Latvijas piena pārstrādes uzņēmums Food Union ir veicis skābā krējuma ražošanas tehnoloģiju un procesu uzlabojumos un produktu zīmolam Limbažu piens laidis klajā jaunu produktu sēriju – Meistara krējums, informē uzņēmuma pārstāvji.

Jaunās produktu sērijas izstrādē, testēšanā un virzīšanā tirgū uzņēmums ieguldījis 20 tūkstošu eiro.

Meistara krējuma līnijas palaišanai, uzņēmums izstrādāja specifisku skābā krējuma ražošanas kvalitātes standartu un ieviesa vairāklīmeņa kontroles mehānismus ražošanas procesos un tehnoloģijās. Ieviestā procedūra paredz, ka Meistara krējuma tiek izvēlēts tikai svaigākais un augstākās kvalitātes piens, kas tiek nošķirots un atsevišķi pārstrādāts. Krējuma raudzēšanai izvēlētas specifiskas ierauga baktērijas, kas veido vēlamo krējuma garšu un konsistenci, piešķir nepieciešamo skābuma līmeni un ļauj saglabāt produkta kvalitāti nemainīgu visā realizācijas periodā.

Rūķupes Ziemassvētku vecītim, kas jau ilgus gadus darbojas Pāvilostas novada Ziemupē, uzradušies kolēģi, kas ciemiņus gaida Latgalē un Vidzemē. Lai arī aktivitātes tiek piedāvātas jau laicīgi, interese nav tik liela kā gribētos. To ietekmē lietainais un drūmais laiks.

Svētkiem velta muzeju

Ziemassvētku vecīša rezidencei Raunas novada Drustu pagasta Pļavnās šī būs tikai otrā darbības sezona. Pērn tā pēdējos sagatavošanās darbus pabeidza īsi pirms atklāšanas. Biedrības Ziemassvētku vecīša rezidence valdes priekšsēdētājs Igors Āboliņš stāsta, ka ideja izaugusi no personīgas aizraušanās, veidojot kolekciju par Ziemassvētku un Jaunā gada tēmu.

"Sākumā no miskastes paglābu ļoti daudzas atklātnītes, kas veltītas Ziemassvētkiem un Jaunajam gadam. Sāku krāt," viņš atceras. Pēc tam radās interese, kādēļ Ziemassvētku vecīti dēvē tieši tā, kurā laikā tas aizsācies un kad šis svētku simbols pārtapis par Salatēvu. Pircis preses senus izdevumus, kas izdoti decembrī. Palēnām klāt nākuši rotājumi un viss pārējais.

Latvijā ir 1437 ciemi ar noteiktām robežām, un to kopējais iedzīvotāju skaits ir 258 tūkstoši. Šajā tūkstošgadē no jauna ir izveidojušies trīs ciemi, kuros 2000. gadā nebija neviena iedzīvotāja vai to skaits nepārsniedza 10, taču 2018. gada sākumā to ir vairāk nekā 300, liecina Centrālās statistikas pārvaldes eksperimentālās statistikas dati.

Dažos desmitos iedzīvotāju skaits 2000. gadā bija mērāms četros ciemos, kuros šogad to skaits pārsniedzis 300 – Lapeniekos (no 13 līdz 474, pieaugums 36 reizes), Sunīšos Garkalnes novadā (no 50 līdz 682, pieaugums 14 reizes), Jāņupē (no 57 līdz 775, pieaugums 14 reizes) un Dzērumos (no 33 līdz 438, pieaugums 13 reizes). Vētrās iedzīvotāju skaits audzis (no 96 līdz 415, pieaugums 4,3 reizes), bet Dzidriņās (no 108 līdz 876, pieaugums 8 reizes).

Ar nozīmīgu iedzīvotāju skaita pieaugumu,18 gados pārsniedzot vienu tūkstoti, izceļas Medemciems, kurā iedzīvotāju skaits ir pieaudzis no 84 līdz 1 244 personām. Gaujā, Carnikavas novadā, lai arī strauji pieaudzis iedzīvotāju skaits, bērnu vecumā līdz 14 gadiem īpatsvars ir izteikti zemāks salīdzinājumā ar citiem Pierīgas ciemiem – tikai 7%. Tikmēr senioru vecumā virs 65 gadiem īpatsvars tur ir teju dubultojies no 14% līdz 23%.

