Lai arī daudzas biroju ēkas ir pustukšas, veikali «neapdzīvoti» un to skatlogi tumši, meklējot telpas biznesam, var izrādīties, ka atrast sev ko piemērotu, nemaz nebūs tik vienkārši.

Kāda ir pašreizējā situācija komercplatību tirgū, ar ko jārēķinās, meklējot telpas, Saldo skaidroja SIA Immostate komercplatību speciāliste Agnese Groševa.

Dažādu kompāniju tirgus apskatos aktivitāte tirdzniecības, biroju, noliktavu telpu tirgū tiek raksturota visai atšķirīgi. Vieni ir optimistiskāki un piesauc potenciālo nomnieku interesi, citi ir pesimistiskāki un akcentē brīvo telpu lielo īpatsvaru. Kā jūs raksturotu tirgu?

Immostate sevi pieskaita pie piesardzīgiem optimistiem. Jūtams, ka pēc sasaluma, kas tirgū iestājās 2008. gada beigās, aktivitāte ir atgriezusies. Nomnieku rotācija, mainība ir liela.

Valsts kontroles revīzijas ieteikumi attiecībā uz derīgo izrakteņu uzskaiti un to ieguves maksas apmēriem būs parlamentāriešu dienaskārtībā, savukārt secinājumi par nesamērīgi zemajiem ieņēmumiem no purvu iznomāšanas kūdras ieguvei pārsteigusi biznesu.

Tāds ir Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdes rezultāts, izskatot Valsts kontroles revīzijas ziņojumu "Kā Zemkopības ministrija pārvalda valstij piederošu īpašumu - derīgos izrakteņus?". Savukārt Latvijas kūdras ražotāju asociācija skarbi kritizēja ziņojumā ietvertos secinājums un salīdzinājumus.

Neesošās stratēģijas trūkums

Vienlaikus visas puses bija vienisprātis par to, ka ir vajadzīga kūdras nozares attīstības stratēģija, kuras joprojām nav. Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītājs Jānis Vitenbergs bija izbrīnīts, kādēļ tik nozīmīgam derīgajam izraktenim, kāds ir kūdra, līdz šim Latvijā nav izstrādāta stratēģija. Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija rīkosies, lai šāda stratēģija būtu. Vienlaikus jāatgādina, ka 13.10.2016.

Sākot ar 2009. gada sākumu nekustamā īpašuma nozares eksperti konstatējuši aktivitāti komerctelpu nomas tirgū, tomēr diemžēl netiek runāts par aktivitāti kā tirgus augšupeju šī jēdziena tradicionālā izpratnē, ar pieprasījuma un darījumu apjoma pieaugumu, un sekojošu nomas cenu kāpumu, — norāda SIA Immostate komerctelpu speciālistes Agnese Groševa.

Komerctelpu nomas segments pēdējā laikā būtiski cietis no ekonomiskās lejupslīdes ietekmes. Nomas maksas komerctelpu nomas segmentā šī gada 1. ceturksnī samazinājušās pat līdz 25%. Ņemot vērā to, ka cenu samazinājums notika arī 2008. gada laikā, kopējais samazinājums kopš 2007. gada vasaras sasniedz 50 %. Tomēr nomas cenu samazinājums nav vienīgais ietekmes faktors.

Pēdējā laikā šādu darījumu trūkumu galvenokārt ietekmē pasaules finanšu krīze, kā rezultātā vairums fondu ir vienkārši slēgti un privātā kapitāla turētāji ir ļoti piesardzīgi vērtējot ieguldījumu iespējas. Turklāt Latvijas komerctelpu nomas tirgus kopumā arvien attālinās no vispārpieņemtajiem standartiem un pieaug spriedze iznomātāju un nomnieku attiecībās, — akcentē A. Groševa.

“...lai Aizsardzības ministrijai jebkurā brīdī būtu operatīvi pieejama informācija, kas varētu kalpot par pamatu iespējai atgūt nomas objektu Rīgā, Krustabaznīcas ielā 11, aizsardzības resora vajadzībām, izbeidzot nomas līgumus bez būtiskiem papildu izdevumiem no valsts budžeta”.

