Positivus festivāls, kas šovasar Salacgrīvā norisinājās jau septīto gadu, bet pirmo reizi piedāvāja programmu trīs dienu garumā, nav bijis tālu, lai būtu izpārdots, tādēļ festivāla organizētājs Ģirts Majors cer, ka jau drīz pienāks diena, kad festivāls būs izpārdots.

Ģ. Majors stāstīja, ka ir apmierināts ar 30 tūkst. apmeklētāju skaitu šajā vasarā. Šovasar festivālā tika sasniegts tāds apmeklētāju skaits, kāds tika prognozēts, un tas ir aptuveni tāds pats, kāds bija pagājušajā gadā.

«Skatītāju skaits nav mazāks. Skaits, uz ko mēs skatāmies, ir dienas un kopējais festivālu dienu apmeklētāju skaits. Lielākā daļa cilvēku biļetes pirka uz visām festivāla dienām - tā tas bija divu dienu festivālam, un tā tas ir arī trīs dienu festivālam. Cilvēku apmeklējums visās festivāla dienās bija līdzīgs, piektdienā un svētdienā bija nedaudz mazāk, bet sestdienā bija visvairāk,» sacīja festivāla rīkotājs, pieminot, ka līdzīgi ir pasākumos jebkurā valstī.

Malta neatteiksies no ieceres tirgot savas pases ārzemniekiem, neraugoties uz Eiropas Savienības (ES) iebildumiem. Maltas premjerministrs Džozefs Muskats paudis pārliecību, ka ieceres īstenošanas rezultātā valsts varētu nopelnīt miljardu eiro.

Eiropas Parlaments (EP) pieņēmis nesaistošu rezolūciju, par kuru nobalsojuši teju 90% deputātu, mudinot Maltu atteikties no šīs ieceres, tomēr, kā šķiet, uz Muskatu tā nav atstājusi lielu iespaidu.

«Mana valdība ir ievēlēta, lai valdītu nacionālajās interesēs. Tā ir ievēlēta, lai panāktu pārmaiņas un celtu dzīves līmeni,» žurnālistiem ceturtdien sacīja Muskats, kurš pats ir bijušais EP deputāts. «Mēs esam pieņēmuši zināšanai, kas ir ticis pateikts. Tagad dosimies uz priekšu.»

Attiecībā uz to, kādus cilvēkus apstiprināt plānam, valdība būs «ļoti selektīva», piebilda premjers. Viņš arī atzina, ka pēc tam, kad pagājušajā nedēļā sāka darboties šī programma, jau ir saņemti pirmie pieteikumi. Viņš gan nevēlējās atklāt, tieši cik pieteikumus valdība ir saņēmusi.

Latvijā ražotos elektrodivriteņus izķer kā karstus pīrādziņus, projekta autori uzsver elektriskā transporta jomas radošo potenciālu

Savukārt automašīnas ar elektrodzinējiem Latvijā ienāk ļoti gausi. Tā sauktās zilās dzirksteles transporta attīstību Latvijā bremzē fakts, ka augstās pašizmaksas dēļ vajadzīgs ārējais finansējums vai investori, kuri ir gatavi ieguldīt ilgtermiņa projektos. Iespējams, procesu paātrinās tikko Ministru kabinetā atbalstītais Elektromobilitātes attīstības plāns 2014.–2016.gadam, kas paredz videi draudzīgu transportlīdzekļu, kurus pamatā darbina elektromotors, un to infrastruktūras attīstības veicināšanu. DB jau ziņoja, ka tam nākamajos trīs gados iecerēts atvēlēt 29,99 milj. eiro, tostarp valsts budžeta finansējums būs 5,7 milj. eiro apmērā.

Reaģējot uz Maltas ieceri piedāvāt savas pases bagātiem ārvalstu investoriem, Eiropas Komisija (EK) trešdien brīdinājusi, ka ar pilsonību «nedrīkst tirgoties».

«Dalībvalsts pilsonības piešķiršana nozīmē arī ES pilsonības un ar to saistīto tiesību piešķiršanu,» uzrunājot Strasbūrā Eiropas Parlamentu, norādīja Eiropas Savienības (ES) iekšlietu komisāre Vivjena Redinga. «Dalībvalstīm pilsonība jāpiešķir tikai personām, ja pastāv patiess sakars vai patiesa saikne ar attiecīgo valsti. Pilsonību nedrīkst tirgot.»

Viņa piebilda, ka EK uzmanīgi novēro valstis, kas ieviesušas tā dēvētās investoru shēmas.