Rucavas novada dome plāno ieviest nodevu par transportlīdzekļu iebraukšanu Papes un Nidas ciemā, aģentūru LETA informēja Rucavas novada domes priekšsēdētāja Irēna Šusta (Mūsmājas).

Piekrastes ciemi Pape un Nida Rucavas novada teritorijas plānojumā 2013.-2025.gadam ir noteikta kā īpašā režīma zona transporta līdzekļu iebraukšanai. Īpaša režīma zonas noteikšanas mērķis ir mazināt negatīvo ietekmi, ko rada lielais tūristu pieplūdums, proti, teritorijas piegružošanu, tūrisma infrastruktūras bojāšanu, kāpu izbraukāšanu u.tml. Lai organizētu teritorijas apsaimniekošanu un uzturēšanu, plānots ieviest sezonālu iebraukšanas maksu tūristiem un teritorijas apmeklētājiem, skaidroja Šusta.

«Šos līdzekļus plānojam izlietot, lai salabotu ceļus, ierīkotu jaunas autostāvvietas, labiekārtotu pludmali un glābšanas staciju. Tas ir svarīgi arī tādēļ, ka vēlamies, lai mūsu pludmalē nākotnē plīvotu Zilais karogs,» pastāstīja Šusta.

Interesants alternatīvs ieguldījums var būt arī mūzikas instrumenti, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Ja roka neceļas investēt kādos ar finanšu pasauli saistītos vērtspapīros, tad ir arī samērā daudzas alternatīvas. DB jau rakstījis, ka var iegādāties gleznu vai kādu citu mākslas objektu ar domu, ka to vērtība nākotnē palielināsies, bet pieprasījums pēc tiem būs no attiecīgās jomas interesentu puses.

Kolekcionāru vai vienkārši bagātnieku interese var būt saistīta arī ar pastmarkām, monētām vai pat dažādiem ļoti kvalitatīviem spirtotajiem dzērieniem. Tiesa gan, vēl viena laba lieta, kur interesenti gluži kā zeltā var nobāzēt savu naudu, ir kvalitatīvi mūzikas instrumenti.

The Wall Street Journal (WSJ) gan izceļ, ka mūzikas instrumentos būtu vērts ieguldīt vien ļoti disciplinētiem un šajā jomā zinošiem investoriem, kuri savu finanšu lēmumu nejauks ar emocijām. Proti, būs jādomā, kā nopirkto instrumentu ļoti rūpīgi glabāt.

Krēslam jābūt kam vairāk par vienkārši funkcionālu mēbeli – savulaik sacīja izcilais franču dizaina novators Pjērs Polēns (Pierre Paulin).

XX gs. 60.–70. gados viņa radīto sēdmēbeļu neparastās un skulpturālās formas burtiski uzspridzināja industriju, dāvājot iespēju pēc pārmaiņām izslāpušajai sabiedrībai ar pilnu krūti ieelpot dizaina inovāciju garu. Viņš viens no pirmajiem prata meistarīgi pielietot jauno, modē nākušo plastmasas materiālu potenciālu, ko apliecina ultramodernais krēsls F302 (1967), kas šodien bagātina Ņujorkas MoMA un Parīzes Musée des Arts Décoratifs pastāvīgās kolekcijas. Šo lielo franču talantu par savējo dēvē arī Nīderlande, jo tieši viņš, daudzus gadus sadarbojoties ar kompāniju Artifort, radījis slavenākās nīderlandiešu dizaina ikonas kā Orange Slice (tulk. Apelsīna šķēle), Tongue (tulk. Mēle), Ribbon (tulk. Lente) krēslus u.c., kas iekļauti daudzu laikmetīgo dizaina muzeju krājumos un pieprasīti privāto kolekcionāru aprindās.

Lattelecom maina nosaukumu un koncentrēsies uz tehnoloģiskiem risinājumiem un izklaidi

Pēc valsts neatkarības atjaunošanas teju katrai Latvijas ģimenei telefonsakarus, interneta pieslēgumu vai televīzijas pakalpojumu nodrošināja uzņēmums Lattelecom. Tagad tas pāršķir jaunu lappusi – uzņēmums izaudzis ārpus telekomunikāciju jomas, un no 1.aprīļa tas būs zināms ar citu nosaukumu – SIA Tet. Pāreja uz jauno identitāti notiks pakāpeniski, tam vajadzētu atvieglot pierašanu pie trīsburtu vārda.

