Svētdien notikušajā «referendumā» par Krimas pussalas pievienošanos Krievijas Federācijai nobalsojuši 96,6% reģiona iedzīvotāju, paziņojis «referenduma» organizēšanas komisijas vadītājs Mihails Mališevs (Михаил Малышев), ziņo Ukrainas mediji.

Pēc viņa paustā pašlaik ir aplūkoti 100% vēlēšanu protokolu, neskaitot Sevastapolē veiktos balsojumus.

Par pievienošanos Krievijas Federācijai nobalsojuši vairāk nekā 1,27 miljoni cilvēku, pauda M. Mališevs.

16. martā notikušo «tā saucamo referendumu» Ukrainā Rietumvalstis, tostarp Latvija, nav atzinušas par leģitīmu. «Referendums ir organizēts, klaji pārkāpjot valsts - Ukrainas Konstitūciju, un notiek nelikumīgā ārvalstu - Krievijas bruņoto spēku klātbūtnē. Gatavojoties referendumam, netika izplatīta pilnvērtīga, daudzpusīga informācija; gluži pretēji - republikas teritorijā tika bloķēta Ukrainas plašsaziņas līdzekļu darbība,» teikts Latvijas Ārlietu ministrijas paziņojumā.

Grieķijas finanšu ministrs Evangels Venizels neatbalsta referenduma rīkošanu par Eiropas līderu panākto valsts glābšanas plānu.

«Referendums ir tieši tas, kas valstij nav vajadzīgs,» ministra teikto aģentūrai Reuters pavēstījuši anonīmi avoti. Ministrs uzskatot, ka Grieķijai jāizdara viss nepieciešamais, lai saņemtu starptautisko palīdzību, bet valsts dalība eirozonā nedrīkst būt atkarīga no refernduma. Grieķijas valdībai vēl jāpārdzīvo uzticības balsojums piektdien.

Referendums par valsts glābšanas plānu varētu notikt 4. vai 5. decembrī, pavēstījis Grieķijas ministru prezidents Georgs Papandreu.

Tikmēr Francijas prezidents Nikolā Sarkozī un Vācijas kanclere nosaukuši gaidāmo Grieķijas referendumu par «jautājumu vai Grieķija vēlas palikt eiro, vai nevēlas».

Krievijas Federācijas prezidents Vladimirs Putins 18. martā parakstījis dokumentu par Krimas un Sevastopoles pievienošanu Krievijas Federācijai. Pirms tam Krievijas prezidents sniedza runu, kas vairākkārt tika pārtraukta ar aplausiem.

Jau ziņots, ka rietumvalstis nav atzinušas par leģitīmu Krimā notiekošo «referendumu», kurā tika lemts par Krimas pievienošanos Krievijas Federācijai.

Dokumentu par divu teritoriju pievienošanu Krievijai parakstīja V. Putins, Krimas premjerministrs Sergejs Aksjonovs un Krimas parlamenta spīkers Vladimirs Konstantinovs. Dokuments vēl jāapstiprina tiesai un abām parlamenta palātām.

Skaidrojot Krievijas oficiālo nostāju Ukrainas jautājumā, V. Putins pauda, ka Ukrainā tika pārkāpta sarkanā līnija - «rietumi rīkojās rupji un neprofesionāli».

V. Putins uzsvēra, ka rietumu partneriem jāpieņem, ka «Krievijai ir savas nacionālās intereses, kuras vajag cienīt». V. Putins arī pateicās Ķīnai un Indijai par to, ka «Krimas jautājums» tika izskatīts, ņemot vērā vēsturiskos apstākļus.

Eksprezidents Guntis Ulmanis sestdien, piedaloties tautas nobalsošanā, veltīja kritiku referenduma ierosinātājam Vladimiram Lindermanam. Viņš uzskata, ka Lindermans vēlējies pārbaudīt «tautas nervu sistēmu un apliecināt [naida] kurinātāja spējas».

G. Ulmanis, kurš nobalsoja pret Satversmes grozījumiem, kas paredz krievu valodai valsts valodas statusu, sestdien Rīgas 1. ģimnāzijā izvietotajā iecirknī uz jautājumu, vai viņš neparedz spriedzi sabiedrībā pēc referenduma, atbildēja, ka varbūt spriedze jau ir sasniegusi savu augstāko pakāpi šajā laikā, taču nākotnē galvenais ir neradīt starpnacionālo naidu.