Līdzīgi Latvijai, kas caurumus budžetā cer aizlāpīt, tirgojot uzturēšanās atļaujas, arī Malta nolēmusi iegūt valsts kasē papildu līdzekļus, ražojot jaunus «eiropiešus».

Latvijas teātru vadība vīrusa Covid-19 uzliesmojuma laikā meklē jaunus risinājumus un cer uz valsts atbalstu šajā krīzes situācijā.

Saskaņā ar valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas kārtību laika posmā no 14.marta līdz 13. aprīlim nenotiek neviena no Dailes teātra repertuārā ieplānotajām izrādēm un teātra ēka ir piekļuvei slēgta.

Kā zināms, diviem no Dailes teātra darbiniekiem ir konstatēts pozitīvs Covid-19 testa rezultāts. Kā informē Dailes teātra direktors Juris Žagars, abiem darbiniekiem saslimšana norit vieglā formā un paredzama drīza izveseļošanās.

Šobrīd darbs teātrī iespēju robežās tiek organizēts attālināti. J.Žagars norāda, ka teātra administrācija šādi funkcionē samērā veiksmīgi, saziņai izmantojot "Skype" konferences, telefonsarunas un e-pastu. Klātbūtnes trūkums, protams, ir liels izaicinājums, taču administratīvais darbs var notikt.

Jaunās Teikas attīstītājs – Hanner projekta nākamās kārtās ēkai cer piesaistīt vietējo pircēju un meklē zemesgabalus nākamajiem projektiem

Kopumā visu projektu Jaunā Teika plānots pabeigt piecu gadu laikā – aptuveni 2019.gadā, taču tas būs atkarīgs no situācijas tirgū, intervijā DB stāsta Lietuvas kompānijas Hanner valdes loceklis Mindaugs Valucks (Mindaugas Valuckas). Vienlaikus attīstītājs jau meklē jaunas iespējas, notiekot pārrunas par pāris jauniem objektiem. Jaunajā Teikā pašlaik tiek būvēta ceturtā projekta ēka, tā ir pirmā, ko Hanner sācis pēc krīzes un cer ar to vairāk uzrunāt vietējo pircēju.

Izmēģina tehnoloģijas

«Galvenais izaicinājums attīstītājiem ir pircēju uzticēšanās; klienti joprojām ir diezgan pasīvi, nespēj pieņemt lēmumu,» jauno dzīvokļu tirgu Rīgā raksturo M. Valucks. Savukārt Viļņā tirgus šogad būtiski pieaudzis un noskaņojums esot ļoti pozitīvs. Noskaņojumam Rīgā būtu jāuzlabojas, taču grūti pateikt, kad un kā tas notiks. Tāpat būtu jāpieaug vietējo pircēju darījumu skaitam, cer M. Valucks.

Zemo izmaksu lidsabiedrība Wizz Air jūnijā atklās savu Rīgas bāzi, kurā sākotnēji būs viens jauns Airbus A320 gaisa kuģis, informē kompānijas parstāvji.

Šobrīd ir tikai viena lidmašīna, taču Wizz Air pārstāvji cer, ka gaisa flote lidostā Rīga sastāvēs no vairākām lidmašīnām. Piemērs ir Viļņa, kur kompānija sāka darbību ar vienu lidmašīnu, bet tagad tajā ir trīs. Ar šiem lidaparātiem tiek pārvadāti aptuveni miljons pasažieru, un kompānija cer arī šādu attīstību sasniegt Rīgas tirgū.

Vienlaikus ar gaisakuģa piegādi aviosabiedrība sāks lidojumus četros jaunos maršrutos no Rīgas uz Barselonu, Donkasteru Šefīldu, Dortmundi un Parīzi, kā arī palielinās lidojumu biežumu uz Londonu – no 7 uz 8, un Oslo – no 2 līdz 3. Jaunie reisi tiks atklāti laika posmā no 19.-22.jūnijam.

Pēc iepriekšējo gadu aktīvajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā tiek rekonstruētas, būvētas un atvērtas jaunas viesnīcas; eksperti lēš – tirgus ir tuvu piesātinājumam.

Bez pašreizējiem viesnīcu projektiem Rīgā, kas jau ir vai tūlīt tiks pabeigti, vēl tiek plānoti vairāki jauni; kad tie būs pabeigti, tirgus būs piesātināts, norāda nekustamo īpašumu kompānijas Newsec Latvija direktors Valdis Mitenbergs. Ja investors šobrīd sāktu apsvērt viesnīcas projekta īstenošanu Rīgā – iegādātos īpašumu, sāktu projektēt –, iespējams, būtu jau nokavēts.