Vispirms jaunais nosaukums un zīmols ienāks uzņēmuma saziņā, ierastajos publiskajos Wi-Fi tīklos un veikalu noformējumā. Bezmaksas interneta tīkls tiks pārsaukts jau 2. aprīlī, un gandrīz 4600 vietās Latvijā atrodamie Wi-Fi piekļuves punkti turpmāk sauksies Tet-free, Tet-skola un Tet_plus. Tos lietojot pirmo reizi, ierīcē būs jānomaina tīkls un līdzšinējā Lattelecom_plus lietotājiem no jauna jāievada parole.

No nerezidentu banku slēgšanas Latvijas zaudējumi būs teju 600 miljoni eiro gadā

«Sarkano kartīti» esam saņēmuši tikai mēs, Lielbritānijā tiek rādītas dažas «dzeltenās kartītes», bet stingrs «nē» Krievijas kapitālam nekur Rietumu pasaulē nav pateikts. Tas, protams, liek uzdot jautājumu – vai tomēr mums nebija un nav iespējams saglabāt šo ārvalstu finanšu pakalpojumu nozari? – jautā bijušais ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis, sakot, ka nerezidentu banku nozares kopējā pievienotā vērtība, pēc Deloitte pētījuma, 2016. gadā bija 592 miljoni eiro. Un kāda vēl ir netiešā ietekme?

Vjačeslavs Dombrovskis

Foto: Zane Bitere/LETA

Sākoties notikumiem, kuri, kā tagad redzams, ir sākums visas Latvijas finanšu eksporta nozares likvidācijai, finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola teica, ka ABLV neesot «sistēmiskas ietekmes» uz Latvijas tautsaimniecību. Vai tā bija sabiedrības apzināta maldināšana?

No 1. aprīļa SIA Lattelecom oficiāli kļūs par SIA Tet, taču pāreja uz šo zīmolu būs pakāpeniska, un no klientiem neprasīs veikt papildu darbības – tā notiks automātiski, informē uzņēmums.

Sākotnēji jaunais nosaukums un zīmols tiks izmantots uzņēmuma saziņā, Wi-Fi tīklos un veikalu noformējumā. Bezmaksas Wi-Fi tīkls iegūs jaunu nosaukumu 2. aprīlī. Pakāpeniski visu aprīli jauno Tet izskatu un vārdu iegūs arī Lattelecom veikali – jau pirmajā nedēļā uz Tet pāries veikali Rīgā (t/p Alfa un Akropole), kā arī Liepājā, Cēsīs un Jēkabpilī. Savukārt aprīļa izskaņā pie lietotājiem nonāks jaunā Tet mājaslapa.

Tāpat jau šogad klienti varēs Tet lietotnē vai pašapkalpošanās portālā pieteikt sev vēlamo meistara vizītes laiku, saņemt atgādinājumu par vizīti un sekot līdzi aktuālajai informāciju par meistara tuvošanos – līdzīgi kā taksometru aplikācijās.

Dienot trīs gadus uz zemūdenēm, ir daudz laika kalt nākotnes plānus. Dežurējot un zīmējot plakātus sarkanajam stūrītim (tā sauca katrā PSRS armijas vienībā obligāto pielūgsmes vietu ar patriotiskiem lozungiem un vadoņu attēliem), Tautas daiļamata meistara, kokgriezēja durbenieka Gunta Ģēģera atmiņā arvien pazibēja mācības pie pedagoga, kokgriezēja Strazdiņa, kura mājīgajā darbnīciņā tika sperti pirmie soļi virpošanā un kokgriešanā, raksta Latvijas Avīze.

Atgriezies mājās, Guntis iekārtojās tiem laikiem labi apmaksātā darbā meliorācijā un brīvos brīžus veltīja sirdslietai – kokapstrādei. Pārsvarā virpoja dekoratīvos šķīvjus ar ornamentālu kokgriezumu, kuram kā iedvesmas avots reizēm kalpoja izcilais brīvvalsts ornamentu lielmeistars Jūlijs Madernieks. Darbs meliorācijā ļāva iegūt gan melno ozolu no veciem nosusinātiem dīķiem, kur tas bija gulējis simts gadus, gan kādu kadiķi vai vecu koka stumbru no pamestiem ābeļdārziem. Tā mājās izveidojās izcila lietaskoka krājumi.

