Betona ražotāji uzskata, ka, tirgum nonākot viena spēlētāja rokās, nākotnē gaidāms betona deficīts un nesamērīgi augstas cenas.

Pašreizējās vispārējas ekonomiskas krīzes apstākļos, būvniecības nozarē visgrūtākie laiki ir tieši būvmateriālu ražotājiem. Nesen augustā Db rakstīja par dempinga aizdomām ceļu būvē, bet nu šāda problēma, iespējams, skārusi arī betona ražotājus. Nozares dalībnieki sūdzas par bankrota tuvošanos.

Apsūdz Cemex

Vairāki betona ražošanas nozares uzņēmumi, kā arī Latvijas Būvmateriālu ražotāju asociācija ir griezušies ar iesniegumu Konkurences padomē (KP), kurā norāda, ka Latvijā lielākais cementa ražotājs Cemex, kurš vēlas apgūt arī transportbetona ražošanas tirgu, pašreizējās krīzes apstākļos dempingo, piedāvājot iegādāties betonu par cenu, kas esot zemāka par pašizmaksu. Kompānijas, kuru rīcībā ir tāda informācija un kuras parakstījušas KP iesniegto sūdzību, ir betona ražotāji SIA Eksimtrans, SIA Betons 97, kā arī SIA Baltijas Betonmix. Uzņēmumi sūdzībā norāda, ka Cemex pārdodot transportbetonu par aptuveni 15 % lētāk, nekā ir betona pašizmaksa. Savukārt Cemex valdes priekšsēdētājs Hosē Luiss Seiho Gonzaless Db pavēstīja, ka uzņēmums pagaidām nav saņēmis no KP oficiālu paziņojumu par iesnieguma esamību, tomēr var teikt, ka Cemex ir pieteicis sevi Latvijā ne tikai kā cementa, bet arī gatavā betona un inerto materiālu ražotāju. Viņš arī apgalvo, ka uzņēmums nedempingo, bet piedāvā labas cenas: «Pašlaik betona tirgus piedzīvo lejupslīdi. Tirgus atdzišana ir radījusi betona pārprodukciju Latvijā, līdz ar to saasinājusies konkurence. Cemex stratēģija ir piedāvāt klientam izdevīgākos risinājumus gan cenu, gan servisa ziņā uzņēmējdarbības labās prakses ietvaros,» uzskata H.L.Gonzaless.

Cementa ražotājs "Schwenk Latvija" šogad plāno investēt 34 miljonus eiro Brocēnu cementa rūpnīcā cementa dzirnavu un daudzkambaru silosa būvniecībā, aģentūru LETA informēja "Schwenk Latvija" pārstāvji.

Uzņēmuma pārstāvji norādīja, ka tas ir lielākais investīciju projekts kopš jaunās Brocēnu cementa rūpnīcas atklāšanas un paredz būtisku efektivitātes pieaugumu un ietekmes uz vidi samazināšanu.

Plānots, ka šā gada nogalē Brocēnu cementa rūpnīcā darbu sāks vēl vienas cementa dzirnavas un daudzkambaru siloss cementa uzglabāšanai. Tas ļaus efektīvāk izmantot cementa rūpnīcas esošo kapacitāti, paplašināt Latvijā ražotā cementa klāstu ar videi draudzīgākiem produkta veidiem un raudzīties jaunu eksporta tirgu virzienā.

Cementa dzirnavas ir viens no būtiskākajiem ražošanas objektiem rūpnīcā, pavēstīja "Schwenk Latvija" pārstāvji. Topošo dzirnavu jauda būs līdz 170 tonnām cementa stundā atkarībā no cementa tipa. Tās sniegs iespēju pievienot Brocēnu cementa sortimentam vēl divas jaunas markas un daļēji aizstās vecākās paaudzes un energointensīvāko dzirnavu izmantošanu.

Jaunajai Cemex cementa rūpnīcai šis ir pirmais gads, kad ražotne strādā ar pilnu jaudu – 120 tūkst. tonnu mēnesī. Pērn saražots nepilns milj. tonnu cementa, šogad apjoms pārsniegs milj., lēš Cemex valdes loceklis Māris Gruzniņš, piebilstot, ka tādai arī vajadzētu būt rūpnīcas jaudai.