Eksprezidents uzskata, ka būtu labi, ja visi cilvēki saprastu, ka referendums lielā mērā ir provokācija un ar to tiek pārbaudīta tautas kopības psiholoģija – vai tā ir sašķelta vai vienota un kas ir mainījies 20 gados kopš Atmodas laika.

Vācija un Francija ir brīdnājusi Grieķiju, ka tā «vairs varētu nedabūt ne centa» no Eiropas Savienības (ES) vai Starptautiskā Valūtas fonda (SVF), ja Atēnas nepiekritīs glābšanas pasākumu termiņam, par kuru tika lemts pagājušajā nedēļā, raksta thelocal.de.

Vācijas kanclere Angela Merkele (Angela Merkel) un Francijas prezidents Nikolā Sarkozī (Nicolas Sarkozy) trešdien veltīja skarbus vārdus Grieķijas premjerministram Georgam Papandreu ārkārtas tikšanās laikā Grieķijā. Ultimāts parādu krīzes mocītajai valstij sekoja G. Papandreu paziņojumam, ka Grieķijā tiks rīkots referendums par pieņemtajiem valsts glābšanas pasākumiem.

Gan Vācijas, gan Francijas valstu līderi izteikuši cerības, ka Grieķija paliks eirozonā, bet vienlaikus arī norādījuši – Atēnas netiks glābtas «par velti». A. Merkele un N. Sarkozī norādījuši, ka sagaida, lai referendums tiktu rīkots pēc iespējas ātrāk un tiktu iedibināta skaidrība šajā jautājumā.

Parādu krīzes nomocītā Grieķija rīkos referendumu par Eiropas Savienības (ES) pieņemtajiem glābšanas pasākumiem, paziņojis valsts premjers Georgs Papandreu.

«Mēs ticam saviem pilsoņiem, mēs ticam to spriedumam, mēs ticam to lēmumam,» klāstīja G. Papandreu. «Mums jāpaziņo, vai mēs atbalstam to [jauno finanšu palīdzības paketi] vai atsakamies no tās.»

Analītiķi norāda, ka Grieķijas referendums var apstādināt plašāku pasākumu ieviešanu, kas nepieciešami, lai apturētu eirozonas parādu krīzi, vēsta BBC.

Db.lv jau vēstīja, ka aizvadītajā nedēļā Eiropas valstis vienojās par Grieķijas parāda norakstīšanu, jaunas finanšu palīdzības programmas piešķiršanu Atēnām, Eiropas Finansiālās stabilitātes fonda (EFSF) un banku kapitāla palielināšanu.

Pastāv diezgan liela iespēja, ka referendums par eiro ieviešanu Latvijā notiks, uzskata politologs Ivars Ījabs.

Jautāts, kāpēc pēdējā laikā no dažādu politisko spēku puses pastiprinās aktivitātes pret eiro ieviešanu Latvijā, Ījabs sacīja, ka tam ir vairāki iemesli.

«Pirmkārt, jau politiskā dzīve kopumā patlaban ir pietiekami konfrontējoša, jo pašreizējā Saeimā ir daudzskaitlīgi pārstāvētas partijas, kurām nav svešs populisms. Eiro ieviešana šim populismam ir ļoti pateicīga tēma, jo sabiedrības noskaņojums pret eiro nav spīdošs un eiroskepticisms Latvijas sabiedrībā vienmēr ir bijis diezgan stiprās pozīcijās. Lielā mērā par to ir atbildīgi arī atsevišķi politiķi, kas līdz šim ir skandējuši to, cik Eiropas Savienība ir slikta, kā Brisele ierobežo mūsu nacionālās tiesības un tamlīdzīgas lietas,» norādīja politologs.

Vairāk nekā 20 gadu pēc Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas pilnā sparā rit diskusijas - vajag vai nevajag latviešu valodai būt vienīgajai valsts valodai šajā zemē. Absurds, protams!