Tā skan Valsts kontroles revīzijas ziņojuma Vai īpašumu Rīgā, Krustabaznīcas ielā 11, aizsardzības resors pārvaldījis valsts interesēs? būtiskākā rekomendācija Aizsardzības ministrijai un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.

SIA Arsan, kas noslēdzis neapdzīvoto telpu nomas līgumu uz 40 gadiem ar NBS pirms vairāk nekā 20 gadiem, lielākā ķeza ir, ka VK rekomendācija armijā ir uztverta kā nepārprotama pavēle. Uzņēmuma valdes loceklis Endo Lapsa pēc ilgstošas komunikācijas ar Aizsardzības ministriju un NBS sapratis, ka jāvēršas pie civilām amatpersonām pēc taisnības, un uzrakstījis vēstuli premjeram un aizsardzības ministram ar situācijas skaidrojumu, tomēr atbildi turpat divu mēnešu laikā tā arī nav saņēmis. Tikmēr objektā notiek kaut kas, ko var pielīdzināt reiderismam uzņēmējdarbības vidē ar to atšķirību, ka šajā gadījumā to realizē NBS un Aizsardzības ministrija. Dienas Bizness lūdza Endo Lapsu skaidrot situāciju īsāk un tiešāk, nekā tas darīts četru A4 formāta lapaspušu garajā vēstulē premjeram, kuru gan pilnā apmērā pievienojam intervijas noslēgumā.

Liela daļa uzņēmēju nogaidīšanas un vērošanas politikas vietā ķērušies pie savas darbības pārskatīšanas un efektivitātes paaugstināšanas pasākumiem, ņemot vērā apgrozījuma samazināšanos un līdz ar to savas maksātspējas risku.

„Ekonomika, kas iepriekšējos gados lielā mērā balstījās uz nekustamā īpašuma tirgus izaugsmi, šobrīd piedzīvo strauju izaugsmes tempu bremzēšanos. Rezultātā praktiski visos tautsaimniecības segmentos notiek izmaksu reducēšana, arī darbinieku skaita samazināšana, darba algu iesaldēšana, iesāktu attīstības projektu apturēšana. Tas atstāj iespaidu ne tikai uz dzīvokļu cenām, bet arī uz komercobjektu nomas cenām. Nomnieki nav gatavi maksāt pagājušā gada cenas, un telpu īpašniekiem nākas piekāpties šīs dienas situācijai. Iepriekšējos gados bijusī nekustamā īpašuma tirgus straujā izaugsme ir veicinājusi tautsaimniecības nesabalansētu attīstību, piesaistot šīm nozarēm būtiskus resursus. Situācijas maiņu noteiks strukturālo reformu ātrums tautsaimniecībā. Tāpēc nekustamā īpašuma tirgus lejupslīde sagaidāma arī nākamos mēnešos,” uzsver Māris Grīnbergs, Latio tirgus analītiķis.

Satversmes tiesa atzinusi grozījumus likumos «Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju» un «Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās» par neatbilstošiem Satversmes normām un tie zaudēs spēku 2019.gada 1.maijā.

Spriedums ir galīgs un nav pārsūdzams un stājas spēkā ar tā pasludināšanas brīdi.

Apstrīdēto likuma normu spēka zaudēšanas termiņš 2019.gada 1.maijā noteikts tādēļ, lai likumdevējam dotu laiku atrast citu risinājumu piespiedu zemes nomas maksai, kas būtu taisnīgs gan pret zemes īpašniekiem, gan daudzdzīvokļu namu īpašniekiem.

Satversmes tiesā pēc septiņu fizisko personu pieteikumiem tika ierosinātas sešas lietas par apstrīdēto likuma normu atbilstību Satversmei. Pieteikumos bija ietverti identiski prasījumi un to juridiskais pamatojums bija balstīts uz līdzīgiem argumentiem. Lai veicinātu lietu vispusīgu un ātru iztiesāšanu, Satversmes tiesa nolēma tās apvienot vienā lietā.