Salīdzinājumā ar pagājušo gadu, šogad būtiski palielinājies eksporta apjoms, tāpat arī vietējā tirgus pieaugums varētu sasniegt apmēram 10%. Cemex eksporta tirgi ir saglabājušies iepriekšējie – tā ir Igaunija, Lietuva, Skandināvija, Krievija, un šai sarakstā tagad nākusi klāt arī Baltkrievija, kur tiekot realizēts salīdzinoši neliels saražotās produkcijas daudzums. Cemex eksporta apjoms ir 75-80% no saražotā.

Latvijas cementa tirgū šobrīd divi lielākie dalībnieki ir Cemex un Heidelberg Cement grupas uzņēmums SIA Baltik Saule, kas Latvijā importē cementu no Igaunijas Kunda Nordic Tsement rūpnīcas. Citas importa produkcijas, piemēram, Lietuvas un Baltkrievijas cementa īpatsvars vietējā tirgū ir niecīgs. 2010. gadā Latvijas tirgu Cemex nodrošināja ar 34 tūkst. tonnu cementa mēnesī, bet Kundas rūpnīca – ar 14 tūkst. tonnu.

Brocēnu cementa rūpnīca Cemex maijā sākusi veikt piegādes uz Krieviju. Cemex skaidrojis, ka Latvija vairs nespēj sagremot līdzšinējos cementa ražošanas apjomus, ziņo laikraksts Bizness&Baltija.

Krievijas kompānija GlavRosSnab ir noslēgusi līgumu ar Cemex par cementa piegādēm Maskavā un Krievijas dienvidrietumu rajonos. Paredzētie piegādes apjomi ir 180 000 tonnas cementa gadā, kas ir vairāk nekā puse no Cemex ražošanas apjomiem Brocēnu rūpnīcā.

Laikrsksts norāda, ka tik lielus cementa piegādes apjomus Cemex Krievijai varēja apsolīt tāpēc, ka Latvijā pieprasījums ir ievērojami mazinājies.

SIA Cemex komercdirektors Māris Gruzniņš Db.lv informēja, ka laikraksta Bizness&Baltija informācija ir nepatiesa. Viņš to precizēja norādot, ka SIA CEMEX, kuram piederošās Brocēnu cementa rūpnīcas plānotās ražošanas jaudas sasniedz 600 000 tonnas cementa gadā, prioritāte ir nodrošināt Latvijas tirgu ar nepieciešamā cementa apjomu. Pārējā saražotā produkcija tiek pārdota vietējiem uzņēmumiem, lai nodrošina cementa eksportu. Pēc SIA CEMEX prognozēm šogad Krievijas tirgū nonāks 10 - 20% SIA CEMEX saražotā cementa.

Laikraksta Bizness&Baltija 26. maijā publicētajā rakstā „Cementa ir kļuvis pārāk daudz” pausta nepatiesa informācija. SIA CEMEX nav noslēdzis līgumu ar rakstā minēto Krievijas kompāniju GlavRosSnab. Tāpat B&B rakstā minētie cementa eksporta apjomi ir nepatiesi, Db.lv informēja SIA Cemex komercdirektors Māris Gruzniņš.

Šogad turpinās jaunās cementa rūpnīcas celtniecības darbi, kurus plānots pabeigt 2008. gada beigās. Šobrīd paveikti jau vairāk nekā 60% no visiem vērienīgā rūpnīcas kompleksa būvdarbiem maijā SIA CEMEX sācis nodarbinātības kampaņu 100 jaunu vakanču aizpildīšanai darbam jaunajā rūpnīcā. Latvijas lielākā industriālā investīciju objekta - jaunās CEMEX cementa rūpnīcas celtniecības izmaksas sastāda vairāk nekā 220 miljonus eiro.

CEMEX šogad pabeigs cementa termināla būvniecību Liepājas ostā. Pirmās kārtas - importa termināla celtniecība jau noslēgusies, otrās kārtas - eksporta termināla celtniecība tiks pabeigta šī gada augustā. Termināla būvniecības kopējās investīcijas sastāda 7.2 miljonus eiro.

Par būvmateriālu ražotāja SIA Cemex valdes priekšsēdētāju iecelts līdzšinējais valdes loceklis Jegors Golubevs, liecina Firmas.lv informācija. Golubevs Cemex valdē strādāja kopš 2013.gada novembra.

Līdzšinējais valdes priekšsēdētājs Greiems Rasels, kurš šajā amatā strādāja kopš 2014.gada septembra, darbu uzņēmuma valdē neturpinās.

Cemex valdē darbu turpina valdes locekļi Māris Gruzniņš, Linda Šedlere, Evita Goša un Jaroslavs Kšištofs Saveckis.