To, vai šāds referendums ir rīkojams, šodien acīmredzot izspriedīs Satversmes tiesa (ST), un tālākais scenārijs jau vistiešākajā mērā būs atkarīgs no tās lēmuma. Proti, ja tiks nospriests, ka šāda referenduma rīkošana būtu antikonstitucionāla, šī bezjēdzīgā diskusija beigsies. Savukārt, ja lēmums būs pretējs, nāksies vien kārtējo reizi doties uz vēlēšanu iecirkņiem un šajā gadījumā balsot par latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu Latvijā. Taču ar to vien šis stāsts nebūt nebeidzas…

Jāatgādina, ka dažu pēdējo gadu laikā dažādu referendumu ir bijis bez sava gala, turklāt tiem visiem ir viena kopīga iezīme: katram no tiem iniciators ir savs politiskais spēks, un katrā gadījumā ir tikai viens mērķis - celt konkrētu politiķu reitingus. Un viss! Nesenā pagātnē vispirms jāpiemin neveiksmi piedzīvojušais referendums Par grozījumu Nacionālās drošības likumā un Valsts drošības iestāžu likumā atcelšanu 2007. gadā. Taisnību sakot, reti kurš saprata, par ko īsti balso, bet savus uzplečus ar šīs nobalsošanas palīdzību meģināja spodrināt toreizējais Jaunais laiks. Gadu vēlāk bija vēl viens neveiksmīgs referendums - par grozījumu likumā Par valsts pensijām, ar kura palīdzību popularitāti mēģināja iekarot tobrīd svaigi dibinātā Aigara Štokenberga organizācija Sabiedrība citai politikai. Šobrīd, kā zināms, notiek izmisīgi mēģinājumi saprast, kā sociālajā budžetā savilkt kopā galus.

Molotova kokteilis, kas nav izdevīgs nedz latviešiem, nedz krieviem, - šādi ārpolitikas eksperts Andris Sprūds raksturo situāciju, ja krievu valodai tiktu piešķirts oficiāls statuss, vēsta laikraksts Diena.

Eiropas Savienības (ES) kontekstā neesot atrodama situācija, kas līdzinātos pašreiz Latvijā notiekošajiem procesiem un iespējamam referendumam. Mēģinājums salīdzināt Latviju ar Somiju, kur oficiāla ir gan somu, gan zviedru valoda, ko nereti kā labu piemēru min krievvalodīgie iedzīvotāji, nav īsti vietā, uzskata Providus pētniece Marija Golubeva. Filoloģe un deputāte Ina Druviete norāda, ka vienīgais, ar ko Latvijā notiekošajam varētu vilkt paralēles, ir 1995. gada notikumi Baltkrievijā, kad pēc referenduma par otro valsts valodu kļuva krievu, kas pēcāk iedzīvotāju vidū ieguva pārliecinošu dominanci.

«Latvijā mēs redzam pilnīgi citu modeli. Tā kā jāsecina, ka šāds process, kas patlaban notiek Latvijā, būtībā ir salīdzināms gandrīz vai tikai ar procesiem, kas notika Baltkrievijā 95. gadā,» saka I. Druviete. Viņa stāsta, ka Latviju nevar salīdzināt ne ar vienu no ES valstīm, kurās oficiāli pastāv vairākas valodas, jo tām ir pilnīgi atšķirīgas vēsturiskās saknes. Piemēram, Īrijā, kur iepriekš valsts valoda bija tikai angļu, īru valodai tika piešķirts oficiāls statuss, lai «paceltu īru valodu līdz reālai valsts valodai».

Decembra sākumā uz Eiropas politiskās skatuves gaidāms nozīmīgs notikums – Itālijā notiks konstitucionālais referendums, kam var būt ievērojama ietekme uz šīs valsts un visa reģiona politisko stabilitāti, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Pirms šī notikuma daudzi tirgus dalībnieki izvēlas pārdot eiro – tā cena šīs nedēļas sākumā bija atslīdējusi līdz 1,06 ASV dolāru atzīmei. Piemēram, ASV investīciju banka Citigroup pēdējo dienu laikā savu eiro/ASV dolāra nākotnes prognozi mainījusi par 180 grādiem – šobrīd šī finanšu iestāde paredz, ka kopējās valūtas cena tuvāko sešu līdz 12 mēnešu laikā būs atslīdējusi līdz 98 ASV dolāra centiem. Jānorāda, ka ASV dolāram par labu nāk ne tikai tirgus dalībnieku bažas par eirozonas politisko fonu. Donalda Trampa uzvara ASV prezidenta vēlēšanās uzjundījusi runas par straujāku dolāru procentlikmju kāpumu. Savukārt Eiropā ir maz signālu tam, ka Eiropas Centrālā banka (ECB) varētu atļauties šādu rīcību. Turklāt pašlaik tiek lēsts, ka jau pieminētais referendums Itālijā varētu novest pat vēl pie papildu ECB stimulēšanas, jo šādā veidā iestādei būs jāmēģina tikt galā ar tirgus dalībnieku uztraukumu pēc notikušā balsojuma (minētais Itālijas referendums notiks 4. decembrī, bet ECB sanāksme – četras dienas pēc tā).

