Par būvmateriālu ražotāja SIA Cemex valdes priekšsēdētāju iecelts līdzšinējais valdes loceklis Jegors Golubevs, liecina Firmas.lv informācija. Golubevs Cemex valdē strādāja kopš 2013.gada novembra.

Līdzšinējais valdes priekšsēdētājs Greiems Rasels, kurš šajā amatā strādāja kopš 2014.gada septembra, darbu uzņēmuma valdē neturpinās.

Cemex valdē darbu turpina valdes locekļi Māris Gruzniņš, Linda Šedlere, Evita Goša un Jaroslavs Kšištofs Saveckis.

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka Cemex apgrozījums Latvijā 2017.gadā bija 78,067 miljoni eiro un tas ir par 34,6% lielāks nekā 2016.gadā, savukārt Cemex zaudējumi bija 4,007 miljoni eiro un tie ir samazinājušies par 71,4% salīdzinājumā ar 2016.gadu.

Uzņēmuma gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka pērn Cemex pārdeva 970 000 tonnas cementa, eksporta īpatsvaram pieaugot līdz 70%.

Iegādājoties starptautisko celtniecības materiālu piegādātāju uzņēmumu RMC Group o.l.c. 2005.gada martā, Cemex kļuva par Brocēnu cementa ražotnes īpašnieku. 2010.gada Cemex uzsāka ražošanu pilnībā no jauna uzbūvētajā Brocēnu cementa rūpnīcā, kas ir Eiropā modernākā cementa rūpnīca. Tās izveidē Cemex ir investējis 300 miljonus eiro, kas ir lielākās investīcijas Latvijas rūpniecībā pēc neatkarības atgūšanas. Iepriekš Brocēnu cementa rūpnīcas jauda bija 600 000 tonnu gadā, savukārt jaunā rūpnīca spēj saražot 1,6 miljonus tonnu cementa gadā.

Publicēts paziņojums SIA «Cemex» un SIA «Cemex materiāli» kreditoriem par uzņēmumu reorganizāciju, informē Klientu portfelis.

Paziņojumā teikts, ka 2018.gada 31.oktobrī uzņēmuma valde pieņēmusi lēmumu par uzņēmumu reorganizāciju, apvienošanas ceļā pie SIA «Cemex» pievienojot SIA «Cemex materiāli». Pievienošanas rezultātā SIA «Cemex materiāli» tiesības un saistības pāries SIA «Cemex», un SIA «Cemex materiāli» beigs pastāvēt bez likvidācijas procesa. Visas iespējamās kreditoru prasības tiek lūgts iesniegt viena mēneša laikā no paziņojuma publicēšanas dienas, nosūtot tās uz uzņēmuma juridisko adresi Lielirbes ielā 17a-28, Rīgā.

SIA «Cemex materiāli» reģistrēts 1995.gadā. Uzņēmuma apgrozījums pēdējos divos gados samazinājies - ja 2015.gadā tas bija 5,08 milj.EUR, tad 2016.gadā - 747,13 tūkst.EUR, bet pērn - vien 41,30 tūkst.EUR. Aizvadīto gadu uzņēmums pēc ilgstošiem zaudējumiem noslēdza ar 187,61 tūkst.EUR peļņu. Iesniegtajā vadības ziņojumā teikts, ka uzņēmuma apgrozījuma samazinājums saistīts ar saimnieciskās darbības pārstrukturizēšanu un integrāciju Cemex grupā.

Būvmateriālu ražotājs «CEMEX, S.A.B. de C.V.» («Cemex») klajā laidis digitālu platformu komunikācijai ar klientiem - «CEMEX Go.», informē «CEMEX Latvija» Komunikācijas un sabiedrisko attiecību vadītāja Antra Savleviča.

Šī gada novembrī platformu sāks izmantot «Cemex» klienti ASV un Meksikā, 2018.gada laikā aptverot citas «Cemex» valstis. Platformas izveidē «Cemex» sadarbojies ar saviem ilgtermiņa partneriem IBM un «NEORIS».