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka Cemex apgrozījums Latvijā 2017.gadā bija 78,067 miljoni eiro un tas ir par 34,6% lielāks nekā 2016.gadā, savukārt Cemex zaudējumi bija 4,007 miljoni eiro un tie ir samazinājušies par 71,4% salīdzinājumā ar 2016.gadu.

Uzņēmuma gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka pērn Cemex pārdeva 970 000 tonnas cementa, eksporta īpatsvaram pieaugot līdz 70%.

Iegādājoties starptautisko celtniecības materiālu piegādātāju uzņēmumu RMC Group o.l.c. 2005.gada martā, Cemex kļuva par Brocēnu cementa ražotnes īpašnieku. 2010.gada Cemex uzsāka ražošanu pilnībā no jauna uzbūvētajā Brocēnu cementa rūpnīcā, kas ir Eiropā modernākā cementa rūpnīca. Tās izveidē Cemex ir investējis 300 miljonus eiro, kas ir lielākās investīcijas Latvijas rūpniecībā pēc neatkarības atgūšanas. Iepriekš Brocēnu cementa rūpnīcas jauda bija 600 000 tonnu gadā, savukārt jaunā rūpnīca spēj saražot 1,6 miljonus tonnu cementa gadā.

Cementa ražotājs Cemex jau gandrīz pabeidzis jaunās rūpnīcas būvniecību un aprīkojuma uzstādīšanu Brocēnos un ir uzsācis iekārtu testēšanu, Db pastāstīja uzņēmuma komunikācijas speciālists Ēriks Matulis.

Oficiālā rūpnīcas atklāšana plānota vasarā.

Šī gada februārī noslēgusies izejmateriālu glabāšanas noliktavas, kalcinācijas kompleksa, māla žāvētāja un vadības ēkas būvniecība. Uzsākta cementa ražotnes kontroles sistēmas testēšana. Projektā kopumā nodarbināti 557 cilvēki, no kuriem aptuveni 60 % veic iekārtu un konstrukciju montāžu un 30 % veic elektrosadales sistēmas un aprīkojumu uzstādīšanu.

Projekta kopējās investīcijas sasniedz 245 miljonus eiro. Rūpnīca aprīkota ar modernākajām ražošanas tehnoloģijām, gaisa un ūdens attīrīšanas iekārtām un vides monitoringa iekārtām, lai ražošanas laikā taupītu līdz pat 50% energoresursu un spētu ievērot visstingrākās Latvijas Republikas un Eiropas Savienības vides direktīvu prasības.

Lielākais industriālais investors biznesam neatsaucīgās vides dēļ ražošanu Latvijā varētu samazināt.

Kombinācijā ar ģeopolitisko risku pieaugumu arī ilgtermiņa investoriem vietējais lēnīgums investīciju vides sakārtošanā var kļūt pārāk smaga nasta, brīdina Cemex valdes priekšsēdētājs un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (ĀIPL) valdes jaunais priekšsēdētājs Enrike Garsija.

Nākamnedēļ sanāksmē ar valsts amatpersonām ĀIPL iesniegs gadskārtējās rekomendācijas.

Man interesē, kā klājas Cemex, un, domājams, šo ainu varēs vispārināt arī uz ĀIPL biedriem un pašreizējo Latvijas investīciju klimatu vispār. Sāksim ar infrastruktūru. Vai jautājums par slēgto ceļu no karjera Saldus novadā ir atrisināts?

Kad Cemex apsprieda ražošanas jaudu palielināšanu un pilnīgi jauna projekta sākšanu tukšā vietā, pašvaldība no savas puses solīja investēt infrastruktūrā, tostarp ceļos no karjeriem uz rūpnīcu. Šie ceļi bija sliktā stāvoklī un saprotams, ka ar ražošanas jaudu palielināšanu labāki nekļuva, un pašvaldība bija solījusi, ka par tiem parūpēsies.

Desmit cementa ražotāja CEMEX darbinieki atgriezušies no pieredzes apmaiņas augstas klases cementa rūpnīcās Bekumā un Rudersdorfā (Vācijā), kuru ražošanas kapacitāte vairākas reizes pārsniedz ražošanas kapacitāti Latvijā.

Starptautiski konkurētspējīgu darbinieku sagatavošana ļaušot CEMEX paaugstināt darbības efektivitāti, pārņemot labākās Vācijas rūpnīcu pārvaldības prakses.

