Ja reiz 2017. gada valsts budžetu politiķi sauc par «nodokļu necelšanas» budžetu, neskatoties uz maksājumu sloga pieaugumu, var tikai minēt, kādus pārsteigumus nesīs 2018. gada valsts ieņēmumu un izdevumu plāns
Var jau apgalvot, ka 2017. gads līdz ar valsts budžeta un to pavadošo likumprojektu apstiprināšanu nenesīs īpašas pārmaiņas nodokļu sistēmā, tomēr nodokļu maksātājiem (līdzšinējiem) pārmaiņas būs, un, kā jau daudzkārt apspriests pēdējās dienās, tās nepaliks bez sekām. Valsts sistēmas darbiniekiem un dalībniekiem, kas ierosina un apstiprina dažādu maksājumu palielinājumu, piemēram, minimālā sociālā nodokļa maksāšanas vēršanu par obligātu vai maksājumu sloga ievērojamu palielināšanu auto īpašniekiem, varbūt šīs vai citas izmaiņas nozīmē tikai kārtējās blīvi apdrukātās papīra lapas dokumentu blāķī, uz kura atslābināt gurstošo galvu budžeta pieņemšanas nakts nomiedža laikā. Taču daļai sabiedrības izmaiņas nesīs mazākus vai lielākus satricinājumus. Atstājot mikrouzņēmumu nodokļa maksātājus neziņā par nākotni un visus sabāžot nodokļu «optimizētāju» maisā, tiek radīta 50 tūkst. liela kopiena, kas nākotni var tikai zīlēt. Ir nejēdzīga atgaiņāšanās, ka mazajam biznesam nelabvēlīgie lēmumi bija pieņemti jau pirms gada, jo runa nav par pieņemšanas laiku, bet paredzamajām sekām. No Ekonomikas ministrijas nekādi risinājumi mazā biznesa nodokļu režīma sakarīgai pārveidei nav nākuši. Būtībā Saeimas balsojums parāda to, ka šajā gadījumā ne jau valdība viena pati vispirms darīja un tikai tad domāja. Tā turpinot, kas zina, kur var aizklīst vēlētāju noskaņojums, ja jau elites politiķi sagādā rūgtas vilšanās. Kā nekā priekšā vēlēšanu gads, politiskajiem spēkiem mēģinot pārkārtot pilsētu mēru un pagastveču kabinetus.
Šajās dienās pēc 12 mēnešiem tiks apstiprināts valsts jubilejas gada budžets, kuram droši vien būs atrasts kāds trāpīgs formulējums pāris vārdos. Iespējams, tiks piesaukta nekustamā īpašuma nodokļa reforma vai progresivitāte. Pēc pēdējo dienu notikumiem varbūt kādam kājas ļimst, tikai dzirdot vien finanšu ministri Latvijas Radio klāstot par nākamo budžetu un jauno nodokļu stratēģiju, lietojot tādus izteikumus kā «plaša izmaiņu palete» un nodokļu izmaiņu «džentlmeņa komplekts». Pakāpeniski varētu tikt ieviests reinvestētās peļņas nodoklis, darbaspēka nodokļos arī būs «progresīvas pārmaiņas», par ko vēl tiks lauzti šķēpi, kapitāla nodokļus sagaida palielinājums, tuvumā elso arī nekustamā īpašuma nodokļa reforma. Nodokļu sistēmu patiešām vajag uzlabot, bet nevajag to padarīt tikai par vienvirziena naudas pumpi. Izmaiņas nedrīkst apgrūtināt dzīvi un darbu Latvijā, mazināt mūsu uzņēmēju konkurētspēju un atbaidīt investorus un esošos gaišos prātus. Tāpēc ar progresivitāti nevajadzētu vēlreiz iebraukt solidaritātes nodokļa grāvī, aizbaidot no Latvijas augsta līmeņa vadītājus un lielu algu saņēmējus.
Nav nozīmes, kurā diennakts stundā budžetu apstiprina, svarīgāka ir tā jēga, kas virzīta uz tautsaimniecības izaugsmi, nevis vāji pamatotu optimismu, kas ļauj vieglu roku gadu no gada palielināt valsts izdevumus.