Ja nepalielināsies tūristu skaits, konkurence viesnīcu biznesā būtiski saasināsies, pauž Latvijas viesnīcu un restorānu asociācijas izpilddirektore Santa Graikste. Viņasprāt, pie esošās viesnīcu noslodzes, kas pēc asociācijas datiem pērn bija ap 48%, nav īstas vajadzības pēc jaunu viesnīcu būvniecības. Vienlaikus šobrīd tirgū vērojamā aktivitāte, rekonstruējot un no jauna būvējot viesnīcas, ir sakritība, nevis apzināts plāns. «Viesnīcas izveide nav īstermiņa projekts,» viņa norāda, stāstot, ka, piemēram, vēsturiskas ēkas pārveide par viesnīcu var būt ļoti laikietilpīga, kas liek pagarināt būvniecības termiņus.

Valmieras pusē, Kocēnos izveidota jauna viesnīca, kuras ideja - pēc tās īpašnieces Ivetas Brūniņas Builes teiktā - nav bieži sastopama Latvijā.

Viesnīcā "Bestes apartamenti" izvietoti vairāki nelielu dzīvokļu tipa numuriņi ar modernām tehnoloģijām - atslēgu saņemšana notiek pēc Skandināvijas prakses, izmantojot kodu kastītes, tāpat tiek veikta attālināta vadība no viediekārtām - siltuma regulācija, video novērošana utt.

Meklējot iespējas, kā piesaistīt līdzekļus, uzņēmējai ar vīru radās ideja par atpūtas kompleksa izveidošanu. Izmantojot LEADER projektu un investējot aptuveni 230 tūkstošus eiro, tika uzbūvēta viesnīca, kura savas durvis vēra 2018. gada oktobrī.

Pērn "Bestes apartamentus" apmeklēja viesi no 17 dažādām valstīm. Visbiežāk klienti naktsmājas atrod ar booking.com starpniecību. Šajā sezonā "Bestes apartamentus" visvairāk apmeklēja Latvijas iedzīvotāji. Kopumā viesnīcā ir 49 guļvietas.

LVRTC cer nākamā Eiropas Savienības fondu plānošanas periodā piesaistīt 7 milj. Ls, lai rekonstruētu TV torni Zaķusalā. Tā DB pastāstīja VAS Latvijas valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) valdes priekšsēdētājs Jānis Bokta.

Šobrīd ir izstrādāts Zaķusalas radio un televīzijas torņa (turpmāk – TV torņa) rekonstrukcijas un piegulošās teritorijas labiekārtošanas skiču projekts, un LVRTC cer, ka tiks dota zaļā gaisma projekta virzībai. «TV tornis Zaķusalā ir objekts, kuram varētu piesaistīt tūristus, un jau labu laiku mums ir bijis domu lidojums, ko esam pārdzīvojuši un nonākuši pie konkrēta plāna TvTornis 2.0,» stāsta J. Bokta.

Skiču projektu izstrādāja LVRTC piesaistītie arhitekti Andis Blūms un Andis Kalniņš. Kopumā projektā līdz šim, pēc LVRTC sniegtās informācijas, ir ieguldīti pāris tūkst. Ls.

Šobrīd gadā TV torni Zaķusalā apmeklē vidēji 4–5 tūkst. cilvēku, bet pēc rekonstrukcijas apmeklētāju skaits varētu sasniegt 100–200 tūkst., pieļauj J. Bokta, norādot uz Igaunijas pozitīvo piemēru. Proti, Tallinas TV tornis pēc rekonstrukcijas deviņu mēnešu laikā piesaistīja 240 tūkst. apmeklētāju. Igaunijā tornis savas durvis apmeklētājiem slēdza 2007. gadā, bet atvērts jaunajā imidžā tika pērnā gada aprīlī. Investīciju apmērs kaimiņvalstī bija nepilni 7 milj. eiro, un projektam tika piesaistīts Eiropas Savienības (ES) finansējums.

Liepājas lidosta vēlas kļūt par rezerves lidlauku Rīgai, kā arī cer pēc pāris gadiem atjaunot regulāros reisus.