Laika posmā no jūnija līdz augustam salīdzinājumā ar šā gada pavasara mēnešiem komerctelpu nomas maksas atkarībā no segmenta sarukušas par 5 –20%.

Komercplatību nomas piedāvājums Rīgā vasaras sezonā salīdzinājumā ar laika posmu pirms gada ir palielinājies par 71%, liecina īres un nomas operatora Rent In Riga apkopotie dati.

Pavasarī šis rādītājs sasniedza 121%. Ņemot vērā atvaļinājumu sezonu, piedāvājums vasarā attiecībā pret pavasari ir nedaudz sarucis – par 6%. Ekonomiskās situācijas pasliktināšanos apliecina arī noslēgto komerctelpu nomas darījumu samazināšanās. Vasarā salīdzinājumā ar pavasari darījumu skaits sarucis par 12%, bet salīdzinājumā ar pagājušā gada vasaru – par 31%. Darījumu apjoma samazināšanās aizsākās jau pavasara mēnešos, kad attiecībā pret ziemu šis statistikas rādītājs saruka par 4%.

Gada laikā komercplatību piedāvājums audzis par 17%. Palielinās to iznomātāju skaits, kuri ir gatavi piedāvāt izdevīgākas nomas maksas, lai saglabātu esošos nomniekus, — ziņo kompānija Rent in Riga.

Kā liecina Rent In Riga apkopotie dati, rudenī komercplatību nomas segmentā turpināja palielināties telpu piedāvājums, bet pieprasījums un nomas maksa turpināja samazināties. Ņemot vērā, ka daudzi nomnieki apsver mazāku vai piemērotāku telpu meklēšanu, darījumu skaitam nav tendence krasi samazināties, un tas liecinot, ka tirgus joprojām ir aktivs. Telpu piedāvājuma palielināšanos sekmējusi jauno biroju ēku «ienākšana» tirgū, kā arī esošo telpu atbrīvošanās.

«Daudzi tirgotāji samazina veikalu skaitu. Populārāka kļūst tirdzniecība internetā. Biroju tirgū nomnieki bieži meklē mazākas un lētākas telpas. Šoruden finanšu slogs daudzus nomniekus piespieda uzsākt sarunas ar telpu īpašniekiem par nomas maksas samazināšanu. Pozitīvi, ka saimnieki ir gatavi spert soli pretī nomniekiem un samazināt nomas maksājumus,» vērtē īres un nomas operatora Rent In Riga speciālists Jānis Lipša.

Veids, kā VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) pārvalda nekustamo īpašumu un nodrošina ar to valsts iestādes, Valsts kontrolei (VK) liek šaubīties, vai valsts intereses tiek vērtētas augstāk par valsts kapitālsabiedrības interesēm.

Latvijā Finanšu ministrija (FM) ir atbildīga par valsts nekustamā īpašuma pārvaldīšanas politikas izstrādi. Tās dibinātā VAS "Valsts nekustamie īpašumi" ir atpazīstamākais, bet ne vienīgais valsts nekustamā īpašuma pārvaldītājs valstī, informē VK.

Valsts kontrole veiktajā revīzijā konstatēja būtiskus trūkumus gan politikas veidošanā, gan arī īpašumu pārvaldīšanā. 2006.gadā pieņemtās Valsts nekustamā īpašuma vienotas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas koncepcijas īstenošana noslēgusies jau 2020.gadā, bet no iecerētā sasniegta tikai daļa.

Valstij pieder liels skaits nekustamo īpašumu ar visdažādāko pielietojumu, un vienlaikus nekustamais īpašums ir viens no pamata resursiem, kas nepieciešams valsts institūciju funkciju veikšanai. Valsts kontroles veiktās revīzijas fokusā šoreiz bija VNĪ pārvaldīšanā esošie birojiem paredzētie valsts un VNĪ nekustamie īpašumi.

