 220 darba vietas). Db.lv jau rakstīja, ka šodien Tallina Kaubamaja akcijas cena samazinājās par 13.32 %.

Rīgas biržā no Oficiālā saraksta šodien lielāko akcijas cenas kritienu piedzīvoja Olainfarm – par 7.69 % līdz 0.96 Ls.

Tikmēr Viļņas biržā straujākais akcijas cenas kritums bija Pieno žvaigždes akcijai, kuras vērtība saruka par 4.44 % līdz 0.87 EUR.

Kanādas telefonu ražotājs Blackberry atcēlis plānus pārdot viedtālruņu ražotāju kompānijai Fairfax Financial Holdings, kas pašreiz ir Blackberry lielākā akcionāre. Pēc šīm ziņām pirmdien Blackberry akcijas cena piedzīvoja kritumu 16% apmērā, vēsta BBC.

Tā vietā, lai pārdotu uzņēmumu Fairfax Financial Holdings, kuram pieder 10% tālruņu ražotāja daļu, Blackberry grasās piesaistīt investīcijas aptuveni viena miljarda ASV dolāru apjomā no vairākiem avotiem. No Fairfax tiks piesaistīti 250 miljoni ASV dolāru.

Vienlaikus ar ziņām par uzņēmuma pārdošanas Fairfax Financial Holdings atcelšanu, šīs nedēļas sākumā tika paziņots, ka līdzšinējais Balckberry vadītājs Tortens Heinss atkāpies no amata.

Iepriekš pārdošanas darījuma vērtība tika lēsta 4,7 miljardu ASV dolāru apjomā.

Blackberry otrajā ceturksnī iedzīvojās 965 miljonu ASV dolāru zaudējumos. Sliktajos finanšu rādītājos lielā mērā tika vainoti viedtālruņa Z10 vājie pārdošanas apjomi. Tāpat septembrī kompānija paziņoja, ka «apcirps» 4,5 tūkstošus darbavietu, kas ir aptuveni 40% no visu dabavietu skaita kompānijā.

Lielu un ar labu reputāciju apveltītu ASV banku kraha sekas nu sasniegušas ne tikai Eiropu, bet arī Latviju.

Kamēr vairākās vecajās ES valstīs valdības jau spiestas ķerties pie banku nacionalizācijas un veikt dažādus pasākumus situācijas stabilizēšanai, Latvijā arvien lielākus apmērus uzņem baumas par to, ka banku krīze var skart arī lielāko Latvijas banku - Swedbank, kas vēl nesen bija pazīstama kā Hansabanka. Db viedoklis: ASV banku kraha atskaņas sasniedz arī Latviju

Diemžēl jāatzīst, nav pārsteigums, ka dažs LatvijDb viedoklis: ASV banku kraha atskaņas sasniedz arī Latvijuas iedzīvotājs un uzņēmums pauž vēlmi izņemt Swedbank noguldītos līdzekļus, bet citi aktīvi spriedelē - nez, cik nopietna īsti ir situācija. Latvijas iedzīvotājiem vēl svaigā atmiņā banku krīze pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu vidū, kad savus noguldījumus zaudēja daudzi tūkstoši cilvēku. Ikdienas plašsaziņas līdzekļos izskanošā informācija par kredītiestāžu krīzi citās, daudz turīgākās valstīs, protams, situāciju vēl vairāk sakarsē, jo īpaši tādēļ, ka situācija Latvijas nekustamo īpašumu tirgū rada nopietnas bažas par iespējamu hipotekārās kreditēšanas krīzi - kredīti daudzos gadījumos izsniegti pret ķīlām, kuru tirgus vērtība ir samazinājusies.

Tā kā vēlēšanas jau ir pagātne, finanšu ministrs Einars Repše (Jaunais laiks) jau vakar no paša rīta «pabiedēja» Latvijas sabiedrību ar atklāsmi, ka gan šogad, gan 2010., gan 2011. gadā valsts budžeta tēriņi ik gadu būs jāapcērp par 500 milj. Ls.

Tādējādi kopā valsts budžeta izdevumi šo gadu laikā jāsamazina vismaz par 1.5 mljrd. Ls. Tiesa, nekur nav zvanīts, ka, šogad budžetu «saīsinot» vēl par 500 milj. Ls, ar to pietiks, lai iekļautos kādos budžeta deficīta rāmjos. Proti — jo vairāk apcirps valsts budžeta izdevumus, jo mazāk tiks saņemts nodokļos un bez tam vēl parādīsies jauni pretendenti, kuri kā jaunpienākušie bezdarbnieki «uzsēdīsies» uz socbudžeta, kas ir viena no valsts budžeta sastāvdaļām.

Pārsteidzoši: E.Repše apgalvo, ka līdz šim neesot izdarīts pilnīgi nekas, lai reaģētu uz ekonomikas krīzi, kaut arī pats ieņem ietekmīgāko — finanšu ministra — posteni šajā valdībā, kuras vadītājs ir E. Repšes partijas biedrs — V. Dombrovskis, bet cits partijas biedrs A. Kampars ir ekonomikas ministrs.Tomēr bēdīgākais ir nevis tas, ka valsts budžeta tēriņi ir jāapcērp vēl vairāk, nekā pašreizējā valdība līdz šim ir rādījusi, bet gan tas, ka līdz vēlēšanām valdības mugurkauls — premjers un finanšu ministrs un, iespējams, arī citas amatpersonas — vienkārši turēja muti vai, labākajā gadījumā, kā V. Dombrovskis, uz žurnālistu tiešu jautājumu: ko darīs? — izvairījās no tiešas atbildes, vien norādot, ka par to tiks runāts ar starptautiskajiem aizdevējiem un par to vēl esot pārāk agri runāt.