Āfrikas cūku mēris mežacūku vidū joprojām izplatās. Latvijas cūkkopju galvenais uzdevums patlaban ir nosargāt saimniecības, lai slimība neieviešas mājas cūku saimniecībās, trešdien raksta laikraksts Diena.

Cūkkopji šodien pulcēsies īpašā sanāksmē, lai spriestu, kā pareizāk apgūt no Lauku attīstības programmas solītos apmēram piecus miljonus eiro. Biodrošības pasākumu ieviešana saistībā ar Āfrikas cūku mēri ir jauna programma, tāpēc cūkkopjiem būs dota iespēja uzdot jautājumus par to, kā rakstīt finansējuma pieprasījuma projektus tik šauri mērķētām vajadzībām.

Paredzēts, ka cūkkopji naudu varēs saņemt līdz šī gada beigām. Saimniecības ar šo finansējumu drīkstēs ieviest tā sauktos biodrošības pasākums - izbūvēt žogus un dezobarjeras, iekārtot dezopaklājus un iegādāties dezinfekcijas iekārtas.

Pasaulē lielākais alus ražotājs Anheuser-Busch InBev trešdien paziņoja, ka panācis oficiālu vienošanos par Lielbritānijā bāzētā alus ražošanas uzņēmuma SABMiller pārņemšanu.

Pēc ilgstošiem centieniem Anheuser-Busch InBev norāda, ka beidzot ir panākta vienošanās par nosacījumiem, lai pārņemtu SABMiller.

Darījuma summa veidos 121 miljardu dolāru (112 miljardus eiro), ietverot parādsaistības.

Anheuser-Busch InBev vēsta, ka maksās 44 sterliņu mārciņas (62,11 eiro) par vienu SABMiller akciju.

Tāpat vienošanās paredz, ka SABMiller par 12 miljardiem dolāru pārdos vairākuma akciju daļu ASV struktūrvienībā MillerCoors Ziemeļamerikas alus ražotājam Molson Coors.

Paredzams, ka Anheuser-Busch InBev un SABMiller apvienošanās darījums tiks pabeigts 2016.gada otrajā pusē.

Šis ir pasaulē trešais lielākais pārņemšanas darījums korporatīvajā vēsturē, kā arī visu laiku lielākais pārņemšanas darījums, ko īstenojis Lielbritānijas uzņēmums, norāda finanšu informācijas kompānija Dealogic.

Neviena publiskā iepirkuma veikšana nav apdraudēta vai aizliegta, paziņojusi Finanšu ministrija (FM), reaģējot uz ceturtdien medijos publicēto informāciju par lielo iepirkumu apturēšanu nesakārtotu likumu dēļ.

Jaunais Publisko iepirkumu likums un Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likums valsts sekretāru sanāksmē izsludināti jau pērn, tomēr aizvien nav pieņemti. Tādejādi līdz noteiktajam termiņam - 18.aprīlim - Latvijas likumos nav pārņemtas Eiropas Savienības (ES) jauno iepirkumu direktīvu prasības. Lai nezaudētu ES fondu līdzfinansējumu, valsts un pašvaldību iestādēm ieteikts uz nenoteiktu laiku atlikt visus iepirkumus, kuros paredzamā līgumcena pārsniedz noteikto slieksni - 5,225 miljonus eiro.

Šā gada 18. aprīlī Finanšu ministrija (FM) sadarbībā ar Iepirkumu uzraudzības biroju (IUB) ir publicējusi ieteikumus rīcībai pārejas periodā, kamēr turpinās darbs pie atsevišķu iepirkumu direktīvu pakotnes normu pārņemšanas nacionālajā likumdošanā. Jāuzsver, ka šajā laikā neviena iepirkuma veikšana nav apdraudēta vai aizliegta. Papildus FM ir atradusi risinājumu to normu, kas ir saistītas ar direktīvu pārņemšanu, ātrākai virzībai un pieņemšanai.

Apvienošanās un pārņemšanas darījumu aktivitātes ziņā šā gada pirmais ceturksnis gan globālā līmenī, gan Eiropā ir bijis ļoti spēcīgs, stāsta Sorainen Latvijas biroja vadošā partnere Eva Berlaus.

Pasaulē pirmajā ceturksnī veikto apvienošanās un pārņemšanas darījumu darījumu vērtība salīdzinot ar 2013.gada pirmo ceturksni ir pieaugusi par 35%, kas nozīmē, ka darījumu vērtības ziņā situācija pasaulē jau ir ļoti tuvu pirmskrīzes līmenim.

Darījumu skaits salīdzinājumā ar iepriekšējā gada pirmo ceturksni ir samazinājies par aptuveni 14%, kas nozīmē, ka ir notikuši mazāk darījumi, taču par lielākām summām. Droši vien pamanāmākie no lielajiem darījumiem ir bijuši Facebook/Whatsapp darījums un Actavis/Forest Laboratories darījums. Darījumu vidējās vērtības palielināšanās parasti tiek saistītā ar pieaugošu pārliecību par ekonomiskās situācijas stabilitāti, skaidro eksperte.

Pašreizējā mazumtirdzniecības uzņēmuma SIA Plus punkts īpašnieka uzņēmums SIA Ibofa Establishment tika pārņemts nelikumīgi, skaidro bijušā īpašnieka dāņu investoru kontrolētā uzņēmuma SIA Plus punkts Holding Ltd pārstāvis Filips Ļeonovs.

«Šī gada 28.augustā, apejot likumā noteikto kārtību, tika nomainīta uzņēmuma Plus punkts vadība, un tika sākts apzināti to novest līdz bankrotam. Būtībā Ibofa Establishment AG īpašnieks Nikolajs Kočujevskis pārdevis kaķi maisā ārvalstu investoram, bet tagad mēģina viņu apmelot,» viņš norāda paziņojumā, uzsverot, ka darījums par Plus punkta daļu iegādi tika gatavots jau ilgāku laiku pirms tā oficiālā datuma. Par Plus punkta mazumtirdzniecības tīklu interesi bija izrādījuši angļu un dāņu investori, kuri bija gatavi zaudējumus nesošajam tīklam veikt finansiālo injekciju, kā arī realizēt jaunas biznesa idejas, kas ļautu to glābt un padarītu par dzīvotspējīgu un pelnošu.

Ministru kabinets šodien akceptēja jaunā Publiskā iepirkuma likuma projektu, kas paredz nepiemērot iepirkuma procedūru iepirkumiem līdz 10 000 eiro.

Pašlaik spēkā esošā likuma redakcija paredz, ka iepirkumi nav jārīko, ja šī summa nepārsniedz 4000 eiro.

Patlaban Publisko iepirkumu likumā vienošanās vēl nav panākta par diviem jautājumiem - depozīta regulējumu, jo Tieslietu ministrijai vēl ir iebildumi pret Finanšu ministrijas (FM) piedāvāto formulējumu, kā arī par grozījumu apmēru līgumos. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) piedāvā noteikt, ka grozījumu apmērs nedrīkst pārsniegt 50% no līguma summas, vienlaikus KNAB vērsies pēc skaidrojuma Eiropas Komisijā (EK).

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) norādīja, ka patlaban likumprojektā iekļautais formulējums ir tāds, kā FM saprot Eiropas Savienības (ES) direktīvu. «Ja EK skaidrojums no tā atšķirsies, tad apņemamies šo formulējumu grozīt saskaņā ar EK atbildi,» sacīja Reizniece-Ozola.

Rīgas apgabaltiesa šodien noraidīja bijušo Parex bankas īpašnieku Valērija Kargina un Viktora Krasovicka prasību pret valsti Finanšu ministrijas (FM) personā un bijušo Parex banku par 2008.gadā slēgto ieguldījuma līgumu.

Pilns spriedums būs pieejams 3.februārī, tad to 20 dienu laikā varēs pārsūdzēt Augstākajā tiesā.

AS Reverta pārstāvis zvērināts advokāts Agris Bitāns žurnālistiem norādīja, ka spriedums ir loģisks, tomēr vēl ir grūti zināt visus argumentus tam. To varēs izdarīt pēc pilna sprieduma saņemšanas.

Savukārt prasītāju pārstāvis zvērināts advokāts Uģis Grūbe spriedumu nekomentēja.

Jau ziņots, ka Kargins un Krasovickis apgabaltiesu lūguši atzīt par spēkā neesošu līgumu, ar kuru valsts savulaik par diviem latiem (2,8 eiro) pārņēma viņu īpašumā esošās bankas akcijas. Viņi lūdz atzīt par spēkā neesošiem ieguldījuma līgumu, kas tika parakstīts 2008.gada 10.novembrī, un vienošanos par grozījumiem šajā līgumā, ko parakstīja 2008.gada 2.decembrī un 3.decembrī.

Ministru kabineta komiteja šodien pabeidza skatīt Finanšu ministrijas (FM) izstrādāto jauno Publisko iepirkumu likumu, kas paredz, ka iepirkuma procedūra nav jāpiemēro pakalpojumiem un precēm līdz 10 000 eiro vērtībā, tomēr pirms tā skatīšanas valdības sēdē vēl tiks rīkota starpinstitūciju sanāksme.

Kā tika norādīts valdības komitejas sēdē, sanāksme tiks rīkota, jo likumprojektu vēl ir nepieciešams precizēt.

Tā kā likumprojekts ir apjomīgs, tas iepriekšējās valdības komitejas sēdēs tika skatīts pa daļām.

Pašlaik spēkā esošā likuma redakcija paredz, ka iepirkumi nav jārīko, ja šī summa nepārsniedz 4000 eiro.

Likumprojekts tika izstrādāts, lai nodrošinātu Eiropas Savienības (ES) iepirkumu direktīvu pakotnes normu pārņemšanu nacionālajā tiesiskajā regulējumā. FM piebilst, ka laikā līdz likuma pieņemšanai neviena iepirkuma veikšana nav apdraudēta vai aizliegta.

Papildus FM ir atradusi risinājumu direktīvu būtisko normu pārņemšanas ātrākai virzībai un pieņemšanai. Jau šobrīd ir izstrādāti grozījumi Publisko iepirkumu likumā un grozījumi Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā ar mērķi nodrošināt direktīvās noteikto obligāto normu pārņemšanu, tādējādi dodot iespēju jauno likumprojektu virzību turpmāk nesaistīt ar direktīvās noteikto obligāto normu pārņemšanu.

Daļai cūkaudzētāju pērn secen gājuši atbalsta maksājumi par ciltsdarbu. Cūkkopji par notikušo ir nemierā un grib zināt skaidrus spēles noteikumus.

Z/s Sirmēni vadītāja Ligita Silaraupa Lauksaimnieku organizāciju padomes (LOSP) sēdē pauda sašutumu par radušos situāciju, ka cūku rašošanas saimniecības palikušas bez ciltsdarba atbalsta. «Kāpēc gribam gaļas ražotājsaimniecības pielīdzināt ciltsdarba saimniecībām? Kritēriji tiek uzstādīti pārāk augsti. Tā ir dubultmorāle,» sacīja L. Silaraupa.

Arī Latvijas lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētājs un Vidzemes agroekonomiskās kooperatīvās sabiedrības direktors Indulis Jansons zināja teikt par vismaz trīs saimniecībām, kas nav Latvijas Cūku audzētāju asociācijas biedri un palikuši bez atbalsta, kas sarežģītajā ekonomiskajā situācija būtu ļoti vajadzīgs. «Pērn cūkkopji saņēma neadekvātu cenu par saražoto, tāpēc šis atbalsts ir ļoti svarīgs. Šie maksājumi nav mazi un tie ir izšķiroši. Turklāt mēneša laikā vēl joprojām nav rasts nekāds risinājums,» LOSP sanāksmē norādīja I. Jansons, piebilstot, ka cūkkopības nozare nav sakārtota.

2013. gadā ar zaudējumiem strādājuši deviņi no TOP 100 lauksaimniecības uzņēmumiem, pērn – jau 19; šogad peļņas krituma tendence turpinās, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pelnošie uzņēmumi no TOP 100 vidus 2014. gadā nopelnījuši 25,64 milj. eiro, bet gadu iepriekš – 42,31 milj. eiro. Nozares flagmanis a/s Agrofirma Tērvete savu statusu pēc apgrozījuma nezaudēja arī 2014. gadā, lai arī strādāja ar 93 tūkst. eiro lieliem zaudējumiem. Šo laiku uzņēmums vērtē kā ilgtermiņa dzīvotspējas pārbaudes gadu gan piena krīzes, gan dabas gāzes cenas krituma un nodokļu sloga pieauguma dēļ, iepriekš DB skaidroja Agrofirma Tērvete vadītājs Dainis Dominieks. Arī 2015. gadu tērvetnieki plāno pabeigt ar līdzīgiem rezultātiem. Uzņēmumā šogad veikta alus darītavas rekonstrukcija, kvasa ražošanas līnijas izveide, lielfermas Tērces otrās kārtas un elektroenerģijas ražotnes būve. Daudznozaru uzņēmuma saimnieciskā darbība veidota kā noslēgta cikla lauksaimnieciskā ražošana; jomas viena otru papildina, uzlabojot kopējo rezultātu.

Lai palīdzētu nozarei uzturēt ražošanu sarežģītajā situācijā saistībā ar Āfrikas cūku mēra (ĀCM) izplatību, jau līdz šā gada beigām cūkkopji valsts atbalstā varētu saņemt kopumā apmēram piecus miljonus eiro, šodien Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes sēdē sacīja zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.

«Cūkkopjiem ganāmpulku atjaunošanai paredzētais finansējums ļaus atsākt uzņēmējdarbību. Atbalsta intensitāte būs no 80% līdz pat 100%, tāpēc tas ir ļoti nozīmīgs atbalsts,» sacīja Dūklavs.

Kā apliecināja Latvijas Cūku audzētāju asociācijas vadītāja Dzintra Lejniece, cūkkopjiem šis atbalsts ir ļoti nozīmīgs situācijā, kad ĀCM izplatās gan mežacūku, gan mājas cūku vidū, neraugoties uz stingrajiem biodrošības pasākumiem.

«Šis finansējums būs ļoti labs atspaids, turklāt jau šogad, jo pieteikšanās plānota jau augusta vidū. Tikmēr situācijā, kad ĀCM strauji pieaug mežacūku vidū, nav prāta darbs pilsētā noķertos dzīvniekus vest atpakaļ uz mežu, kā tas tiek darīts Rīgā. Savukārt zemniekiem, īpaši bioloģiskās cūkgaļas ražotājiem, būtu jāaizliedz laist cūkas āra aplokos, kā tas patlaban tiek atļauts. Stingrajiem noteikumiem jāpakļaujas visiem - gan mazajiem, gan lielajiem ražotājiem, citādi mēra izplatībai nebūs robežu,» sacīja Lejniece.

Gaļas nozare ir pārmaiņu priekšā, un, visticamāk, pieaugs cenas gan izejvielai, gan gatavajai produkcijai, jo resursu cenas aug, intervijā laikrakstam Dienas Bizness norāda Latvijas gaļas ražotāju un pārstrādātāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Guntis Piteronoks.

Kāda šobrīd ir situācija gaļas nozarē?

Nozarē notiek tas pats, kas visā pasaulē. Uzskatu, ka esam pārmaiņu priekšā, jo Eiropas gaļas tirgū ir pietiekami liels haoss. Tas saistīts ar jaunajām valstīm - Ķīnas tirgu, Āzijas valstu tirgiem. Kādreiz Eiropā bija tūkstošiem tonnu gaļas atlikumu, bet šobrīd to vairs nav. Salīdzinājumam - vairumtirgotājiem piedāvājumā kādreiz trūka 4 - 5 % no sortimenta pa pozīcijām, bet šobrīd iztrūkums ir ap 90%.

Kādas tam var būt sekas?

Tas nozīmē, ka gaļas cenas celsies un palielināsies cena gatavajai produkcijai. Vai tā būs iespēja vietējiem gaļas ražotājiem? Vecajām ES dalībvalstīm nacionālās subsīdijas cūkkopjiem ir lielākas, nekā mūsu ražotājiem, un tie nespēj konkurēt. Ja ņem vērā graudu cenu un izejvielas attiecību pret gaļas cenu, tad mūsu cūkkopji nespēj iekļauties pašizmaksā. Līdz ar to Eiropas zemnieki spēj labāk konkurēt un pārdot lētāku cūkgaļu savos tirgos nekā pie mums. Jo tieši maksājumi nosaka produkcijas pašizmaksu. Šobrīd, atvedot gaļu no Eiropas, ieskaitot transportu, tā maksā 1,25 Ls, bet mums dārgākā cena, ko varam gūt, eksportējot uz Krieviju, ir 1,25 eiro.

Sieviete, kura ar diviem bērniem uz apšaubāma telpu nomas līguma pamata dzīvo kādā piecistabu dzīvoklī Ganu ielā, ir upuris ar garīgās veselības traucējumiem, kura tiek izmantota finanšu spekulācijās ar nekustamo īpašumu, pauda SIA Ora et labora valdes loceklis Mārtiņš Kundziņš, kurš saskaņā ar pakalpojumu iegādes līgumu veic dzīvokļa pārņemšanu bijušās Parex bankas jeb tagad Reverta vārdā.

Jau ziņots, ka dzīvokļa Ganu ielā īrniece Viktorija vērsusies medijos, jo 13.jūnijā viņas īrētajā dzīvoklī esot ielauzušies Reverta nolīgti iespaidīga izskata vīrieši, kuri demolējuši māju, biedējuši dzīvokļa iemītniekus, tādējādi mēģinot panākt viņu izlikšanu no dzīvokļa. Pēc Viktorijas stāstītā, bankas nolīgi bandīti atslēguši viņai elektrību, neļāvuši lietot pat sveces, kā dēļ sievietes dēliņam nomirusi akvārijā dzīvojošā zivtiņa, par ko puika ļoti bēdājies. Bankas pārstāvji esot sagraizījuši sievietei piederošu kažoku, ādas jaku, kā arī citus apģērba gabalus, rupji lamājušies un dažādiem psiholoģiskiem paņēmieniem centušies panākt savu. Sieviete pēc šiem notikumiem bērnam bijusi spiesta izsaukt pat neatliekamo medicīnisko palīdzību.

Šī gada pirmajos mēnešos atdzīvojusies korporatīvā aktivitāte ASV. Tiesa gan, piemēram, Eiropā uzņēmumu apvienošanās un pārņemšanas frontē turpinās sasaluma laikmets.

Šā gada pirmajā ceturksnī kopējais apvienošanās un pārņemšanas darījumu apjoms globālā mērogā palielinājies par 6% un sasniedzis 430,4 miljardus ASV dolāru. Galvenokārt tas ir uz ASV rēķina, kur kompāniju pārņemšanas un apvienošanās darījumu apjomi šā gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn pieauguši par 62%. Reuters ziņo, ka korporatīvajai aktivitātei augt palīdzējis optimisms par ekonomikas izaugsmes turpināšanos un kāpums akciju tirgos. Tiek izcelts, piemēram, Berkshire Hathaway un 3G Capital darījums, kura rezultātā abas kompānijas pārņēma kečupa ražošanas milzi H.J. Heinz Co. JPMorgan Chase & Co eksperti norāda, ka mainījies ASV uzņēmēju skats attiecībā uz nākotni – šobrīd tie biznesam nākotnē saredzot vairāk labvēlīgus nekā nelabvēlīgus nosacījumus.

Laiku pa laikam Dienas Biznesa lappusēs un ziņu portālu slejās ievietotie raksti saasina uzmanību attiecībā uz bīstamu problēmu Latvijas biznesa vidē – reiderismu. Ar to parasti saprotama kontroles pārņemšana pār uzņēmuma kapitāla daļām vai aktīviem, kas notiek pretēji uzņēmuma esošo īpašnieku interesēm.

Metodes var būt visdažādākās – no klaji kriminālām darbībām, kā dokumentu viltošana un fiziska varas pārņemšana uzņēmumā, līdz rīcībai nepārkāpjot likumu, bet mērķtiecīgi izmantojot uzņēmuma vājās vietas.

Kā saredzēt briesmas

Neskatoties uz vairākām skaļām publikācijām par notikušiem reiderisma gadījumiem, jāsecina, ka uzņēmēju vidū vispārējas izpratnes par tipiskākajiem reiderisma riskiem, to identificēšanu un novēršanu ir maz. Šoreiz rakstā par svarīgo, kam būtu pievēršama uzmanība, lai reiderisma riskus savlaicīgi pamanītu, mazinātu to iestāšanās iespēju, un ko sagaidāmie grozījumi Komerclikumā varētu mainīt.

Dāņi prezidentūru sāk ar saspīlētu pašmāju politiku.

Sākot ES rotējošo prezidentūru, Dānija ar premjeri Helli Torningu-Šmiti priekšgalā nākamajā pusgadā apņēmusies panākt lielāku vienotību eirozonas un ārpus tās esošo dalībvalstu starpā. Britu The Economist gan izsaka skepsi, vai, atrodoties ārpus monetārās savienības, Dānijai šai ziņā būs daudz teikšanas, turklāt valdošajiem sociāldemokrātiem ir gana daudz pašmāju problēmu.

Dāņu sociāldemokrāti piedzīvo visu laiku zemāko vēlētāju uzticību – tos atbalsta 19,9% elektorāta. Sava artava šai nepatikā ir dēļ politiķu personisku skandālu virknes, un acīmredzot politiskas dabas pretrunas neapmierinātie vēlētāji saskatījuši arī sociāldemokrātu nespējā saglabāt agrīnās pensionēšanās sistēmu un ieviest nodokli miljonāriem.

Gaļa nozarē stāvoklis ir stabils, produktivitāte aug, bet liela bīstamība ir Āfrikas cūku mēris.

«Šajā nozarē bīstams ir Āfrikas cūku mēris (ĀCM), tas tuvojas citām ES valstīm – Polijai, Čehijai, blakus ir Vācija, kas ir liela gaļas ražotāja. Ja ĀCM nokļūtu šajās valstīs, varētu tikt apturēts eksports no ES uz trešajām valstīm un ražotāju cenas būtiski samazinātos, kas ir izdevīgi patērētājiem,» sacīja Lauksaimniecības Tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Ingūna Gulbe.

Vasarā cūkgaļas iepirkuma cena bija pieaugusi, bet tagad tā pazeminājusies. Cūku audzētājus ietekmējis sliktais rudens, kad nevarēja novākt graudus. Lopbarības graudiem ir sliktāka kvalitāte, nekā citus gadus, tie ir mazliet pelējuši un ir arī citas problēmas, kas var atstāt ietekmi uz sivēniem un produktivitāti, ja ar šādu barību baro sivēnmātes. Barībai ir ļoti liela nozīme un mūsu ražotāji meklē visa veida iespējas, kā to uzlabot, kā visu izdarīt labāk, lai palielinātu kvalitāti un uzlabotu produktivitāti, pauda Gulbe.

Plānotais tabakas izstrādājumu izvietošanas aizliegums mazumtirdzniecības vietās radīs konkurences priekšrocības tirdzniecības centriem un lielveikaliem, ir pārliecināti nelielo tirgotāju un degvielas pārdevēju pārstāvji.

Savukārt Tabakas izstrādājumu ražotāju nacionālā asociācija norāda uz Saeimā atbalstītā priekšlikuma izskatīšanas procedūras iespējamo neatbilstību Eiropas Savienības normām.

Saeima marta sākumā otrajā lasījumā atbalstīja Tabakas izstrādājumu aprites likumprojektu, kurā iekļauts arī aizliegums tabakas izstrādājumus un to preču zīmes mazumtirdzniecības vietās izvietot redzamā veidā, kas nozīmē, ka pircējiem būtu pieejama vien cenu lapa ar produktu nosaukumiem. Ierobežojumi tomēr neattieksies uz tirdzniecības vietām, kuru pamatnodarbošanās ir šo izstrādājumu tirdzniecība un kuros var ieiet pa atsevišķu ieeju, kā arī tabakas izstrādājumi nav redzami ārpus tirdzniecības vietas. Jaunais likums nepieciešams, lai pārņemtu Eiropas Komisijas Tabakas izstrādājumu direktīvu, kas dalībvalstīm jāizdara līdz šā gada 20. maijam.

Pēdējo gadu laikā augusi vietējā – Baltijas valstu – kapitāla loma apvienošanās un pārņemšanas darījumos, norāda Porta Finance partneris Mikus Janvars.

Baltijas M&A tirgus ir sasniedzis pirmskrīzes līmeņus, un šajā gadā tajā notikuši 37 darījumi, no kuriem 13 bijuši Lietuvā un Igaunijā, bet 11 – Latvijā.

Lielu daļu no tiem veido vietējā kapitāla ieguldījumi, kas pēdējo trīs gadu laikā ir palielinājušies, turklāt tirgu ir pametuši arī daži starptautiskie investori, jo tiem piederošās akcijas iegādājušies vietējie investori.

Db. lv jau rakstīja, ka šā gada deviņos mēnešos, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo periodu, visticamāk, apvienošanās un pārņemšanas darījumu (M&A) aktivitāte Latvijā ir bijusi lielāka un tai ir tendence augt, stāsta Sorainen Latvijas biroja vadošā partnere Eva Berlaus.

Īrijas nacionālās lidsabiedrības Aer Lingus padome otrdien atbalstīja 1,35 miljardus eiro vērto pārņemšanas piedāvājumu no Lielbritānijas nacionālās aviokompānijas British Airways un Spānijas nacionālās lidsabiedrības Iberia māteskompānijas International Airlines Group (IAG).

Aer Lingus paziņoja, ka tās padome «vēlas rekomendēt» uz IAG pārskatīto piedāvājumu, kas bija trešais kopš decembra, attiecināt dažus nosacījumus.

Dublinā bāzētā lidsabiedrība pirmdien paziņojumā biržai atklāja, ka IAG ir izteikusi piedāvājumu pārņemt Aer Lingus, maksājot 2,55 eiro par akciju, ko veido 2,50 eiro naudā un 0,05 eiro dividendēs.

Kompānija piebilda, ka pārņemšana tagad ir atkarīga no apstiprinājuma, kas jāsniedz abiem lielākajiem lidsabiedrības akcionāriem - Īrijas zemo cenu lidsabiedrībai Ryanair, kas ar 30% akciju ir lielākais atsevišķais "Aer Lingus" akcionārs un kopš 2007.gada trīs reizes neveiksmīgi ir mēģinājusi to pārņemt, un Īrijas valstij, kam pieder 25% kompānijas akciju.

Šā gada pirmais ceturksnis apvienošanās un pārņemšanas darījumu tirgū bijis salīdzinoši klusāks nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā.

Kaut arī nedaudz mazinās bažas par ģeopolitiskās situācijas riskiem, jāņem vērā, ka darījumi tiek plānoti kādu laiku iepriekš to noslēgšanas, līdz ar to šā gada sākumā skaits nedaudz samazinājies. «Vislabāk apvienošanās un pārņemšanas darījumu aktivitāti ietekmē ekonomikas strauja izaugsme, kā arī politisku risku neesamība. Ņemot vērā, ka šobrīd Eiropā ekonomika ir atsalusi, un reģionā ir aktuāla Krievijas karadarbība Ukrainā, tas mazina darījumu skaitu. Ārzemju investori piesardzīgāk skatās uz investīcijām Baltijā, ir jūtama mazāka investoru interese,» pašreizējo tirgus situāciju raksturo FlyCap valdes loceklis Jānis Skutelis.

Apvienotās Karalistes (AK) Konkurences un tirgus iestāde (KTI) ir provizoriski apstiprinājusi uzņēmuma BT 12,5 miljardus mārciņu vērto mobilā operatora grupas EE pārņemšanas darījumu, raksta Financial Times.

Trešdien uzraudzības iestāde pavēstīja, ka BT darījuma rezultātā, pārņemot lielāko AK mobilo operatoru EE, nav sagaidāma būtiska konkurences mazināšanās.

Par BT/EE jautājumiem atbildīgais KTI darbinieks Džons Votons (John Wotton) teica: «Pēc detalizētas izmeklēšanas pabeigšanas mēs pašreiz uzskatām, ka bažas par konkurences apdraudējumu praksē nerealizēsies.»

Raksturojot apvienošanos kā tādu, kas nāks par labu Apvienotajai Karalistei, BT galvenais izpilddirektors Gevins Patersons (Gavin Patterson) ir paziņojis, ka telekomunikāciju uzņēmumu grupa ir apmierināta ar KTI pagaidu apstiprinājumu un ka tā turpinās strādāt ar iestādi apvienošanās procesa gaitā.

ASV tehnoloģiju gigants Microsoft zaudējumos norakstījis 6,2 miljardus ASV dolāru, kurus bija iztērējis, pārņemot interneta reklāmas kompāniju aQuantive Inc. Microsoft lēmums liecinot par to, ka minētā struktūrvienība uzrādījusi sliktākus rezultātus nekā prognozēts.

Microsoft par 6,3 miljardiem ASV dolāru aQuantive iegādājās 2007. gadā, lai mēģinātu sekot Google paraugam un palielinātu ieņēmumus no reklāmas interneta meklētāju rezultātos.

aQuantive pārņemšana kādreiz bija lielākais Microsoft darījums. To pārspēja Skype pārņemšana aizvadītajā gadā. Par populāro interneta telefonijas pakalpojumu nodrošinātāja pārņemšanu Microsoft maksāja 8,5 miljardus ASV dolāru.

Tomēr Microsoft mēģinājums «nokost gabalu no tiešsaistes reklāmas pīrāga» cieta neveiksmi. Kopš brīža, kad Microsoft iegādājās aQuantive, kompānijas tiešsaistes reklāmas struktūrvienība cietusi deviņu miljardu ASV dolāru lielus zaudējumus.

Valsts vides dienests (VVD) šodien sāka Inčukalna sērskābā gudrona dīķu pārņemšanu no uzņēmuma Skonto būve, ņemot vērā, ka līgums par sanācijas darbu veikšanu pārtraukts pirms divām nedēļām un uzņēmums par to tika informēts.

Skonto būve uzskata, ka līgums ir pārtraukts prettiesiski, un ir gatava turpināt darbus gudrona dīķos. Tā kā līguma laušana ir prettiesiska, tad arī objekta pārņemšana patlaban nevar notikt, aģentūrai LETA norādīja Skonto būves pārstāve Ilga Sokolova.

VVD projekta vadītāja Baiba Rosicka sacīja, ka šodien tiek veikta objekta inventarizācija, lai noskaidrotu, kāda un kam piederoša tehnika tajā atrodas, kā arī lai piefiksētu paveikto darbu apjomu un pašreizējo situāciju objektā. Savukārt šodien plkst.16 VVD plāno nomainīt objekta apsardzi.

Rosicka stāstīja, ka VVD šodien pārņem objektu saskaņā ar līguma nosacījumiem, tāpēc noskaidro, kas tur atrodas un kam uz to ir īpašumtiesības. Pēc tam, kad VVD pārņems objekta apsardzi, ar materiālo vērtību īpašniekiem notiks vienošanās par laiku, kad tie savu īpašumu no objekta izvedīs. Patlaban jau ir zināms, ka Skonto būves apakšuzņēmējs Vācijas firma MUEG savu gudrona apstrādes iekārtu demontēs un izvedīs no objekta laikā no 28.jūlija līdz 7.augustam.

Sākta kampaņa Karotīte vieno! Izvēlies vietējos produktus!, kas aicina Latvijas iedzīvotājus dot priekšroku Latvijā ražotiem pārtikas produktiem, kas marķēti ar Zaļo vai Bordo karotīti.

Aptauja liecina, ka īpaši ar patriotismu pret savas valsts ražojumiem izceļas igauņi. Pat situācijā, kad produkti būs dārgāki, 60% igauņu izvēlēsies vietējos, nevis Latvijas vai kādas citas valsts produktus. Latvijas iedzīvotāju gadījumā cenas starpība tikai dažu centu robežās liktu izvēlēties importa produkciju. Tikai ap 45% šādos gadījumos nešaubīgi izvēlotos Latvijas produktus arī augstākas cenas gadījumā. Cena būtiskākā ir 45 - 54 gadus veciem cilvēkiem un cilvēkiem ar 500 - 700 eiro lieliem ienākumiem. Savukārt vietējos produktus regulāri vairāk pērk vidējās paaudzes un vecāka gadu gājuma cilvēki. Tas gan neattiecas uz konditorejas izstrādājumiem, alkoholu un bezalkoholiskajiem dzērieniem, kas nav pirmās nepieciešamības preces.