Neatkarības pasludināšanas gadījumā Skotijas pievienošanās Eiropas Savienībai (ES) būtu «sarežģīta, ja ne pat neiespējama», svētdien atzina Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žozē Manuels Barrozu.

Intervijā britu raidsabiedrībai BBC Barrozu norādīja, ka veto Skotijas uzņemšanai blokā varētu uzlikt tādas valstis kā Spānija, kur drīzumā gaidāms referendums par Katalonijas atdalīšanos.

«Es uzskatu, ka tas būs ārkārtīgi sarežģīti, ja ne pat neiespējami, kādai jaunai dalībvalstij, kas atdalījusies no kādas mūsu valsts, panākt [pašreizējo dalībvalstu] piekrišanu,» skaidroja EK prezidents. «Mēs esam pieredzējuši, ka Spānija, piemēram, iebilst pat pret Kosovas atzīšanu, zināmā mērā šis ir līdzīgs gadījums, jo tā ir jauna valsts.»

Tikmēr Skotijas valdība solījusi, ka gadījumā, ja septembrī paredzētajā referendumā vēlētāji atbalstīs neatkarības pasludināšanu, 18 mēnešu laikā pēc balsojuma tiks veiktas pārrunas par valsts jaunajiem ES dalības nosacījumiem.

Nesagaidot 16. martu, kad Krimā gaidāms referendums par reģiona pievienošanu Krievijai, Krimas parlaments pieņēmis deklarāciju par reģiona neatkarību no Ukrainas, ziņo Korrespondent.

Pieņemtajā deklarācijā pausts – gadījumā, ja 16. martā referendumā Krimas iedzīvotāji nobalsos par Krimas pievienošanos Krievijai, Krima vispirms pēc referenduma kļūs par neatkarīgu un suverēnu valsti ar republikas pārvaldes formu, un pēc tam lūgs pievienošanos Krievijas Federācijai. Tā teikts Krimas parlamenta paziņojumā.

Deklarāciju parlamentā atbalstīja 78 no 81 deputāta, kas bija ieradušies uz balsošanu.

Pašlaik nav ziņu, kāda būs parlamenta rīcība, ja referendumā tiks nobalstos pret Krimas iekļaušanu Krievijas sastāvā.

Jau pašlaik Krievijas valsts medijos, piemēram, Russia Today, Krimas pussala pasaules kartē tiek iezīmēta Krievijas teritorijas krāsās, novēroja Db.lv.

Skotijas referenduma iznākums nav liels pārsteigums, taču tas nenozīmē, ka separātistu centieniem daudzviet pasaulē tāpēc būtu pielikts punkts

Skotijas neatkarības balsojumam pagājušajā nedēļā daudzi sekoja ar aizturētu elpu. Jau tas vien, ka šāds referendums vispār notika vienā valodā runājošā Eiropas valstī, kuras sastāvdaļa Skotija ir bijusi vairāk nekā 300 gadus, ir ievērības cienīgs fakts. Arī tas, ka 45% tomēr nobalsoja par Skotijas neatkarību no Apvienotās Karalistes, ir tik augsts rādītājs, kam vēl pirms dažiem gadiem neviens nebūtu ticējis. Jautājums tagad ir tāds, vai šī referenduma rezultāts, no kura izriet Skotijas palikšana Lielbritānijas sastāvā, Eiropā un citviet pasaulē tiks uztverts kā separātisma un neatkarības idejas pilnīga sakāve? Ņemot vērā kopējās valdošās tendences, visticamāk, ka nē. Nav pat teikts, ka arī pašā Skotijā pēc kāda laika nevarētu notikt atkārtots neatkarības referendums. Tāds piemērs ir – par Kvebekas neatkarību no Kanādas balsojums notika divreiz – 1980. un 1995. gadā, lai arī abās reizēs separātisma idejas piekritēji nesavāca pietiekamu balsu skaitu. Kā norādījis bijušais Lielbritānijas Eiropas lietu ministrs Deniss Makšeins, referenduma iznākums par labu Skotijas palikšanai Lielbritānijas sastāvā uzskatāms tikai par pirmā puslaika rezultātu, jo jau pats šis referendums faktiski ir Londonas politiskās elites sakāve. Lai nu kā, Lielbritānijas valdībai tagad nāksies turēt Skotijai pirms referenduma dotos solījumus par lielāku pašnoteikšanos un citiem labumiem. Redzēsim, kā viņiem ar to veiksies, jo briti jau kopš seniem laikiem ir bijuši dāsni labas dzīves solītāji, taču nebūt ne tik čakli savu solījumu pildītāji.

