Jaunākais izdevums

Vislielākais cenu kritums 2008. gadā ir bijis tirdzniecības platībām, kurās nomas maksa samazinājusies līdz pat 50%. Dotajā brīdī tirdzniecības telpu izvēle Rīgā ir liela – pat uz centrālajām pilsētas ielām, kur iepriekš bija vērojams telpu deficīts. Šāda telpu izvēle vislabākajās vietās jau pāris gadus nav bijusi novērojama, norāda nekustamo īpašumu kompānija Balsts.

Nomas maksa uz centrālajām Rīgas ielām, kurās iepriekš bija visaugstākās nomas maksas, šobrīd ir maksimums līdz 40 eiro kvadrātmetrā. "Daļa veikalu, kuri telpas šajās vietās sāka nomāt pagājušajā gadā par 60 – 80 eiro kvadrātmetrā, ir beiguši savu darbību un izvākušies no telpām tieši augsto nomas maksu dēļ", apgalvo Balsts Komercnodaļas vadītājs Kristaps Jankovskis.

Komerctelpu tirgus šobrīd kopumā ir kritiska posma priekšā, jo ir sācies ziemas apkures periods, kas tukšo telpu īpašniekiem liks ļoti nopietni izvērtēt nomas maksas apmēru un savas iespējas piepildīt šīs telpas ar nomniekiem.

Biroju segmentā lielākā daļa darījumu notiek telpu maiņas rezultātā, kad uzņēmumi mēģina optimizēt izmaksas, apvienojot filiāles vai pārvācoties uz mazākām telpām. Lielākā daļa potenciālo nomnieku šobrīd ir gatavi maksāt no 8 – 10 eiro/m². Piedāvājums ir liels un iznomātāji ir gatavi piekāpties dažādām nomnieku prasībām. Cenu kritums biroju segmentā šogad ir sasniedzis 30-35%.

Joprojām vislielākā interese ir par biroju telpām ar mazajām platībām (40 – 100m²), kā arī dažu uzņēmumu maksātnespējas rezultātā atbrīvojas līdz šim tirgū nebijušas telpas (labās vietās, par ļoti pievilcīgām nomas maksām). Iespējamie nomnieki, kuriem vēl ir brīvi finansiālie līdzekļi un ir doma par telpu maiņu, šajā brīdī būs tie, kas diktēs noteikumus tirgū. Tas nozīmē, ka šie uzņēmumi varēs atļauties ievākties tādās telpās, kuras iepriekš tiem bija nesasniedzamas (bija pārāk augsta nomas maksa vai arī tās uz ilgu laiku bija iznomātas).

Visstabilākā situācija saglabājusies noliktavu telpu segmentā. Noliktavu telpu nomas maksas samazinājušās par 10 – 15%, tomēr pieprasījums ir stabils un ir uzņēmumi, kas joprojām meklē jaunas noliktavu telpas, kas ir labi aprīkotas.

"Klienti šobrīd ir ieņēmuši nogaidošu pozīciju un gaida vēl lielāku nomas maksas kritumu. Novērojumi liecina, ka nomas tirgū ir parādījusies sekojoša tendence: nomniekam ir piemeklētas jaunas telpas un viņš ir piekritis tās nomāt, tomēr brīdī, kad tas tiek paziņots esošajam saimniekam, pie kura šis nomnieks atrodas, esošais saimnieks samazina nomas maksu un nomnieks paliek iepriekšējās telpās," stāsta Kristaps Jankovskis.

Cenu korekcijas nomas segmentā noteikti turpināsies. Lielāka aktivitāte gan tirdzniecības platību, gan biroju nomas segmentā gaidāma 2009. gada pavasarī. Tendences liecina, ka lielākā daļa no darījumiem, kas nākamo mēnešu laikā notiks nomas segmentā, būs saistīti ar telpu maiņu līdzekļu taupības nolūkos.

"Tie nomnieki, kuri slēguši nomas līgumus 2006. un 2007. gadā, šobrīd bieži vien ar savu apgrozījumu nespēj nosegt savus izdevumus, tajā skaitā arī nomas maksu. Īpašniekiem, kuri spēs būt elastīgi un nosacīti sāks dalīt finansiālo atbildību kopā ar nomnieku, spēs ilgtermiņā noturēt šo nomnieku un saņemt regulārus ieņēmumus. Līdz šim visa atbildība vienmēr gūlusies uz nomnieka pleciem," apgalvo Kristaps Jankovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Eksperti par inflāciju jūlijā

,10.08.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna:

Mēneša deflācija turpinājās paātrināties arī jūlijā un sasniedza -0.6%. Tas gan ir nedaudz mazāk, nekā mēs bijām gaidījuši, jo pārsteidzoši maz krita cenas apaviem un apģērbam (par 4% mēneša laikā pretstatā -6.5% pagājuša gada jūlijā). Arī akcīzes nodokļa pacelšana alkoholam ietekmēja cenas nedaudz vairāk nekā mēs gaidījām. Patēriņa cenu indeksu palielināja arī finanšu pakalpojumu sadārdzināšanās.

Savukārt turpinās pārtikas cenu kritums, ko vēl pastiprināja sezonālie faktori, kā arī mājokļa uzturēšanas izmaksu samazināšanās (piemēram, dabasgāzes un siltumenerģijas tarifi). Tas īpaši palīdz mazāk nodrošinātiem iedzīvotājiem, jo viņi šiem produktiem un pakalpojumiem patērē lielāku daļu no kopējiem ienākumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#No 4,4 miljonu eiro finansējuma paredzēts 1 miljonu eiro piešķirt par dārzeņu, augļu koku, ogulāju un kartupeļu platībām.

Lai mazinātu lietavu radītos zaudējumus, dārzkopjiem piešķirs vienu miljonu eiro.

Pagājušā gada rudens lielais nokrišņu daudzums un applūdušie lauki negatīvi ietekmēja pavasarī sēto laukaugu un dārzkopības kultūraugu ražu, kavējot novākšanu, pasliktinot tās kvalitāti vai liekot zaudēt daļu ražas, Db uzzināja Zemkopības ministrijā.

Zaudējumi lielākā vai mazākā mērā radās lauksaimniekiem visā Latvijas teritorijā. Lai atbalstītu arī laukaugu un dārzkopības produkcijas audzētājus, kuri nesaņēma kompensācijas pagājušā gada rudenī, Zemkopības ministrija, konsultējoties ar lauksaimnieku nevalstiskajām organizācijām, ir nolēmusi pārdalīt daļu šim gadam paredzētā pārejas posma valsts atbalsta (PPVA) finansējuma šim mērķiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Lauksaimniekiem maina ES un valsts atbalsta nosacījumus

Sandra Dieziņa,25.03.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar šo gadu papildu valsts tiešie maksājumi (PVTM) par laukaugu platībām un par lopbarības platībām tiks pilnībā atdalīti no ražošanas.

Līdz ar to tiek pārtraukti (saistītie) PVTM par laukaugu platībām un lopbarības platībām, informē Zemkopības ministrija (ZM).