26.jūnijā lidostas apsaimniekotāja – SIA Aviasabiedrība Liepāja – noslēdza 78 tūkst. Ls (bez PVN) vērtu līgumu ar Latvijas – Lietuvas piegādātāju apvienību a/s Ceļuprojekts un UAB Kelprojektas par tehniskā projekta izstrādi lidostas rekonstrukcijai. «Līdzās šīm aktivitātēm mēs sekojam līdzi viena no iespējamiem sadarbības partneriem – airBaltic – attīstības stratēģijai,» DB atklāja Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks Gunārs Ansiņš. Tā kā nacionālā aviokompānija attīstības stratēģiju pieņēmusi tikai šovasar, tajā plānotas vairākas tehniskas izmaiņas – piemēram, gaisa kuģu nomaiņa. Savukārt Liepājas lidosta ir ieinteresēta rekonstrukciju veikt tā, lai tā atbilstu airBaltic tehniskajām vajadzībām, skaidro G. Ansiņš. Jautāts, uz kādu sadarbību cer Liepāja, domes amatpersona norāda, ka Rīgas lidostai nepieciešams rezerves lidlauks, kurp sūtīt lidmašīnas, ja Rīgā ir migla vai citi apstākļi, kas kavē lidmašīnu nosēšanos. Parasti tiek izmantotas kaimiņvalstu lidostas, taču Liepāja cer pildīt šo funkciju. Tāpat Liepājas lidosta periodiski saņem čarterlidojumu pasūtījumu, lai nogādātu sportistu komandas no Liepājas Rīgā. «Arvien biežāk pārliecināmies, ka Dash lidmašīnas, ko pašreiz var apkalpot Liepājā, ir par mazu. Tāpēc esam sākuši konsultācijas ar airBaltic un Satiksmes ministriju, lai tehniskajā projektā iekļautu pasākumus, kas ļautu uzņemt lielākas lidmašīnas,» tā G. Ansiņš. Piemēram, lai noskaidrotu izturību pret slodzi, Liepājā veikta lidostas skrejceļa skanēšana. Tomēr bez regulārajiem reisiem lidostas attīstību nodrošināt nevar, norāda G. Ansiņš. Pašvaldība sākusi sarunas ar vienu no Krievijas vadošajām aviosabiedrībām par iespēju iekļaut Liepāju kā nosēšanās vietu Austrumu – Rietumu gaisa lidojumu koridorā, cerības ir arī uz airBaltic, jo iepriekš komercreisi uz Hamburgu un Kopenhāgenu bija rentabli, turklāt aviosabiedrības vadība ir apliecinājusi interesi. Savukārt iekšzemes lidojumi, kurus Liepāja vēlas atjaunot, bez valsts finansiālas līdzdalības nav iespējami, uzskata speciālisti. «Ja Rīga vēlas kļūt par Baltijas centrālo lidostu, tad ir jādomā par sadarbību ar Liepāju, kas var piesaistīt tranzītpasažierus ne tikai no Liepājas reģiona, bet arī no Lietuvas,» uzskata G. Ansiņš.

Lietuvas automobiļu datu platformas "carVertical" pārvaldītāja "CV Group" apgrozījums pērn pieauga uz pusi, sasniedzot 17,7 miljonus eiro, savukārt kompānijas peļņa vēl nav publiskota, informē platformas pārstāvji.

"carVertical" skaidro, ka piegādes ķēdes krīze ir skārusi autobūves uzņēmumus visā pasaulē, izraisot mikroshēmu deficītu un mainot patērētāju paradumus.

Kā norāda carVertical izpilddirektors Roks Medonis (Rokas Medonis), uzņēmuma ieņēmumi palielinājušies, paplašinot darbību Centrāleiropas, Austrumeiropas un Amerikas tirgos, pateicoties dažādām mārketinga stratēģijām mērķa valstīs. Uzņēmums ir arī ieguldījis ievērojamus līdzekļus datu apstrādē, pakalpojumu uzlabošanā un klientu apmierinātības uzlabošanā. 2021. gadā carVertical portfelim pievienoja tikai divus jaunus tirgus: Dāniju un Apvienoto Karalisti.

"Pasaulē valdošās pusvadītāju krīzes dēļ lietotu automobiļu piedāvājums noteiktos tirgos ir samazinājies par 40%. Tā kā nodrošinām autovadītājiem automobiļu vēstures pārskatus, mēs tiešā veidā izjutām šīs krīzes sekas. Tomēr tas nav atturējis mūs no finanšu mērķu sasniegšanas. Patiesībā par spīti šīm grūtībām mūsu komandas apjoms kopš 2021. gada sākuma ir pieaudzis no 36 līdz 76 darbiniekiem," stāsta Medonis.