«CEMEX jaunā rūpnīca, kas šobrīd ir uzskatāma par vienu no modernākajām cementa ražotnēm Eiropā, prasa tikpat augsti kvalificētus darbiniekus. Iegūt šāda veida pieredzi Latvijā nav iespējams, tādēļ, pateicoties Eiropas Savienības finansētajai Leonardo da Vinci programmai un uzņēmuma līdzfinansējumam, darbinieki varēja papildināt savas zināšanas un praktiskās iemaņas rūpnīcās, kuru jauda ir 4,9 miljoni tonnu cementa gadā. Lai saņemtu šo iespēju, darbiniekiem bija nepieciešama atbilstoša izglītība, angļu valodas zināšanas un vismaz viena gada pieredze cementa ražotnē,» stāsta Leonardo da Vinci projekta koordinatore Marija Slaidiņa.

Cementa patēriņš Latvijā ir strauji sarucis un pašlaik atgriezies 2000.gada līmenī, intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam Baltic Business Service pastāstīja uzņēmuma valdes loceklis un komercdirektors Māris Gruzniņš.

Viņš klāstīja, ka Latvijas vidējais cementa patēriņš ir būtiski sarucis un pašlaik ir nedaudz virs 100 kilogramiem uz vienu iedzīvotāju gadā, kas ir ļoti liels kritums.

«Mēs esam atgriezušies desmit gadus atpakaļ pie 2000.gada cementa patēriņa vidējā līmeņa. Tādējādi es nekādā gadījumā nepiekrītu dažu ekonomistu teiktajam, ka Latvijas būvniecības nozare ir atkritusi līmenī, kāds bija pirms trim gadiem. Mēs redzam, ka kritiens ir bijis krietni dziļāks, » teica Gruzniņš, paskaidrojot, ka Latvijas situācija iepriekš vēl nebūt nebija ekstrēma.

Savulaik kolēģis Igors Kasjanovs uzrakstīja lasītāju iemīļotu rakstu «Latvijā rūpniecība IR!» par to, ka rūpniecība Latvijā ir dzīva. Tā ir dzīva joprojām, lai gan pārmaiņu vēji dažu augstāko priedi ir lauzuši un dažam jaunam asnam ļāvuši augt spēcīgākam un zaļākam.

Tomēr šoreiz nerunāsim par visām nozarēm, aplūkosim, kā pēdējos gados mirdzējušas uz eksportu orientētās elektronikas un elektrotehnikas nozares zvaigznes, kuru ražotā produkcija ir pieprasīta visā pasaulē, un kā pašu mājās un eksporta tirgos attīstījušies būvmateriālu ražotāji. Komentārs izmantots arī «Dienas Biznesa» (DB) izdevuma «TOP500» gatavošanā, kur interesenti var atrast arī citu nozaru apskatus.

Augsto tehnoloģiju ražotāji – eksporta zvaigznes

Elektronika un elektrotehnika ierasti tiek skatītas kopā kā radniecīgas augsto tehnoloģiju nozares, kas galvenokārt orientējas uz eksportu – eksports veido vairāk nekā 90% no kopējā realizācijas apjoma. Tomēr šo nozaru attīstības tendences ir samērā atšķirīgas un ir vērts tās aplūkot atsevišķi. Eksporta novērtējumam un tālākai analīzei tiks izmantoti Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati, ja nav norādīts cits avots.

Celtniecības materiālu ražotājs CEMEX pērn par 2 % kāpinājis apgrozījumu Latvijā, sasniedzot 87,1 miljonu eiro lielu neto apgrozījumu. SIA CEMEX bruto peļņa 2013. gadā sasniedza 26,2 miljonus eiro, savukārt gūtā neto peļņa 2013. gadā ir 4,9 miljoni eiro, informēja uzņēmumā.

Salīdzinoši labos 2013. gada darbības rezultātus esot nodrošinājis vairāku faktoru kopums — spēja samazināt produkcijas ražošanas izmaksas, pateicoties ražošanas procesa efektivitātes uzlabojumiem un plašam alternatīvā kurināmā pielietojumam, efektīva ražošana un tirdzniecības rādītāji, kas saglabājās 2012. gada līmenī.