«CEMEX Go» ietvers pilnu pakalpojumu klāstu, kas klientu sadarbību ar «Cemex» padarīs mazāk birokrātisku, samazinās to administratīvo slogu un sniegs iespēju sekot informācijai vienmēr un visur. Platformā klienti varēs pārskatīt darījumu vēsturi, izsekot piegādēm, izmantojot GPS, saņemt ziņojumus par pasūtījumu izpildi, veikt tajos izmaiņas un pārraudzīt visu ar sadarbību saistīto informāciju.

«Cemex» ir starptautisks būvmateriālu ražošanas uzņēmums, kas darbojas vairāk nekā 50 pasaules valstīs.

Cementa ražotāja SIA Cemex realizējusi pilotprojektu, kaļķakmens karjerā Kūmas uzbūvējot 500 metrus garu ceļa posmu no valčbetona, un ir gatava sadarboties ar ceļu būves uzņēmumiem un VAS Latvijas Valsts ceļi šādu ceļu būvniecībā Latvijā.

Cemex valdes loceklis Ēriks Maikls Trusevics stāstīja, ka betona ceļu izmaksas ir par aptuveni 20% lētākas nekā asfalta ceļu izmaksas, piemēram, šī eksperimentālā ceļa izmaksas bija 45 eiro par kvadrātmetru.

«Betona ceļiem ir arī daudz mazākas uzturēšanas izmaksas. Piemēram, ja asfalta ceļam remonts ir jāveic septiņus līdz desmit gadus pēc uzbūvēšanas, betona ceļš bez remonta var nokalpot līdz pat 20 gadiem. Tāpat betona ceļam var izmantot vietējās Latvijas izejvielas, un nav jāimportē bitumens un granīts. Betona ceļa būvniecībai nav nepieciešama speciāla tehnika, to var veikt ar esošo ceļu būves tehniku,» sacīja Trusevics.

Šonedēļ SIA Cemex ir pabeigusi darījumu par SIA Rudus daļu iegādi no Somijas uzņēmuma Rudus East Oy, informē Cemex pārstāvji.

Līdz ar to Cemex Latvijā ir ieguvis savā īpašumā vienu karjera saimniecību ar smilts-grants depozītu Talsu novadā un vienu karjera saimniecību ar izstrādes tiesībām četrās smilts-grants atradnēs Tukuma novadā.

Šis darījums ļauj mums pārnest uz Latviju Cemexglobālo ekspertīzi minerālmateriālu jomā un sniedz jaunas iespējas atbalstīt mūsu vietējos klientus, uzsver Greiems Rasels (Graham Russell), Cemex izpilddirektors Baltijas valstīs, Somijā un Krievijā.

«Mēs esam gandarīti pievienot SIA Rudus aktīvus mūsu esošajam biznesa portfelim, lai nodrošinātu kvalitatīvus minerālmateriālus mūsu pašu un mūsu klientu vajadzībām, kā arī, lai papildinātu Cemex profesionāļu komandu,» saka Jegors Golubevs, Cemex Latvija Betona un minerālmateriālu biznesa direktors.

Savulaik kolēģis Igors Kasjanovs uzrakstīja lasītāju iemīļotu rakstu «Latvijā rūpniecība IR!» par to, ka rūpniecība Latvijā ir dzīva. Tā ir dzīva joprojām, lai gan pārmaiņu vēji dažu augstāko priedi ir lauzuši un dažam jaunam asnam ļāvuši augt spēcīgākam un zaļākam.

Tomēr šoreiz nerunāsim par visām nozarēm, aplūkosim, kā pēdējos gados mirdzējušas uz eksportu orientētās elektronikas un elektrotehnikas nozares zvaigznes, kuru ražotā produkcija ir pieprasīta visā pasaulē, un kā pašu mājās un eksporta tirgos attīstījušies būvmateriālu ražotāji. Komentārs izmantots arī «Dienas Biznesa» (DB) izdevuma «TOP500» gatavošanā, kur interesenti var atrast arī citu nozaru apskatus.

