Iepirkšanās mūsdienās sāk atgādināt pozīciju karu, kur frontes līnija novilkta gar kases aparātu.

Pēdējā laikā Db ir pastāvīga rubrika cenas apstulbina, kas reizem patiešām pārsteidz. (Mans favorīts bija 60 % cenu kāpums frizieru pakalpojumiem, kas tika skaidrots ar L'Oreal produktu cenu pieaugumu).

Ņemot vērā to, ka manā korporatīvajā blogā (tas ir šeit) asākās diskusijas raisās tieši par rakstiem par piedzīvojumiem tirdzniecības un apkalpojošajā sfērā, un, ņemot vērā to, ka vēl joprojam dzirdu un saņemu e-pastā stāstus par šokējošu nelaipnību, varbūt ir laiks ieviest patstāvīgo blogu apkalpošana apstulbina? Varbūt tas liktu mūsu cienījamajiem pakalpojumu sniedzējiem un tirgotajiem pārdomāt korporatīvo stratēģiju?

Kamēr šāda bloga vai apakšadaļas nav, e-pastā saņemtais pieredzes stāsts lai paliek šeit.

Reklāmdevēju tēriņi šī gada pirmajos sešos mēnešos bija 56.9 miljardi ASV dolāru, kas ir par 15.4% jeb 10.3 miljardiem dolāru mazāk nekā attiecīgajā laika periodā pirms gada, ziņo Forbes.

Nielsen Company dati liecina, ka vienīgais medijs ASV, kurš šī gada pirmajā pusē piedzīvojis ienākumu palielināšanos no reklāmas, bija kabeļtelevīzija. Par spīti tam, ka reklāmdevēju tēriņi reklāmai kabeļtelevīzijā šī gada pirmajā ceturksnī saruka par 2.7%, pirmajā pusgadā šis medijs piedzīvojis pieaugumu 1.5% apmērā.

ASV nacionālie laikrakstu ienākumi no reklāmas šī gada pirmajā pusgadā sarukuši par 22.8%, savukārt reģionālie laikraksti piedzīvojuši kritumu 13.2% apmērā.

Lielākais reklāmdevējs naudas izteiksmē bijuši ASV automašīnu ražotāji. Šī gada pirmajā pusgadā ASV auto industrija reklāmai tērējusi 5.4 miljardus ASV dolāru, kas gan ir par 31% mazāk nekā attiecīgajā laika periodā 2008. gadā.

Naftas cenai pieaugot par 10%, patēriņa cenu līmenis Latvijā vidējā termiņā palielinās par 0.6%, liecina pētījuma rezultāti. (Raksts balstīts uz Latvijas Bankas ekspertu veikta pētījuma, kas pilnā apjomā tiks publicēts vēlāk.)

Pēdējo mēnešu laikā tirgus vairākas reizes pārskatīja naftas cenu prognozes uz leju. Investoru bažas noteica gan lēnāks globālās ekonomikas attīstības temps (kas nozīmē arī mazāku pieprasījumu pēc naftas produktiem), gan arvien pieaugošā naftas ieguve ASV. Šķita, ka situācija būtiski mainījās 14. septembrī, kad uzbrukumā cieta vairāki Saūda Arābijas naftas rūpniecības objekti, tajā skaitā pasaules lielākā naftas pārstrādes rūpnīca Abkaikā. Jau pirmajās stundās pēc biržas atvēršanas tas noteica naftas cenas kāpumu par vairāk nekā 10%.

Trīs nedēļu laikā pēc uzbrukuma naftas cena atgriezās iepriekšējā līmenī. Saūda Arābijai atjaunojot naftas ieguves apjomu ātrāk, nekā to gaidīja investori. Tomēr šīs gadījums uzskatāmi parāda, cik svārstīga var būt naftas cena. Ja naftas cenas kāpums izrādītos noturīgs, cik lielā mērā tas ietekmētu patēriņa cenu dinamiku Latvijā? Kādu produktu un pakalpojumu cenas visvairāk reaģē uz naftas cenas svārstībām? Caur kādiem kanāliem un cik ātri naftas cenu dinamika izpaužas Latvijas patēriņu cenās? Vairāk par to – šajā rakstā.