Rīgā nevarēs ieviest Tallinas bezmaksas sabiedriskā transporta ideju «viens pret viens», jo Tallina ir daudz kompaktāka pilsēta un pastāv arī citas būtiskas atšķirības pilsētas pārvaldē, turklāt, lai Rīgā ieviestu bezmkaksas sabiedrisko transprotu, būtu nepieciešama papildu dotācija uzņēmumam Rīgas Satiksme 35 – 50 milj. Ls apmērā, portālam Db.lv stāstīja Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētājs Vadims Baraņņiks.

Aprīļa vidū Rīgas domes (RD) Satiksmes departamenta un Rīgas Satiksmes pārstāvju delegācija devās uz Tallinu noskaidrot, kādā veidā kaimiņvalsts galvaspilsētas pašvaldība cer Tallinā ieviest bezmaksas sabiedrisko transportu, kur bezmaksas braucieni Tallinas iedzīvotājiem gaidāmi jau no nākamā gada sākuma.

«Aprēķināts, ka aptuveni uzņēmumam RS būtu nepieciešama vēl papildu 35 – 50 milj. Ls dotācija gadā, lai tas būtu rīdziniekiem pieejams bez maksas,» norādīja V. Baraņņiks. Patlaban RS dotācija no Rīgas pašvaldības budžeta ir 47,5 milj. Ls, bet no valsts budžeta – 3,5 milj. Ls. Db.lv jau vēstīja, ka šogad uzņēmums paredz strādāt ar 12,8 milj. Ls zaudējumiem.

Latvijas nacionālā lidsabiedrība airBaltic neatzīst Krievijas bankas AKB Investbank prasību par it kā izsniegtajiem aizņēmumiem un lidsabiedrība piedalīsies tiesvedībā, ja tas būs nepieciešams, uzsvēra lidsabiedrības padomes priekšsēdētājs Andris Liepiņš.

Savukārt informācija par iespējamo airBaltic lidmašīnu arestu ir «tikai spekulācijas».

Kā ziņots, TV3 raidījums Nekā personīga informēja, ka airBaltic saņēmusi no Krievijas bankas AKB Investbank prasību atdot trīs aizņēmumus 17 miljonu eiro (10,9 miljonu latu) apmērā.

Liepiņš akcentēja, ka runa ir par iepriekšējā lidsabiedrības vadītāja Bertolta Flika «parakstītiem dokumentiem, tas ir, veiktajiem darījumiem airBaltic vārdā laika posmā līdz 2011.gada 4.oktobrim, līdz kuram Flikam bija vienpersonīgas paraksta tiesības».

«Diemžēl valsts kontroli - jauni statūti, vecā akcionāru līguma izbeigšana, jauna padome, jauna valde - pār situāciju uzņēmumā atbilstoši 2011.gada 3.oktobrī parakstītai vienošanai pārņēma, tikai sākot ar 4.oktobri,» sacīja Liepiņš.

Latvijas aviokompānija airBaltic saņēmusi no Krievijas bankas AKB Investbank prasību atdot trīs aizņēmumus 17 miljonu eiro apmērā. Kredītus šajā bankā pērn janvārī, jūnijā un jūlijā ņēmis tā brīža lidostas vadītājam Bertoldam Flikam un Vladimira Antonova ofšoram piederošais uzņēmums Baltijas aviācijas sistēmas, bet garantējusi airBaltic.

Investbank iesniegusi prasību Maskavas arbitrāžas tiesā un pastāv bažas, ka airBaltic lidmašīnas varētu tikt aizturētas Krievijas lidostās, TV3 ziņo raidījums Nekā Personīga.

«airBaltic rīcībā nav dokumentu, kas šādu darījumu esamību apliecinātu,» neatzīstot šādu informāciju norādījis lidsabiedrības pārstāvis Jānis Vanags.

Raidījums vēsta, ka kredītus vienpersoniski garantējis Fliks. Viņam vienīgajam bija paraksta tiesības kompānijā airBaltic. Tas noticis laikā, kad baidoties no KNAB, Fliks uz Latviju nebrauca un kompāniju vadīja pa telefonu no Vācijas.

Aizputes Malkas pilis zināmas tuvu un tālu Latvijā. Vēl aizvien Aizputē, Ošu gatvē 31, iegriežas tūristi un taujā pēc celtnēm, par kurām dzirdējuši pēc nostāstiem. Malkas piļu būvnieka Eduarda Damberga mājas tagad pieder Jānim Laukam, kurš tūrisma objektu cer atjaunot, vēsta reģionālais medijs Kursas Laiks.