Augsto tehnoloģiju ražotāji – eksporta zvaigznes

Elektronika un elektrotehnika ierasti tiek skatītas kopā kā radniecīgas augsto tehnoloģiju nozares, kas galvenokārt orientējas uz eksportu – eksports veido vairāk nekā 90% no kopējā realizācijas apjoma. Tomēr šo nozaru attīstības tendences ir samērā atšķirīgas un ir vērts tās aplūkot atsevišķi. Eksporta novērtējumam un tālākai analīzei tiks izmantoti Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati, ja nav norādīts cits avots.

Konkurences padome (KP) 10. septembrī pieņēma lēmumu atļaut SIA CEMEX iegūt izšķirošu ietekmi pār SIA Rudus. KP lēmumā secina, ka apvienošanās rezultātā konkurence ietekmētajos tirgos netiks samazināta, kā arī neradīs vai nenostiprinās SIA CEMEX dominējošo stāvokli, teikts paziņojumā medijiem.

Pašlaik SIA CEMEX pieder smilts-grants atradne Kļaviņi, kā arī izstrādes tiesības atradnē Krūziņi. Pēc darījuma īstenošanas uzņēmums iegūs izšķirošu ietekmi pār diviem SIA Rudus piederošajiem karjeriem Talsu apkārtnē – Karpati un Kurzeme, kas ir lielākā smilts-grants atradne Latvijā –, kā arī iegūs izstrādes tiesības četros karjeros.

Izvērtējot apvienošanās darījumu, KP nesaskata būtisku ietekmi uz konkurenci smilts-grants iegūšanas tirgū, jo to atradņu tuvumā, kuras iegūs SIA CEMEX, atrodas vairākas citas smilts-grants atradnes ar lieliem krājumiem. Tāpat arī transportbetona tirgū konkurentiem saglabāsies alternatīvas iespējas smilts-grants iegādei. Vienlaikus KP secina, ka cementa ražošanas un izplatīšanas tirgū un granīta izplatīšanas tirgū konkurencei kaitējums netiks nodarīts.

2018.gads Latvijas makroekonomikā bija straujākās izaugsmes gads pēdējo 7 gadu laikā, īpaši attīstoties būvniecības tirgum, tāpēc būtiski uzlabojušies SIA Cemex finanšu rādītāji, liecina Lursoft dati.

SIA Cemex apgrozījums 2018.gadā sasniedzis 86,92 miljonus eiro, gada laikā pieaugot par 11,34%. Uzņēmuma vadība norāda, ka apgrozījuma rādītāji auguši visos pamatbiznesa segmentos. Pārskata gadā uzņēmums pārdeva vairāk nekā miljons tonnu cementu, no tā eksportējot vairāk nekā 70%, galvenokārt uz Somiju, Zviedriju un Igauniju.

Pēc četru gadu zaudējumiem, pērn SIA Cemex atkal strādājis ar peļņu, tai pēc nodokļu nomaksas sasniedzot 5,95 miljonus eiro. Salīdzinot ar iepriekšējiem pārskata gadiem, pērn būtiski uzlabojušies ne tikai pārdošanas rādītāji, bet, samazinoties aizdevuma apjomam, būtiski samazinājušās arī procentu izmaksas. Būtisks atbalsts uzņēmuma saimnieciskajā darbībā bija obligātās iepirkuma komponentes kompensācija.

Cementa ražotāja SIA «Cemex» valdē veiktas izmaiņas - to atstājis valdes loceklis Uve Kristians Lubjūns un iecelti divi jauni valdes locekļi, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Turpmāk SIA «Cemex» valdē darbosies Evita Goša un Jaroslas Krištofs Savecki.

Jaunie valdes locekļi pievienosies esošajam valdes priekšsēdētājam Graham Nicolas George Russell un valdes locekļiem Lindai Šedlerei, Jegoram Golubecam, Renāram Griškevičam un Mārim Gruzniņam.

Līdz ar izmaiņām amatpersonās reģistrētas izmaiņas arī SIA «Cemex» dalībniekos. Par tā vienīgo īpašnieku kļuvusi Spānijā reģistrētā kompānija «Cemex Espana SA». Līdz šim uzņēmuma vienīgais dalībnieks bija Nīderlandē reģistrētā kompānija «Rugby Holding B.V.».

