Ja agrāk visi populārākie apģērbu un ēdināšanas zīmoli, bankas, apģērbu tīrīšanas pakalpojumu sniedzēji un tamlīdzīgi atradās centra galvenajās ielās, tad tagad tie pārsvarā ir izvietojušies lielajos tirdzniecības centros, kas atrodas perifērijā.
Tā pašlaik notiekošo centra tirdzniecības platībās komentē nekustamo īpašumu kompānijas Starlex Real Estate komercplatību speciālists Oskars Frīde.
Jau pirms Covid uzliesmojuma, centrā ļoti daudzas telpas kādu laiku stāvēja tukšas. Cilvēki arvien vairāk izvēlas savu dzīvesvietu ārpus centra vai Pierīgā, līdz ar to visus savus nepieciešamos pirkumus veicot lielajos tirdzniecības centros. "Vēl nemaz ne tik sen bija diezgan liels pieprasījums pēc tirdzniecības telpām no mazo zīmolu apģērbu tirgotājiem, taču Covid ierobežojumi veica savas korekcijas. Daļa neizturēja spriedzi un aizvērās pavisam. Daļa nomainīja telpas uz mazākām, bet kaut kur netālu, lai pastāvīgajiem klientiem nenāktos ilgi maldīties, meklējot iecienītā zīmola jauno atrašanās vietu," novērojis O. Frīde.
Daudzi veikali vai saloni, kas nomāja telpas divos stāvos un pat diezgan ilgu laiku, tās atstāja jau pirms Covid sākuma, tieši cilvēku ikdienas paradumu dēļ. Pilsētas centrā tādas vietas vairs nebija pieprasītas un vērojams, ka daļa no tām joprojām stāv tukšas, ja vien telpu īpašnieks nav mainījis telpu konceptu, izveidojot otrajam stāvat atsevišķu ieeju vai pat vienu stāvu pilnībā pārveidojot piemēram par birojiem.
Covid uzliesmojuma sākumā un pirmo ierobežojumu laikā bija vērojams sastingums, neziņa, neizpratne ko darīt, kas vispār mūs sagaida un kā pareizāk rīkoties. Taču šī gada sākumā cilvēki jau bija pieraduši pie striktajiem ierobežojumiem un arvien vairāk sāka pielāgoties paši, kā arī optimizēt vai mainīt sava biznesa stratēģiju.
Ēdināšanas zīmoli, kas nespēja tikt ar pārmaiņu laiku galā, saprotams, izbeidza savu darbību. Taču lielākā daļa pārgāja uz attālināto tirdzniecību, piegādes nodrošināšanu utt., līdz ar to, daļa palika savās esošajās telpās, daļa nomainīja uz mazākām, vairāk piemērotām, pielāgojoties situācijai. Bija arī diezgan daudz ārvalstu uzņēmēji, kas dzīvo Latvijā un izvēlējās izmantot šo laiku, atverot nelielas Āzijas virtuves ēstuves, kas nodrošina tikai un vienīgi ēdienu līdzņemšanai. Interesanti, ka vairākiem jauniem zīmoliem pavasarī bija pieprasījums pēc telpām vīnu un kokteiļu bāriem.
Lai arī pieprasījums varētu būt lielāks un brīvu telpu ir gana daudz, joprojām nevar runāt par būtiskām nomas cenu izmaiņām pilsētas centrā, uzskata O.Frīde. Lielākām telpām varbūt ir nedaudz lielāks nomas cenu kritums, mazām telpām mazāks, bet pārsvarā tas ir atkarīgs no telpu īpašnieka. Ar dažiem ir iespējams vienoties par samazinātu cenu, neskatoties uz to, ka sākotnēji prasīta šķietami lielāka nomas maksa. Taču ir arī telpu īpašnieki ar lielām ambīcijām un nepiekrīt mazākai nomas maksai, kaut telpas stāv tukšas jau ilgu laiku.
Runājot par nomas maksām, O.Frīde norāda, ka vidējā tirdzniecību telpu nomas maksa iznomātajām telpām šajā gadā ir 12 eiro/m2, tirdzniecības telpas šogad ir iznomātas 8-22 eiro/m2 robežās. Vidējā iznomātā platība šogad ir 72 m2, bet iznomāto tirdzniecības telpu platība ir 25-177 m2 robežās. Pieprasītākā nomnieku vidū noteikti ir Tērbatas iela, taču ir saglabājusies pietiekoši augsta interese arī par Krišjāņa Barona ielu, Ģertrūdes ielu, Stabu ielu, Blaumaņa ielu un Dzirnavu ielu - visām galvenajām centra ielām. Vecrīgā interese nemainīgi ir par Kaļķu ielu, Audēju ielu un Vaļņu ielu, bet uz doto brīdi vairums pieejamo telpu ir platības un nomas maksas ziņā lielas, par kurām vismaz gada pirmajā pusē interese ir bijusi, bet reāli darījumi nav notikuši.