«Lai sagatavotu lietaskoku, vispirms to ar lentzāģi sazāģēju gareniski uz pusi vai brusās. Tad mazliet ap¬ēvelēju un nokrauju uz gadu šķūnītī pažāvēties. Pēc gada atšķiroju derīgo un sakrauju uz mājas bēniņiem, kur ir siltāks un sausāks. Biezāks ozols žūst gadus sešus, bērzu var izmantot jau pēc gada. Mana pieredze liecina – ja lietaskokus žāvē ātrajās kaltēs, koksnē saglabājas spriegums un izvirpots šķīvis var samesties kā kovboja cepure,» pieredzē dalās Guntis. Prasmes ļāva pāriet darbā uz Daiļradi Liepājā.

Lielāko daļu no īpašuma apdrošināšanas atlīdzībām veido ūdensvadu avārijas. Tomēr, apdrošinot mājokli, ne vienmēr tiek ņemti vērā konkrētajā dzīvesvietā pastāvošie riski, liecina apdrošinātāju novērojumi.

«Joprojām, apdrošinot mājokli, bieži vien tiek aizmirsts izvērtēt tieši konkrētai dzīvesvietai raksturīgos riskus. Piemēram, daudzdzīvokļu namu iedzīvotājiem būtu jāapsver arī civiltiesiskā apdrošināšana, jo cauruļvadu plīsumu gadījumos pastāv liels risks radīt zaudējumus arī kaimiņiem. Iedzīvotāji arī salīdzinoši maz apdrošina mājokļa iedzīvi, bet tieši tā cieš aptuveni 70% mājokļu nelaimes gadījumu,» saka Swedbank P&C Insurance Latvijas filiāles vadītājs Pēters Kabūns.

Swedbank P&C Insurance dati liecina, ka pērn 56% mājokļu apdrošināšanas gadījumu radījuši cauruļvadu plīsumi, kuru dēļ appludināta dzīvojamā platība. Savukārt 21% mājokļu apdrošināšanas gadījumu izraisījusi atmosfēras ūdeņu iekļūšana dzīvojamā telpā. Vidējais zaudējumu atlīdzības apmērs cauruļvadu noplūdes gadījumā ir aptuveni 400 lati.

Ceturtdien Rīgas centrā durvis vērs Baltijā pirmais Maxima Express veikals.

Līdz ar pirmā veikala atvēršanu Maxima Latvija sāks darbu convenience store jeb mazā formāta veikalu tirgus segmentā. Jaunā koncepta veikalu tīkla izveidē Maxima Latvija plāno investēt 1,2 miljonus eiro. Jūnijā tiks atvērts vēl viens veikals Ventspilī, jūlijā – Rīgā, un līdz gada beigām kompānija plāno atvērt vidēji vienu Maxima Express veikalu mēnesī. Veikalā pircējiem būs pieejama zīmola Meistara marka gatavo ēdienu līnijas produkcija gan uz vietas, gan līdzņemšanai, karstie dzērieni, kā arī citas preces. Lielākā daļa sortimenta veikalā būs pārtikas preces, bet pircēji varēs iegādāti esarī pirmās nepieciešamības preces.

«Dzīvojam laikmetā, kad mūsu ikdienas dzīve kļūst aizvien steidzīgāka, kļūstam aizvien aizņemtāki. Tagad mūsu klienti jau vienlaikus ir sešas paaudzes, kuras ir ļoti atšķirīgas. Katrai paaudzei laika un vērtību uztvere ir citāda, līdz ar to mainās iepirkšanās paradumi. Ēst gatavošana un ēšanas kultūra ir mainījusies, cilvēki tam ikdienā tērē aizvien mazāk laika, bet vairāk laika izvēlas pavadīt kopā ar ģimeni. Redzam, ka cilvēkiem aizvien svarīgāk ir ēst veselīgi, pilnvērtīgi un pa ceļam, stāsta SIA Maxima Latvija operacionālā vadītāja Kristīne Āboltiņa, komentējot zīmola Meistara marka jauno piedāvājumu, kas tiks iekļauts Maxima Express koncepta veikalos.

Monami Frost (īstajā vārdā Irēna Straume) karjeru veido vairākās jomās, turklāt dažādās realitātēs – interneta vidē un fiziskajā pasaulē.

Viņa ir modele, sava apģērbu zīmola un vegāniskā restorāna īpašniece, kā arī sociālo mediju zvaigzne ar brangu sekotāju pulku – 1,6 miljoniem Instagram un 709 tūkstošiem cilvēku Youtube kanālā. Tomēr visam pāri viņas dzīves lielākā kaislība, aizraušanās un sirds pieder ģimenei – vīram un divām meitiņām.