To paredz grozījumi valdības noteikumos «Kārtība, kādā tiek piešķirts valsts un Eiropas Savienības (ES) atbalsts lauksaimniecībai tiešā atbalsta shēmu ietvaros», kas stāsies spēkā rītdien. Paralēli tiek ieviestas divas jaunas atbalsta shēmas - atdalītie PVTM par laukaugu platībām un lopbarības platībām. Savukārt, lai nodrošinātu pāreju un pakāpenisku pielāgošanos jauniem tirgus nosacījumiem un darbībai piena nozarē pēc piena ražošanas kvotu atcelšanas, ar šo gadu ir ieviests īpašais atbalsts par pienu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Meža un lauksaimniecībā izmantojamo zemju (LIZ) tirgus stagnē – neliels darījumu skaita kritums šogad novērots visos reģionos. Trūkst augstvērtīgas aramzemes piedāvājuma. Īpašnieki turpina turēt savā īpašumā kvalitatīvu LIZ kā kapitālu, savukārt par pļavām un ganību platībām šobrīd interese ir maza, liecina jaunākais nekustamo īpašumu kompānijas “Latio” veidotais Lauku īpašumu indekss.

Dinamiski mainās arī pircēja ‘portrets’ - šogad aktīvākais lauksaimniecības zemju iegādē ir ALTUM pārvaldītais Zemes fonds, kas pirmajos trīs ceturkšņos iegādājies vairāk nekā 4000 hektārus par kopsummā 18,6 miljoniem EUR. Salīdzinot ar to pašu laika posmu pērn, ALTUM iegādāto platību apjoms ir pieckāršojies.

Lauku īpašumu tirgus indekss”* – pirmie trīs ceturkšņi / 2024

• 5450 - kopējais darījumu skaits LIZ un meža īpašumiem (-1%, salīdzinot ar to pašu laika posmu pērn).

Lauksaimniecība izmantojamās zemes (LIZ):

  • 188 EUR/ ha gadā – vidējā lauksaimniecības zemes nomas maksa Latvijā (+1.6 %);
  • 13 000 EUR/ ha – augstākā reģistrētā lauksaimniecības zemes cena šī gada 3. ceturksnī (darījums jūlijā – Zaļenieku pagasts, Jelgavas novads);
  • 3% - par tik pieaugusi lauksaimniecības zemes vidējā cena par hektāru (salīdzinot ar 2023. gada pirmajiem trim ceturkšņiem).

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Patēriņa cenu līmeni 2023.gadā visbūtiskāk ietekmēja cenu kāpums pakalpojumiem un cenu tendences pasaulē

Db.lv,12.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2023.gada decembrī, salīdzinot ar 2023.gada novembri, patēriņa cenu līmenis samazinājās par 0,8%, kas bija straujākais cenu kritums decembra mēnesī kopš 1991.gada jeb datu publicēšanas uzsākšanas.

Precēm vidējais cenu līmenis samazinājās par 1,2%, bet pakalpojumiem pieauga par 0,4%. Lielākā ietekme uz cenu pārmaiņām bija cenu kritumam degvielai, elektroenerģijai, apģērbiem un apaviem, kā arī cenu kāpumam pasažieru aviopārvadājumiem un alkoholiskajiem dzērieniem.

2023.gadā kopumā patēriņa cenas stabilizējās, katru mēnesi sarūkot, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo mēnesi - no 21,5% šā gada sākumā līdz 0,6% decembrī. To turpināja ietekmēt pasaules cenas un nestabilā ģeopolitiskā situācija. Ņemot vērā inflācijas dinamikas bāzes efektu, 2023.gadā vidējā gada inflācija saglabājās augsta - 8,9%.

Lielākā palielinošā ietekme uz vidējo patēriņa cenu līmeni gada laikā bija pakalpojumu cenu kāpumam. Pakalpojumu cenas kopumā pieauga par 5,3%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 1,3 procentpunktiem. Lielākā palielinošā ietekme bija ambulatorajiem pakalpojumiem, galvenokārt sadārdzinoties ārstu speciālistu un zobārstniecības pakalpojumiem, cenas ievērojami palielinājās arī ēdināšanas pakalpojumiem, pasažieru aviopārvadājumiem un pārvadājumiem pa autoceļiem, atpūtas un kultūras pakalpojumiem (ieskaitot televīzijas abonēšanas maksu, atpūtas un sporta pasākumus, muzeju, kinoteātru, teātru, koncertu apmeklējumu), mājokļa īres maksai, atkritumu savākšanai un citiem ar mājokli saistītiem pakalpojumiem, kā arī personisko transportlīdzekļu apkopei un remontam. Savukārt cenas būtiski samazinājās kanalizācijas pakalpojumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Eksperti: Cenu pieaugums atsāksies 2011. gadā

,08.12.2009

No kreisās: Nordea bankas vecākais ekonomists Andris Strazds, Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna, Latvijas Krājbankas Investīciju pārvaldes galvenā analītiķe Olga Ertuganova, SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patēriņa cenu krituma tendence saglabāsies vismaz tuvākajos mēnešos, taču vairāki eksperti uzskata, ka cenu pieaugums varētu atsākties tikai 2011. gadā.

Nordea bankas vecākais ekonomists Andris Strazds:

Atbilstoši mūsu prognozēm novembrī patēriņa cenas kritās jau astoto mēnesi pēc kārtas un gada inflācija bija negatīva otro mēnesi pēc kārtas. Novembris bija pirmais mēnesis, kas uzrādīja arī pakalpojumu cenu kritumu pret pagājušā gada attiecīgo mēnesi. Šeit gan jāsaka, ka kopējais pakalpojumu cenu līmenis saglabājas salīdzinoši augsts pateicoties veselības un izglītības pakalpojumu cenu kāpumam, salīdzinājumā ar 2008.gada novembri. Vienlaikus vairākās citās pakalpojumu nozarēs ir vērojams cenu kritums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada pirmajā pusgadā vidējās nomas maksas mazām tirdzniecības platībām līdz 100 kvadrātmetriem aktīvajā Rīgas centrā bija no 10 līdz 20 eiro par kvadrātmetru mēnesī, atsevišķās vietās ar intensīvu gājēju un transporta plūsmu sasniedzot 35 eiro par kvadrātmetru mēnesī, liecina kompānijas Ober-Haus apkopotā informācija.

Rīgas centrā, vietās ar mazāku cilvēku plūsmu nomas maksas ir, sākot no 5 – 10 eiro. Pieprasītākās vietas pilsētas aktīvajā centrā ir Tērbatas un Barona ielas līdz Ģertrūdes ielai, Blaumaņa iela un viesnīcas Radisson Blu Latvija tuvākā apkārtne.

Vecrīgā nomas maksas par mazām tirdzniecības platībām vidēji svārstās no 20 līdz 50 eiro par kvadrātmetru mēnesī. Lielākām platībām nomas maksas gan aktīvajā centrā, gan Vecrīgā ir amplitūdā no 10 līdz 20 eiro par kvadrātmetru mēnesī.

Interese par tirdzniecības vietām mikrorajonos saglabājas lielo pārtikas veikalu tiešā tuvumā vai nelielu tirdzniecības centru iekšpusē zem viena jumta ar pārtikas veikaliem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ober - Haus aprēķinātā Rīgas sērijveidu neremontētu dzīvokļu vidējā cena septembrī Rīgas mikrorajonos bija 1 162 EUR/kv.m (augustā 1 221 EUR/kv.m). Cenas mēneša laikā samazinājušās vidēji par 4.8 %. Salīdzinot ar 2007. gada septembri, cenas ir samazinājušās par 26%.Sērijveida dzīvokļu cenas mēneša laikā samazinājušās par 26%

Salīdzinot savstarpēji mikrorajonu cenas, dārgākie dzīvokļi joprojām ir Teikā – 1 359 EUR/kv.m un Āgenskalnā – 1 265 EUR/kv.m, bet lētākie dzīvokļi ir iegādājami Bolderājā – 1 059 EUR/kv.m. Pārējos Rīgas rajonos cenas ir robežās 1 116 – 1 209 EUR/kv.m.