2013. gadā uzņēmums turpināja darboties ar pilnu jaudu, saražojot vairāk nekā vienu miljonu tonnu cementa. Eksporta īpatsvars bija aptuveni 70 % no kopējā pārdošanas apjoma. Pieauga arī transportbetona pārdošanas apjoms. Uzņēmums pagājušajā gadā veica liela apjoma betona piegādes lidostas Rīga infrastruktūras attīstībai. Minerālmateriālu pārdošanas apjoms, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, samazinājās zemākas aktivitātes dēļ infrastruktūras projektos reģionā ap uzņēmuma karjeru. CEMEX turpināja investēt savā darbībā, veicot kapitāla ieguldījumus 4,2 miljonu eiro apmērā ietekmes uz vidi, drošības un efektivitātes uzlabojumu ieviešanai.

Cementa ražotāja SIA Cemex eksporta apjoms pērn trīskāršojies un cements vests uz Krieviju, Baltijas valstīm un Baltkrieviju.

Kompānijas pārstāvji gan neatklāja eksportētās produkcijas apjomu, jo to nosaka biržas noteikumi. Uzņēmums pērn eksportējis 30 % no visa Brocēnos saražotā cementa. «30 % no pagājušā gadā saražotās produkcijas esam eksportējuši. Lai Latvijas ražotājs spētu piedāvāt eksportam konkurētspējīgu cenu, ļoti liela nozīme ir piemērotas loģistikas sistēmas izveidei. Patlaban produkciju klientiem piegādājam ar autotransportu vai pa dzelzceļu. Cementa transportēšanai uz Krieviju papildus esam iegādājušies 86 specializētus vagonus cementa pārvadāšanai,» norāda Cemex komercdirektors Māris Gruzniņš. Viņš arī vēstīja, ka eksportu plānots paplašināt arī ziemeļvalstu virzienā. Līdz ar ražošanas uzsākšanu jaunajā rūpnīcā un jaunā cementa eksporta termināla otrās kārtas nodošanu Liepājas ostā, tiks sākts eksports uz Skandināvijas valstīm pa jūras ceļiem, piegādājot aptuveni 200 000 – 300 000 tonnu gadā.

SIA CEMEX sadarbībā ar Joesuun Laivus Oy Somijā atvēris jaunu termināli. Pateicoties tā kapacitātei, uzņēmums varēs nodrošinās materiālu piegādi saviem klientiem Somijā visa gada garumā.

Tagad Somijas terminālī būs iespējams uzglabāt 8500 tonnu cementa (iepriekš maksimālais apjoms bija 3500 tonnu), tādējādi spējot apgādāt klientus arī gada aukstajā periodā. Atverot trešo termināli Somijā, CEMEX būtiski atvieglošot produktu pieejamību un piegādi klientiem.

«Papildu Latvijā ieguldītajiem 310 miljoniem eiro investīciju, ik gadu ieguldām vēl 2–3 miljonus attīstībā. Pagājušajā gadā CEMEX apgrozījums pieauga par vairāk nekā 40 %, pateicoties straujam cementa eksporta pieaugumam, kas sasniedza vairāk nekā 70 % no kopējās produkcijas apjoma. Šajā, 2012. gadā, mūsu mērķis ir turpināt palielināt gan bruto apgrozījumu, gan peļņu,» sacīja CEMEX komercdirektors Māris Gruzniņš.

SIA Cemex atsāk darbu Daugavpilī, šodien atverot betona ražotni, kuras renovēšanā investēti 200 tūkstoši eiro.

Ražotnes kapacitāte sasniedz 40 kubikmetru stundā un nodrošina Cemex plašāku ģeogrāfisku segumu Latgalē ar potenciālu apkalpot Lietuvas ziemeļaustrumu rajona betona tirgu. Kopējās investīcijas Daugavpils betona ražotnes renovēšanā sasniedz 200 tūkstošus eiro (140 tūkstošus latu). Tās ietver ražotnes uzlabošanu, apkures sistēmas izveidi, lai nodrošinātu ražošanu ziemas periodā, pārstrādes sistēmas iegādi un iekārtu uzstādīšanu, vadoties pēc Cemex iekšējās politikas vadlīnijām, kā arī prasībām, ko izvirzījusi būvvalde. Ražotne nodrošinās septiņas darba vietas. Sezonas laikā, paaugstinoties pieprasījumam, darba vietu skaits varētu tikt palielināts līdz 14 strādājošajiem.

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) valde nolēmusi piešķirt ostas maksas atlaides cementa kravu kuģiem, kas veic kraušanas operācijas jaunajā Cemex terminālī.

Tonnāžas maksai, kanāla maksai, piestātnes, sanitārajai un loču maksai cementa kravu kuģi saņems 15 % atlaidi katrā pozīcijā. Lēmums būs spēkā līdz 2010. gada beigām.