Fragments no intervijas, kas publicēta laikraksta Dienas Bizness izdevumā Dzīves Garša:

Cik gadus jau jūsu mājvieta ir Liverpūle? Kādēļ no visām pasaules pilsētām tieši šo izvēlējāties kā savējo?

Nesen apritēja deviņi gadi, kopš Liverpūle kļuva par manām mājām. Izvēlējos to gandrīz vai nejaušības pēc, un stāsts, kā tas notika, ir nedaudz smieklīgs. Sākās ar to, ka divas nedēļas pirms manas pirmās meitas dzimšanas mana mamma pārvācās uz Londonu, lai atrastu darbu un mēs pēc tam arī varētu domāt par pārvākšanos. Mamma sāka strādāt mazā salā blakus Anglijai. Pēc pāris mēnešiem mēs ar ģimeni bijām gatavi pārcelties.

UNESCO Pasaules kultūras mantojuma atjaunošanas programmas ietvaros jaunu elpu ieguvusi Farmācijas muzeja mājvieta Riharda Vāgnera ielā Rīgā.

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) vadībā 18. gadsimta rokoko stila ēkai atjaunota ārējā fasāde, logi un ieejas portāls ar greznajām ieejas durvīm, kā arī ēkas ilgtspējīgai saglabāšanai atjaunota lietus ūdens novadīšanas sistēma, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Restaurācijas darbi tika uzsākti 2020. gada jūnijā un pabeigti pusgada laikā. Būvdarbus veica AS “Būvuzņēmums Restaurators”, būvuzraudzību SIA “Būvēlogs Projekti”, projekta risinājumus izstrādāja SIA “Arhitektoniskās izpētes grupa” speciālisti. Kopējais projekta budžets – 295,2 tūkstoši eiro, līdzekļi piesaistīti no valsts dotācijas programmas - UNESCO Pasaules kultūras mantojuma “Rīgas vēsturiskais centrs” teritorijā esošo valsts ēku sakārtošanai.

Jaunuzņēmums Partly izstrādājis mobilo lietotni uzticama meistara vai palīga atrašanai dažādu mājsaimniecības darbu veikšanai.

«Piedāvājam aplikāciju, kurā ikviens lietotājs var publicēt dažādu darbu piedāvājumus un atrast nepieciešamo pakalpojuma sniedzēju. Savukārt pakalpojuma sniedzēji var apskatīt šos piedāvājumus un pieteikties sev vēlamajiem darbiem, balstoties uz savām prasmēm, darba vietu un izpildes termiņu. Tas darbojas līdzīgi kā Bolt (Taxify), bet domāts īstermiņa mājsaimniecības darbiem,» stāsta Arnis Celitāns, SIA Partly līdzdibinātājs. Ideja par šādu risinājumu viņam radās jau ap 2012. gadu, bet tolaik tā arī palika plauktā krājam putekļus. Pēc dažiem gadiem viņš iepazinās ar Arti Ērgli, kam arī bija ienākusi prātā līdzīga doma, un abi nolēma pievērsties šīs ieceres attīstīšanai.

Lietu un materiālu otrreizēja pārstrāde ir tendence arī mūzikas instrumentu tapšanas procesā - to izveidei noder pat caurules un tukši gāzes baloni, Db.lv pārliecinājās jaunatklātajā izstādē Mūzikas instrumentu būve Latvijā.

Izstādē apkopoti 35 Latvijas mūzikas instrumentu izgatavotāju darbi, piemēram, klasiskās ģitāras, vijoles, čelli, alti, klavihordi, cītaras, cimboles, kokles, dažādi perkusijas instrumenti, marimbas, kā arī basītes, ģīgas, dūdas, stabules un elektriski instrumenti.

Vairums instrumentu top Vidzemē un Rīgas apkārtnē, bet ir pārstāvētas arī tādas vietas kā Krāslava, Jaunpiebalga, Rēzekne, Jūrkalne, Ugāle, Cēsis un Ikšķile.