Izmaiņas komercreģistrā ierakstītas 29. jūnijā.

SIA «Cemex» dibināts 1998.gadā, un tas ir viens no pasaules līderiem celtniecības materiālu ražošanā. 2016.gadā uzņēmuma apgrozījums bija 57,986 miljoni eiro, taču tas darbojās ar zaudējumiem - tie bija 14,031 miljons eiro. Uzņēmums nodarbināja 352 darbiniekus un nodokļos valsts budžetā samaksāja 2,616 miljonus eiro. Uzņēmuma 2017.gada finanšu rādītāji vēl nav pieejami.

Būvmateriālu ražotājs CEMEX Latvijā ieviesis jaunu tehnoloģiju, kas no cementa ražošanas blakusprodukta iegūs sāli. Veicot 1,7 miljonus eiro investīcijas, Brocēnu cementa rūpnīcas teritorijā izveidota neliela eksperimentālā ražotne ar mazgāšanas un filtrācijas līniju, kā arī kristalizācijas iekārtu, kas atdalīs hlorīdus un citus vērtīgus sāļus no blakusprodukta, ko iegūst cementa ražošanas procesā, informē uzņēmumā.

Šis projekts uzskatāms par nozares inovāciju un īstenots ciešā sadarbībā ar Šveicē bāzēto CEMEX pētniecības centru CEMEX Research Group AG.

Ražotne gadā spēs saražot līdz 500 tonnām dažāda tipa tehnisko sāli, kā piemēram, sāļu maisījumu ceļu kaisīšanai pret apledojumu un potenciāli arī sāli, kuru izmanto minerālmēslu ražošanā.

Izveidojot sāls ražotni, CEMEX palīdzēs uzņēmumiem, kuri meklē veidus kā aizstāt esošos augstu izmaksu sāls produktus tehniskajām vajadzībām ar izdevīgākām alternatīvām.

Projekta attiecināmās izmaksas ir 963 125,50 eiro, no kurām 436 082,50 eiro ir Eiropas Reģionālā Attīstības Fonda un valsts budžeta līdzfinansējums un 527 043 eiro SIA CEMEX finansējums.

Cemex piederošajā kaļķakmens karjerā Kūmas ekspluatācijā nodots 500 metrus garš betona ceļa posms, informē uzņēmums.

Tas ir Latvijā pirmais smagas noslodzes ceļš, kura izbūvē izmantota jauna tehnoloģija – valčbetons.

Šī gada maijā, klātesot VAS Latvijas valsts ceļi, SIA Saldus ceļinieks un mediju pārstāvjiem, Cemex atklāja renovēto karjera pievedceļu. Pēcāk ceļā vēl papildus tika iebūvēta instrumentācija, kas turpmāk ļaus ceļu un tā dažādos slāņus novērot pie temperatūru svārstībām, lai demonstrētu šis tehnoloģijas atbilstību Latvijas klimatiskajiem apstākļiem.

Šis ir pirmais betona ceļš Latvijā, kuru mēs būvējām kā eksperimentālo ceļu. Mēs to testējam ekstremālos apstākļos, jo karjera pievedceļš atrodas vidē ar augstu gruntsūdeni un ik dienu tiek pakļauts smagām slodzēm – smagajam autotransportam, kas no karjera izved ap 1,6 miljoniem tonnu kaļķakmens gadā, stāsta Cemex Latvija Stratēģiskās plānošanas direktors Ēriks Maikls Trusevics (Eric Michael Trusiwicz).

Būvmateriālu ražotājas SIA Cemex komercdirektors Baltijas valstīs Māris Gruzniņš, komentējot ražošanas izmaksu pieaugumu Latvijā, norāda, ka uzņēmums zaudē konkurētspēju augsto elektroenerģijas izmaksu dēļ.

«Mūsu gadījumā mēs augsto elektroenerģijas izmaksu dēļ zaudējam savu konkurētspēju vietējā un eksporta tirgos,» viņš uzsver.