Rīgas centrā un Vecrīgā septembrī interese bija vērojama par trīs segmentiem: dzīvokļiem centra perifērijā ar platībām no 30 – 50 kv.m, cenu kategorijā no 50 000 – 80 000 EUR; remontētiem dzīvokļiem Klusajā centrā renovētās ēkās ar platībām no 45 - 80 kv.m, cenu robežās no 3 000 – 3 600 EUR/kv.m; ekskluzīviem dzīvokļiem, cenu robežās 700 000 EUR un vairāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Kurp virzās naftas cenas?

Latvijas Bankas ekonomiste Krista Kalnbērziņa,29.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naftas cenu straujās pārmaiņas pēdējo desmit gadu laikā esam jau pieredzējuši vairākas reizes.

2009. gadā naftas cenas, reaģējot uz globālo finanšu krīzi, saruka no gandrīz 140 līdz 40 ASV dolāriem barelā, lai atkal atgrieztos līdz 120 ASV dolāriem jau 2011. gadā. Šobrīd naftas cenas turpina būt ļoti zemā līmenī. 2014. gada otrajā pusē cenas saruka par 70%, sasniedzot zemāko punktu jeb 29 ASV dolārus barelā, kopš tā laika naftas cenu līmenis bijis zems.

Šobrīd naftas cenu līmenis ir nedaudz kāpis, tomēr tas turpina svārstīties tuvu 40-50 ASV dolāru līmenim un neuzrāda noturīgu kāpuma tendenci. Īsumā rakstā stāstīšu par to, kas šo naftas kritumu noteicis un kā zemais naftas cenu līmenis ir ietekmējis globālo izaugsmi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Eksperti par IKP ātro novērtējumu

,10.08.2009

Swedbank vecākais ekonomists Dainis Stikuts (no kreisās), Latvijas Krājbankas Investīciju pārvaldes galvenā analītiķe Olga Ertuganova, SEB bankas galvenais ekonomists Andris Vilks un Nordea bankas vecākais ekonomists Andris Strazds.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

http://www.db.lv/images/article/2009/08/10/9a6d52f3-c7e2-4e79-9440-de470b41246a.jpg

Nordea bankas vecākais ekonomists Andris Strazds:

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) ātro novērtējumu, 2009.gada otrajā ceturksnī iekšzemes kopprodukta (IKP) apjoms, salīdzinot ar 2008.gada atbilstošo periodu, ir samazinājies par 19.6%.

«IKP kritums arī otrajā ceturksnī ir dramatisks, taču pašas pesimistiskākās prognozes, kas lielā mērā bija balstītas uz dramatisko mazumtirdzniecības apjomu kritumu, nav piepildījušās. Acīmredzot nelielais eksporta pieaugums šī gada otrajā ceturksnī savienojumā ar būtisku importa kritumu ir pozitīvi ietekmējis IKP apjomu. IKP kritumu nedaudz bremzē arī cenu kritums, jo cenu krituma rezultātā mājsaimniecības un uzņēmumi var iegādāties vairāk preču un pakalpojumu, salīdzinot ar situāciju, ja cenas saglabātos nemainīgas vai turpinātu augt.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) maksājumiem par dzīvojamām platībām nepiemēros nodokļa pieauguma ierobežojumu 25% apmērā. Tādējādi, ja valdība nolems nākamgad palielināt NĪN likmi par dzīvojamām platībām, nodokļu maksājums iedzīvotājiem varētu pieaugt pat vairākas reizes.

Finanšu ministrijas (FM) Komunikācijas nodaļas vadītājas vietnieks Aleksis Jarockis paskaidroja, ka NĪN nodokļa maksājuma pieauguma ierobežojums attiecas tikai uz nodokļa maksājumiem par zemi un saimnieciskajā darbībā izmantojamām ēkām.

Jarockis atgādināja, ka nodokļa maksājuma pieauguma ierobežojums 25% apmērā savulaik tika ieviests līdz ar būtisku kadastrālo vērtību pieaugumu, taču uz šogad ieviesto mājokļa nodokli šādi atvieglojumi neattieksies.

Vienotības finanšu ministra amata kandidāts ekonomists Andris Vilks jau pieļāvis, ka NĪN likmi par dzīvojamām platībām nākamgad varētu palielināt, maksimums, trīs reizes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Ekspertu viedokļi par gada inflāciju Latvijā

,12.01.2009

No kreisās: Ieva Vēja, DnB NORD Bankas ekonomisko pētījumu grupas speciāliste, Dainis Stikuts, Swedbank vecākais ekonomists, Olga Ertuganova, Latvijas Krājbankas Investīciju pārvaldes galvenā analītiķe, un Dainis Gašpuitis, SEB bankas makroekonomikas eksperts.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

http://www.db.lv/images/article/2009/01/12/11382f8a-4e45-46d3-ae53-6d7b803b50df.jpg

Inflācija Latvijā decembrī turpināja pazemināties

Inflācija Latvijā decembrī turpināja pazemināties, gada inflācijai samazinoties līdz 10.5%, un tas bija jau otrais mēnesis pēc kārtas, kad, salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi, piedzīvojām deflāciju. Kā jau prognozēts, galvenie inflācijas pazemināšanās avoti decembrī bija degvielas cenu kritums vidēji par 8.8%, kā arī apģērbu un apavu cenu samazināšanās sezonas atlaižu ietekmē. Vēl tālāku inflācijas pazemināšanos ierobežoja siltumenerģijas cenu pieaugums un atsevišķu pārtikas preču sadārdzināšanās.

Janvārī inflācijas kritums, kas vērojams jau kopš pagājušā gada vidus, uz brīdi var apstāties, kad pievienotās vērtības nodokļa standartlikmes paaugstināšana vien dod pamatu vispārējam cenu pieaugumam par 2.5%. Šāda inflācija gan ir mazāka par 2.8% cenu kāpumu, kāds tika piedzīvots pagājušā gada janvārī, tomēr jāņem vērā arī pazeminātās pievienotā nodokļa likmes pacelšanas ietekme.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Lauku atbalsta dienests uzsāks avansa izmaksu

Gunta Kursiša,08.08.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauku atbalsta dienests (LAD) šā gada augustā uzsāks izmaksu atdalītajiem papildu valsts tiešajiem maksājumiem (PVTM). Lauksaimnieki varēs saņemt avansu 70% apmērā.

Kopumā avansā no Latvijas budžeta finanšu līdzekļiem LAD plāno izmaksāt 21,5 milj. Ls.

Atdalītajam PVTM par liellopiem (ALM) aprēķinātā atbalsta likme ir 33,67 Ls par lauksaimniecības dzīvnieku. Augustā un septembrī izmaksājamais 70% avanss veido 23,57 Ls par lauksaimniecības dzīvnieku. ALM ir vēsturiskais maksājums par liellopiem (tele, bullis, vērsis), kuri saskaņā ar Lauksaimniecības datu centra datiem bija reģistrēti un atradās ganāmpulkā 2010. gada 31. decembrī, kā arī tika turēti ganāmpulkā no 2010. gada 1. jūlija līdz 31. decembrim.