Kopš šī gada sākuma, kad SIA Cemex sāka izmantot kravu operācijām Liepājas ostas jauno termināli, tas paspējis pārkraut ap 40 tūkstošiem tonnu cementa, Db informēja SIA Cemex valdes loceklis Māris Gruzniņš. Atlaides esot Cemex konkurences jautājums, jo jebkuras izmaksas ietekmē cementa gala cenu, norādīja M. Gruzniņš. Savukārt Liepājas SEZ pārvaldnieka vietnieks Jānis Lapiņš atklāja, ka atlaides cementa kravām piešķirtas, ņemot vērā konkurenci ar citām Baltijas jūras ostām. Db jau rakstīja, ka jauno cementa termināli Liepājas ostā atklāja 2009. gada nogalē. Jaunais Cemex importa – eksporta terminālis Liepājs ostā varētu palielināt kravu plūsmu par 0.55 miljoniem tonnu gadā.

9. jūnijā testa režīmā darbu sācis jaunuzbūvētais cementa termināls. Pirmās 3 600 tonnas cementa no Polijas atvedis kuģis Gotland Cement. Pārkraušana norit veiksmīgi un to uzrauga īpaša komisija, pastāstīja Cemex komercdirektors Māris Gruzniņš.

Cementa termināls Liepājas tapis sadarbojoties SIA Cemex un Liepājas ostas kompānijai AS Liepājas osta LM. Kopējās investīcijas ir vairāk nekā 11.5 milj. eiro.

Cementa termināla būvniecību Liepājas ostas 14.piestātnē uzsāka pagājušā gada novembrī, sadarbojoties SIA Cemex un AS Liepājas osta LM. Tā kā pirmā kuģa izkraušana notika testa režīmā, tad stundā tika pārkrautas aptuveni 100 t cementa, bet pēc termināla nodošanas ekspluatācijā jauda būs 250 t/h.

Šobrīd gatavības stadijā ir pirmā kārta, kas paredz cementa atvešanu ar kuģiem, izkraušanu divos silāros, kam liepājnieki jau devuši nosaukumu dvīņu torņi, un tālāk iekraušanu automašīnās un nogādāšanu klientam. Katra silāra ietilpība ir 6.5 tūkst. tonnu. Kā informēja SIA Cemex komercdirektors Māris Gruzniņš, tad termināla pirmās kārtas jaudas ļaus nodrošināt ar cementu galvenokārt Kurzemes klientus. Gruzniņš arī atzina, ka visu nosaka tirgus un, lai arī uzņēmuma darbību tas neietekmē, jūtams ir būvniecības apjomu samazināšanās mūsu valstī. Plānots, ka pašreizējā termināla jauda būs 50 – 60 tūkst. tonnu.

Cementa eksportam uz Krieviju kā efektīvāku sāk izmantot jūras transportu. Cementa ražotāja SIA Cemex eksporta tirgi 2011. gadā saglabājušies iepriekšējie – kā agrāk, uzņēmums turpina eksportēt uz Igauniju, Lietuvu, Skandināviju (Somiju un Zviedriju), Krieviju.

Kā skaidro SIA Cemex valdes loceklis Māris Gruzniņš, salīdzinājumā ar pagājušo gadu šogad ievērojami palielinājies eksporta apjoms, tāpat arī vietējā tirgus pieaugums gada beigās varētu sasniegt apmēram 10%.

Eksportam uz Krieviju paralēli dzelzceļam Cemex sācis izmantot arī jūras transportu, kas ir izdevīgāks kā laika, tā arī izmaksu ziņā. Jau novembra pirmajā pusē uzņēmums nosūtīja trīs pirmos kuģus uz Sanktpēterburgas ostu.

2011. gada novembrī Cemex nāca klajā ar paziņojumu, ka ir sasniegts jauns cementa ražošanas un pārdošanas rekords Latvijā. Cementa rūpnīca Brocēnos saražoja šajā gadā miljono tonnu cementa, tādējādi apstiprinot iepriekš izteikto prognozi, ka šogad kopumā varētu tikt saražots un pārdots 1,1 miljons tonnu cementa.

Cementa ražotāja SIA Cemex realizējusi pilotprojektu, kaļķakmens karjerā Kūmas uzbūvējot 500 metrus garu ceļa posmu no valčbetona, un ir gatava sadarboties ar ceļu būves uzņēmumiem un VAS Latvijas Valsts ceļi šādu ceļu būvniecībā Latvijā.