Ielūkojoties nekustamo īpašumu sludinājumos un ieraugot prasītās summas, potenciālajiem pircējiem nereti ieplešas acis.

Tādēļ biznesa portāls db.lv nolēma aplūkot piedāvājumu privātmāju tirgū Rīgā, skatoties tieši uz dārgāko «galu», un lūgt speciālistu vērtējumu.

1. Cik bieži (šogad un pagājušajā gadā) ir bijuši gadījumi, kad Rīgā esošu privātmāju izdodas pārdot par cenu, kas pārsniedz 260 tūkstošus latu?

ARCO REAL ESTATE tirgus analītiķis Jānis Dzedulis: «VZD darījumu datu bāzē 2011.gadā fiksēti 10 darījumi ar viena dzīvokļa mājām par kopējo summu virs 260 000 LVL. 2012.gada pirmajā ceturksnī ir fiksēts 1 darījums. Pieļaujams, ka reālais darījumu skaits virs šīs summas ir nedaudz lielāks, ņemot vērā faktu, ka bieži vien Zemesgrāmatā tiek norādīta zemāka summa nekā par kādu tiek iegādāts nekustamais īpašums.»

Pēdējo divu gadu laikā naftas cena pasaules tirgos ir nozīmīgi samazinājusies. To savos maciņos izjutuši arī Latvijas patērētāji. Vai drīkstam pie šīs sajūtas pierast vai tomēr jāgatavojas naftas cenu kāpumam?

2015. gadā naftas cenas kritums sasniedza 47%, samazinājumu, tam turpinoties arī 2016. gada sākumā. Savukārt 2016. gadā beigās - pēc sarunām starp nozīmīgākajiem spēlētājiem starptautiskajā naftas tirgū - iezīmējās naftas cenas kāpuma tendence. Šādas naftas cenas pārmaiņas atstāj ietekmi uz Latvijas inflācijas līmeni divos veidos:

tiešā veidā (mainot degvielas cenu, kā arī dabasgāzes un siltumenerģijas tarifus);

netiešā veidā (paaugstinot/samazinot preču un pakalpojumu ražošanas izmaksas un tādējādi arī to cenas).

Tiešā veidā radīto ietekmi Latvijas patērētāji izjūt diezgan ātri (piemēram, 85% no naftas cenas palielinājuma/samazinājuma benzīna un dīzeļdegvielas cenās atspoguļojas apmēram divu mēnešu laikā). Taču preču un pakalpojumu cenu korekcija var aizņemt noteiktu laiku, kamēr uzņēmēji pārnes enerģijas cenu izmaiņas uz pārdošanas cenām.

Patēriņa cenu pieaugums Latvijā pēdējos mēnešos ir bijis viens no straujākajiem pēdējo 20 gadu laikā, un inflācijas dinamika šobrīd jau līdzinās 2007. - 2008. gadā pieredzētajam, norāda banku analītiķi.

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, novembrī patēriņa cenas Latvijā palielinājās par 7,5 % salīdzinājumā ar 2020. gada novembri, savukārt tikai kopš šī gada augusta patēriņa cenas Latvijā ir augušas par 3,7 %. Lai arī patēriņa cenu kāpums šobrīd līdzinās 2006. – 2008. gada periodam, inflācijas iemesli šoreiz ir citi. Šobrīd Latvijas ekonomikā nav vērojamas būtiskas ekonomikas nesabalansētības vai pārmērības, un inflāciju pamatā ir izraisījuši ārējie faktori.