Pēc Eurostat datiem 2015. gadā Itālijas vispārējās valdības parāds sasniedza 133% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Tas ir otrs sliktākais rādītājs Eiropas Savienībā (ES). Sliktāka valdības parāda un IKP attiecība ir tikai Grieķijā. Par Grieķijas parādu krīzi Latvijas medijos esam redzējuši daudz virsrakstu, bet par Itālijas parādu lasām reti. Vai tas nozīmē, ka Itālijas parāda līmenis nerada bažas? Nebūt ne.

Itālijas parādu rādītājs ievērojami pārsniedz Māstrihtas līgumā noteiktos 60%, kā arī eiro zonas vidējo parāda līmeni (91%). Kad tas ir tik augsts, tad bieži vien investori par valdības vērtspapīru turēšanu vēlas saņemt augstākus procenta maksājumus. Tas ir tāpēc, ka līdz ar parāda lielumu pieaug arī parāda neatdošanas risks. Savukārt pie liela parāda un augstām procentu likmēm ir augsts saistību neizpildes risks. Jo augstāks saistību neizpildes risks, jo grūtāk valdībai aizņemties finanšu tirgū, t.i., likmes kļūst aizvien augstākas līdz brīdim, kad valdības vērtspapīrus ar augstajām likmēm neviens vairs negrib pirkt. Tātad augstāks parāds apgrūtina valdības spēju aizņemties, pārfinansēt esošo parādu un finansēt budžeta deficītu, ar kura palīdzību ekonomikas lejupslīdes laikā varētu īstenot stimulējošu fiskālo politiku. Tāpēc arī ir svarīgi, lai parāda līmenis nebūtu pārmērīgi augsts.

Grieķijas premjera paziņojumus, ka Atēnas organizēs referendumu, lai valsts iedzīvotājiem dotu iespēju lemt par starptautiskās finanšu palīdzības saņemšanu, Eiropā izsaucis pārsteigumu un satraukumu par kārtējo finanšu krīzi, vēsta pasaules masu mediji.

Vācijas kancleres Angelas Merkeles Kristīgo demokrātu savienības deputāti norādījuši, ka «uz kārts likts ļoti daudz kas. Vai mēs zinām kā Grieķijas iedzīvotāji izturēsies šajā referendumā? Nē. Mums ir jauns nezināmais».

«Vienīgais risinājums ko mēs varam darīt – sagatavoties tam, ka Grieķija piedzīvos maksātnespēju,» Reuters norādīja Rainers Bruederle, kas kādreiz vadīja Vācijas Ekonomikas ministriju.

Analītiķi uzsver, ka lielākā daļa Grieķijas iedzīvotāju saskaņā ar nesen veiktu aptauju ir negatīvi noskaņoti pret starptautisko aizdevumu. «Ja būs referendums, mēs varam pilnīgi droši uzskatīt, ka viņi nepieņems taupības pasākumus. Tas noteikti sagraus šo kāršu namu,» norāda BGC Partners analītiķis Hovards Vhīldons.

Trešdien demisionējusi Krievijas valdība, paziņojis premjerministrs Dmitrijs Medvedevs.

Prezidents Vladimirs Putins uzdevis līdzšinējai valdībai pildīt savus pienākumus līdz jaunas valdības iecelšanai.