Atdalītajam PVTM par laukaugu platībām (ALA) aprēķinātā atbalsta likme ir 19,26 Ls par hektāru. Augustā un septembrī izmaksājamais 70% avanss veido 13,48 Ls par hektāru. Šis ir vēsturiskais maksājums par 2009. gadā apstiprinātajām laukaugu platībām papildu valsts tiešajiem maksājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

LAD turpina avansa maksājumus zemniekiem

Sandra Dieziņa,02.09.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauku atbalsta dienests (LAD) turpina maksāt avansu par atdalītajiem papildu valsts tiešajiem maksājumiem (PVTM) 70% apmērā.

Septembrī tiks uzsākti maksājumi vēl trīs atbalsta veidiem - atdalītajiem PVTM par laukaugu platībām ar atbalsta likmi LVL 20.44 apmērā par hektāru. 70% avanss veido 14.31 Ls par hektāru. Tas ir vēsturiskais maksājums par 2009.gadā apstiprinātajām PVTM par laukaugu platībām.

Atdalītajiem PVTM par platībām atbalsta likme ir 22.89 Ls par hektāru. Septembrī izmaksājamais 70% avanss ir 16.02 Ls par hektāru, kas arī ir vēsturiskais maksājums par 2006.gadā apstiprinātajām PVTM par laukaugu platībām vai 2006.gadā līgumā noteiktajām platībām ar kartupeļu cietes ražotāju.

Atdalītajiem PVTM par liellopiem atbalsta likme plānota 35.56 Ls par lauksaimniecības dzīvnieku. Septembrī izmaksājamais 70% veido 24.90 Ls par vienu dzīvnieku. Tas ir vēsturiskais maksājums par liellopiem (tele, bullis, vērsis), kuri saskaņā ar Lauksaimniecības datu centra datiem bija reģistrēti un atradās ganāmpulkā 2010.gada 31.decembrī, kā arī tika turēti ganāmpulkā no 2010.gada 1.jūlija līdz 31.decembrim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Arco: vārgo sērijveida dzīvokļu tirgus stabilizāciju apdraud plānotie valdības lēmumi

,03.09.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sērijveida dzīvokļu tirgū pēdējos mēnešos vērojamas stabilizācijas pazīmes, taču plānotais nekustamā īpašuma nodoklis dzīvojamām platībām nekādi nesekmēs tirgus aktivitāti

Tā uzskata Arco Real Estate speciālisti. Pēdējo mēnešu dati liekot secināt, ka sērijveida dzīvokļu cenas sāk stabilizēties, kaut gan joprojām ir vērojams neliels kritums — jūlijā par 2.8 %, bet augustā — par 1.2 %. Būtisks cenu kritums tuvākajos mēnešos nav gaidāms, prognozē kompānija.

Ņemot vēra cenu krituma tempa samazināšanos, kā arī objektu piedāvājuma skaita stabilizāciju varēja prognozēt nelielu cenu pieaugumu, taču līdz brīdim, kad valdība pieņēma lēmumu par nekustama īpašuma nodokļa piemērošanu dzīvojamajām platībām, vērtē Arco Real Estate valdes loceklis, vērtēšanas nodaļas vadītājs Maris Laukalējs. Viņaprāt, šāds nodoklis pēc būtības ir tiešām efektīvs nodoklis ne tikai budžeta situācijas uzlabošanai, bet galvenokārt kā nekustamā īpašuma tirgus regulējošs mehānisms. Strauji pieaugot īpašuma tirgus vērtībām, ar šī nodokļa likmju palielināšanu iespējams novērst «burbuļa» rašanos. Savukārt tad, kad tirgū valda stagnācija, pazeminot likmi, iespējams veicināt tirgu kā tautsaimniecības nozares aktivizēšanos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Iecienītākajās iepirkšanās ielās samazinās pieejamās komercplatības

Ingrīda Drazdovska,20.04.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aktīvākais komercplatību tirgus segments šā gada pirmajos trijos mēnešos bijis tirdzniecības platību segments, informē Ober Haus Real Estate.

Pēc šīs kompānijas datiem, 2010. gadā pieprasītākajās vietās ir būtiski samazinājušās pieejamās platības – par aptuveni 8%. Populārākajos tirdzniecības centros saglabājies augsts aizpildījuma rādītājs, bet vairāki tirdzniecības centri ir pilnībā aizpildīti.

Visbiežāk kompānijas meklē nelielas tirdzniecības platības – 50 līdz 100 m2, bet ir interese arī par 100 līdz 300 m2 lielām platībām Rīgas centrā un Vecrīgā gan apģērbu tirdzniecībai, gan ēdināšanas un izklaides uzņēmumu atvēršanai (kafejnīcām, bāriem, klubiem).

Rīgas lielāko mikrorajonu centros (Purvciems, Pļavnieki, Ziepniekkalns, Āgenskalns u.c.) ir pieprasījums pēc vidēja un liela izmēra tirdzniecības platībām no 150 līdz 400 m2, pārsvarā sadzīves, mājsaimniecības preču tirdzniecībai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Regulējums, kas noteica lielo tirdzniecības centru darbības ierobežojumus Covid-19 pandēmijas apstākļos, neatbilst valsts pamatlikumam, atzinusi Satversmes tiesa (ST).

Lieta rakstveida procesā tika izskatīta pirms mēneša. Tā tika ierosināta pēc SIA "Eften Domina" ("Domina"), SIA "Jysk Linnen’n Furniture" ("Jysk") un SIA "VRPB" pieteikumiem. Uzņēmumi ST bija vērsušies atsevišķi, tomēr ST lēma lietas apvienot.

Uzņēmumi lūdza ST pārbaudīt Ministru kabineta (MK) noteikumu "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai" 24.18 punkta atbilstību Satversmes 91.panta pirmajam teikumam, kā arī 105.panta pirmajam un trešajam teikumam.

MK noteikumi paredzēja, ka tirdzniecības centrā, kura kopējā tirdzniecībai atvēlētā platība ir lielāka par 7000 kvadrātmetriem, darbojas tikai veikali, kuros tirgo pārtiku ne mazāk kā 70% apmērā no preču sortimenta, veikali, kuros tirgo higiēnas preces ne mazāk kā 70% apmērā no preču sortimenta, kā arī aptiekas, optikas preču veikali, dzīvnieku barības veikali, ziedu veikali, grāmatnīcas, preses tirdzniecības vietas, kā arī datoru, to perifēro iekārtu un programmatūras, kā arī telekomunikācijas iekārtu veikali.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas cenu piecenojumi veikalos ir pamatoti, vienlaikus iedzīvotājiem, vērtējot tā apmērus, būtu jāņem vērā visu pārtikas apritē iesaistīto pušu un aspektu loma cenas veidošanās procesā, atzina aptaujātie nozares pārstāvji.

Piemēram, SIA "Latvijas Tirgotāju savienības" ("LaTS") valdes priekšsēdētājs Raimonds Okmanis skaidroja, ka preču piecenojums ap 100% ir ļoti reti sastopams. Tas, kā norādīja Okmanis, var būt iespējams nepārtikas produktu segmentā, kur prece tiek iepirkta lielos iepakojumos, bet pārdota pa gabaliem, piemēram, skrūvēm.

LOSP: Dažiem vietējiem ražojumiem lielveikalos uzcenojums ir 70%, ir arī 150% 

Lielveikalu tīkos daudziem Latvijā ražotajiem produktiem uzcenojums ir nesamērīgi liels, intervijā...