Jānis Lauks mājās saimnieko jau piecus gadus, tomēr pilnībā namu atpirkt no E. Damberga septiņiem brāļiem izdevies tikai nesen. Patlaban J. Lauks remontē nama otro stāvu, kas izmaksā prāvus līdzekļus, tomēr ar laiku cer pievērsties arī Malkas piļu atjaunošanai, kuras vairs nav saglabājušās. Jaunais īpašnieks zina savulaik iecienītā tūrisma apskates objekta būvēšanas principus un nostāstus.

J. Lauks Kursas Laikam atklājis, ka, sākot mājās dzīvot, Malkas piļu vairs nav bijis. Arī zeme ir pašvaldības īpašums, kas gan noteikti nebūs nekāds apgrūtinājums.

Tehnoloģiju kompānija Research In Motion (RIM) laidusi klajā ilgi gaidīto papildinājumu BlackBerry viedtālruņu sērijā, jaunu operētājsistēmu, kā arī mainījusi savu zīmolu. Tiesa gan kļuvis zināms, ka jaunie viedtālruņi tirdzniecībā ASV parādīsies tikai martā, kas sarūgtinājis investorus un izraisījis kompānijas akciju kritumu par 12 procentiem.

[Papildināta ar 2. rindkopu]

Latvijā BlackBerry 10 viedtālruņi gaidāmi šā gada aprīļa sākumā, bet to cena paredzēta 400 latu apmērā, Db.lv informēja mobilo sakaru operators Bite Latvija, kas ir BlackBerry viedtālruņu izplatītājs.

Kompānija cer, ka BlackBerry 10 iezīmēs pagrieziena punktu un ļaus atgūt zaudētās pozīcijas viedtālruņu tirgū. Jaunos viedtālruņus bija paredzēts prezentēt jau pirms gada, tomēr termiņš, saistībā ar operētājsistēmas uzlabošanu, tika divas reizes pagarināts. Tirdzniecībā parādīsies divi BlackBerry 10 modeļi – viens ar fizisku tastatūru (BlackBerry Q10) un otrs ar pilnībā skārienjūtīgu ekrānu (BlackBerry Z10).

2012.gadā Liepājas pašvaldība cer izstrādāt pilsētas attīstības stratēģiju 2014. - 2020.gadam, ietverot tajā vairākus vērienīgus projektus.

Jaunajā dokumentā būs ieļauti konkrēti mērķi un uzdevumi pilsētas ilgtspējīgas izaugsmes nodrošināšanai. Par stratēģijas termiņu vēl tiek diskutēts, preses konferencē norādīja Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks Gunārs Ansiņš. Sākotnēji bijusi doma piesaistīt stratēģiju Nacionālajam attīstības plānam, taču patlaban valsts plānošanas dokumentos valdot zināms haoss, tāpēc Liepājā pie stratēģijas sāks darbu šajā pavasarī, bet pieņemt plānu cer līdz gada beigām. Stratēģijā būs ietverti gan jau sākti, gan arī tā sauktajā cerību sarakstā ietverti projekti, bet dokumenta izstrādē būs ņemta vērā līdzīgu pilsētu pieredze citās valstīs. Pašvaldība cer iekļaut stratēģijā koncertdārza Pūt, vējiņi! atjaunošanu un apvienošanu ar tenisa sporta skolu, Jūrniecības muzeja izveidi, sabiedriskā transporta maģistrāļu attīstību, uzņēmējdarbības infrastruktūras attīstību un citus ilgtermiņā nozīmīgus projektus. Pašlaik spēkā ir Liepājas pilsētas attīstības stratēģija 2008. – 2014.gadam, kurā ietverti arī projekti, kurus būs jāturpina nākamajā attīstības periodā. Galvenokārt tie saistīti ar infrastruktūru.

Lietuviešu uzņēmums PB Group cer kļūt par lielāko spēlētāju Lietuvas elektroauto tirgū, pārveidojot pirms desmit gadiem klajā laisto Renault Twingo par elektroauto, vēsta Reuters.

Pašlaik 95% Lietuvas iedzīvotāju iegādājas lietotas automašīnas. «Jauni elektroauto ir ļoti dārgi – tie maksā teju tik daudz, ka lielākā daļa lietuviešu šādu automašīnu nevar atļauties,» ziņu aģentūrai stāsta PB Group vadītājs Donāts Skulskis, paužot cerību, ka desmit gadus vecā Renault Twingo pārveidotā versija Electron Twingo kļūs par lielāko spēlētāju Lietuvas elektroauto tirgū.