Pēc Medvedeva teiktā, valdība atkāpusies saistībā ar Putina ierosinātajiem grozījumiem konstitūcijā, lai paplašinātu parlamenta pilnvaras, tam dodot tiesības apstiprināt premjeru un ministrus.

Putins paziņoja, ka nolēmis izveidot Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieka amatu un piedāvāt to Medvedevam.

"Dmitrijs Anatoļjevičs vienmēr nodarbojies ar šiem jautājumiem (..). Es uzskatu par iespējamu un lūdzu viņu, lai viņš nodarbotos ar tieši šāda veida, šīs kategorijas jautājumiem. Uzskatu to par iespējamu un izdarīšu to tuvākajā laikā - ieviesīšu Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieka amatu," paziņoja Putins.

Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) atbalstījuši 51,9% referenduma dalībnieku, liecina piektdien paziņotie galīgie rezultāti.

Savukārt 48,1% balsotāju iestājušies par valsts palikšanu blokā, informēja Apvienotās Karalistes Vēlēšanu komisija.

Par izstāšanos nobalsojuši 17,4 miljoni referenduma dalībnieku, bet par palikšanu ES - 16,1 miljons. Līdz ar to izstāšanās piekritēju balsu pārsvars ir nepilni 1,3 miljoni.

Pēc iepriekš paziņotajiem oficiālajiem datiem, vēlētāju aktivitāte ceturtdien notikušajā referendumā bijusi 72,2%.

Lai gan referendums bija konsultatīvs, Lielbritānijas valdībai būs politiski neiespējami neņemt vērā tā rezultātus.

Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons piektdien paziņoja, ka līdz viņa vadītās Konservtīvo partijas konferencei oktobrī atstās premjera amatu, un ka sarunas par Lielbritānijas izstāšanos no ES jāvada jaunai valdībai.

Ja Centrālā vēlēšanu komisija būtu atļāvusi vākt parakstus tā sauktā nepilsoņu referenduma rīkošanai, nekādi apdraudējumi vai politiskie riski netiktu piedzīvoti, uzskata sociologs Arnis Kaktiņš.

Sarunā ar Latvijas Radio sociologs norādīja, ka šādas iniciatīvas parādīšanās nav nekas neparasts. Ja referendums būtu noticis, šis jautājums netiktu noņemts no dienaskārtības, taču tas būtu solis virzienā, lai tā notiktu.

A. Kaktiņš arī uzsvēra, ka referendums ar simtprocentīgu varbūtību beigtos tāpat kā valodas referendums – vēlētāju atbalstu tas negūtu. Iniciatori ar laiku, iespējams, rosinātu vēl kādu referendumu, tomēr agri vai vēlu vēlētājiem šī spēle apniktu, sacīja sociologs.

Viņš arī norādīja, ka CVK lēmums ir arī mazs solītis prom no demokrātijas. «Mēs kādai cilvēku grupai, pat, lai cik nepieņemami būtu viņu uzskati, aizliedzam vākt parakstus un rīkot referendumus,» sacīja A. Kaktiņš.

Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kemerons pirmdien noliedza pieņēmumus, ka viņš «šantažētu» savus Eiropas partnerus ar draudiem, ka Apvienotā Karaliste izstāsies no Eiropas Savienības (ES), ja viņš nepanāks savu sarunās par varas pilnvaru pārdali.

Ar šiem spriedumiem Kemerons nācis klajā neilgi pirms nākamajā nedēļā gaidāmās runas, kurā viņš, domājams, ierosinās pēc 2015.gada vēlēšanām sarīkot referendumu par turpmākajiem nosacījumiem, uz kādiem Lielbritānija varētu atrasties Eiropas Savienībā.

Premjers sacīja - viņš jūtas «pārliecināts», ka panāks gribētās izmaiņas.

«Es nevienu nešantažēju,» intervijā raidsabiedrības BBC radio sacīja Kemerons.

«Lielbritānijai, tieši tāpat kā jebkurai Eiropas valstij, ir nenoliedzamas tiesības teikt - mēs esam šī kluba biedri, mēs esam prominenti biedri, un lai būtu šī kluba biedri, mēs maksājam lielu rēķinu,» skaidroja premjers. «Mums nenoliedzami ir tiesības izteikt spriedumus par to, kam ir jāmainās.»

