Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa apmierinājusi kāda autovadītāja prasību pret Rīgas domes Satiksmes departamentu, piedzenot no pašvaldības kompensāciju par nenorobežotā bedrē sabojātu riteņa disku un riepu, noskaidroja aģentūra LETA.

Autovadītājs 2016.gada 14.februāra vakarā, braucot ar savu automašīnu pa Valdemāra ielu, pie Rīgas 49.vidusskolas sajutis stipru triecienu pa spēkrata labās puses riteņiem un konstatējis, ka ir iebraucis uz ceļa esošā aptuveni desmit centimetrus dziļā bedrē ar asām šķautnēm, kas acīmredzami bija radušās, izzāģējot asfaltu ap notekūdeņu savākšanas akas vāku. «Šajā vietā nekas neliecināja par to, ka uz ceļa notiek remontdarbi, un bedre, kurā es iebraucu, nebija nekādā veidā norobežota,» aģentūrai LETA apgalvoja autovadītājs.

Uzreiz pēc iebraukšanas bedrē mašīnai sākusi vibrēt stūre, kas, pēc autovadītāja domām, «nepārprotami liecināja par transportlīdzekļa ritošajai daļai nodarītiem bojājumiem pat tad, ja tie sākotnēji nav acīmredzami». Autovadītājs apstājies ceļa malā, telefoniski paziņojis par bedri Rīgas Pašvaldības policijai un izsaucis Valsts policiju, kas ieradusies un fiksējusi notikušo ceļu satiksmes negadījumu.

Šā gada ziemas sezonā būtiski pieaudzis KASKO apdrošināšanas atlīdzību pieteikumu skaits par automašīnu bojājumiem, kas gūti pēc iebraukšanas bedrēs, liecina apdrošināšanas sabiedrības ERGO apkopotie dati.

ERGO atlīdzību pieteikumu skaits palielinājies par 54%, salīdzinot ar to pašu laika periodu pērn. Aptuveni puse jeb 50% no pieteiktajiem KASKO apdrošināšanas gadījumiem ir notikuši Rīgas pilsētā un tās apkārtnē.

Ritvars Heniņš, ERGO Riska parakstīšanas un produktu attīstības departamenta direktors, skaidro: «Lai gan sākusies auto ceļu remontdarbu sezona un bedres tiek «lāpītas», autovadītājiem joprojām jābūt uzmanīgiem, jo darbi nenorisinās tik ātri kā autovadītājiem gribētos. Turklāt līdz ar pāreju uz vasaras sezonas riepām, iebraucot bedrē, bojājumi var būt vēl lielāki. Tieši bedru radītie bojājumi automašīnām ir viens no šosezon visbiežāk pieteiktajiem KASKO apdrošināšanas negadījumu iemesliem. Šā gada sākumā pieteikumu skaits ir audzis pat par 54%, un pirmajā ceturksnī saņemto pieteikumu skaits sasniedz pērn kopumā saņemto atlīdzību skaitu par attiecīgajiem bojājumiem. Turklāt šogad bedru radītie bojājumi ir daudz lielāki, nekā tas bija novērots pērn, līdz ar to audzis ne tikai pieteikumu skaits, bet arī vidējais atlīdzības apmērs. Vidējās izmaksātās atlīdzības apmērs ir 400 eiro, neskaitot tādus gadījumus, kad automašīnu bojājumi bijuši tik lieli, ka automašīnu pat nācies norakstīt un izmaksāt klientam atlīdzību apdrošinājuma summas apmērā, kas sasniedz jau vairākus tūkstošus eiro. Galvenokārt izmaksāto atlīdzību summas palielināšanos ietekmē ceļu seguma kvalitātes pasliktināšanās, kā rezultātā bojājumi automašīnām ir daudz lielāki, kā arī fakts, ka riepu, disku, rezerves daļu un autoservisu pakalpojumu cenas arī ir pieaugušas.»

Bedres uz ceļiem iespaidīgus zaudējumus rada ne tikai Latvijā, bet arī Lietuvā un Igaunijā, liecina apdrošināšanas sabiedrības Balta māsas kompāniju dati kaimiņvalstīs. Lietuvā iebraukšana kādā bedrē izmaksājusi pat 3,5 tūkstošus latu.

Šā gada trijos mēnešos Igaunijā par iebraukšanu bedrēs Balta māsas kompānija klientiem atlīdzinājusi zaudējumus 36,3 tūkstošu latu apmērā, bet pieteikto gadījumu skaits bijis divas reizes lielāks nekā attiecīgajā periodā pērn.