SIA Cemex komercdirektors piebilst, ka valdība šobrīd strādā pareizajā virzienā, tomēr obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atlaides, kuras valdība ir apstiprinājusi, pagaidām nav stājušās spēkā, jo tam nepieciešams Eiropas Komisijas (EK) saskaņojums.

«Diemžēl šis saskaņošanas process ir ieildzis, tāpēc valdībai savās diskusijās ar EK vajadzētu būt aktīvākai,» pauž M. Gruzniņš.

Taujāts, vai biznesa vidē ir jaušama tendence par plāniem pārvietot ražotnes uz citām valstīm, kurās ražot produkciju būtu salīdzinoši lētāk, M. Gruzniņš norāda, ka katrs uzņēmums vērtē savas ražošanas izmaksas, un daži uzņēmumi šobrīd jau ir atvēruši savas ražotnes ārpus Latvijas.

Projekta «Vēsturiski piesārņoto vietu »Inčukalna sērskābā gudrona dīķi« sanācija, II posms» ietvaros šā gada jūnijā SIA «Cemex» rūpnīcā tika sadedzinātas pirmās kravas apstrādātā sērskābā gudrona materiāla no Inčukalna sērskābā gudrona dīķiem, informē Valsts vides dienests.

Ciešas savstarpējas sadarbības rezultātā starp SIA «Cemex» un sanācijas darbu veicēju ir sagatavota atbilstoša receptūra gudrona pārstrādei kurināmajā.

SIA «Cemex» pārstāvji apliecina, ka pirmās alternatīvā kurināmā NPS* kravas ir sadedzinātas cementa rūpnīcā Brocēnos.

Visā projekta īstenošanas laikā tiks turpināta neitralizētā materiāla pielāgošana SIA «Cemex» tehnoloģiskajiem un kvalitātes parametriem. Lai nodrošinātu turpmāku sagatavotā materiāla atbilstību kvalitātes rādītājiem, pilnsabiedrība «Inčukalns Eko» sērskābā gudrona Dienvidu dīķa teritorijā ir ierīkojusi laboratoriju sagatavotā gudrona testēšanai un pārbaudei, pirms kurināmais tiek izvests ārpus teritorijas.

No 6.janvāra darbu VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) valdē sāks jaunais valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs, informē VNĪ.

Par viņa iecelšanu šajā amatā VNĪ padome lēma pagājušā gada 11.oktobrī.

R.Griškevičam ir pieredze operatīvās darbības, finanšu un investīciju uzraudzībā, stratēģiskajā plānošanā un iepirkumu pārraudzībā, kā arī lielu uzņēmumu vadībā Latvijā, Centrālās un Austrumeiropas valstīs. Vairāk nekā desmit gadu strādājis dažādās būvmateriālu ražotāja "Cemex" (tagad "Schwenk Latvija") struktūrvienībās, tostarp bijis "Cemex Baltic’s & Finland" valdes loceklis, "Cemex Baltic Cement Russia" un "Cemex Hungary" vadītājs.

VNĪ valdē R.Griškevičs būs atbildīgs arī par finanšu vadību, investīciju finansēšanu un uzraudzību.

DB jau vēstīja, ka pagājušā gada nogalē darbu VNĪ valdē valdē atstājusi valdes locekle Sigita Janvāre. Viņas vietā uz laiku valdē iecelts kompānijas Juridiskās pārvaldes direktors Ojārs Valkers.

Cemex cementa rūpnīca Brocēnos ir vienīgā vieta Latvijā, kur ražošanas procesā tiek izmantots alternatīvais kurināmais jeb pārstrādāti un sagatavoti sadzīves atkritumi, smalcinātas riepas un neitralizēta piesārņota augsne. Kopumā rūpnīcā aptuveni 80% no izmantotā kurināmā ir alternatīvais kurināmais, bet tiek izmnatots arī fosilais kurināmais - dabasgāze un ogles.