ASV iedzīvotājiem izvēloties, kam turpmākos četru gadus uzticēt valsts pārvaldīšanu, pie vēlēšanu urnām devās arī Puertoriko iedzīvotāji, lai lemtu par savas zemes nākotni.

Puertoriko ir ar ASV brīvi asociēta valsts. Tās iedzīvotāji ir ASV pilsoņi, bet nevar piedalīties prezidenta vēlēšanās. Otrdien, kad ASV izraudzījās jaunu prezidentu, Puertoriko tika organizēts referendums par tās nākotnes pārvaldību.

Referendums sastāvēja no diviem jautājumiem – pirmais – vai Puertoriko iedzīvotāji vēlas mainīt savas attiecības ar ASV un otrais – vai salai jāpanāk plašāka autonomija, jāpasludina neatkarība, vai arī jākļūst par 51 ASV štatu.

Līdz šim Puertoriko iedzīvotāji kļūšanu par ASV štatu iepriekšējos referendumos noraidīja, izvēloties saglabāt esošo situāciju. Tomēr situāciju mainījusi globālā ekonomikas krīze. Aizvadītajā gadā salas parādsaistības bija sasniegušas 68 miljardus ASV dolāru, bet bezdarba līmenis - vismaz 13% apmēru, vēsta BBC. Tāpēc Puertoriko iedzīvotājiem pievilcīgi šķiet ASV štatiem pieejamie federālie līdzekļi. Saskaņā ar dažādām aplēsēm – sala, kļūstot par ASV štatu, varētu saņemt pat 20 miljardus dolāru gadā.

Latvijas referenduma organizētājiem izdevies sasniegt savu mērķi - šķelt Latvijas sabiedrību un uzjundīt senas nevienprātības par vēsturi, raksta The Economist Austrumeiropas apskatnieks Edvards Lūkass.

«Neviens negaidīja, ka referendums par krievu valodas statusa atzīšanu Latvijā būs veiksmīgs, (..) taču, ja organizētāju mērķis bija polarizēt Latvijas sabiedrību, tad viņi referenduma iznākumu var uzskatīt par panākumiem,» teikts rakstā.

«Tas uzjundījis ilggadīgās nevienprātības par vēsturi: vai Latviju 1940.gadā Padomju Savienība okupēja, vai arī anektēja vai vienkārši pievienoja un ar kādu leģitimitātes pakāpi? Vai tā laika krievu migranti ir okupanti? Vai Latvija, kas pasaules kartē atgriezās 1991.gadā, ir bijusi ļoti dāsna, ļaujot viņiem palikt, vai nicināmi skopa, automātiski nepiešķirot viņiem pilsonību,» raksta Lūkass.

Latvijas Sociālistiskā partija (LSP) uzskata, ka Latvijā jābūt vienai valsts valodai, bet vislabāk būtu, ja mūsu valstī nevienai valodai netiktu noteikts īpašs statuss, uzskata Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Alfrēds Rubiks (SC).

«Vislabāk būtu, ja tādas valsts valodas vispār nebūtu. Ja mēs esam demokrātiski - visiem vienādas tiesības -, tad arī nav vajadzīgs vienai valodai noteikt kaut kādu īpašu statusu,» pārliecināts ir politiķis.

Viņš, pētot Eiropas valstu konstitūcijas, secinājis, ka ļoti maz ir tādu valstu, kurās ir valsts valodas, bet visbiežāk Eiropas valstīs noteiktas oficiālās valodas. «Piemēram, Beļģijā ir trīs oficiālās valodas un neviens te viens otru valodas dēļ nekauj,» sacīja Rubiks.

«Latvijā, kā vienmēr, īstās problēmas netiek risinātas. Tad pieķeras [nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK līdzpriekšsēdētājs] Raivis Dzintars, viņam vajag visus mācīt latviešu valodā, tad atrodas [biedrības Dzimtā valoda priekšsēdētājs Vladimirs] Lindermans un viņa tautieši, kas uzreiz aktualizē citu jautājumu. Te nu mēs esam - 20 gadus esam pūlējušies, lai visas nācijas, kas Latviju apdzīvo, dzīvotu vienādi un draudzīgi, tagad viss tas tiek sašķelts,» sacīja Rubiks.