Patēriņa cenas Latvijā šobrīd visvairāk ietekmē naftas cenu kāpums un enerģētikas krīze Eiropā, kas ir izveidojusies dažādu ekonomisku un politisku faktoru, kā arī laikapstākļu rezultātā, norāda bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Stream Networks, apvienojoties ar Latnet, neizslēdz citu uzņēmumu iegādi, plāno papildināt pakalpojumu klāstu, kas labāk palīdzēs konkurēt ar Lattelecom

To intervijā DB norāda Stream Networks (Stream) valdes priekšsēdētājs Edgars Ricevs un Latnet Serviss (Latnet) vadītājs Vladislavs Gurmans. Idejas par konsolidāciju radās Stream akcionāru starpā – pirms diviem trim gadiem. Mēs redzējām to, ka tirgū ir līdzīgas – mazas un vidējas kompānijas telekomunikāciju jomā, kas paver sinerģijas iespējas. Kopumā tika izvēlēti vairāki uzņēmumi, kurus gribējām uzrunāt, un Latnet bija viens no tiem. Gadu, pusotru bija pārrunas, kas rezultējās darījumā šā gada augustā, stāsta E. Ricevs. Arī pasaules prakse liecina, ka uzņēmumi, kas strādā vienā jomā, apvienojas, piebilda V. Gurmans. Ja tirgus apjoms neaug, tad uzņēmumiem ir būtiski apvienoties. Latvijā mentalitātes dēļ, protams, ir grūtāk, piebilda E. Ricevs. Viņš neslēpj, ka arī šobrīd Stream skatās uz citiem uzņēmumiem, veic sarunas, tomēr neviens nodoma protokols šajā jomā nav parakstīts. «Par iegādi koķetējam arī ar vienu uzņēmumu Lietuvā, tāpēc sagaidām, ka nozarē konsolidācija turpināsies,» atklāja E. Ricevs. Tirgus korporatīvo klientu segmentā ilgi gaidīja, kad tiks uzsākta konsolidācija. To uzsākām. Pēc darījuma Latnet saņēma zvanus ar apsveikumiem un paralēli izskanēja jautājumi, vai tiek meklēti jauni uzņēmumi, atzīmēja V. Gurmans. Telekomunikācijās nākotne nav pieslēgumos vai vados, bet saturā, tāpēc nākotnē konsolidācijas kontekstā skatīsimies uz uzņēmumiem, kas papildinātu mūsu sniegtos OneIT pakalpojumus, norādīja E. Ricevs.

Patēriņa cenas 2008. gadā pieauga par 10.5%, tai skaitā precēm – par 9.5%, bet pakalpojumiem - par 13.3%. 2007. gadā patēriņa cenas palielinājās par 14.1%.

Latvijas Centrālās statistikas pārvalde pērn janvārī prognozēja, ka 2008. gada vidējā inflācija būs 10%. Banku analītiķu gada 2008. gada sākumā izteiktās prognozes bija tuvākas patiesībai – robežās no 12 līdz 13 %.

12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, ir palielinājies par 15.4%. 2007.gadā šis rādītājs bija 10.1%.

Lielākā ietekme uz patēriņa cenu pieaugumu 2008. gadā bija ar mājokļa uzturēšanu saistīto preču un pakalpojumu cenu kāpumam vidēji par 31.6%, veidojot vairāk kā 1/3 no kopējā cenu pieauguma. Strauji pieauga siltumenerģijas (+51.9%), elektroenerģijas (+39.2%), gāzes (+57.2%), ūdens apgādes (+21.3%), kanalizācijas (+20.5%), atkritumu savākšanas (+19.9%) un mājokļa apsaimniekošanas pakalpojumu cenas (+32.4%).

Ozolins Productions un Eko Investors projekts filma I Want Your Girl! jeb Es gribu tavu meiču! pēc pirmā seansa šā gada pavasarī Beverlihilzā ir atradusi sev izplatītāju – Osiris Entertainment.

Osiris Entertainment ir iegādājies tiesības izplatīt Mika Ozoliņa filmu gan Amerikā, gan Kanādā. Izplatītājs piedāvās šo filmu arī DVD un digitālajā formātā, to varēs noskatīties kā kabeļtelevīzijā, tā arī kinoteātros Ņujorkā un Losandželosā. Osiris Entertainment ieguldīs vēl papildu investīcijas filmas mārketingā un izplatīšanā.

«Patiesībā ir izdevies viss, ko bijām iecerējuši, uzsākot šo projektu. Atrast privātu investoru, kas spētu mūsu filmu piedāvāt iespējami plašākai auditorijai, kā arī veiksmīgi «eksportēt» to pasaulē, – tāds arī bija mūsu galvenais mērķis,» norāda M.Ozoliņš.