Tāpat viņš uzsvēra, ka kompānijā pārtikas precēm visām preču grupām piecenojums tiek stingri kontrolēts, jo, lai pircējs pirktu preces un nāktu uz "LaTS" veikalu, preču cenai ir jābūt atbilstošai tirgus situācijai. Pretējā gadījumā veikals kļūst nekonkurētspējīgs.

"Vislabāk pērk akciju preces. Akciju precēm ir piecenojums no 5%," sacīja "LaTS" vadītājs, piebilstot, ka reizēm preces tiek tirgotas par pašizmaksu, tāpat ir reizes, kad cena tiek noteikta zem tās.

Tāpat viņš uzsvēra, ka "LaTS" piecenojums sabiedrībai aktuālajām preču grupām tiek uzraudzīts īpaši. Viņš atklāja, ka maizei tas ir ap 20%, pienam un piena produkcijai - 15 līdz 25%, svaigai gaļai - ap 30%. Gaļas piecenojuma veidošanos ietekmē svara zudumi, kas veidojas izpakojot gaļu no transporta iepakojuma - tā apžūst un paliek vieglāka, skaidroja Okmanis.

Vienlaikus augļiem un dārzeņiem veikala piecenojums ir ap 25-30%, nepārtikas preču piecenojums ir virs 30%. Nepārtikas preču piecenojuma apmēru Okmanis skaidroja ar to, ka "LaTS" primāri ir pārtikas veikals, kur nepārtikas produkti ir kā papildus sortiments.

Okmanis arī norādīja, ka atsevišķos lielveikalos akcijas preces tiek piedāvātas par ļoti labu cenu, taču, ja produkta attiecīgā veikala plauktā nav, pircējs mēdz izvēlēties līdzīgu preci, kurai nav piemērota akcijas cena un kura ir dārgāka. "Tāpēc es ļoti ieteiktu skatīt cenu piedāvājumus veikalos kopumā, nevis tikai sekot līdzi precēm, kuras ir akcijā," atzīmēja Okmanis.

Viņš arī pauda, ka veikals strādā ar tādām precēm, ko piegādā piegādātājs jeb vairumtirgotājs. Izņēmums ir tās preces, ko uzņēmums pats importē no ražotāja. Piecenojums tiek veidots pie tās cenas, kuru nosaka ražotājs.

"Mainās iepirkuma cena, mainās cena veikala plauktā," sacīja tirdzniecības ķēdes vadītājs, iestarpinot, ka, ja pircējs redz veikalā pēkšņi ļoti lielu cenu kāpumu, tad tas nozīmē to, ka vecais pievedums ir beidzies, un piegādātājs ir pacēlis iepirkuma cenu.

"Veikalnieks necels cenu ārpus tiem rāmjiem, kas ir noteikti tirgū. Piecenojumi "LaTS" tīklā nemainās," apliecināja Okmanis.

Vienlaikus viņš atzina, ka iespaids, kas rodas pircējiem, ka preces kļūst ļoti dārgas, varētu būt atsevišķu veikalu tīklu mārketinga triks - tiek sakāpināta preču grupas cena un pēc tam, akcijas laikā, šī cena tiek strauji pazemināta, piemēram, par 30-40%.

Kopumā Okmanis norādīja, ka veikalnieku noteiktie piecenojumi produkcijai ir pamatoti.

Tikmēr SIA "Rimi Latvia" mārketinga un sabiedrisko attiecību departamenta vadītāja Kristīne Ciemīte norādīja, ka diskusijās par pārtikas preču cenām vai uzcenojumiem būtu vēlreiz jāatgādina, ka pārtikas cenas veido un ietekmē visa piegādes ķēde - lauksaimnieks, kas izaudzē produkciju, ražotājs, kas to pārstrādā un nogādā tirgotājam, ka arī tirgotājs, kas to tālāk izplata veikaliem un nogādā pircējiem.

"Nereti visiem posmiem netiek pievērsta atbilstoša uzmanība, diskusijām dažkārt līdzinoties vienpusējai tirgotāju nomelnošanas kampaņai," uzsvēra Ciemīte.

Viņa arī sacīja, ka katram produktam un kategorijai ir atšķirīga loma un situācija, no kā arī atkarīga konkrētā produkta virzīšanas stratēģija tirgū un citi faktori. "Tāpēc nav saprotams, kāpēc publiskajā telpā tiek kultivēts mīts par pārtikas tirgotāju 300% uzcenojumu, kas ir ārpus konteksta izrauts apgalvojums un nav patiess," minēja kompānijas pārstāve.

Vienlaikus arī Ciemīte norādīja, ka lielāko daļu no preces cenas veido pašas preces izmaksas, jeb tas, par kādu cenu "Rimi" šo preci iepērk no ražotāja vai piegādātāja. Arī viņa uzsvēra, ka īpaša uzmanība tiek pievērsta cenu ziņā jutīgākajām svaigās pārtikas preču grupām, kas nozīmē, ka uzcenojums virknei preču ir pat negatīvs, tirgojot preces zem pašizmaksas.

"Tas attiecas arī uz vietējo produkciju," sacīja Ciemīte, uzskaitot, ka piemēram, cenu ziņā pieejamāko ikdienas produktu kategorijā, kas ir piens, skābpiena produkti, krējums un citi produkti, teju visi produkti "Rimi" tīklā ir vietēji ražoti un ar minimālu uzcenojumu. Cita starpā "Rimi" svarīgajā piena produktu grupā atrodams piens, kam tirgotāja peļņas marža ir mīnus 0,8%, kefīrs ar maržu 10%, šokolādes sieriņi kam marža ir mīnus 2%.

Arī maizes kategorijā peļņas marža pircējiem svarīgākajiem produktiem ir salīdzinoši zema, atzīmēja Ciemīte. Piemēram, "Rimi" plauktos varat atrast sagrieztu baltmaizi ar peļņas maržu mīnus 13%, veiklos nopērkama arī cāļa gaļa, kuras peļņas marža ir mīnus 5%, sviests, olas, siers ar peļņas maržu no 4% līdz 7%, bet dārzeņu un augļu kategorijā "Rimi" nopērkami tomāti, kuru peļņas marža kompānijai ir 4-7%.

Vienlaikus Ciemīte sacīja, ka līdzās ikdienas precēm, kur tirgotāja peļņas procents ir zems, ir arī tādas preču grupas, kas nav tik cenu jutīgas, piemēram, atsevišķi ekskluzīvie sieri, mandeļu piens vai nepārtikas preces. "Taču konkurence mazumtirdzniecībā ir tik sīva, ka mums ir rūpīgi jāizsver iespējamais uzcenojums katrai precei," atzīmēja kompānijas pārstāve.

Ciemīte uzsvēra, ka mazumtirdzniecība ir nozare, kurai ir raksturīgs liels apgrozījums, taču salīdzinoši neliels rentabilitātes procents, piemēram, "Rimi" neto peļņa pērn ir sarukusi un bija tikai 2,7%. Arī iepriekšējos trīs gados tā bijusi 3,2% - 3,6% apmērā. Citās nozarēs, tai skaitā ražotājiem, šis rentabilitātes rādītājs ir ievērojami augstāks, skaidroja pārstāve.

"Šajās diskusijās, meklējot risinājumus, būtu nepieciešams korekti izvērtēt visu iesaistīto pušu atbildību gan cenu pārskatīšanas un samazināšanas procesā, gan savos apgalvojumos par tirdzniecības nozari," pauda Ciemīte.