Cemex Latvija valdes loceklis un Brocēnu cementa rūpnīcas direktors Uve Lubjūns norāda, ka pelni, kas rodas pārstrādes procesā, tālāk tiek izmantoti klinkera ražošanā. Līdz ar to cementa rūpnīca ir piemērota alternatīvo kurināmo izmantošanai. Šobrīd aptuveni 25% no izmantotajiem materiāliem nāk no Latvijas, bet šo apjomu plānots kāpināt.

Rūpnīca ekspluatācijā nodota 2010. gadā un jau tika būvēta tā, lai būtu piemērota alternatīvā kurināmā izmantošanai. Kopumā gada laikā Cemex rūpnīcā tiek pārstrādāti aptuveni septiņi tūkstoši smalcinātu riepu, 100 tūkst. tonnu SRF (no atkritumiem iegūts kurināmais), kā arī pirmajā Inčukalna gudrona dīķa sanācijā 2012-2016, Cemex izmantoja 37 tūkst. NPS jeb neitralizētas piesārņotas augsnes.

#Lielākie klupšanas akmeņi ir nemainīgi – tiesas, maksātnespējas administrēšana, ēnu ekonomika un korupcija.

Pēc tam, kad 2015.gadā ārvalstu tiešo investīciju uzkrājums sasniedza savu visu laiku augstāko punktu, pēdējie divi gadi iezīmējušies ar lejupejošu tendenci, liecina Lursoft apkopotā informācija.

Pagājušajā gadā uzkrātais ārvalstu tiešo investīciju apjoms Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos samazinājies par 56,14 milj.eiro, sarūkot līdz 7,23 miljardiem eiro.

Statistikas dati liecina, ka laika posmā kopš 2008.gada ārvalstu tiešo investīciju uzkrātais apjoms pieaudzis par 86,56% jeb vidēji par 4,01% gadā, 2008. un 2009. gadā sasniedzot pat 16,26% un 27,13% kāpumu. Savukārt 2016.gadā akumulēto investīciju apjoms saruka par 3,19%, bet pērn – vēl par 0,82%.

Ārvalstu investori kā Latvijas ekonomikas konkurētspējas ierobežojumus biežāk min stabilitātes trūkumu un ēnu ekonomiku, šodien diskusijā par Latvijas konkurētspēju un investīciju vidi sacīja EY partneris un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (ĀIPL) kapitāla tirgus un konkurētspējas darba grupu vadītājs Guntars Krols.

Viņš stāstīja, ka ĀIPL veikusi uzņēmumu aptauju par Latvijas ekonomikas vidi, kurā tika secināts, ka Latvijā ārvalstu investorus visvairāk satrauc stabilitātes trūkums, caurredzamība un ēnu ekonomika.

Turpretī kā pozitīvus Latvijas ekonomikas konkurētspējas aspektus ārvalstu investori minējuši zemās darbaspēka izmaksas.

«Kopumā Latvijas ekonomikai ir potenciāls, jo vairāki ārvalstu investori atzinuši, ka viņi būtu gatavi atkārtoti investēt Latvijā. Tiesa, daži investori atzina, ka viņi būtu gatavi investēt vēl vairāk līdzekļu, taču patlaban to nedara kvalificēta darbaspēka trūkuma, kā arī politisko risku dēļ,» informēja Krols.

Latvijā vēl trūkst pieredzes betona ceļu izbūvē un ekspluatācijā, taču interese par šo risinājumu vērojama gan no potenciālo pasūtītāju, gan no būvnieku puses, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pagaidām pēc SIA Cemex piedāvātas valčbetona (RCC jeb Roller Compacted Concrete) tehnoloģijas Cemex kaļķakmens karjerā Kūmas Saldus novadā ir realizēts pilotprojekts – 500 metru garš ceļa posms divos virzienos –, kurš tiek testēts kopš 2014. gada novembra, bet plašāk tika prezentēts jūnijā. Vēl atsevišķi projekti ir realizēti arī citur – viens mazāks Salaspilī un viens lielāks Dobelē, stāsta SIA Cemex betona ceļu koordinators Miķelis Edvards Bulmanis.

Cemex sava piedāvājuma izdevīgumu argumentē, atsaucoties uz citu valstu – Kanādas, ASV, arī Vācijas, Austrijas un Polijas – pozitīvo pieredzi, savukārt Latvijā uz betona ceļiem speciālisti pagaidām raugās gan ar interesi, gan reizē ar piesardzību.