Ja agrāk visi populārākie apģērbu un ēdināšanas zīmoli, bankas, apģērbu tīrīšanas pakalpojumu sniedzēji un tamlīdzīgi atradās centra galvenajās ielās, tad tagad tie pārsvarā ir izvietojušies lielajos tirdzniecības centros, kas atrodas perifērijā.

Tā pašlaik notiekošo centra tirdzniecības platībās komentē nekustamo īpašumu kompānijas Starlex Real Estate komercplatību speciālists Oskars Frīde.

Jau pirms Covid uzliesmojuma, centrā ļoti daudzas telpas kādu laiku stāvēja tukšas. Cilvēki arvien vairāk izvēlas savu dzīvesvietu ārpus centra vai Pierīgā, līdz ar to visus savus nepieciešamos pirkumus veicot lielajos tirdzniecības centros. "Vēl nemaz ne tik sen bija diezgan liels pieprasījums pēc tirdzniecības telpām no mazo zīmolu apģērbu tirgotājiem, taču Covid ierobežojumi veica savas korekcijas. Daļa neizturēja spriedzi un aizvērās pavisam. Daļa nomainīja telpas uz mazākām, bet kaut kur netālu, lai pastāvīgajiem klientiem nenāktos ilgi maldīties, meklējot iecienītā zīmola jauno atrašanās vietu," novērojis O. Frīde.

Veselības ministrija un tai padotās iestādes pēc diviem gadiem plāno pārvākties uz jaunajām telpām, kuru nomas maksa paredzēta ievērojami augstāka nekā šobrīd vidēji tirgū.

Veselības ministrija (VM), Veselības inspekcija, Zāļu cenu valsts aģentūra, Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūra, Medicīnas profesionālās izglītības centrs, Zāļu valsts aģentūra, Veselības statistikas un medicīnas tehnoloģiju valsts aģentūra, Sporta medicīnas valsts aģentūra un Latvijas medicīnas bibliotēka šobrīd atrodas deviņās dažādās vietās Rīgā. Pamatojot to ar līdzekļu taupīšanu un ērtumu, pēc diviem gadiem visas šīs iestādes strādās vienā ēkā ārpus centra - kādreizējās fabrikas VEF teritorijā. Lai gan šie nodomi ir apsveicami, tomēr cenu, par kādu plānots nomāt ministrijas un tās iestāžu telpas, nekustamo īpašumu nozares eksperti vērtē kā pārlieku augstu un šī brīža tirgus situācijai neatbilstošu. Jaunās veselības nozares iestāžu ēkas, kas atradīsies Ūnijas ielā 16b, telpu kopējā platība būs vairāk nekā 26 tūkst. kvadrātmetru, bet nomas maksa noteikta 16 eiro/m2 mēnesī, lai gan vēl šovasar VM valdību informēja, ka biroju ēku nomas maksa ir vidēji 11 eiro/m2 mēnesī. Pēc Db aprēķiniem gadā valstij par šo telpu nomu nāksies maksāt 3.6 milj. Ls. Nomas līgums tiks slēgts uz 25 gadiem.

Izmantojot situāciju un gada laikā nespējot nodrošināt pozitīvus savas darbības rādītājus, "Centrālo Gastro Tirgu" pārstāvošā SIA "International SV" savās finansiālās grūtībās vaino AS "Rīgas Centrāltirgus" (RCT) vadību un augsto nomas maksu, uzskata RCT.

Izvērtējot publiskā telpā pausto informāciju, RCT secina, ka SIA "International SV" apzināti ir noklusējusi atsevišķus faktus. Tirgus vadības ieskatā SIA "International SV", izmantojot Covid-19 izraisīto situāciju, pauž nepatiesu informāciju par tai piemēroto neatbilstošu nomas maksu, apzināti neminot, ka nomas maksai, kas tika noteikta 2018.gadā, kad tika noslēgts sadarbības līgums, nav nekāda sakara ar šī brīža situāciju.