PB Group cer sākt pārveidotā Renault Twingo jeb Electron Twingo pārdošanu līdz gada beigām. Uzņēmuma vadītājs cer saražot divdesmit automobiļus mēnesī.

Renault Twingo oriģinālā degvielas tvertne tiek nomainīta ar akumulatora sistēmu un lādētāju, automašīna tiek aprīkota ar elektrisko dzinēju, kontroles mehānismu un automātisko transmisiju. Viss pārējais automašīnā – tās korpuss, šasija, sajūgs, ātrumkārba – tiek atstāta oriģinālā versijā.

Paredzams, trešdien, 30. jūnijā Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas valdes sēdē izskatīs pirmpirkuma tiesības uz "Liepājas metalurga" nekustamās mantas - zeme un ēkas iegādi Liepājas SEZ vajadzībām.

Principā tas nozīmē darījuma starp valsti un turku investoriem izgāšanu, jo pārdošanas darījums noslēgts gan par kustamo, gan nekustamo mantu.

Darījuma fons

Šā gada 30. aprīlī SIA "FeLM", kas procesā pārstāv Latvijas valsts intereses, noslēdza līgumu par bijušā "Liepājas metalurga" elektrotēraudkausēšanas kompleksa kustamās un nekustamās mantas iegādi un izteica gatavību uzsākt darbību teritorijā, iepriekš pauda Turcijas uzņēmuma "Aslanli Metalurji" pārstāvji. Ir pilnībā izpildītas finanšu saistības atbilstoši līgumam. Proti, ir iemaksāta nauda un izteikta gatavība investēt 200 miljonus piecu gadu laikā. Investori pavasarī bija noslēguši rūpnīcas inventarizāciju kopīgi ar SIA "FeLM" un īpašums ir gatavs nodošanai. Tik tālu viss ir skaisti, atliek vien Liepājas SEZ pirmpirkuma tiesības uz zemi, kuras var izmantot un viss liecina, ka tās tiks izmantotas. Plašāk par darījumu db.lv rakstīja iepriekš.

Arvien vairāk ierīču var pieslēgt mobilajam tīklam; tas palīdzēs audzēt arī operatoru ieņēmumus.

Šogad nozīmīgs notikums Latvijā telekomunikāciju jomā bija 800 MHz frekvenču joslas jeb digitālās dividendes izsole, kas domāta ceturtās paaudzes jeb 4G sakariem, kas sniedz iespēju piedāvāt bezvadu datu pārraidi līdz 100 Mbit/s, DB norādīja Tele2 valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs. Pēdējos gados tā ir nozīmīgākā frekvenču izsole, jo ļauj efektīvi attīstīt 4G tīklu ne tikai pilsētās, bet visā Latvijā, tostarp mazapdzīvotās lauku teritorijās, līdzīgu viedokli sniedza Latvijas Mobilā telefona (LMT) prezidents Juris Binde. DB jau rakstījis, ka oktobra beigās pēc divas dienas ilgušās izsoles 25 izsoles kārtās tika izsolītas radiofrekvenču spektra joslas 800 MHz lietošanas tiesības par 3,296 milj. Ls trim operatoriem – LMT, Tele2 un Bite Latvija.

Ja pieturas tikai pie mērķa nopelnīt, nekas nesanāks, tāda ir maiznieka Agņa Elpera pārliecība.

Agnis Elperis ir cēsnieks, kurš uz dzīvi mazpilsētā atgriezies pirms trīs ar pusi gadiem mērķa – strādāt ar rokām – vadīts, pat ja tam pamatā nebūs lielas peļņas gūšana.

Pirms maizes cepšanas A. Elperis ar ēdienu nav bijis cieši saistīts, taču ieraudzījis draugus cepam maizi ar dabīgu ieraugu, un, pirmo reizi sastapies ar to dzīvē, viņš nolēma, ka jāpamēģina uzcept maizi pašam. Šodien Cēsu maizi atzinīgi novērtēt paspējuši jau lielākā daļa Latvijas gardēžu un nozares profesionāļu.