Būvmateriālu ražotājs Cemex, S.A.B. de C.V. nācis klajā ar paziņojumu, ka ir parakstīts līgums par uzņēmumam piederošo aktīvu Baltijā un Ziemeļvalstīs pārdošanu, teikts paziņojumā medijiem.

Tos par aptuveni 340 miljoniem eiro iegādājas vācu būvmateriālu ražotāja uzņēmumu grupa Schwenk.

Pārdodamie aktīvi Baltijā iekļauj vienu cementa rūpnīcu Brocēnos ar ražošanas jaudu aptuveni 1,7 miljoni tonnu gadā, četrus minerālmateriālu ieguves karjerus, divus cementa izejmateriālu ieguves karjerus, sešas betona ražotnes, vienu ostas termināli un vienu sauszemes transporta termināli Latvijā. Darījums ietver arī Cemex netiešu līdzdalību 38% apmērā vienā cementa rūpnīcā Akmenē, Lietuvā, ar ražošanas jaudu aptuveni 1,8 miljoni tonnu gadā, kā arī eksporta biznesa virzienu uz Igauniju.

Pārdodamie aktīvi Ziemeļvalstīs iekļauj trīs importa termināļus Somijā, četrus importa termināļus Norvēģijā un četrus importa termināļus Zviedrijā.

No darba Schwenk Latvija brīvprātīgi aiziet vien četri procenti darbinieku.

Cementa ražošanas uzņēmums, kas iepriekš bija zināms ar zīmolu Cemex, arī pēc īpašnieku maiņas turpina saglabāt augstus standartus drošības jomā. Šī iemesla dēļ Valsts darba inspekcija SIA Schwenk Latvija izraudzījusies par partneri informatīvajā kampaņā Esi drošs, ka darbs ir drošs.

Piesaista apakšuzņēmējus

DB jau rakstīja, ka februārī, investējot 340 miljonus eiro, Vācijas uzņēmums Schwenk Group paplašināja pārstāvniecību Eiropā. Uzņēmums iegādājās Cemex aktīvus Baltijā un Ziemeļvalstīs.

Darba attiecības ar jaunajiem īpašniekiem turpināja lielākā daļa darbinieku. «Darbinieki ar interesi gaida, kādas pārmaiņas jaunā īpašnieka rokās uzņēmums piedzīvos,» saka valdes locekle, Personāla un administrācijas direktore Linda Šedlere. «Šobrīd ticam, ka tās būs tikai pozitīvas.»

ES perifērijas dalībvalstu cementa industrija parauta atpakaļ no konkurētspējas bezdibeņa malas; tirgus risinājums paliek nepilnīgs, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Eiropas Parlamentā par mata tiesu – pēdējā balsojumā pirms tālākajām sarunām ES Padomē – ir novērsta neziņa cementa ražošanas industrijā. Latvijā tas nozīmētu pamatīgas problēmas Cemex, kas ir gan veiksmīgs eksportētājs, gan nozīmīgs darba devējs ar cita starpā ar lieliskiem korporatīvās sociālās atbildības rādītājiem. DB lielāko uzņēmumu TOP 500 Cemex ieņem 79. vietu. Kompānija pati komentāros ir atturība, bet eiroparlamentārietis Krišjānis Kariņš pēc balsojuma EP trešdienas pēcpusdienā DB sacīja, ka, «ja būtu palicis tāds likumprojekta piedāvājums, kāds tas nāca no politiski kreisajiem EP spēkiem, tad tas liktu CEMEX slēgt durvis Latvijā».

Cementa ražotājs "Schwenk Latvija" šogad plāno investēt 34 miljonus eiro Brocēnu cementa rūpnīcā cementa dzirnavu un daudzkambaru silosa būvniecībā, aģentūru LETA informēja "Schwenk Latvija" pārstāvji.

Uzņēmuma pārstāvji norādīja, ka tas ir lielākais investīciju projekts kopš jaunās Brocēnu cementa rūpnīcas atklāšanas un paredz būtisku efektivitātes pieaugumu un ietekmes uz vidi samazināšanu.