Db.lv jau vēstīja, ka ilgstoši nepildītu finansiālo saistību dēļ RCT nolēmusi lauzt nomas līgumu ar Centrālais Gastro Tirgus īpašnieku SIA "International SV", kas savukārt sola šo lēmumu pārsūdzēt tiesā.

Daugavpils mūzikas klubs un bārs «Artilērijas pagrabi» vēlas paplašināties, taču to liedz nesamērīgi augsta telpu nomas maksa, Db.lv pastāstīja «Artilērijas pagrabi» saimnieks Andrejs Faibuševičs.

Uzņēmējs norādīja, ka vēlējies nomāt telpas Rīgas ielā 22, Daugavpilī no VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ), kas atrodas blakus «Artilērijas pagrabiem», lai mūzikas klubu un bāru varētu paplašināt, taču saskāries ar viņam neizprotami augstu telpu nomas maksu. Iepriekš šajās telpās atradies bārs «Vikings».

«VNĪ absolūti nejēdzīgās cenu politikas dēļ tukšas un neizmantotas stāv telpas ar potenciālu. Lūk tā, manuprāt, ir problēma, vienkārši tā ir sanācis, ka es to labi pārzinu.Un šīs telpas tā arī stāvēs tukšas, jo ar šādu pieeju neviens tajās neieguldīs ne centa,» komentēja A.Faibuševičs.

Viņš paskaidroja, ka starp «Artilērijas pagrabu» esošajām telpām un tām, ko uzņēmējs vēlētos nomāt, ir eksistējošas durvis un tehniski telpu apvienošanai šīs durvis ir no abām pusēm jāatbrīvo un jāsāk lietot. Viņa plānos bija šo savienojumu uzlabot un paplašināt klientu ērtībām.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administratīvās ēkas Talejas ielā 1 telpu nomas maksai, apsaimniekošanas maksai un apdrošināšanai turpmākajos 27 gados katru gadu būs nepieciešami 8 923 436 eiro gadā. Savukārt VID plānotie izdevumi komunālo pakalpojumu maksas segšanai 2016.gadam un turpmākajiem gadiem ir 1 368 579 eiro gadā, šodien nolēma valdība.

Valdība nolēma, ka ilgtermiņa saistību apmērs VID administratīvās ēkas Talejas ielā 1 telpu nomas maksas izdevumu segšanai VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) 2016.gadā un turpmākajos 27 gados ik gadu ir 7 645 355 eiro, bet 2044.gadā 2 548 452 eiro apmērā.

Saskaņā ar apakšnomas līguma nosacījumiem telpu Talejas ielā 1 apsaimniekošanas maksa nedrīkst pārsniegt 2,19 eiro par kvadrātmetru (bez PVN) mēnesī. Ņemot vērā, ka VID iznomāta mazāka platība, nekā sākotnēji tika plānots, nepieciešamais finansējums telpu Talejas ielā 1 apsaimniekošanas izdevumu segšanai 2016.gadā un turpmāk ir 1 258 897 eiro gadā un nekustamā īpašuma apdrošināšanas izdevumu segšanai 19 184 eiro (kopā 1 278 081 eiro).

Nomas maksas līmenis šogad būs zems, neliels pieaugums varētu būt vien pieprasītākajām tirdzniecības platībām populārākajās Rīgas centra vietās, pieļauj Rent in Riga.

«Līdz šim darbīgākajā segmentā – tirdzniecības platību tirgū, pavasarī aktivitāte kļūs vēl lielāka, kas varētu veicināt arī nelielu nomas maksas pieaugumu telpām pieprasītās vietās. Savukārt biroju telpu tirgū vēl saglabāsies pašreizējā situācija un piedāvājums būtiski pārsniegs pieprasījumu, bet nomas maksas līmenis būs zems,» prognozē Rent In Riga speciālists Jānis Lipša.

Palielinoties pieprasījumam, telpu iznomātāji vairs nav gatavi īpaši izdabāt nomnieku prasībām, liecina Rent In Riga novērojumi. Vidējās nomas maksas krituma apstāšanās varētu nozīmēt stabilizāciju komercplatību nomas tirgū.