Tikmēr SIA "Elvi Latvija" komercdirektore Laila Vārtukapteine sacīja, ka tirgotāja noteiktais piecenojums produktiem publiskās diskusijās vienmēr ir "karstais kartupelis", ar ko sabiedrība mīl spekulēt dažādos veidos, un zināmā mērā apstākļi ir labvēlīgi šādām spekulācijām - piecenojuma apmērs ir komercnoslēpums un lielai daļai cilvēku trūkst izpratnes par to, kā veidojas veikala plaukta cena, visas tajā ietvertās izmaksas vienkāršoti norakstot uz tirgotāju mantrausību un peļņas kāri.

"Kvalitatīvas izpratnes veidošanai sabiedrībai atkal un atkal ir jāskaidro, kas veido plaukta cenu veikalā," uzsvēra Vārtukapteine, norādot, ka reti kurš aizdomājas, ka preču cena veikalā ietver, piemēram, valsts daļu, tas ir, pievienotās vērtības nodokli (PVN), kas vairumam preču ir 21%, daļai preču - arī akcīzes nodokli, kura apmērs atkarīgs no preces veida, izmaksas par produkta loģistiku, veikala komunālos maksājumus, darbinieku atalgojumu, kasu sistēmu uzturēšanas maksājumus, veikala vides iekārtošanas materiālus un citas ar tirdzniecību saistītas lietas.

Vārtukapteines ieskatā, produktu piecenojums ir ekonomiski pamatotas izmaksas un ir maldīgi uzskatīt, ka piecenojums ir veikala brīvās gribas izpausme un tādējādi identiska ar veikala peļņu, jo kompānijas peļņa veido tikai ļoti nelielu daļu no piecenojuma.

"Publiski izskanējušās spekulācijas ar nenormāliem piecenojuma procentiem mūsu veikalu tīklā neatbilst realitātei," uzsvēra Vārtukapteine.

Vienlaikus viņa pauda, ka, lai situāciju dramatizētu, ik pa laikam publiskajā telpā arī izskan informācija par ievērojamu cenu atšķirību starp ražotāju un veikala plauktu, kur sevišķi šī parādība novērota par piena nozari - kā ražotāja cena bieži tiek saukta pat svaigpiena tirgus cena bez PVN, izlaižot pārstrādes uzņēmumus, kas ir šo produktu patiesie piegādātāji veikaliem un pārstrādes produktus tirgo jau par citu cenu.

"Elvi" pārstāves ieskatā, pārliecināties par patieso peļņas guvēju šajā situācijā var salīdzinot gada pārskatos publiski pieejamos uzņēmumu peļņas rādītājus - tirgotāju peļņa ir būtiski zemāka nekā lielai daļai ražotāju. "Un tas ļoti labi matemātiski ilustrē šīs medaļas otru - patieso - pusi," piebilda Vārtukapteine.

Vaicāta par piecenojumu "Elvi" veikalos, Vārtukapteine norādīja, ka tā apmērs katrai preču grupai ir atšķirīgs, piemēram, pirmās nepieciešamības precēm, kam ir cenu akcija, bieži vien tie ir tikai daži procenti. Citām precēm piecenojums ir lielāks, tomēr lielāko daļu pirkuma groza veido tieši pirmās nepieciešamības preces.

Vienlaikus viņa minēja, ka piecenojums nav konstanti noteikts dažādām preču grupām un tas tiek piemērots individuāli katram produktam un "Elvi" piecenojuma veidošanas politika pēdējos gados nav būtiski mainījusies.

"Preču plaukta cenu jebkuram produktam veido dažādas komponentes un mūsu bilance jau šobrīd apstiprina, ka piecenojums ir ekonomiski pamatots un adekvāts," uzsvēra "Elvi" pārstāve, iestarpinot, ka vidējā pirkuma apjoms pēdējā gada laikā ir audzis, tomēr pieaugums nav tik straujš, kā inflācija.

Tāpat viņa piebilda, ka jāņem vērā, ka pēdējā gada laikā ir mainījušies cilvēku iepirkšanās paradumi, jo iepriekšējā periodā Latvijas iedzīvotāji dzīvoja pandēmijas apstākļos - cilvēki uz veikaliem gāja retāk un preču skaita ziņā veica lielākus pirkumus. "Šajā gadā atkal iepērkamies biežāk, līdz ar to kopējais apgrozījuma pieaugums tirdzniecības vietās ir samērā tuvu inflācijas apmēriem," sacīja Vārtukapteine.

Arī SIA "Maxima Latvija" korporatīvo attiecību direktors Jānis Beseris aģentūrai LETA uzsvēra, ka, vērtējot piecenojuma situāciju Latvijā ražotiem pirmās nepieciešamības pārtikas produktiem, publiskajā vidē minētie skaitļi "Maxima Latvija" gadījumā neatbilst patiesībai.

Viņš pauda, ka viena no kompānijas galvenajām prioritātēm ir nodrošināt iespējami zemāko cenu pircēju iecienītākajiem produktiem. "Šis ir svarīgi īpaši šobrīd, kad liela daļa iedzīvotāju saskaras ar inflācijas radītajām sekām un ikdienas tēriņu pieaugumu būtiskākajās ģimenes izdevumu pozīcijās," piebilda Beseris.

Arī viņš skaidroja, ka produktiem cenu veido ļoti daudzi faktori, no kuriem būtiskākais ir produkta iepirkuma cena, kas pērn piedzīvoja visstraujākās izmaiņas. Vienlaikus to ietekmē arī tādas mazumtirdzniecības izmaksu pozīcijas kā atalgojums darbiniekiem, energoresursu izmaksas, loģistikas izmaksas, veikalu tīkla uzturēšana, rekonstrukcijas un daudzas citas izmaksu pozīcijas.

Cita starpā Beseris atzīmēja, ka "Maxima Latvija" katru nedēļu nodrošina akcijas vairākiem tūkstošiem dažādu produktu, īpašu uzmanību pievēršot pamata kategorijām, iecienītākajām precēm un sezonas produktiem. Šobrīd lielu daļu no "Maxima Latvija" apgrozījuma veido akcijas piedāvājumi, kuros uzcenojums ir zems.

Tāpat Beseris piebilda, ka pirms katras cenu maiņas notiek sarunas ar ražotājiem un piegādātājiem, lai pārliecinātos, ka cenu maiņa patiešām ir neizbēgama un pamatota, cenšoties nodrošināt zemas cenas pēc iespējas ilgāk.

Taujāti par publiskajā telpā izskanējušo nepieciešamību pēc regulatora, kas nosaka pārtikas cenu apjomus, tirgotāji ir vienisprātis - šāda regulācija kropļotu konkurenci.

Cita starpā Okmanis minēja, ka tādējādi atsevišķus produktus var nākties pārdot dārgāk, jo izmaksas veikaliem tāpat ir jānosedz. "Drīzāk šeit var sākt diskusiju par valsts lomas palielināšanu mazturīgo iedzīvotāju atbalstīšanā, vai arī izstrādāt subsīdiju politiku atsevišķām pārtikas precēm, vai to ražotājiem," pieļāva "LaTS" vadītājs.

Viņš norādīja, ka šādas regulācijas ieviešana nav uzskatāma par nopietnu piedāvājumu, jo tādā gadījumā Latvijā vairs nebūtu brīvais tirgus, bet gan regulēta ekonomika.