Cemex valdes loceklis Ēriks Maikls Trusevics stāstīja, ka betona ceļu izmaksas ir par aptuveni 20% lētākas nekā asfalta ceļu izmaksas, piemēram, šī eksperimentālā ceļa izmaksas bija 45 eiro par kvadrātmetru.

«Betona ceļiem ir arī daudz mazākas uzturēšanas izmaksas. Piemēram, ja asfalta ceļam remonts ir jāveic septiņus līdz desmit gadus pēc uzbūvēšanas, betona ceļš bez remonta var nokalpot līdz pat 20 gadiem. Tāpat betona ceļam var izmantot vietējās Latvijas izejvielas, un nav jāimportē bitumens un granīts. Betona ceļa būvniecībai nav nepieciešama speciāla tehnika, to var veikt ar esošo ceļu būves tehniku,» sacīja Trusevics.

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center dati (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), tad pēc ienākumiem no skaidbetona izstrādājumu eksporta apjoma uz vienu iedzīvotāju 2023. gadā Latvija bija pirmajā vietā pasaulē, bet Latvijas daļa globālajā skaidbetona eksportā sasniedza 2,08%.

Šeit gan ir jāprecizē, ka skaidbetons ir vienkāršots Kombinētās preču nomenklatūras 6808 koda preču grupas apzīmējums. Precīza definīcija atbilstoši kombinētai preču nomenklatūrai ir “paneļi, plātnes, plātnītes, bloki un tamlīdzīgi izstrādājumi no augu šķiedrām, salmiem vai ēveļskaidām, šķeldām, drumslām, zāģu skaidām vai citiem koksnes atkritumiem, kas aglomerēti ar cementu, ģipsi vai citām minerālu saistvielām” .Cilvēce jau izsenis centās atrast celtniecības materiālus, kas varētu uzlabot dažāda veida koksnes vai koksnes šķiedru materiālu īpašības, ugunsdrošību u.c. Viens no senākajiem risinājumiem bija pītas zaru vai cita veida kokšķiedru būves apmest ar māliem.

Jaunais Cemex importa – eksporta terminālis Liepājs ostā varētu palielināt kravu plūsmu par 0.55 miljoniem tonnu gadā.

Liepājas ostā ar pirmo eksporta kravu šodien, 3. decembrī, atklāts Cemex importa – eksporta terminālis. Jaunais terminālis vidēji gadā palielinās ostas kravu plūsmu par 550 tūkstošiem tonnu kravu, informē Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde. Jaunajam terminālim ir būtiska nozīme, jo tas pārkraus vietējo kravu - Brocēnos ražotu cementu un dos būtisku pienesumu Liepājas ostas kravu apgrozījumam, uzsver Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldnieks Guntars Krieviņš.

Cementa termināļa būvniecību Liepājas ostas 14. piestātnē uzsāka 2007. gada novembrī. Svarīgi ir būvēt termināļus kopā ar kravu īpašniekiem, kas nodrošina stabilu un drošu kravu plūsmu un dod ieguldījumu pilsētai, ostai un uzņēmumiem. Cemex importa - eksporta terminālis nav ne pirmais, ne pēdējais, ko a/s Liepājas osta LM veido kopā kravu īpašniekiem, norāda a/s Liepājas osta LM valdes priekšsēdētājs Pēteris Iesalnieks,

Pirmais kuģis ar cementa kravu no jaunā cementa termināļa Liepājā dosies jūrā decembrī, Db apliecināja a/s Liepājas ostas LM valdes priekšsēdētājs Pēteris Iesalnieks.

Cementu eksportēs no jaunuzceltās Cemex rūpnīcas un tā noieta tirgus būs Eiropa. Valsts komisija tikko pieņēmusi ekspluatācijā Cemex cementa importa — eksporta termināli Liepājas ostā. Db jau rakstīja, ka cementa termināli Liepājā iesāka būvēt 2007. gada nogalē. 2008. gada vasarā testa režīmā sāka strādāt termināļa pirmā kārta - divi silāri ar ietilpību 6.5 tūkst. t. Cementa terminālis Liepājā tapis, sadarbojoties SIA Cemex un Liepājas ostas kompānijai LSEZ a/s Liepājas osta LM. Kopējās investīcijas vairāk nekā 11.5 milj. eiro.Tā jauda ir 250 t/h. Gada kravu apgrozījumu iepriekš termināļa īpašnieki lēsa 500 - 800 tūkst. t. Izmaksas, kas saistītas ar termināļa būvi, sedza Cemex - ap 9 milj. eiro, bet infrastruktūras - dzelzceļa, piestātnes u.c. - būvniecību 2.5 milj. eiro apmērā finansēja Liepājas osta LM.