Vislielākais cenu kritums 2008. gadā ir bijis tirdzniecības platībām, kurās nomas maksa samazinājusies līdz pat 50%. Dotajā brīdī tirdzniecības telpu izvēle Rīgā ir liela – pat uz centrālajām pilsētas ielām, kur iepriekš bija vērojams telpu deficīts. Šāda telpu izvēle vislabākajās vietās jau pāris gadus nav bijusi novērojama, norāda nekustamo īpašumu kompānija Balsts.

Nomas maksa uz centrālajām Rīgas ielām, kurās iepriekš bija visaugstākās nomas maksas, šobrīd ir maksimums līdz 40 eiro kvadrātmetrā. "Daļa veikalu, kuri telpas šajās vietās sāka nomāt pagājušajā gadā par 60 – 80 eiro kvadrātmetrā, ir beiguši savu darbību un izvākušies no telpām tieši augsto nomas maksu dēļ", apgalvo Balsts Komercnodaļas vadītājs Kristaps Jankovskis.

Komerctelpu tirgus šobrīd kopumā ir kritiska posma priekšā, jo ir sācies ziemas apkures periods, kas tukšo telpu īpašniekiem liks ļoti nopietni izvērtēt nomas maksas apmēru un savas iespējas piepildīt šīs telpas ar nomniekiem.

Biroju segmentā lielākā daļa darījumu notiek telpu maiņas rezultātā, kad uzņēmumi mēģina optimizēt izmaksas, apvienojot filiāles vai pārvācoties uz mazākām telpām. Lielākā daļa potenciālo nomnieku šobrīd ir gatavi maksāt no 8 – 10 eiro/m². Piedāvājums ir liels un iznomātāji ir gatavi piekāpties dažādām nomnieku prasībām. Cenu kritums biroju segmentā šogad ir sasniedzis 30-35%.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Lai gan biroju telpu piedāvājums turpina sarukt, ekonomiskā aktivitāte un Latvijas attīstības perspektīvas eirozonas ietveros tuvākajos gados nekustamo īpašumu attīstītājiem nedos pamatojumu jaunu biroju ēku būvniecībai, uzskata Arco Real Estate komercnodaļas vadītājs Guntis Kanenbergs.

Kā liecina kompānijas biroju telpu nomas tirgus pārskats par 3. cetruksni, šobrīd biroju telpu nomas tirgum Rīgā tiek piedāvātas A un B klases nomas platības vairāk nekā 500 tūkstošu m² apmērā 65 biroju centros. A klases ēkās atrodas ap 20% iznomājamu un brīvu biroja platību. Tā kā vairums no A klases ēkām tiek izmantotas komercbanku vajadzībām, iespējas nomāt šīs klases biroja telpas ir limitētas, tādēļ nomniekiem kā alternatīva tiek piedāvātas B klases biroju telpas ar augstu tehnisko nodrošinājumu. Pretstatā A klases biroju telpām šādam piedāvājumam ir mazāk veiksmīgs ēku novietojums.

G. Kanenbergs norāda, ka Rīgā vairāki A klases biroju kvartāli ir tapšanas stadijā, tādēļ sagaidāms tieši šīs klases komerctelpu piedāvājuma pieaugums.

Nekustamo īpašumu uzņēmumu grupa “Realto” piesaistījusi “BluOr Bank” finansējumu 1 116 000 eiro apmērā, kas tiks izlietots saules paneļu uzstādīšanai 22 uzņēmuma pārvaldītajos objektos – biznesa parkos un citos komercobjektos visā Latvijā.

Vērienīgā zaļās enerģijas projekta realizācijas kopējās izmaksas sasniedz teju 1,58 miljonus eiro. Uzņēmums investīcijas plāno atgūt jau tuvāko 6-7 gadu laikā.