Šodien debatēs Saeimas sēdē Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) tika pārmesta bezatbildība un no opozīcijas puses izskanēja aicinājums apsvērt iespēju mainīt padomes locekļus.

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir saskārusies ar satraucošu NEPLP bezatbildību un nespēju pusgada laikā izstrādāt bezmaksas televīzijas apraides modeli, šodien Saeimas debatēs sacīja komisijas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK).

To viņa pauda debatēs par šodien Saeimā konceptuāli atbalstītajiem grozījumiem Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, kas paredz konkursa rīkošanu uz bezmaksas televīzijas apraides brīvajām programmām.

Lai gan komisija aicināja NEPLP strādāt pie šī jautājuma, tas netika izdarīts termiņā. Tāpēc komisija pati izstrādāja šodien Saeimā konceptuāli atbalstītos grozījumus, skaidroja Mūrniece.

Kabeļtelevīziju operatoriem savā programmu piedāvājumā būs jāietver attiecīgajā teritorijā strādājošo reģionālo vai vietējo elektronisko plašsaziņas līdzekļu radītais saturs, ja tie būs izteikuši šādu vēlmi.

Šādu prasību paredz grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, kas 1. decembrī, tika izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē. Lai sagatavotie grozījumi stātos spēkā, tie vēl jāpieņem valdībā un Saeimā.

Šobrīd vietējo televīziju veidotie sižeti un raidījumi tiek raidīti Latvijas Televīzijas (LTV) LTV7 programmā īpaši šim mērķim paredzētos laikos.

Latvijas lielākajās pilsētās kabeļtelevīzija ir pieejama vidēji 83% mājsaimniecību, mazākajās apdzīvotajās vietās vidēji 57,3 %, bet lauku apvidos – 27,7 %, liecina TNS Latvia dati.

Interneta tirgotājs Amazon.com ceturtdien plāno iepazīstināt ar jaunu TV šovu un filmu veikalu internetā Amazon Video on Demand, atsaucoties uz The New York Times, vēsta ziņu aģentūra Reuters.

Jaunā veikala klienti varēs noskatīties aptuveni 40 tūkstošus filmu un televīzijas raidījumu un tie būs pieejami jau brīdi pēc pasūtījuma veikšanas, jo tos datorā ielādēs gluži kā kabeļtelevīzija.

Plānots, ka Amazon piedāvātais serviss atšķirsies no jau citiem interneta video veikaliem, kā, piemēram, iTunes, kas paredz, ka pircējiem ir jāgaida, kad faili ielādēsies datoru cietajos diskos.

No ceturtdienas jaunais veikals visiem interneta lietotājiem nebūs pieejams, bet vien dažiem speciāli izvēlētiem veikala klientiem. Taču plašākā lietošanā tas varētu vēlāk šajā vasarā.

Telekomunikāciju uzņēmums Baltcom ir noslēdzis līgumu ar telekanālu LNT un TV3 īpašnieku Modern Times Group (MTG) par šo kanālu retranslāciju Baltcom televīzijas pakalpojumu abonentiem.

Maksa par LNT un TV3 raidīšanu kabeļtelevīzijā rada papildu izmaksu slogu Baltcom, tomēr esam spējuši saglabāt esošos pakalpojumu nosacījumus mūsu televīzijas skatītājiem, skaidro Gints Kiršteins, Baltcom valdes loceklis. Tādējādi TV pakalpojumu cena abonentiem netiks paaugstināta.

Līgumi kabeļtelevīzijas operatoriem ar MTG ir nepieciešams likumdošanas grozījumu dēļ, kas MTG dod iespējas no 31.aprīļa līdz šā gada nogalei pieprasīt samaksu no kabeļtelevīzijas operatoriem par kanālu retranslēšanas tiesībām

Ceturtdien līgumu ar MTG parakstīja arī telekomunikāciju uzņēmums IZZI.