Būvmateriālu ražotājs «CEMEX, S.A.B. de C.V.» («Cemex») klajā laidis digitālu platformu komunikācijai ar klientiem - «CEMEX Go.», informē «CEMEX Latvija» Komunikācijas un sabiedrisko attiecību vadītāja Antra Savleviča.

Šī gada novembrī platformu sāks izmantot «Cemex» klienti ASV un Meksikā, 2018.gada laikā aptverot citas «Cemex» valstis. Platformas izveidē «Cemex» sadarbojies ar saviem ilgtermiņa partneriem IBM un «NEORIS».

«CEMEX Go» ietvers pilnu pakalpojumu klāstu, kas klientu sadarbību ar «Cemex» padarīs mazāk birokrātisku, samazinās to administratīvo slogu un sniegs iespēju sekot informācijai vienmēr un visur. Platformā klienti varēs pārskatīt darījumu vēsturi, izsekot piegādēm, izmantojot GPS, saņemt ziņojumus par pasūtījumu izpildi, veikt tajos izmaiņas un pārraudzīt visu ar sadarbību saistīto informāciju.

«Cemex» ir starptautisks būvmateriālu ražošanas uzņēmums, kas darbojas vairāk nekā 50 pasaules valstīs.

Publicēts paziņojums SIA «Cemex» un SIA «Cemex materiāli» kreditoriem par uzņēmumu reorganizāciju, informē Klientu portfelis.

Paziņojumā teikts, ka 2018.gada 31.oktobrī uzņēmuma valde pieņēmusi lēmumu par uzņēmumu reorganizāciju, apvienošanas ceļā pie SIA «Cemex» pievienojot SIA «Cemex materiāli». Pievienošanas rezultātā SIA «Cemex materiāli» tiesības un saistības pāries SIA «Cemex», un SIA «Cemex materiāli» beigs pastāvēt bez likvidācijas procesa. Visas iespējamās kreditoru prasības tiek lūgts iesniegt viena mēneša laikā no paziņojuma publicēšanas dienas, nosūtot tās uz uzņēmuma juridisko adresi Lielirbes ielā 17a-28, Rīgā.

SIA «Cemex materiāli» reģistrēts 1995.gadā. Uzņēmuma apgrozījums pēdējos divos gados samazinājies - ja 2015.gadā tas bija 5,08 milj.EUR, tad 2016.gadā - 747,13 tūkst.EUR, bet pērn - vien 41,30 tūkst.EUR. Aizvadīto gadu uzņēmums pēc ilgstošiem zaudējumiem noslēdza ar 187,61 tūkst.EUR peļņu. Iesniegtajā vadības ziņojumā teikts, ka uzņēmuma apgrozījuma samazinājums saistīts ar saimnieciskās darbības pārstrukturizēšanu un integrāciju Cemex grupā.

Celtniecības materiālu ražotājs Cemex šonedēļ noslēdza betona piegādi starptautiskās lidostas Rīga infrastruktūras attīstītības projektam, finansētam no Eiropas Savienības Kohēzijas fonda. Kopējais piegādātā transportbetona apjoms sasniedz vairāk nekā 75 000 kubikmetru, un tas ir viens no lielākajiem infrastruktūras projektiem Latvijā pēdējo gadu laikā, kurā izmantots īpašām prasībām atbilstošs transportbetons, informē uzņēmums.

Būvdarbi infrastruktūras atjaunošanai Rīgas lidostā sākti 2013. gada maijā, un to ietvaros tika veikti plaša apjoma infrastruktūras uzlabošanas darbi, tostarp tika demontēts esošais betona segums un tā vietā izbūvēts jauns. Cemex veica transportbetona piegādes lidostas 2. un 3. perona rekonstrukcijai, kas iekļāva arī lidmašīnu pretapledošanas apstrādes laukumu būvniecību.

Kopējais uzņēmuma piegādātā transportbetona apjoms pārsniedz 75 000 kubikmetru, kura ražošanai izmantots Cemex Brocēnu rūpnīcā ražotais cements. Izmantojot Cemex piegādāto transportbetonu, betonēšanas darbi paveikti 200 000 kvadrātmetru lielā platībā – kas atbilst 28 futbola laukumu teritorijai.