“Realto” irnekustamo īpašumu uzņēmumu grupa Latvijā, kuras biznesa parku un centru kopējā iznomājamā platība ir ap 300 000 m2. Tā nomnieki ir vairāk nekā 850 dažādu nozaru uzņēmumi, to vidū gan elektronisku sakaru un metālapstrādes, gan pārtikas ražošanas, poligrāfijas un farmācijas kompānijas.

Projekta ietvaros uz “Realto” biznesa centru un citu komercplatību ēku jumtiem kopumā tiks uzstādīti 4949 saules paneļi.

Uzņēmums biznesa parku un komercplatību ēku jumtus aprīkos - Rīgā, Siguldā, Kuldīgā, Skrundā, Bauskā, Ventspilī, Iecavā un Druvā. Pirmie saules paneļi jau uzstādīti objektos Rīgā, Liepājā un Vecumniekos. Projektu pilnā apmērā plānots īstenot gada laikā - līdz 2023.gada vidum.

Šobrīd komercplatību tirgū notiek milzīgas strukturālas pārmaiņas. Lai gan saglabājas pieprasījums, sarūk telpu nomas maksa.

Tirgū milzīgas pārmaiņas (video)Pārmaiņas globālajā finanšu tirgū notiek ļoti strauji, un nākotnē pēc jauniem noteikumiem būs jāspēlē visiem, tostarp bankām un nekustamā īpašuma kompānijām. Šāds vadmotīvs vijās cauri Db rīkotajai diskusijai, kurā tika meklētas atbildes uz jautājumiem, vai lejupslīde vai pat krīze, kura tiek piesaukta attiecībā uz mājokļu tirgu, ir vērojama arī komercplatību tirgū, kādi ir pašreizējie projektu finansējuma nosacījumi, kas sagaida tirgu.

Latvijā strādājošie tirdzniecības centri ir veikuši aprēķinus par samazinātajiem nomas maksas ieņēmumiem apstādinātās veikalu darbības rezultātā.

Tirdzniecības centru reālie nomas maksas ieņēmumi piedzīvo krasu, neamortizējamu kritumu. Aprēķini liecina, ka pagājušā gada oktobrī pret iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi ieņēmumi samazinājās par 23% jeb 3.5 milj. eiro, novembrī par 34% jeb 5 milj. eiro, decembrī par 42% jeb 6.3 milj., eiro. Savukārt, šī gada janvārī pret 2020. gada janvāri ieņēmumi jau samazinājušies par 51% jeb 7,6 milj. eiro un februāri par 57% jeb 8.6 milj. eiro.

Nekustamā īpašuma attīstītāju alianse (NĪAA) atbalsta Ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga priekšlikumu par nomas maksas atbalsta instrumenta izveidi kā mērķētu atbalsta mehānismu Covid-19 ierobežojumu dēļ cietušai nozarei.

Nomniekiem arvien biežāk nākas saskarties ar ierobežotām izvēles iespējām, meklējot savām prasībām atbilstošas biroju telpas, uzsver nekustamo īpašumu kompānijas Arco Real Estate komercplatību nodaļas vadītājs Guntis Kanenbergs, piebilstot, ka līdz ar ekonomiskās situācijas uzlabošanos novērota uzņēmēju vēlme uzlabot darba apstākļus, kas sekmējusi komercplatību tirgus aktivitāti.

Biroju nomas tirgū 3. ceturksnī Rīgā tika piedāvātas A un B klases nomas platības vairāk nekā 600 tūkstošu kvadrātmetru apmērā 71 biroju centrā, norādīts Arco Real Estate komercplatību tirgus pārskatā. Tā kā vairums no A klases ēkām tiek izmantotas komercbanku vajadzībām, iespējas nomāt šīs klases telpas ir ierobežotas. Ierobežotā piedāvājuma rezultātā nomniekiem kā alternatīva 3. ceturksnī tika piedāvāti B klases biroji ar augstu tehnisko nodrošinājumu, tomēr G. Kanenbergs prognozē, ka nākotnē augstākās klases komerctelpu piedāvājums palielināsies, ņemot vērā Pārdaugavā esošā projekta Z-Towers būvniecību, kā arī Skanstes ielas apkaimes papildināšanu ar jaunu biroju ēku.