Instrumentu darināšanai visbiežāk tiek izmantots koks,metāls, māls, bet bungu virsmām - āda. Tāpat arvien vairāk tiek izmantoti netradicionālie materiāli, piemēram, plastmasas caurules, tukši gāzes baloni. Otrreizēja pārstrāde ir viens no veidiem kā šobrīd izpaužas mūzikas instrumentu būvētāji. «Es domāju, ka mūzikas instrumenti arī turpmāk tiks radīti no visa, kas ir apkārt. Tas var attīstīties neierobežoti, bet ir jāizveido tāda vide, lai meistari viens otru redz un saprot, ko otrs dara un spēj viens otru papildināt un pilnveidot,» komentē izstādes organizētājs Rihards Valters.

Panākumi ir labi pārdomātu lēmumu sekas.

Nav svarīgi, vai pārdodat dimantus vai izstrādājat datorprogrammatūru; vai pārdodat tieši uzņēmumiem vai piedāvājat pakalpojumus tūkstošiem privāto klientu, visi veiksmīgie uzņēmumi ievēro dažus vienotus noteikumus.

Tātad, kas mūsu Salesforce klientiem Okavango dimantu raktuvēs ir kopīgs ar vienu no Eiropas lielākajiem telekomunikāciju operatoriem?

Uzņēmējdarbības panākumu pamatā ir skaidri definēti uzņēmējdarbības procesi un efektīva uzņēmuma datu izmantošana.

Ir pagājuši laiki, kad CRM kalpoja kā piezīmju grāmatiņa klientu kontaktiem vai uzņēmējdarbības piezīmēm. Mūsdienās CRM ir vissvarīgākais instruments uzņēmējdarbības procesu vadīšanai un nenoteiktības novēršanai.

Alus darītava Cēsu alus radījusi jaunu alus zīmolu. Brūža alus sērijā iekļautas trīs dažādas alus šķirnes, alus zīmola un alus sērijas radīšanā investējot 100 000 eiro, informē AS Cēsu alus Sabiedrisko attiecību vadītāja Agita Baltbārde.

Pirmās alus šķirnes, kas iekļautas Brūža alus zīmolā, ir Samtainais, Rūgtais un Nefiltrētais. Nosaukumi raksturo arī alus garšu katrai šķirnei.

Brūža alus ir Cēsu alus darītavas galvenā alus meistara Māra Gramberga īpaši izveidota alus sērija.

Cēsu alus valdes priekšsēdētāja Eva Sietiņsone – Zatlere stāsta, ka Latvijas alus baudītājs mīl īpaši izmeklētas alus šķirnes, tādēļ jaunā alus šķirne radīta nevis balstoties uz tirgus pētījumiem, bet gan uz galvenā alus meistara zināšanām un ģimenes pieredzi paaudzēs alus darīšanā.

Montblanc Rīgas salonā prezentēta ierobežota izdevuma pildspalvu kolekciju no Hamburgas Montblanc muzeja un privātajām kolekcijām, informē Montblanc pārstāvji.

Artisian Atelier Montblanc kolekcijā Soirée de collecteurs tika demonstrētas vairāk nekā 60 reti Montblanc rakstāmpiederumu eksemplāri.

Rīgas Montblanc Boutique vienu dienu bija apskatāmas retas kolekciju rakstāmspalvas – izpārdotā 2008. gada Limited Edition sērijas Christobal Colon rakstāmlietas, kuru sākumcena bija 17 900 eiro, 2010.gadā izdotā Caspar David Fredrich rakstāmspalva, kuras cena izdošanas brīdī ir bijusi 18 200 eiro. 2011.gadā Montblanc tikai trīs eksemplāros izgatavoja rakstāmlietu, kas veltīta Monako princesei Greisai, tās cena izdošanas brīdi bija 81 000 eiro, tai pašā gadā klajā tika laista arī māksliniecei Frida Kahlo veltīta pildspalva (70 eksemplāri, cena 21 800 eiro), kas pārdošanā nonāca tikai Latīņamerikas butikos. 2013. gadā klajā tika laista rakstāmlietu sērija par godu mongoļu imperatoram Čingishanam, Genghis Khan rakstāmspalvas sākumcena tika noteikta 24 800 eiro apmērā, bet jau 2014. gadā tās vērtība bija pieaugusi līdz 31 208 eiro. Šogad Montblanc prezentēja māksliniekam Endijam Vorholam veltītu rakstāmpiederumu, kuras cena ir sākot no 2 650 eiro.

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Zinātniskās bibliotēkas Retumu lasītavā, Paula Valdena ielā 5 12. februārī plkst. 15 tiks atklāta izstāde "No baroka līdz...", kas veltīta arhitektūras izglītības 150 gadu jubilejai.