DB jau rakstīja, ka kabeļtelevīzijas skatītājiem maksa par TV3 un LNT varētu pieaugt no maija 0,2–0,4 Ls apmērā. MTG ar emocionālu uzrunu «Skatītāj, mēs gribam, lai tu to zini!» savos kanālos uzrunā TV3 un LNT skatītājus. Informatīvajā kampaņā ir norādīts, ka pašmāju satura izveide nav lēts prieks, piemēram, viena pašmāju seriāla sērija izmaksā 5 tūkst. Ls, ziņu raidījums – 4 tūkst. Ls, savukārt TV šovs – vairāk nekā 17 tūkst. Ls. Gada laikā tie ir vairāki milj. latu un tikai 2/3 var nosegt, pateicoties reklāmdevējiem.

Uzņēmēja un bijušā premjera Māra Gaiļa kompānija SIA Veset ir uzbūvējusi TV «mākoņa» pakalpojumu. Šis pakalpojums ļauj lietotājam izveidot savu TV kanālu, ko var translēt SD vai HD kvalitātē jebkurā TV apraides tīklā – virszemes televīzijā, kabeļtelevīzijā, jebkurā satelīta tīklā visā pasaulē, kā arī internetā.

Kā pakalpojumu potenciālos klientus SIA Veset valdes priekšsēdētājs Gatis Gailis atzīmē jaunus TV kanālus, mediju arhīvu īpašniekus, universitātes un skolas, lielveikala tīklus un esošos TV kanālus.

Ar TV «mākoņa» pakalpojumu SIA Veset cer piesaistīt klientus ārzemēs. Šāds risinājuma modeli, pēc SIA Veset novērojumiem, iepriekš pasaulē vēl nav ieviests.

Klientiem, lai palaistu TV kanālu, nav nepieciešamas investīcijas un ilgtermiņa saistības. Pakalpojuma infrastruktūra ir izvietota DEAC datu centrā Rīgā. Infrastruktūra tiek dublēta. «Mākonī» tiek koncentrēti skaitļošanas resursi, ko klienti var izmantot pēc vajadzības.

Iespējams, kabeļtelevīzijas operatoriem savās programmās būs jāiekļauj reģionālo un vietējo televīziju (TV) radītais saturs, ja tās izteiks šādu vēlmi.

Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, kas nodoti izskatīšanai Saeimas komisijās, paredz noteikt, ka tiem elektronisko plašsazinas līdzekļiem, kuri retranslē televīzijas programmas izmantojot kabeļtelevīziju, savās programmās jāiekļauj reģionālo un vietējo elektronisko plašsaziņas līdzekļu radītie raidījumi un sižeti, ja vietējie mediji izteikuši šādu vēlmi.

Plānots, ka maksa par pakalpojumu būs pietuvināta faktiskajām izmaksām. Ja kabeļtelevīzijas darbības zona ir lielāka par retranslējamās programmas apraides atļaujā noteikto, programma tiek retranslēta atbilstoši Elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozares attīstības nacionālajā stratēģijā noteiktajam. Vienlaicīgi jāievēro vairāki nosacījumi – attiecīgajam elektroniskajam plašsazinas līdzeklim, kurš retranslē televīzijas programmas, izmantojot kabeļtelevīziju, ir tehniskas iespējas, ir noslēgts līgums par satura ietveršanu programmu piedāvājumā, kā arī programmas raidlaika apjoms ir vismaz sešas stundas katru diennakti un ir saņemta retranslācijas atļauja.

Ja Konkurences padome (KP) atļaus apvienoties Baltkom un IZZI, tad Latvijā radīsies dominējošs uzņēmums, kas kontrolēs lielāko 70–80% kabeļtelevīzijas tirgus daļu Rīgā un lielu daļu visā Latvijā.

Tāpēc TV3 Latvia uzskata, ka šī apvienošanās jāskata visas Latvijas TV nozares kontekstā, jo kabeļtelevīzija Latvijā ir populārākais TV veids.

Savukārt pārējie izplatīšanas veidi, kā interneta protokola televīzija (IPTV), satelīttelevīzija un virszemes televīzija aizņem salīdzinoši mazāku daļu. Līdz ar to iecerētajam darījumam pēc TV3 uzskatiem, būs tālejošas sekas uz visu televīzijas jomu, ne tikai uz kabeļtelevīziju.