Izmaksu reducēšana visās tautsaimniecības nozarēs spilgti izpaužas arī nekustamā īpašuma komercplatību segmentā. Daudzi ražošanas, tirdzniecības, loģistikas un citu nozaru uzņēmumi būtiski samazina aizņemtās platības un aktīvi meklē iespējas samazināt izdevumus par izmantotajām telpām, — informē Latio vērtēšanas daļas vadītāja Diāna Štāle.

Pieaugot konkurencei, īpašnieki un projektu turētāji pēta konkurējošos piedāvājumus un aktīvi pielāgojas pieprasījuma kritumam, iesaistoties cīņā par nomniekiem. Būtiska loma īpašnieka un nomnieka konkurētspējai ir kopīga ieinteresētība risināt komunālo maksājumu samazināšanas jautājumus gan taupības, gan energoefektivitātes uzlabojumu ziņā. Tie paši nomnieki, kuri trīs gadus atpakaļ izvēlējās jaunās telpas, šogad labprāt izskata iespēju pāriet uz šogad ekspluatācijā nodotām telpām par zemāku nomas maksu. Jauno projektu īpašnieki samazina izmaksas – samazina savu darbinieku skaitu, kuri nodarbojās ar telpu iznomāšanu un uztic šo darbu profesionāļiem. Jaunajos projektos īpašnieki steidzas samazināt cenas, jo nevēlas sagaidīt apkures sezonu ar lielu neiznomāto platību īpatsvaru. Kā potenciāls risinājums aizpildīt tukšās biroja telpas tiek piedāvāta 50 % atlaide no nomas maksas pusgada garumā. Biroju nomas platību piedāvājums Rīgā saglabājas ļoti augsts un aizvien vēl papildinās ar jauniem birojiem. Kopš gada sākuma nomas maksu kritums vismaz 20% un tendence saglabājas. Biroju nomas tirgū šobrīd var izdalīt sekojošas cenu kategorijas: jaunajos projektos – 9 - 14 EUR/kv.m, kvalitatīvos sekundārā tirgus objektos – 6 -18 EUR/kv.m. Augstākās kategorijas biroju tirgū tiek piedāvātas telpas par 20 EUR/kv.m, reāli darījumi pēdējo mēnešu laikā nav notikuši. Visvairāk notiek darījumi par cenu 9-12 EUR/kv.m. Pie darījuma bieži vien, pusēm vienojoties, sākotnējā nomas maksa tiek samazināta par 20%.

Jūrmalas pilsētas domes izsludinātajā pludmales nogabalu nomas tiesību izsolē piedāvātas 25 nogabalu nomas tiesības.

Nomas tiesības izsolītas atpūtas iespēju nodrošināšanai un kafejnīcu izvietošanai uz pieciem gadiem, informē domes pārstāvji.

Pretendenti, kas nosolījuši augstāko nomas maksu, tiks aicināti noslēgt pludmales nogabalu nomas līgumus. Nomas līgumi tiks noslēgti pēc tam, kad pretendents, kas nosolījis augstāko nomas maksu, veiks nomas maksas samaksu par 2015.gadu.

Kopumā 27 pludmales nogabalu izsolei pieteicās 67 pretendenti, nomas tiesības uz 25 pludmales nogabaliem no Lielupes līdz Kauguriem izsolītas 14 uzņēmējiem. Pludmales nogabalu nomas tiesību kopējā sākumcena bija 23,42 tūkstoši eiro, kopējā augstākā nosolītā summa 143 tūkstoši eiro, kas ir kopējā nomas tiesību cena vienam gadam par visiem nogabaliem. Četri uzņēmēji nomās pa diviem nogabaliem, viens uzņēmējs – septiņus nogabalus. Seši potenciālie nomnieki ir Jūrmalā reģistrēti uzņēmumi.