Tikmēr Vārtukapteine atzīmēja, ka tas būtu plānveida ekonomikas instruments un būtībā nozīmētu ekonomikas sistēmas maiņu. Tā, kā ražotāji savas preces katram tirdzniecības uzņēmumam piegādā par citu cenu, šāds modelis novestu pie vēl lielākas tirgus polarizācijas par labu tiem uzņēmumiem, kam ir lētākās iepirkuma cenas, uzsvēra "Elvi" pārstāve.

Iepriekš intervijā aģentūrai LETA Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis norādīja, ka lielveikalu tīkos daudziem Latvijā ražotajiem produktiem uzcenojums ir nesamērīgi liels.

Vienlaikus viņš pauda viedokli, ka veikaliem varētu ieviest regulatoru, kas kontrolētu preču uzcenojumu apmēru un gadījumos, kad uzcenojums ir pārlieku liels, piemērotu papildu nodokli.

"Mēs ļoti labi zinām, ka dažiem vietējiem ražojumiem uzcenojums ir 70%, ir arī 150%, pēdējais, ko [zemkopības] ministrs [Didzis Šmits] minēja, - līdz pat 300%. Man šķiet, ka tā nav pareizi. Saprotams, ka mēs dzīvojam tirgus ekonomikā, bet tas, ko ministrs minēja, ka 300% uzcenojums vienam pārtikas produktam ir divās lielās veikalu ķēdēs, tas ir ļoti jocīgi. Ja veikals uzliek produktam 100% uzcenojumu, tad tajā veikalā nevajadzētu pirkt neko, bet kāpēc abos veikalos ir 300% uzcenojums - tam īsti izskaidrojuma nevienam nav," teica Gūtmanis, konkrētus piemērus gan nesaucot, jo starp pārstrādātājiem un veikaliem ir noslēgti līgumi, kas ir komercnoslēpums.

Vienlaikus kā piemēru viņš minēja piena produktu tirdzniecību.

Tāpat ziņots, ka Konkurences padome (KP) sākusi vairākus uzraudzības procesus pārtikas cenu jomā, tā 21.jūnijā Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdē sacīja padomes pārstāvji.

Vienā no lietām mērķis ir parādīt patieso cenu situāciju virknē pārtikas preču kategoriju - piens, olas, graudi, maize, gaļa un zivis. Uzraudzības procesi sākti pēc padomes iniciatīvas.

KP visos produkta piegādes ķēdes posmos iesaistītajām pusēm ir lūgusi sniegt informāciju par konkrētiem cenu veidojošiem aspektiem un komponentēm. Tāpat tiek vērtēts vai pārtikas tirdzniecībā novērojamas negodīgas tirdzniecības prakses vai aizliegtas vienošanās. Izpēte tiek veikta par laika posmu no 2022.gada janvāra līdz šī gada maijam.

Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas (LPTA) vadītājs Noris Krūzītis komisijas sēdē skaidroja, ka līdz šim pārtikas preču cenu lielākoties veikalos ietekmēja elektrības cenu kāpums. Viņš skaidroja, ka, ja ražotāji par elektrības kāpumu samaksāja sākotnēji, tad tirgotāji par to maksā, izplatot attiecīgajā laika posmā saražoto preci.

Līdztekus Krūzītis pievienojās atziņai, ka pārtikas cenu turpmākam kāpumam pamata nav, tomēr piegādātāji vēl joprojām iesniedz cenu paaugstinājumu pieprasījumus. Piemēram, cenu paaugstinājums ir spēkā 91% piegādātāju un tikai 9% piegādātāju cenas samazinājuši.

Viņš skaidroja, ka iemesli šādai situācijai ir dažādi, taču galvenokārt tas saistīts ar produktu ražošanu un izejmateriālu cenu kāpumu iepriekš, kad viss ražošanai nepieciešamas iegādāts dārgāk.

Komisijas sēdē nozares pārstāvji prognozēja, ka pārtikas cenu samazinājums gaidāms rudenī.

Komisijas vadītājs Hosams Abu Meri (JV) uzsvēra, ka Pieprasījumu komisija turpinās sekot līdzi situācijas attīstībai un pie jautājuma izskatīšanas savā darbakārtībā atgriezīsies rudenī, lai pārliecinātos par iecerēto cenu samazināšanu vismaz atsevišķām pārtikas preču grupām.

Tikmēr Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāja, vadošā pētniece Ingūna Gulbe aģentūrai LETA iepriekš pauda, ka pārtikas cenu kritumam būtu jābūt lielākam, savukārt cenu kāpumam - mazākam.

Viņa apsvēra iespēju, ka tirgū varētu būt spekulācijas ar cenām, tirgotājiem cenu kāpumu pamatojot ar globāliem notikumiem, piemēram, sausumu Eiropā vai Kahovkas dambja sabrukšanu. Viņas ieskatā tādi notikumi tiek izmantoti kā aizsegs cenu kāpumam un to ietekme nav tik būtiska, kā veikalu cenas varētu likt noprast.

Vienlaikus Gulbe stāstīja, ka atsevišķiem produktiem ir novērots produktu kritums, bet tas nav tik liels, kā tam ir potenciāls būt. Jūnija dati liecina, ka saulespuķu eļļai novērots cenas kritums, tostarp Tallinā tā maksāja 0,99 eiro, bet Rīgā - aptuveni divi eiro. Tikmēr cenas ir būtiski kāpušas olīveļļai un paprikai.

Lai gan ir preces, kurām cenu kāpums ir pamatots, Gulbe stāstīja, ka, piemēram, paprikas cenai nav iemesla tik būtiski palielināties, jo paprika tiek audzēta siltumnīcās un sausums to neietekmē.

Vienlaikus viņa novērojusi, ka līdz no patērētāju puses rodas satraukums par pārtikas cenām, veikali pielieto dažādas mārketinga stratēģijas, lai pielāgotos patērētāju satraukumam.

Gulbes ieskatā, runas par pamatotu cenu kāpšanu un produktu sadārdzināšanos patlaban ir priekšlaicīgas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pirmajā ceturksnī salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, pieaudzis par 0,1%, salīdzinot ar 2023.gada attiecīgo periodu, aģentūrai LETA pavēstīja Centrālajā statistikas pārvaldē.

Savukārt, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, Latvijas IKP 2024,gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar 2023.gada attiecīgo periodu, palielinājies par 0,9%.

Vienlaikus arī šogad pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni - 2023.gada ceturto ceturksni - Latvijas IKP salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, audzis par 0,9%.

2024.gada pirmajā ceturksnī Latvijas IKP faktiskajās cenās bija bija 9,335 miljardi eiro.