Pirmajās piecās stundās kopš vēlēšanu iecirkņu atvēršanas – līdz pulksten 12 - Latvijā kopumā referendumā nobalsojuši 414 477 balsstiesīgo jeb 27% no kopējā vēlētāju skaita, liecina jaunākā Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apkopotā informācija.

Zemgalē nobalsojuši 29% jeb 67 619 balsstiesīgo, Kurzemē – 30% jeb 62 100 balsstiesīgo, Latgalē – 26% jeb 62 158, un Rīgā nobalsojuši ir 101 140 jeb 25% balsstiesīgo.

Jau vēstīts, ka līdz pulksten 8 bija nobalsojuši 25,2 tūkstoši balsstiesīgo jeb 1,63% no kopējā balsstiesīgo skaita. Vislielākā vēlētāju aktivitāte bija Vidzemē, kur referendumā piedalījās 7662 jeb 1,87% balsstiesīgo, bet viszemākā aktivitāte bija vērojama Latgalē – pirmās stundas laikā kopš iecirkņu atvēršanas bija nobalsojuši 3537 jeb 1,50% balsstiesīgo.

Latvijā balsošana referendumā par krievu valodas kā valsts valodu turpināsies līdz pulksten 22, nobalsot var 950 vēlēšanu iecirkņos.

Satversmes tiesa pieņēmusi lēmumu neapturēt 18.februārī plānoto referendumu par krievu valodu kā otro valsts valodu, pēc tiesas rīcības sēdes paziņoja Satversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris.

Viņš piebilda, ka Satversmes tiesa neesot saskatījusi tik būtiskus juridiskus argumentus, kas ļautu tai apturēt referendumu.

Tomēr Satversmes tiesa pieņēmusi izskatīšanai 30 Saeimas deputātu iesniegto pieteikumu, kurā apstrīdēts iecerētais referendums par krievu valodas statusu.

Jāatgādina, ka deputāti savā pieteikumā Satversmes tiesai bija apstrīdējuši grozījumus Satversmē, kas attiecas uz krievu valodas statusu, un lūguši piemērot pagaidu noregulējumu un apturēt 18. februārī plānotā referenduma norisi.

DB jau rakstīja, ka Centrālās vēlēšanu komisija (CVK) nolēma 18.februārī izsludināt tautas nobalsošanu par grozījumiem Satversmē, kas paredz mainīt krievu valodas statusu. Par referenduma datumu izvēlēties 18.februāri rosināja CVK priekšsēdētājs Arnis Cimdars, lai varētu nodrošināt tautas nobalsošanas norisi arī ārvalstīs.

Krimas pussalā notiekošajā referendumā par pievienošanos Krievijai piedalījās ne vairāk kā 30% balsstiesīgo, no kuriem par pievienošanos lielvalstij nobalsoja nedaudz vairāk nekā puse (50 – 60%) iedzīvotāju, liecina vietnē president-sovet.ru, kas pārstāv Krievijas Cilvēktiesību padomi, publicētā informācija.

Tiesa gan, informācija bija pieejama viena dažas stundas, un vēlāk no vietnes pazuda. Ukrainas mediji gan paguvuši uzņemt publicētās informācijas ekrānšāviņus, tos varat aplūkot zemāk rakstā.

Krievijas Cilvēktiesību padomes apkopotā informācija par iedzīvotāju aktivitāti un balsojumu Krimas reģionā liecina, ka faktiski par pievienošanos Krievijai balsojuši vien 15% no visiem Krimas iedzīvotājiem.

Saskaņā ar Kremļa oficiāli pausto informāciju Ukrainai piederošajā pussalā referendumā par Krimas pievienošanu Krievijai balsoja 96,77% iedzīvotāju. Šādus rezultātus izziņoja referenduma rīkošanas komisijas vadītājs Mihails Mališevs. Tāpat tika apgalvots, ka referendumā piedalījās 1,27 miljoni cilvēku, kas ir 83% no visiem Krimas balsstiesīgajiem. Tikmēr par Krimas pussalu kā Ukrainas daļu nobalsojuši esot vien 2,5% cilvēku. Referendums Krimas pussalā notika marta vidū, un 18. martā V. Putins parakstīja dokumentus par Ukrainas daļas aneksiju. To, kā aizritēja referendums Krimā, skatiet galerijā augstāk!