Izstādē varēs iepazīt ne tikai eksponātus, kas saistīti ar arhitektūras izglītības, RTU Arhitektūras fakultātes, tās mācībspēku darbību, bet arī dažādus retus materiālus, kas atklāj Latvijas un Rīgas arhitektūras pašreizējos un jau zudušos vaibstus. Izstādi papildina miniatūro ēku meistara Alfrēda Straumes mājiņu maketi.

Nozīmīga izstādes sadaļa veltīta materiāliem par Rīgas Politehniskās augstskolas (tagad - RTU) Arhitektūras nodaļas dekāniem, mācībspēkiem un absolventiem. Apmeklētāji varēs iepazīties ne tikai ar arhitektu darbiem un publikācijām, bet arī ar rakstiem par viņiem. Tāpat izstādē aplūkojamas grāmatas par arhitektūras vēsturi un stiliem, par projektēšanu, zīmēšanu un citiem ar nozari saistītiem jautājumiem.

AS Cēsu alus ražotais Brūža alus ir Cēsu alus darītavas galvenā alus meistara Māra Gramberga īpaši izveidota alus sērija.

Brūža alus sērijā ir iekļautas sešas dažādas alus šķirnes - Samtainais, Rūgtais, Nefiltrētais, Grauzdētais, Ķiršu sārtais un šī rudens jaunums - Riekstu un medus Porteris.

Sarunā ar db.lv Māris Grambergs atklāj, ka pavisam alus darīšanai nedēļā nepieciešamas deviņas automašīnu kravas ar iesalu un miežu graudiem. Izejvielas tiek piegādātas no Dobeles dzirnavnieka, kas garantē, ka graudus izaudzējuši pašmāju zemnieki.

Alus darīšanai nepieciešamais iesals galvenokārt tiek iegādāts no Lietuvas ražotājiem. Daļu iesala Cēsu alus mēdz iepirkt arī no Latraps iesalnīcas, tomēr vietējie ražotāji nespēj nodrošināt nepieciešamos apjomus. Cēsu alum gadā nepieciešams ap astoņiem tūkstošiem tonnu iesala. Apiņi tiek iepirkti Vācijā un Čehijā, jo Latvijā tos lielos apjomos neražo. Līgumi par apiņu piegādēm tiek slēgti ilgtermiņā, lai cenu svārstības būtiski neietekmētu produkcijas cenas.

Katram ir sava Latvija. Viens gūst enerģiju, esot tuvāk dabai, cits – iepazīstot mūsu valstī esošās baznīcas, pilis, mazo pilsētu arhitektūru.

Svarīgākā ir vēlme izzināt un meklēt līdz šim neiepazīto. DB uzrunāja vairākus uzņēmējus, un katram no tiem bija sava formula Latvijas apceļošanai.

Jūras vilināti

Finalmente piedzīvojumu vadītāja Baiba Ābelniece ir pārliecināta, ka Latvijas dabas lielā vērtība ir jūras krasts. Šogad izveidots maršruts Jūrtaka, kas palīdz plānot pārgājienu gar visu Latvijas piekrasti. Jūrtakas mājaslapā var iepazīties ar ieteikumiem un uzzināt, kur labāk iet gar pašu jūras krastu un kur plānot maršrutu pa kāpām, šajās vietās arī izveidota marķēta distance (norādes uz kokiem). Interesanti, ka, vidēji dienā veicot 15–20 km, visu Latvijas jūras piekrasti var noiet 30 dienās. Jūras vilināta tikusi arī reputācijas vadības kompānijas Lejiņa un Šleiers vadītāja Dagnija Lejiņa, kura Latviju apceļo, dodoties pārgājienos, visbiežāk – gar jūru, tos mēro gan viena, gan kopā ar draugiem.

Ekvadorā es atgriezos otro reizi, jo pirmoreiz tur viesojos pirms aptuveni 15 gadiem, kad devāmies braucienā uz Galapagu salām, kas joprojām starp daudziem citiem ceļojumiem, kas pēc tam vēl piedzīvoti, ir viens no spilgtākajiem iespaidiem.