Latvijā veidotie TV komerckanāli (tādi kā TV6) kļūs atkarīgi no viena kabeļoperatora un tā uzskatiem, satraukumu pauž TV3, par to, kā jāveido programmu pakas, kādiem kanāliem dodama priekšroka, un kā jāveido savstarpējās attiecības ar kanālu veidotājiem, televīzijām.

Neatkarīgi no tā, vai izdosies drīzumā nopirkt kabeļtelevīzijas un elektronisko sakaru operatoru Baltkom, Izzi mērķis ir kļūt par nopietnu konkurentu Lattelecom visās elektronisko sakaru jomās, saka Izzi valdes priekšsēdētājs Helmuts Kols.

Arī pēc Baltkom paziņojuma 7.aprīlī, ka tas atradis sev finanšu investoru un izsaka pretpiedāvājumu nopirkt 100% Izzi un nomainīt tā vadību, Izzi savu nostāju nemainīja. Izzi preses pārstāvis Oskars Lakšēvics pēc Baltkom paziņojuma informēja, ka Izzi joprojām drīzumā vai arī tālākā nākotnē vēlas nopirkt Baltkom un veidot elektronisko sakaru uzņēmumu, kas varētu konkurēt ar Lattelecom.

Kols jau pirms Baltkom paziņojuma sacīja - viņš zinot, ka Baltkom esot otrs pircējs vai investors.

Kols intervijā pirms šī notikumu pavērsiena teica, ka Izzi centīšoties izvērst konkurenci ar Lattelecom trīs galvenajās jomās, kurās abi uzņēmumi cīnās par klientiem, proti, maksas televīzijas tirgū, interneta pakalpojumu sniegšanā un balss telefonijā.

Konkurences padome (KP) ierosinājusi lietas par cukura, bērnu pārtikas, namu apsaimniekošanas tirgu uzraudzību, tāpat tiks vērtēts degvielas tirgus, jo par to sabiedrībai ir interese, intervijā Latvijas Radio stāstīja KP priekšsēdētāja Ieva Jaunzeme.

Nākotnes plānos ir arī kabeļtelevīzija un sakaru nozare, tāpat KP redzeslokā ir miltu un graudu tirgus, kā arī zāļu tirgus.

I.Jaunzeme uzsvēra, ka KP nepaļaujas tikai uz uzņēmumu iesniegumiem, bet arī veic tirgus uzraudzību, kas nozīmē, ka iestāde nevēršas pret konkrētu uzņēmumu, bet gan nozari kopumā. «Pētām nozari kopumā, vai nav kādas dīvainas lietas,» teica iestādes vadītāja un piebilda: pērn no piecām tirgus uzraudzībām trijās tika ierosinātas lietas pret konkrētiem uzņēmumiem. «Tā ir smilšu sijāšana, lai dabūtu zeltu,» savu darbu raksturoja KP vadītāja.

Parodiju šova žanrs Latvijas teātrī ir tukšs lauciņš, tāpēc radošās apvienības Umka.lv izrāde Vectēva vakars Dirty Deal Cafe ir patiesi iepriecinošs notikums visiem, kam patīk pasmieties par sadzīves reālijām.

Vectēva vakars (13., 20., 27. februāris) nepretendē atklāt jaunas mākslas teritorijas, bet piedāvā puicisku, brīžiem parupja humora pilnu, skatu uz latviešiem un mūsu sabiedrības aktualitātēm.

Kad vectēvam tiek atslēgta kabeļtelevīzija, viņš nenolaiž rokas un kopā ar mazdēliem (Umka.lv aktieru kvartetu) izveido savu šovu, kura veidošanā jūtami ietekmējies no Latvijas televīziju populārākā piedāvājuma. Vectēva šovā piedalās Aitiņa, lācis Lācis, vāvere Una, Sunītis, ceļojošā prāmju zvaigzne Ute Jons Bergsons un citi mīlīgi personāži ar ne tik mīlīgiem raksturiem un uzvedību. Vectēva šovā ironiskas epizodes veltītas politiķiem, kultūras dzīvei, ezotēriskām nodarbēm un, protams, TV šoviem.