Statistikas pārvaldē norāda, ka 2024.gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu kopējā pievienotā vērtība samazinājās par 0,2%, pakalpojumu nozarēm saglabājoties iepriekšējā gada līmenī, bet ražojošām nozarēm samazinoties par 1,1%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nordea bankas vecākais ekonomists Andris Strazds:

«Nedaudz labāks rādītājs, salīdzinot ar ātro novērtējumu, nepārsteidz, jo ātrais novērtējums parasti ir balstīts uz ierobežotu informāciju par ražošanas un tirdzniecības apjomiem, un patēriņa cenu izmaiņām. Ņemot vērā, ka, piemēram, mazumtirdzniecības apjomu kritums otrajā ceturksnī joprojām bija dramatisks, arī IKP ātrais novērtējums uzrādīja kritumu gandrīz 20% apjomā. Taču situācija citās nozarēs, piemēram, telekomunikāciju pakalpojumu vai tranzīta jomā ir labāka nekā ražošanā un tirdzniecībā, kas tagad atspoguļojas pārskatītajos IKP datos, kuri uzrāda kritumu 18,7% apmērā. Līdzīga situācija nesen bija vērojama arī Lietuvā, kur IKP ātrais novērtējums uzrādīja kritumu, kas bija par vairāk nekā diviem procentpunktiem lielāks nekā pārskatītie dati.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Apsējot ar liniem 5 000 hektāru, Latvija varētu kļūt par vienu no tirgus cenu noteicējām Eiropā

NOZARE.LV,02.06.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja Latvijā ar liniem tiktu apsēti nedaudz vairāk par 5 000 hektāru, tad Latvija varētu izvirzīties otrajā vietā Eiropā pēc linu platībām un kļūt par valsti, kas piedalās tirgus cenu noteikšanā, sacīja Rēzeknes linu pārstrādes fabrikas SIA Baltiks East valdes priekšsēdētājs Valērijs Šindlers un biedrības Linu un kaņepju pārstrādes klasteris biroja vadītāja Ilga Vjakse.

«Es vienmēr saku, ka ar kviešiem vai pienkopību, vai gaļas lopkopību zemnieki nekad nebūs tie, kas noteiks cenas. Pēkšņu cenu kritumu zemnieki nekādā veidā nevar ietekmēt, jo cenu līmeni tirgū regulē lielie pasaules līmeņa tirgus dalībnieki. Savukārt ar liniem situācija var būt pretēja. Iedomājieties, ja Latvijā ar liniem tiks apsēti nedaudz vairāk par 5000 hektāru, kas būtībā nav liela platība, tad Latvija varētu izvirzīties otrajā vietā Eiropā pēc linu platībām pēc Francijas,» intervijā portālam Nozare.lv sacīja Šindlers.

Viņš uzsvēra, ka tad Latvija būtu tā, kas piedalās tirgus cenu noteikšanā. «Tad mēs pilnīgi noteikti sēdēsim pie tā galda, kur runā par noteikumiem un cenām. Tas jau ir pavisam cits līmenis,» piebilda Šindlers.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada sākumā inflācija turpinās augt un gada vidējā inflācija šogad varētu sasniegt 6-7% pretstatā 3,3% pērn, prognozē banku analītiķi.

"SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis skaidro, ka iemesli straujajam inflācijas kāpumam jau vairākus mēnešus nemainīgi balstās maksas par mājokli, transporta un pārtikas sadārdzinājumā. Šo trīs grupu kopējais devums ir 6,34 procentpunkti. Arī pārējās grupās ir vērojams cenu pieaugums, kaut mazāk izteiksmīgs. Arī eirozonā inflācija decembrī pieauga par 0,1% līdz 5%, kas ir augstākais līmenis kopš eiro ieviešanas. Inflācija, neskaitot enerģijas cenas izmaiņas, decembrī pieauga par 0,3% līdz 2,8%, bet inflācija arī bez svaigas pārtikas, alkohola un cigaretēm nemainījās - 2,6%.

Situācija dažādās dalībvalstīs atšķiras. Beļģijā, Austrijā, Vācijā un Somijā inflācija decembrī bija zemāka nekā novembrī. Francijas centrālās bankas vadītājs izteicies, ka inflācija Francijā un eirozonā ir tuvu maksimumam un turpmāk tai vajadzētu palēnināties. ECB galvenais ekonomists Filips Leins izteicies, ka neskatoties uz rekordaugsto cenu pieaugumu 5% apmērā decembrī eirozonas inflācija šogad samazināsies. Vērtējot pašreizējās enerģijas cenas un nākotnes līgumus, var pieņemt, ka inflācija ES ir sasniegusi vai ļoti tuvu augstākajam punktam, uzskata D.Gašpuitis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pirmajā pusgadā pieaudzis par 0,3%, salīdzinot ar 2023.gada attiecīgo periodu, tostarp otrajā ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, IKP palielinājies par 0,5% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus šogad otrajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, proti, šā gada pirmo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, Latvijas IKP samazinājies par 0,1%.

Faktiskajās cenās Latvijas IKP šogad pirmajā pusgadā bija 19,8 miljardu eiro apmērā, tostarp otrajā ceturksnī - 10,44 miljardi eiro.

Statistikas pārvaldē norāda, ka 2024.gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu kopējā pievienotā vērtība samazinājusies par 0,1%, pakalpojumu nozarēm pieaugot par 0,5%, bet ražojošām nozarēm samazinoties par 1,4%.

Pēc operatīvajiem datiem un veiktajiem novērtējumiem, lauksaimniecības nozarē šogad otrajā ceturksnī bija pieaugums par 7,1%, ko ietekmēja kāpums augkopības nozarē par 12,6% un kritums lopkopībā par 1,4%. Zivsaimniecības nozarē bija kritums par 16%, kā arī kritumu par 0,4% uzrādīja mežsaimniecības un mežizstrādes nozare.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada decembrī, salīdzinot ar 2017. gada decembri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 2,6 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Precēm cenas pieauga par 2,3 % un pakalpojumiem – par 3,1 %.

Salīdzinot ar 2015. gadu, patēriņa cenas 2018. gada decembrī bija par 6,4 % augstākas. Precēm cenas pieauga par 5,1 %, bet pakalpojumiem – par 9,8 %.

Galerijā augstāk - preču un pakalpojumu cenu izmaiņas gada laikā!

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2018. gada decembrī, salīdzinot ar 2017. gada decembri, bija cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, veselības aprūpei, dažādu preču un pakalpojumu grupā.

Atšķirībā no 2017. gada, kas bija raksturīgs ar salīdzinoši strauju pārtikas cenu pieaugumu, it īpaši pienam un piena izcelsmes produktiem, olām, gaļai un gaļas izstrādājumiem, 2018. gada laikā pārtikas cenu pieaugums bija mērenāks. Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 0,6 %. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija maizei (+7,9 %), miltiem un citiem graudaugiem (+7,3 %), kam cenu kāpumu ietekmēja arī 2018. gada sausā un karstā vasara, kas veicināja graudaugu ražas būtisku samazināšanos Eiropā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērnā gada 7.augusta vētrā cietušajiem lauksaimniekam finansiālo grūtību mazināšanai varētu no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem izmaksāt līdz 1,33 miljoniem eiro, liecina Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotais un Tiesību aktu portālā iesniegtais noteikumu projekts.

Finansiālo atbalstu varēs saņemt par augļu, ogulāju, dārzeņu un zālāju platībām, kuras nebija iespējams apdrošināt, un graudaugu, pākšaugu un eļļas augu platībām, kuras nebija apdrošinātas un kur vētrā cieta vismaz 90% no deklarētās platības.

ZM skaidro, ka Lauku atbalsta dienestā (LAD) no 2023.gada 11.augusta līdz 25.augustam bija iespējams ziņot par cietušajām platībām un konstatētajiem zaudējumiem, iesūtot attēlus un īsu aprakstu par bojāto lauksaimniecības tehniku, infrastruktūru un cietušajiem sējumiem, attiecīgi norādot kultūru un tās apjomu hektāros. Tā tika fiksēti konkrēti dabas postījumi konkrētā reģionā individuālu saimniecību līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru