Pašvaldību vēlēšanās kopumā visvairāk deputātu tika ievēlēts no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) sarakstiem, otrajā vietā ir Vienotība, bet trešajā - nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK, no kuras pavisam nedaudz atpaliek politiskā apvienība Saskaņas centrs.

ZZS pēc vēlēšanām pašvaldībās pārstāvēs 369 deputāti, informēja ZZS. Salīdzinot ar iepriekšējām - 2009.gada - pašvaldību vēlēšanām, šogad ZZS spējusi palielināt savu pārstāvniecību visos Latvijas reģionos. 2009.gadā Latvijas novadu un pilsētu domēs ievēlēja 346 ZZS pārstāvjus.

No 110 novadiem un deviņām republikas pilsētām 21 pašvaldībā ZZS ieguvis absolūto balsu vairākumu, 37 pašvaldībās ZZS saraksti ieguvuši no 20% līdz 50% lielu atbalstu, savukārt 35 pašvaldībās iedzīvotāju atbalsts bijis 5% līdz 20% robežās.

Otrajā vietā ierindojas Vienotība, kuru 66 pašvaldībās pārstāvēs 203 deputāti. Visvairāk deputātu no Vienotības tika ievēlēts Vidzemē - 111 deputāti 33 pašvaldībās, Zemgalē Vienotību pārstāvēs 47 deputāti 15 pašvaldībās, Kurzemē 12 pašvaldībās ievēlēti 29 šīs partijas deputāti, bet Latgalē - septiņi deputāti piecās pašvaldībās, liecina provizoriskie vēlēšanu rezultāti.

Pēc vairāk nekā 99% balsu saskaitīšanas iezīmējies provizoriskais 12.Saeimas sastāvs.V airāk nekā puse jeb 59 pašreizējie Saeimas deputāti varētu saglabāt savu mandātu arī pēc 12.Saeimas vēlēšanām, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas publicētā informācija par provizoriskajiem vēlēšanu rezultātiem.

Tātad 41 no ievēlētājiem deputātiem būs jaunpienācēji vai arī deputāti, kuri 11.Saeimā bija ievēlēti, tomēr nolika savu mandātu šī sasaukuma laikā.

Atbilstoši pašlaik apkopotajiem provizoriskajiem vēlēšanu rezultātiem Saskaņa jaunajā parlamenta sasaukumā ieguvusi 24 deputātu vietas, Vienotība - 23, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) - 21, nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) - 17, Latvijas Reģionu apvienība (LRA) - astoņas vietas, bet No sirds Latvijai (NSL) Saeimā pārstāvēs septiņi deputāti.

Rīgā no partijas Saskaņa varētu būt ievēlēti pašreizējie Saeimas deputāti Jānis Urbanovičs, Andrejs Klementjevs, Boriss Cilevičs, Sergejs Mirskis, Ivans Klementjevs, Artūrs Rubiks, Sergejs Potapkins, Igors Pimenovs, Ņikita Ņikiforovs un Mihails Zemļinskis. Tāpat Saskaņu varētu pārstāvēt zvērināta advokāte Jūlija Stepaņenko un biedrības Zolitūde 21.11 pārstāve Regīna Ločmele-Luņova.

Par Valsts prezidentu Saeima šodien ievēlēja aizsardzības ministru Raimondu Vējoni (ZZS). Piektajā vēlēšanu kārtā viņu atbalstīja 55 deputāti.

Pret R.Vējoni nobalsoja 42 deputāti. Viens biļetens bija nederīgs, bet viens deputāts balsojumā nepiedalījās.

Pašreizējā prezidenta Andra Bērziņa pilnvaras beigsies šā gada 7.jūlijā.

Jau ziņots, ka Valsts prezidenta vēlēšanās ceturtajā kārtā par Egilu Levitu atdotas 26 balsis, bet par Raimondu Vējoni 46 balsis. Līdz ar to ceturtajā kārtā Valsts prezidents nav ievēlēts un tika rīkota vēlēšanu piektā kārta. Saeimas sēdē tika izsludināts 90 minūšu pārtraukums.

Valsts prezidenta vēlēšanu trešajā kārtā saņemot vismazāko balsu skaitu (23 balsis), no turpmākās cīņas izstājies Sergejs Dolgopolovs. Tādējādi vēlēšanu nākamajā kārtā cīņu turpināja Egils Levits un Raimonds Vējonis.

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) šodien apstiprināja 13.Saeimas vēlēšanu rezultātus.

Saskaņā ar oficiālajiem rezultātiem partijai «Saskaņa» jaunajā parlamenta sasaukumā būs 23 vietas, partijai «KPV LV» un Jaunajai konservatīvajai partijai - katrai 16 vietas, partiju apvienībai «Attīstībai/Par!» un nacionālajai apvienībai «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK) - katrai 13 vietas, Zaļo un zemnieku savienībai - 11 vietas, bet partiju apvienībai «Jaunā Vienotība» - astoņi mandāti.

13.Saeimas vēlēšanās kopā piedalījušies 844 925 jeb 54,6% balsstiesīgo pilsoņu, no tiem ārvalstīs - 31 946 jeb 23,7% no ārvalstīs reģistrēto vēlētāju skaita vēlēšanu dienā, aģentūru LETA informēja CVK Informācijas nodaļas vadītāja Kristīne Bērziņa.

Pēc aptuveni 98% balsu saskaitīšanas iezīmējies provizoriskais 12.Saeimas sastāvs.

Atbilstoši pašlaik apkopotajiem provizoriskajiem vēlēšanu rezultātiem, Saskaņa jaunajā parlamenta sasaukumā ieguvusi 25 deputātu vietas, Vienotība - 23, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) - 21, nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) - 17, bet No sirds Latvijai (NSL) un Latvijas Reģionu apvienība (LRA) Saeimā pārstāvēs pa septiņiem deputātiem.

Rīgā no partijas Saskaņa varētu būt ievēlēti pašreizējie Saeimas deputāti Jānis Urbanovičs, Andrejs Klementjevs, Boriss Cilevičs, Sergejs Mirskis, Ivans Klementjevs, Artūrs Rubiks, Sergejs Potapkins, Igors Pimenovs, Ņikita Ņikiforovs, Mihails Zemļinskis un Igors Zujevs. Tāpat Saskaņu pārstāvēs zvērināta advokāte Jūlija Stepaņenko un biedrības Zolitūde 21.11 pārstāve Regīna Ločmele-Luņova.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šodien izskatīšanai galīgajā lasījumā atbalstīja nākamā gada budžeta projektu, finansējuma jautājumos galvenokārt pieturoties pie valdības lēmumiem.

Nākamā gada budžeta projektu atbalstīja seši koalīcijas deputāti, bet pret bija četri opozīcijas parlamentārieši. Neviens balsojumā nebija atturējies.

Deputāti atbalstīja vien dažus priekšlikumus, kuri iepriekš nebija guvuši valdības atbalstu. Papildu augstākās izglītībai nodrošināšanai no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, ņemot vērā sociālo iemaksu likmju pieaugumu - šim mērķim nākamgad paredzēts kopumā ap 302 000 eiro.

Deputāti šodien izskatīja aptuveni 100 priekšlikumus budžetam un vidējā termiņa budžeta ietvaram. Kopumā deputāti pieturējās pie valdības iepriekš izteiktā viedokļa un galvenokārt noraidīja deputātu ierosinājumus par līdzekļu pārdali.

Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) turpinot apkopot vēlēšanu rezultātus, arvien skaidrāk iezīmējas nākamās Saeimas sastāvs.

Pašlaik ir apkopota informācija par balsotāju izvēli visos Latvijas vēlēšanu iecirkņos, taču vēl nav saskaitīti balsojumi 16 vēlēšanu iecirkņos ārzemēs, pārsvarā ASV, Lielbritānijā un Īrijā, kas var pamainīt gan balsu un mandātu sadalījumu, gan atbalstu kandidātiem Rīgas vēlēšanu apgabalā.

Pēc pašreiz CVK mājaslapā pieejamās informācijas, 13.Saeimas vēlēšanās uzvarējusi «Saskaņa». Attiecīgi šis politiskais spēks Saeimā varētu iegūt 24 vietas. Rīgas vēlēšanu apgabalā pie Saeimas deputātu mandātiem no «Saskaņas» saraksta varētu tikt ekonomists Vjačeslavs Dombrovskis, Rīgas domes deputāte Regīna Ločmele-Luņova, bijusī Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvaldes direktora vietniece Ļubova Švecova, publicists Nikolajs Kabanovs, kā arī līdzšinējie Saeimas deputāti Andrejs Klementjevs, Jānis Urbanovičs, Jūlija Stepaņenko, Boriss Cilevičs, Ivans Klementjevs, Igors Pimenovs, Artūrs Rubiks un Sergejs Mirskis.

Deputāti noraida Zatlera Reformu partijas deputātu likumprojekta nodošanu komisijām.

Likumprojektā bija paredzēts, ka Saeimas atsaukšanas vai Saeimas atlaišanas gadījumā Saeimas deputāts, kura mandāts izbeidzas līdz ar attiecīgās Saeimas pilnvarām, ja viņš nav ievēlēts nākamajā Saeimā, nesaņemtu Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā paredzēto atlīdzību. Par likumprojektu nobalsoja 34 deputāti (ZRP, ZZS, VL!/TB/LNNK), pret 39 (SC,V), atturējās 15 (ZZS, V) deputāti.

ZRP deputāti sava pieteikumā norādīja, ka šobrīd Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 17.panta vienpadsmitajā daļā paredzēts vispārīgs noteikums, ka Saeimas deputāts, kura mandāts izbeidzas līdz ar attiecīgās Saeimas pilnvarām, ja viņš nav ievēlēts nākamajā Saeimā, saņem vienreizēju pabalstu triju mēnešalgu apmērā. Šī tiesību norma šobrīd ir piemērojama arī tādējādi, ka vienreizējo pabalstu ir tiesīgi saņemt ne vien tie deputāti, kuriem deputāta mandāts izbeidzas vispārējā kārtībā līdz ar Saeimas pilna pilnvaru termiņa beigām, bet arī visam Saeimas deputātu sastāvam, kuriem mandāti izbeidzas Saeimas atsaukšanas vai Saeimas atlaišanas gadījumā.

Latviju pārstāvošie deputāti Eiropas Parlamentā (EP) mēnesī saņems 10 377 eiro pirms nodokļu nomaksas un dažādas piemaksas, liecina informācija EP tīmekļvietnē.

Ņemot vērā, ka dalībvalstis var noteikt papildu nodevas, galīgā algas neto summa ir atkarīga no EP deputāta izcelsmes valsts nodokļu režīma. Noteikts, ka EP deputāta algas apmērs ir 38,5% no Eiropas Savienības (ES) Tiesas tiesneša pamatalgas. EP deputāta bruto mēnešalga ir 10 377 eiro. Šie līdzekļi nāk no EP budžeta un visi EP deputāti saņem vienādu algu.

Deputātu biroju algošanai EP atvēlējis 28 696 eiro mēnesī, un EP deputāti var brīvi izvēlēties darbiniekus, kam tiek maksāts no šī budžeta piešķīruma. Visi EP deputāti ir tiesīgi saņemt vienādu summu, taču viņi paši nesaņem šos līdzekļus. Viņi nedrīkst nodarbināt tuvus radiniekus, un deputātu palīgi nedrīkst iesaistīties darbībās, kas varētu radīt interešu konfliktu.

2018. gadā Eiropas Parlamenta (EP) budžets bija 1,95 miljardi eiro, no kuriem 44% bija paredzēti personāla izmaksām – galvenokārt algām

No 2009. gada spēkā ir vienotais Deputātu nolikums – tas paredz, ka visi EP deputāti saņem vienādu darba algu, kas tiek maksāta no EP budžeta. No pērnā jūlija alga ir 8757,70 eiro.

Visi EP deputāti maksā ES nodokļus un apdrošināšanas iemaksas, pēc kuru nomaksāšanas «uz rokas» paliek 6824,85 eiro. EP deputātu pamatalga ir noteikta 38,5% apmērā no ES Tiesas tiesneša pamatalgas.

8757,70 eiro - tik liela ir EP deputāta mēnešalga no pērnā jūlija. EP deputātu pamatalga ir noteikta 38,5% apmērā no ES Tiesas tiesneša pamatalgas.

EP plenārsēdes, komiteju, politisko grupu sanāksmes pārsvarā notiek Briselē un Strasbūrā. Ceļa izdevumi par došanos uz šīm pilsētām EP deputātiem tiek atmaksāti. Iztērētā nauda ir jāpierāda, iesniedzot čekus. Deputāti paralēli algai saņem arī tā dēvēto dienas jeb komandējuma naudu – 320 eiro par katru dienu, kuru deputāts pavada Briselē vai Strasbūrā oficiālā braucienā. Šī piemaksa paredzēta viesnīcas, ēdināšanas un visu citu izdevumu segšanai. Plenārsēdes balsošanas dienās piemaksu par 50% samazina, ja deputāts nav apmeklējis vairāk nekā pusi balsojumu pēc saraksta – arī tad, ja viņi ir bijuši klāt un parakstījušies apmeklējumu reģistrā.

Saeima šodien pieņēma lēmumu atlaist Rīgas domi.

Dome gan vēl darbu turpina, jo Rīgas domes atlaišanas likums stāsies spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas, par ko lēmumu desmit dienu laikā jāpieņem Valsts prezidentam Egilam Levitam.

Lai arī pirmajā lasījumā par likumprojektu balsoja tikai četras koalīcijas partijas un knapi tika savākts nepieciešamo balsu skaits, piektdien par Rīgas domes atlaišanu balsoja visi valdībā pārstāvētie politiskie spēki - par nobalsoja 62 deputāti, bet pret bija 22 tautas kalpi.

Balsojumā nepiedalījās četri Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas deputāti, savukārt pret likumprojektu balsoja partijas "Saskaņa" frakcijas deputāti, kā arī vairāki pie frakcijām nepiederošie deputāti.

Eiropas Savienībai jāsāk efektīvāk lietot dabas resursus. Līdz 2030. gadam palielinot resursu produktivitāti par 30%, ES IKP varētu pieaugt gandrīz par 1%, un radīt papildus 2 miljonus pastāvīgu darba vietu, norāda EP deputāti ceturtdien pieņemtajā rezolūcijā.

Šim nolūkam ES jānosaka mērķi atkritumu apjoma samazināšanai, jāuzlabo Ekodizaina direktīva, un jāmazina saikne starp izaugsmi un resursu patēriņu. Deputāti aicina Eiropas Komisiju līdz 2015. gada beigām iesniegt atbilstošus likumprojektus.

«Mēs pašlaik saskaramies ar paradigmas maiņu, kas vienlaikus sniedz arī jaunas iespējas uzņēmējiem. Tomēr tās varēs izmantot, vienīgi palīdzot radīt jaunu uzņēmējdarbības ekosistēmu,» sacīja ziņotāja Sirpa Pietikäinen (EPP, FI) pēc tam, kad deputāti pieņēma viņas sagatavoto tekstu ar 394 balsīm par un 199 balsīm pret, atturoties 82.

«Vajadzīgas izmaiņas likumdošanā, informēšanā, ekonomikā un sadarbībā. Pirmkārt mums ir vajadzīgi skaidri kritēriji un mērķi. Ir jāpārskata spēkā esošie likumi, jo tie pienācīgi neatspoguļo ekosistēmas pakalpojumu vērtību. Jāpaplašina ekodizaina direktīvas piemērošanas joma, jāatjaunina atkritumu apsaimniekošanas direktīva, un īpaša uzmanība jāvelta konkrētām jomām, piemēram, ilgtspējīgai būvniecībai,» viņa piebilda.

Eiropas Parlamenta (EP) deputāta mēnešalga ir saglabājusies nemainīga - 6200,72 eiro pēc nodokļu nomaksas, savukārt biroja darba nodrošināšanai papildus pieejami 4299 eiro mēnesī.

Saskaņā ar vienoto Deputātu nolikumu, kas ir spēkā no 2009.gada jūlija, visi EP deputāti saņem vienādu algu - 7956,87 eiro pirms nodokļu nomaksas. Algu izmaksā no EP budžeta, un pēc tam, kad tiek atskaitīti ES nodokļi, paliek 6200,72 eiro.

Dalībvalstis uz deputātu algu var attiecināt arī savas valsts nodokļus, taču pamatalga ir noteikta 38,5% apmērā no Eiropas Savienības (ES) Tiesas tiesneša pamatalgas, tādējādi deputāti nevar lemt paši par savu algu apjomu.

Savukārt tie EP deputāti, kas bija Parlamenta deputāti pirms 2009.gada vēlēšanām, varēja izvēlēties saglabāt iepriekšējo dalībvalstu sistēmu attiecībā uz algām, pārejas pabalstiem un pensijām visā viņu dalības laikā EP.

Eiropas Parlaments (EP) ceturtdien ārkārtas sēdē ar lielu balsu pārsvaru pieņēmis rezolūciju, pieprasot pilnveidot Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžeta projektu.

Rezolūcijā brīdināts, ka EP varētu neapstiprināt budžetu, kad par to balsos vēlāk šogad, un aicināja risināt sarunas par "priekšlikuma uzlabošanu". Rezolūcija tika pieņemta ar 465 balsīm "par" un 150 balsīm "pret", bet 67 deputāti balsojumā atturējās.

EP ir jāapstiprina 1,074 triljonu eiro ES budžets, kas politiskajā līmenī tika pieņemts otrdien. Vienošanās tika panākta ES līderu četru dienu sarunās, kas vairākkārt atradās uz izjukšanas sliekšņa. EP frakciju pārstāvji jau iepriekš apliecināja, ka deputāti nepiekritīs vienošanās nosacījumiem par ilgtermiņa budžetu, kādi tie ir šobrīd, paužot neapmierinātību par tēriņu samazināšanu.

"Pārāk bieži nacionālo interešu un nostāju ievērošana apdraud kopīgu risinājumu panākšanu vispārējās interesēs," teikts rezolūcijā. Tajā brīdināts, ka ES līderi nav spējuši atrisināt jautājumu, kā no budžeta tiks atmaksāti aizņemtie līdzekļi 750 miljardus eiro lielajam ES ekonomikas atveseļošanas plānam. Rezolūcijā pausta nožēla par finansējuma samazināšanu veselības un zinātnes programmām, kā arī izglītībai un digitālajām inovācijām.

Jūlijā un augustā, kad bija Saeimas deputātu sesiju starplaiks, tautas kalpiem pavisam notika trīs ārkārtas sēdes. Tomēr deputāti par darbu jūlijā ir saņēmuši vairāk nekā tad, kad uz sēdēm nāca regulāri, atklājis raidījums Nekā personīga.

Tāpat vasarā deputāti saņēma arī dāsnas kompensācijas par dzīvesvietu un transporta izdevumiem. Šādu atalgojuma sistēmu ieviesuši šīs pašas Saeimas deputāti – 11. Saeima Kārtības rullī noteikusi, ka sesiju starplaikos nekādi «atvilkumi» netiek piemēroti, bet par kavētām sesiju laikā notikušām Saeimas sēdēm tiek atvilkts no tautas kalpu algas, ziņo raidījums.

Jūlijā, kad uz Jēkaba ielu dažas dienas atnāca tikai retais, Solvita Āboltiņa saņēmusi algu 1400 Ls apmērā, 750 Ls piemaksu par Saeimas vadīšanu un 120 Ls par apakškomisijas vadīšanu. Bijušajam Daugavpils pilsētas mēram Rihardam Eigimam – 1400 Ls alga, 440 kompensācija par transportu un dzīvošanu Rīgā, Jurim Viļumam – 1400 Ls alga, 150 Ls par komisijas priekšsēža vietnieka amatu, 350 Ls kompensācija par dzīvošanu Rīgā un 120 Ls par tālu braukšanu.

Pēc divu mēnešu ilgām politiskām diskusijām pirmdien Rīgas domes ārkārtas sēdē par Rīgas mēru ievēlēts līdzšinējais priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Oļegs Burovs (GKR), līdz ar to aktualitāti pašlaik ir zaudējis jautājums par ārkārtas vēlēšanām galvaspilsētas pašvaldībā.

Kopumā balsojumā piedalījās 48 domnieki, no kuriem par Burovu nobalsoja 35 deputāti - 11 «Gods kalpot Rīgai» deputāti, četri «Neatkarīgo deputātu frakcijas» pārstāvji, trīs deputātu bloka «Rīgai!» biedri, kā arī 17 «Saskaņas» deputāti. Par otru mēra amata kandidātu - Viesturu Zepu (LA) - kopumā tika atdotas 12 balsis - astoņas no «Latvijas attīstībai» un četras no nacionālās apvienības «Visu Latvijai!»-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK. Četri «Vienotības» un septiņi Jaunās konservatīvās partijas deputāti balsojumā nepiedalījās un sēžu zāli atstāja jau pirms balsojuma.

Neatkarīgās deputātes Baibas Brokas balss tika atzīta par nederīgu. Rīgas domes deputāti pirms balsojuma Burovu iztaujāja aptuveni piecas stundas, bet Zepam veltīja vien 15 minūtes. Domnieki Burovam uzdeva jautājumus par ļoti dažādiem pašvaldības darba aspektiem. Piemēram, domnieks Valters Bergs (JKP) prasīja, vai Burovs ir iepazinies ar SIA «Novirus» atzinumu, kurā teikts, ka ir tiesisks pamats piedzīt līdzekļus no bijušās «Rīgas satiksmes» valdes un vai viņš to darīs. Burovs apstiprināja, ka ir informēts par atzinumu, bet šobrīd jautājumu vēl vērtējot pagaidu valde.

Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm ir jāsagatavo ceļošanas ierobežojumi un jāarestē īpašumi Ukrainas pilsoņiem, kas personiski atbildīgi par uzbrukumiem protestētājiem un viņu nogalināšanu, norāda Eiropas Parlamenta deputāti ceturtdien pieņemtajā rezolūcijā. Viņi arī aicina piešķirt konkrētu ES finansiālo atbalstu Ukrainai. Atsevišķā, arī ceturtdien pieņemtā rezolūcijā, viņi prasa Krievijai ņemt vērā Ukrainas pilsoņu tiesības pašiem lemt par savas valsts nākotni.

Deputāti rezolūcijā nosoda vardarbību pret miermīlīgajiem protestētājiem Ukrainā un mudina ES un tās dalībvalstis sagatavot pasākumus, piemēram, ceļošanas ierobežojumus un līdzekļu un īpašuma arestēšanu, Ukrainas ierēdņiem, likumdevējiem un oligarhiem, kas ir personiski atbildīgi par uzbrukumiem protestētājiem un viņu nogalināšanu, informē Eiropas Parlamenta Informācijas birojs Latvijā.

Deputāti aicina ES uz konkrētiem atbalsta pasākumiem, lai palīdzētu Ukrainai pārvarēt finansiālās grūtības. Viņi arī norāda, ka finansiālais atbalsts būtu jāsniedz stabilai pagaidu valdībai, ja tāda tiktu izveidota Ukrainā.

Deputāti nosoda Ukrainas drošības spēku, ātrās reaģēšanas policijas vienības Berkut un grupas «tituški» (ielu banda, ko uzskata par valdības finansētu) pārmērīgo vardarbību pret Maidana laukuma protestētājiem, un aicina Ukrainas varas iestādes nekavējoties izmeklēt vardarbības gadījumus un sodīt vainīgos. Viņi īpaši norāda uz neseno gadījumu ar «Automaidana» līderi Dmitriju Bulatovu, kurš tika nolaupīts un spīdzināts.

Pēc plašām debatēm Saeima ar 65 deputātu balsīm par pieņēmusi paziņojumu par latviešu valodas valstisko lomu, aicinot pilsoņus piedalīties 18. februāra tautas nobalsošanā un atbalstīt latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu.

Balsojumā nepiedalījās Saskaņas centra deputāti, kā arī deputāti Jānis Reirs (Vienotība) un Vjačeslavs Dombrovskis (Zatlera Reformu partija).

«Latvijā šobrīd dzīvo vairāk kā 170 tautību pārstāvji. Katram no šīm tautībām ir sava dzimtā valoda. Bet tas nav viņiem traucējis ikdienā veiksmīgi veikt saziņu vienīgajā valsts valodā, un tas nav bijis par pamatu tam, ka viņi prasītu, lai viņu dzimtā valoda kļūst par otro, trešo, piekto, septīto vai simtseptiņdesmito Latvijas valodu,» uzsvēra deputāts Dzintars Zaķis (Vienotība).

Paziņojumā parlamenta pārstāvji apstiprina, ka latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda ir ietverta Satversmes kodolā un ir viens no Latvijas valsts konstitucionālās iekārtas virsprincipiem.

Vairākkārt jau ir izskanējis viedoklis, ka šogad valsts svētki – gan 11. novembris, gan 18. novembris – notikuši ārpolitisko notikumu ēnā, pieminot situāciju Ukrainā un arī draudus Latvijai. Ņemot vērā sacīto, šķiet interesanti salīdzināt, ko par patriotismu domā tie, kuri mājās galvenokārt sarunājas latviešu valodā, un tie, kuri sarunājas krievu valodā.

Pirmais secinājums – atšķirības pastāv. Jau, salīdzinot atbildes uz jautājumu, vai aptaujātie jūtas kā Latvijas patrioti, vērojams, ka sevi par tādiem uzskata 77% latviešu valodā runājošo (37% «noteikti uzskata»), bet krievu valodā runājošie - 51% (11% «noteikti uzskata») – tā liecina nesen publiskotā DNB Latvijas barometra pētījuma rezultāti.

Jāpiebilst, ka, izvērtējot pētījuma rezultātus, abām grupām zināmā mērā atšķiras arī patriotisma izpratne – latviešu valodā runājošie biežāk norādījuši, ka būt patriotam nozīmē nebraukt prom no valsts īslaicīgu grūtību dēļ, svinēt oficiālos valsts svētkus, aizstāvēt savu valsti no ienaidniekiem, ja tas nepieciešams.

Valsts prezidents Raimonds Vējonis svētdien izsludinājis grozījumus Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, kas paredz pakāpenisku pāreju uz mācībām latviešu valodā. Attiecīgā publikācija atrodama oficiālā izdevuma Latvijas Vēstnesis 2.aprīļa laidienā.

Kā aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta preses padomnieka pienākumu izpildītāja Kristīne Kļaveniece, Vējoņa skatījumā mācības vidusskolā latviešu valodā nodrošinās vienlīdzīgas iespējas visiem jauniešiem iegūt kvalitatīvu izglītību un veidot savu dzīvi Latvijā, lai šeit studētu un strādātu. «Tas veidos saliedētāku sabiedrību un stiprāku valsti,» pārliecināts Valsts prezidents.

Vējonis atzīmē, ka arī turpmāk bērniem aizvien būs iespēja apgūt ar mazākumtautību identitāti un kultūru saistītus mācību priekšmetus, izkopt savas saknes un daudzveidīgi attīstīt personību, kā arī nozīmīgu mācību priekšmetu daļu pamatskolā un sākumskolā apgūt dzimtajā valodā.

Jebkura biznesa veiksmes pamatā ir ne tikai kvalitatīvi produkti un pakalpojumi, bet arī rūpīgi un gudri pārdomāta uzņēmuma atpazīstamības stratēģija. Ne velti vairums izvēlas sākt ar sava uzņēmuma galveno vizītkarti – mājaslapu. Šis solis ir ļoti nozīmīgs uzņēmuma attīstības posms, jo potenciālie klienti un pircēji šodien arvien biežāk pirkumus izvēlas tieši interneta vidē. Tehnoloģiju attīstība, kā arī nesenā pandēmija ir ievērojami paātrinājusi e-komercijas procesus, palielinot konkurenci arī virtuālajā vidē. Lai panāktu, ka klients izvēlas tieši jūsu preci vai pakalpojumu, vairs nepietiek ar sevis prezentēšanu vien – ir nepārtraukti jārūpējas, lai uzņēmuma mājaslapa būtu dinamiska, saistoša un saprotama. Tātad regulāri ir jāveido kvalitatīvs un noderīgs saturs klientam saprotamā valodā. Vai zinājāt, ka šobrīd Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra piedāvā finansiālu atbalstu līdz pat 80 % apjomā uzņēmumu tīmekļa vietņu izstrādei, uzlabošanai un pielāgošanai? Tā ir lieliska iespēja tiem Latvijas uzņēmējiem, kuri vēl tikai domā par eksporta tirgu un savu tīmekļa vietņu lokalizāciju ir atlikuši uz vēlāku laiku. Starptautiskās konkurētspējas veicināšanas atbalsta programma būs aktīva vēl tikai līdz 2023. gada augustam.

Mājaslapu lokalizācijas tendences

Uzņēmumu mājaslapu tulkošana un lokalizācija valodu pakalpojumu tirgū nav nekas jauns, taču pēdējos gados pieprasījums pēc šī pakalpojuma ir sevišķi aktualizējies. Uzņēmēji neapstājas pie sasniegtā un paplašina savu tirgu, kas nozīmē, ka nepieciešamība pēc satura dažādās valodās pieaug. Jāsaprot, ka tīmekļa vietnes lokalizācija un tulkošana ir divi atšķirīgi procesi: tulkošana ir avota valodas teksta pārnešana mērķa valodā, savukārt lokalizācija ir daudz plašāks process, kas ietver gan tulkošanu, gan valodas pielāgošanu konkrētajam tirgum un kultūrai, gan arī satura atbilstību SEO parametriem. 2022. gada decembrī CSA Research veiktajā pētījumā vērojamas vairākas šobrīd būtiskas tendences globālajā mājaslapu lokalizācijas tirgū:

Strasbūrā darbu sācis Eiropas Parlamenta 9. sasaukums, kurā strādās arī astoņi no Latvijas ievēlētie deputāti.

Jaunajā sasaukumā ievēlēts rekordskaits jaunu deputātu (61%), un tajā ir augstāks sieviešu īpatsvars (40%) nekā iepriekšējā sasaukumā (37%).

Jaunākā deputāte ir Kira Marija Pētera - Hansena (21) no Dānijas, bet vecākais - Silvio Berluskoni (82) no Itālijas.

Jaunajā EP sasaukumā no Latvijas darbu sāk «Jaunās Vienotības» deputāti Valdis Dombrovskis un Sandra Kalniete, «Saskaņas» deputāti Nils Ušakovs un Andris Ameriks, nacionālās apvienības «Visu Latvijai!»-Tēvzemei un brīvībai/LNNK deputāti Roberts Zīle un Dace Melbārde, kā arī apvienības «Attīstībai/Par!» deputāts Ivars Ijabs un «Latvijas Krievu savienības» deputāte Tatjana Ždanoka.

Tā kā V. Dombrovskis nolēma atteikties no EP deputāta mandāta, lai turpinātu darbu Eiropas Komisijā, viņa vietu EP ieņēmusi pirmā partiju apvienības Jaunā Vienotība sarakstā «aiz svītras» palikusī eiroparlamentāriete Inese Vaidere.

Saeima trešdien par nākamo Valsts prezidentu ievēlēja premjera partijas "Jaunā vienotība" (JV) virzīto kandidātu, ilggadējo ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču (JV).

Par Rinkēviča ievēlēšanu nobalsoja 52 deputāti. Jau kopš pirmās balsošanas kārtas par Rinkēviču balsoja Zaļo un zemnieku savienība (ZZS). JV Saeimā ir 26 balsis, bet ZZS - 16 deputāti. Pēc savas prezidenta amata kandidātes Elīnas Pinto izkrišanas otrajā kārtā par labu Rinkēvičam nosliecās arī "Progresīvie", kuriem parlamentā ir 10 deputāti.

Rinkēvičam svinīgo solījumu būs jādod un amatā paredzēts stāties jūlija pirmajā pusē, kad pilnvaras noslēgsies pašreizējam Valsts prezidentam Egilam Levitam, kurš no kandidēšanas uz otro pilnvaru termiņu atteicās, jo pārvēlēšanai trūka balsu.

Valsts prezidenta vēlēšanās kandidēja arī valdošo koalīciju veidojošā "Apvienotā saraksta" (AS) virzītais AS dibinātājs, uzņēmējs Uldis Pīlēns un opozīcijā esošo "Progresīvo" izvirzītā publiskās pārvaldības eksperte Elīna Pinto.

Eiropas Parlamenta (EP) deputāti pieprasa visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm līdz 2050.gadam kļūt klimatneitrālām un līdz 2030.gadam samazināt emisiju par 60%, aģentūru LETA informēja EP preses sekretārs Latvijā Jānis Krastiņš.

Trešdien EP pieņēma savu nostāju sarunām par ES Klimata aktu, 392 deputātiem balsojot par, 161 - pret un 142 deputātiem atturoties. Ar šo jauno tiesību aktu politiskie solījumi līdz 2050.gadam panākt klimatneitralitāti ES kļūs juridiski saistoši. Tas arī sniegs Eiropas iedzīvotājiem un uzņēmumiem juridisko noteiktību un informāciju, kas tiem vajadzīga, lai gatavotos pārmaiņām, skaidroja EP.

EP deputāti uzstāja, ka gan ES kopumā, gan katrai tās dalībvalstij līdz 2050.gadam jākļūst klimatneitrālām, turklāt pēc 2050.gada emisijai jābūt "negatīvai", proti, no atmosfēras piesaistīto siltumnīcefekta gāzu apjomam jābūt lielākam par tajā nonākušo. Deputāti prasa arī pietiekamu finansējumu šā mērķa sasniegšanai.

#Populārs Rīgas domes deputātu komandējumu galamērķis pērn bijis Krievija.

Populārs Rīgas domes (RD) deputātu komandējumu galamērķis pērn bijis Krievija, darba braucienos deputāti devušies uz Maskavu, Sankpēterburgu, Smoļensku un Kazaņu, apciemotas arī vairākas Eiropas valstis.

RD sabiedrisko attiecību nodaļā informē, ka 2017. gadā deputātu komandējumiem iztērēti nepilni 22 tūkstoši eiro, un visbiežāk darba braucienos ārpus valsts devies Rīgas mērs Nils Ušakovs. Pērn domes priekšsēdētājs darba vizītēs apmeklējis Stokholmu, Amsterdamu, Ķelni, Parīzi, Briseli, Minsku un Kazaņu, bet Berlīnē pabijis pat divreiz - lai apspriestu Eiropas Savienības (ES) galvaspilsētu mēru un Eiropas Komisijas tiešā dialoga sanāksmes prioritātes, kā arī, lai tiktos ar Berlīnes pilsētas mēru Mihaelu Milleru.