Galapagu salas ļauj cilvēkam nokļūt dzīvnieku pasaulē, un es joprojām atceros, kā pludmalē sauļojās jūras lauvas ar kuplām ģimenēm, nevis cilvēki. Šoreiz ceļojuma mērķis nebija vēlreiz nokļūt starp dzīvniekiem, bet bija vilinājums doties maģiskā braucienā ar seniem un mistiskiem ceremoniju piedzīvojumiem. Bija vairākas sakritības, un acīmredzot, ja cilvēks ir kaut kam nobriedis, tad tas dzīves ceļā nāk. Es pavisam nejauši saņēmu uzaicinājumu šī gada februārī piedalīties ceļojumā uz Ekvadoru un Kolumbiju pie senajiem džungļu dziedniekiem. Man tas šķita tieši laikā, un es pieteicos braucienam, kura programmu veidoja puisis no Igaunijas, kurš pirms četriem gadiem ar visu ģimeni pārcēlās uz dzīvi Ekvadorā. Grupā bija 12 pieredzējuši cilvēki, daudzi no viņiem bija ciguna praktizētāji.

Reklāma ir viens no svarīgākajiem kanāliem, ar kuru palīdzību mūsdienās jebkuras nozares uzņēmums var veiksmīgi konkurēt piesātinātajā piedāvājumu tirgū. Tādēļ klienti kļūst aizvien prasīgāki pret reklāmu izgudrotājiem un ražotājiem – katrs vēlas būt īpašāks, unikālāks un kvalitatīvāks.

Tieši tādēļ arī reklāmas nozares uzņēmumiem šodien svarīgākie faktori ir jaunas idejas, netradicionāla (tajā skaitā nestandarta) pieeja un augsta kvalitāte savienojumā ar operatīviem darbu izpildes termiņiem. Šīs nianses nav svešas arī reklāmas izejmateriālu un dažādu drukas un citu reklāmas industrijai nepieciešamo iekārtu tirgotājam uzņēmumam «InSpe», kas savu darbību sāka pirms 20 gadiem ar dažādu vizuālo reklāmu izstrādi, tādējādi gūstot milzīgu pieredzi šajā jomā. Tomēr pirms vairākiem gadiem uzņēmuma īpašnieki pieņēma lēmumu mainīt biznesa virzienu un vairs pašiem nenodarboties ar reklāmu radīšanu, bet, izmantojot savu gadiem uzkrāto pieredzi, pievērsties tikai izejmateriālu un iekārtu tirdzniecībai. Pēc veiksmīgi uzsākta un nostabilizēta biznesa Lietuvā uzņēmums savu darbību paplašina jau Baltijas mērogā un pirms četriem mēnešiem sāka iekarot arī savu vietu Latvjas reklāmas tirgū, stāsta «InSpe Latvia» pārdošanas direktors Raivis Priede.

Liepājnieki Līga un Agris Saules savā saimniecībā Medzes pagasta Vīnkalnos nodarbojas ar bluķu dravniecību, no medus ražo dažādus produktus un gaida ciemos tūristus. Atvasinot no uzvārda, zīmolam dots nosaukums Saules medus.

Ģimene Vīnkalnu saimniecību iegādājās 2013. gada rudenī. «Mēs esam pilsētnieki, kam patīk, ka viņus sauc par jaunajiem lauciniekiem,» ar smaidu saka Agris. «Nopirkām meža biezokni – desmit gadus mājā neviens nebija dzīvojis.» Vēl labu laiku pirms lauku īpašuma iegādes viņš sev bija definējis, ka vēlas nodarboties ar biškopību. Tagad šāda iespēja radās. Sāka nodarboties ar bluķu dravniecību. «Tā kā paši atgriežamies pie saknēm – laukos, pie dabas –, to pašu mēģinām ierādīt bitēm – kur tām ir jāatgriežas,» pamato Agris. Bluķu dravniecība paredz, ka cilvēks procesos iejaucas pavisam minimāli – bites traucē tikai tik, lai reizi gadā paņemtu medu. Ar slimībām, kaitēkļiem un citiem dabas sagādātiem izaicinājumiem tās cīnās pašas. Tieši tādēļ arī saimju skaits ir mainīgs. Saules sāka ar trim saimēm, pagājušajā gadā bija 25, šogad ieziemoja 13.«Modernā biškopība ir aizgājusi citu ceļu – intensīvi liek ievākt vairāk medus. Mums tā stropos ir mazāk, bet, ņemot vērā tehnoloģiju, tas ir interesantāks un vērtīgāks,» pauž Agris. «Milzīga rūpniecība mūs neinteresē.»