2007.gada 31.oktobrī Kultūras ministrijas rīcībā nonāca A/S Rīgas kinostudija valdes priekšsēdētāja Venta Horsta un Voxell Aps, kas reģistrēta Dānijas Karalistes komercreģistrā direktora Torben Ellert noslēgtā 2007.gada 1.oktobra līguma neapstiprināta kopija par Valsts Rīgas Kinostudijā laika periodā no 1964.gada 1.jūnija līdz 1993.gada 14.maijam uzņemto kinofilmu un televīzijas filmu tiesību nodošanu. Līgums paredz nodot Dānijas sabiedrībai tiesības izplatīt filmas ētera televīzijā, kabeļtelevīzijā, satelīttelevīzijā, kinoteātros un mājas video formātā (DVD, VHS, Video CD).

Kultūras ministrija norāda, ka 2007.gada 30.jūlijā Ministru kabinets pieņēma rīkojumu Nr.470 Par atteikumu nodot privatizācijai autora mantiskās izņēmuma tiesības uz Valsts Rīgas kinostudijā uzņemtajām filmām (publicēts Latvijas Vēstnesis, 2007.08.01. Nr.123). Kultūras ministrijas jūlijā sagatavotais privatizācijas atteikums juridiski pamatoja filmu autortiesību piederību jautājumus un dokumentā tika konstatēts, ka valstij piederošo autora mantisko izņēmuma tiesību uz Valsts Rīgas kinostudijā uzņemtajām filmām privatizācija būtu neatbilstoša valsts un sabiedrības interesēm, jo valsts un sabiedrības intereses netiktu īstenotas pilnā apmērā. Filmu privatizācijas rezultātā nebūtu iespējams nodrošināt sabiedrības pieejamību Latvijas kultūras audiovizuālajam mantojumam un varētu būt apdraudēta audiovizuālā mantojuma saglabāšana.

Piedāvājot virszemes televīziju, Lattelecom ir paredzējis atņemt daļu klientu kabeļu un satelīttelevīzijas operatoriem, Db neslēpa Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

Patlaban Lattelecom virszemes digitālo televīziju (TV) skatās vairāk nekā 20 000 mājsaimniecību, no kurām puse abonē kādu no maksas kanāliem, liecina Lattelecom apkopotā informācija. Jāpiebilst, ka analogo virszemes televīziju saskaņā ar publiskajiem datiem skatās ap 220 000 mājsaimniecību, kas ir 27% no Latvijas mājsaimniecību kopējā skaita.

Kā piebilst Lattelecom, kopš brīža, kad Latvijā uzsākta pāreja no analogās uz ciparu TV apraidi, ir pagājuši nepilni pieci mēneši. Uzņēmums prognozē, ka lielāka iedzīvotāju aktivitāte būs, tuvojoties analogās TV atslēgšanas brīdim..

J. Gulbis norādīja, ka kopumā Lattelecom šis gads ir bijis ļoti spraigs, uzņēmums daudz strādājis, lai sasniegtu gada sākumā izvirzītos mērķus. Lattelecom šogad ir uzsācis divu stratēģiski un valstiski svarīgu projektu realizāciju – optiskā tīkla izbūvi un valsts pāreju no analogās uz virszemes ciparu TV apraidi.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild maksājumu karšu apstrādes sistēmu un risinājumu izstrādātāja Point Transaction Systems vadītājs Agris Štikāns:

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Esmu strādājis dažādus darbus - gan par administratoru televīzijā, gan par datoru inženieri, gan par krāvēju rūpnīcā. Vienā saulainā dienā, sēžot Esplanādē uz soliņa un sapņojot par nākotni, pie sevis noteicu, es gribētu strādāt IT nozarē, bet, lai tas būtu saistīts ar kādu ierīču programmēšanu. Pēc kāda laika mani uzmeklēja un piedāvāja darbu POINT.

Inflācijas augstākais punkts Latvijā varētu tikt sasniegts rudenī, prognozē banku analītiķi, komentējot piektdien publiskotos datus par patēriņa cenu izmaiņām jūnijā.

"SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis norāda, ka tik augsta inflācija nav bijusi kopš 90-to gadu sākuma, kad ekonomika izdzīvoja vērienīgus pārmaiņu laikus. Arī pārējās eirozonas valstīs inflācijas līmenis, kaut zemāks nekā Baltijas valstīs, ir sasniedzis daudzu pēdējo desmitgadu augstāko līmeni.

"Šobrīd var novērot visai atšķirīgas inflācijas tendenču prognozes. Tas ir saprotams, jo nenoteiktība ir ļoti augsta. Visticamāk, ka augstākais inflācijas punkts tiks piedzīvots rudenī. Nākamgad temps palēnināsies, kas nozīmē, ka sasniegtais cenu līmenis turpinās augt, bet lēnāk. To noteiks ekonomikas izaugsmes vājināšanās un tam sekojošās izmaiņas patēriņā un primāri enerģijas un pārtikas cenu dinamika," teica D.Gašpuitis.

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2023.gada decembrī, salīdzinot ar 2023.gada novembri, patēriņa cenu līmenis samazinājās par 0,8%, kas bija straujākais cenu kritums decembra mēnesī kopš 1991.gada jeb datu publicēšanas uzsākšanas.

Precēm vidējais cenu līmenis samazinājās par 1,2%, bet pakalpojumiem pieauga par 0,4%. Lielākā ietekme uz cenu pārmaiņām bija cenu kritumam degvielai, elektroenerģijai, apģērbiem un apaviem, kā arī cenu kāpumam pasažieru aviopārvadājumiem un alkoholiskajiem dzērieniem.

2023.gadā kopumā patēriņa cenas stabilizējās, katru mēnesi sarūkot, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo mēnesi - no 21,5% šā gada sākumā līdz 0,6% decembrī. To turpināja ietekmēt pasaules cenas un nestabilā ģeopolitiskā situācija. Ņemot vērā inflācijas dinamikas bāzes efektu, 2023.gadā vidējā gada inflācija saglabājās augsta - 8,9%.

Lielākā palielinošā ietekme uz vidējo patēriņa cenu līmeni gada laikā bija pakalpojumu cenu kāpumam. Pakalpojumu cenas kopumā pieauga par 5,3%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 1,3 procentpunktiem. Lielākā palielinošā ietekme bija ambulatorajiem pakalpojumiem, galvenokārt sadārdzinoties ārstu speciālistu un zobārstniecības pakalpojumiem, cenas ievērojami palielinājās arī ēdināšanas pakalpojumiem, pasažieru aviopārvadājumiem un pārvadājumiem pa autoceļiem, atpūtas un kultūras pakalpojumiem (ieskaitot televīzijas abonēšanas maksu, atpūtas un sporta pasākumus, muzeju, kinoteātru, teātru, koncertu apmeklējumu), mājokļa īres maksai, atkritumu savākšanai un citiem ar mājokli saistītiem pakalpojumiem, kā arī personisko transportlīdzekļu apkopei un remontam. Savukārt cenas būtiski samazinājās kanalizācijas pakalpojumiem.

Latvijā patēriņa cenas šogad septembrī salīdzinājumā ar augustu pieauga par 0,3%, bet gada laikā - šogad septembrī salīdzinājumā ar 2023.gada septembri - palielinājās par 1,4%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 0,7%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, septembrī pieaudzis par 0,9%.

Būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām 2024.gada septembrī, salīdzinot ar augustu, bija apģērbam un apaviem (+0,2 procentpunkti), pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+0,2 procentpunkti), dažādu preču un pakalpojumu grupai (+0,1 procentpunkts), ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,1 procentpunkts), kā arī ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,5 procentpunkti).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 0,7%.

Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kāpumu mēneša laikā bija svaigiem dārzeņiem (+6,8%) un svaigiem augļiem (+5,5%). Dārgāka bija šokolāde (+4,5%), kafija (+1,9%) un sviests (+2,8%). Noslēdzoties akcijām, cenas pieauga sieram un biezpienam (+1,7%), olām (+4,6%), mājputnu gaļai (+1,9%), makaronu izstrādājumiem (+4,2%), olīveļļai (+4,1%), pienam (+1%), piena produktiem (+0,7%) un cukuram (+3,8%).