Plānots, ka šā gada nogalē Brocēnu cementa rūpnīcā darbu sāks vēl vienas cementa dzirnavas un daudzkambaru siloss cementa uzglabāšanai. Tas ļaus efektīvāk izmantot cementa rūpnīcas esošo kapacitāti, paplašināt Latvijā ražotā cementa klāstu ar videi draudzīgākiem produkta veidiem un raudzīties jaunu eksporta tirgu virzienā.

Cementa dzirnavas ir viens no būtiskākajiem ražošanas objektiem rūpnīcā, pavēstīja "Schwenk Latvija" pārstāvji. Topošo dzirnavu jauda būs līdz 170 tonnām cementa stundā atkarībā no cementa tipa. Tās sniegs iespēju pievienot Brocēnu cementa sortimentam vēl divas jaunas markas un daļēji aizstās vecākās paaudzes un energointensīvāko dzirnavu izmantošanu.

Latvijas cementa ražotājs Cemex izcīnījis iespēju piegādāt cementu Zviedrijas tirgum, informē Latvijas Būvmateriālu ražotāju asociācija.

Šāda iespēja radusies līdz ar obligātās iepirkumu komponentes (OIK) diferenciāciju, kas stājusies spēkā no 2018.gada 1.janvāra un lielajiem rūpniekiem maksu par elektroenerģiju samazina. Zviedrijā šobrīd tiek pārdots aptuveni 25% no Brocēnos saražotā cementa.

«Lēmums eksportēt uz Zviedriju tieši Latvijā ražoto cementu tika pieņemts, balstoties uz izmaksu prognozēm, ņemot vērā gaidāmo OIK sloga mazināšanos rūpniekiem. Ja valdība šādu lēmumu nebūtu pieņēmusi, Zviedrijas tirgus mums joprojām būtu slēgts augstās produkta pašizmaksas dēļ, un piegādes tam nodrošinātu Cemex rūpnīca Vācijā. Pērn no visa eksporta apjoma Zviedrijas tirgus daļa veidoja 31%, bet šī gada prognoze ir vēl lielāka – 37%. Ja produkta pašizmaksa pieaugs, ir liels risks šo tirgu zaudēt,» skaidro Māris Gruzniņš, Cemex Latvija valdes loceklis un komercdirektors Baltijas valstīs, Ārvalstu investoru padomes Latvijā valdes loceklis un Latvijas Būvmateriālu ražotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs.

Laikā, kad no Latvijas daudzi ir aizbraukuši labākas dzīves un karjeras meklējumos, ir arī gana daudz ārzemnieku, kuri mūsu valsti izvēlējušies kā labu vietu savas profesionālās dzīves attīstībai

Latvijā daudziem profesionāļiem paveras unikālas iespējas veidot savu karjeru, kas daudzējādā ziņā ir pat labākas nekā citās, tostarp ekonomiski attīstītākās valstīs, uzskata KPMG Baltics partneris Ondrejs Fikrle (Ondrej Fikrle).

Piemēram, viņš ir strādājis Toronto, kur viss ir daudz lielāks, nepieciešams ilgāks laiks, lai iedziļinātos jautājumos un izprastu kopējo ainu. «Kanādā lielāko daļu sava laika es veltīju, strādājot ar divām finanšu institūcijām. Savukārt Latvijā man ir iespēja strādāt ar divdesmit reižu vairāk klientiem. Tas ir izaicinājums, ko es patiešām izbaudu,» viņš atzīst.

Arī daudzpartneru lojalitātes programmas Pins vadītājs Gabi Kols (Gabi Kool) uzskata, ka Latvijā ir daudz lielisku iespēju. Viņa pašlaik vadītā komanda nelīdzinās nevienai citai, ar kuru iepriekš strādājis, un G. Kols uzskata, ka šī ir pārāka par tām, kas bijušas iepriekšējās darba vietās, tostarp Barselonā, Londonā, Šanhajā, Singapūrā un Amsterdamā.