Atgriežas pie roku darba

Pēc profesijas poligrāfijas nozares pārstāvis un vadības uzskaites sistēmu lietotāju apkalpošanas speciālists, bet tagad maiznieks A. Elperis atzīst, ka lielu gandarījumu pēc padarīta darba nav piedzīvojis. «Vērienīgi projekti, kuriem neredz ne sākuma, ne gala, mēdz ilgt gadiem, taču tādā darbā nekad nedzirdēsi «paldies!»,» stāsta maiznieks. Protams, ne jau «paldies» dēļ pievērsies cepšanai, taču tagad ir labi padarīta darba sajūta, kas pārņem ikdienā; tā ir veselīgāka gan garīgi, gan fiziski.

Līdz ar ekonomiskās situācijas stabilizēšanos, bezdarba samazināšanos un ienākumu pieaugumu, pēdējos gados palielinājies arī iedzīvotājiem pieejamais naudas līdzekļu apjoms, liecina Swedbank veiktais paaudžu pētījums.

Tajā pašā laikā pētījums uzrāda, ka liela daļa (34%) Latvijas iedzīvotāju aizvien dzīvo no algas līdz algai jeb nauda pietiek tikai ikdienas vajadzību segšanai. Vēl piektdaļa (20%) savu finanšu situāciju raksturo kā svārstīgu - izdevumi regulāri pārsniedz ieņēmumus un biežāk sanāk aizņemties, nekā atlicināt naudu uzkrājumiem. Savukārt nepilna trešdaļa (28%) cilvēku savas finanses vērtē kā stabilas, un viņiem periodiski ir iespēja veikt arī uzkrājumus, bet tikai 18% spēj pilnībā sabalansēt ieņēmumus ar izdevumiem un veidot uzkrājumus. Vaicāti, kam šobrīd novirzītu papildus brīvi pieejamus 20 līdz 50 eiro mēnesī, visbiežākā atbilde ir par labu kādam pirkumam, nevis uzkrājuma veidošanai.

Savu firmas zīmi – šamaņu cepures – Irita Tīlane-Pakalniņa papildinās ar kostīmiem un maskām, bet vairs nepiedāvās mazos aksesuārus.

Papildu šamaņu cepurēm Irita sākotnēji izgatavoja arī citus galvas aksesuārus un matu rotas. Aksesuāru ideja bija solis pretim klientam, piedāvājot kaut ko lētāku par šamaņa cepuri. Diemžēl atdeve neesot bijusi pietiekama. «Vislabāk var nopelnīt ar lielajām, nevis mazajām mantām. Mazie aksesuāri aizņem daudz laika un peļņa ir mazāka nekā no lielajiem darbiem. Mazās lietas, piemēram, matu sprādzes, var nopirkt daudzviet, bet šamaņa cepure ir unikāla un citur to nevar nopirkt – tāpēc pērk šeit,» spriež Irita. Viņa nolēmusi atgriezties pie savas sākotnējās profesijas – apģērbu modelēšanas – un strādā pie savas pirmās kolekcijas. «Tā būs pavisam maza, maksimums kādi desmit komplekti, kas saskanēs ar jebkuru šamaņa cepuri,» saka Irita.

Pirmais un pagaidām vienīgais atjaunotās Latvijas velosipēdu zīmols Ērenpreiss, kurš sākotnēji pārsteidzis ne vien ar eleganci, bet arī latviešu maciņam augsto cenu, jaunus eksporta tirgus nemeklēs, bet paplašināsies jau esošajos. Tālākā nākotnē cerēts sākt velosipēdu detaļu ražošanu Rīgā.

Starpkaru perioda Latvijas laikā populārā velosipēdu zīmola Ērenpreiss atjaunošana sākās 2006. gadā, kad Toms Ērenpreiss, pirmās Ērenpreisa divriteņu ražotnes izveidotāja Gustava Ērenpreisa mazmazdēls, vēra vaļā velosipēdu restaurācijas darbnīcu. Līdz šim brīdim tajā restaurēti vairāk nekā simts seni pilsētas velosipēdi. Savukārt pirms aptuveni trīs gadiem sācies darbs pie jaunu velosipēdu ražošanas, un pirmie jaunie Ērenpreiss velosipēdi ielās izbrauca 2012. gadā.

Pagājušā gada jūlijā Ērenpreiss prezentēja otro divriteņu kolekciju, un kopumā trīs gadu laikā ir pārdoti vairāk nekā 800 velosipēdi. Pērno gadu uzņēmums noslēdza ar nelielu peļņu, ko paredzēts ieguldīt attīstībā. «Nulles periodu» plānots noslēgt trīs četru gadu laikā, cer T. Ērenpreiss.