Savukārt Lietuvā apdrošinātāja Lietuvos Draudimas dati liecina, ka pēc iebraukšanas bedrēs šogad līdz maijam cietušas 300 automašīnas, kas ir par 60% vairāk nekā tajā pašā laika posmā pērn. Balta māsas kompānija prognozē, ka šogad Lietuvā kopējais atlīdzību apmērs par zaudējumiem, kas radušies bedru uz ceļiem dēļ, sasniegs 81,6 tūkstošus latu.

Pēc tam, kad optikas salonu «Metropole» tradicionāli rīkotajā akcijā vairāku pilsētu bedrēs tika sastādītas atraitnītes un izliktas norādes «Redzi? Bedre!», Jelgavas pašvaldība operatīvi reaģējusi, un, piemēram, Svētes ielā ap pulksten 18 vakarā izrotātā bedre aizdarīta.

Par to informē reģionālais medijs Zemgales Ziņas.

«Metropoles» sabiedrisko attiecību projektu vadītāja Kristīne Gruznova portālam zz.lv sacījusi, ka puķes bija iedēstītas piecās bedrēs dažādās Jelgavas vietās. Viņa zinājusi teikt, ka līdzīgi kā Jelgavā arī Cēsīs par «iezīmētajām» bedrēm drīz vien gādājis pilsētas saimnieciskais dienests – tur puķes no bedrēm izceltas, tās bijis ļauts paņemt garāmgājējiem, bet pēc tam ielas bedru vietās salabotas.

Dramatiskā situācija uz Latvijas ceļiem turpina negatīvi pārsteigt autovadītājus ar dažāda apmēra auto bojājumiem, kas radušies nekvalitatīvā ceļu seguma un bedru dēļ. Laika posmā no 1. janvāra līdz 19. martam jeb vien 78 dienās apdrošināšanas sabiedrība BALTA (PZU grupa) saņēmusi jau 248 atlīdzību pieteikumus.

Apdrošinātājs prognozē, ka gada pirmajos trīs mēnešos spēkratiem nodarīto bojājumu apmērs finansiālā izteiksmē pārsniegs 100 000 eiro, kas ir teju tikpat daudz, cik vidēji gadā, raugoties uz iepriekšējo piecu gadu statistiku.

«Latvijas autovadītāji jau pieraduši, ka ziema un pavasaris ierasti saistās ar «bedru sezonu», tomēr šogad situācija ir dramatiski pasliktinājusies. Pēc saņemtā atlīdzību pieteikumu skaita var secināt, ka tik sliktā stāvoklī ceļi nav bijuši pēdējos piecus, pat desmit gadus. Attiecīgi jūtami pieaudzis kopējais KASKO atlīdzību pieteikumu skaits, sevišķi par galvaspilsētā sabojātiem automobiļiem. Gads sācies ar jauniem rekordiem negatīvā nozīmē, un, turpinoties šādai situācijai, gada pirmajā ceturksnī var tikt pārsniegti vidējie atlīdzību rādītāji, kādi tie ir bijuši iepriekš 12 mēnešu laikā,» stāsta Ingus Savickis, BALTA Atlīdzību direktors.

Gada pirmie mēneši līdz ar straujajām temperatūras maiņām tradicionāli saistās ar bedru un bedrīšu parādīšanos uz Latvijas autoceļiem, kas savukārt draud nodarīt dažāda apmēra bojājumus spēkratiem. Tomēr šis gads autovadītājiem izrādījies īpaši bīstams.

Kā liecina apdrošināšanas sabiedrības BALTA (PZU grupa) dati, februāra pirmajās desmit dienās, salīdzinot ar šo pašu laika periodu pērn, pat četras reizes palielinājies to atlīdzību pieteikumu skaits, kas saistīti ar automašīnu bojājumiem nekvalitatīva ceļa seguma un bedru dēļ. Lielākais skaits pieteikumu saņemts Rīgā.

«Lai gan arī vasarā Latvijas autoceļu segums mēdz būt nelīdzens, ziemā tā kvalitāte būtiski pasliktinās – sals, lietus un atkusnis, kā arī straujas temperatūras svārstības veicina arvien jaunu bedru veidošanos. Latvijas autovadītāji jau pieraduši, ka ziema un pavasaris ierasti saistās ar «bedru sezonu», tomēr šogad, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, situācija ir dramatiski pasliktinājusies. Attiecīgi jūtami pieaudzis kopējais atlīdzību pieteikumu skaits, sevišķi galvaspilsētā. Jau janvārī novērojām par 40% lielāku atlīdzību pieteikumu apjomu nekā pērn, tomēr februāris sācies ar jauniem rekordiem negatīvā nozīmē,» stāsta Ingus Savickis, BALTA Atlīdzību direktors, norādot, ka februāra pirmajās desmit dienās par bedru dēļ automašīnām nodarītiem bojājumiem apdrošinātājs saņēmis četras reizes lielāku atlīdzību pieteikumu skaitu nekā pērn visā mēnesī kopā.

Jau vairāk nekā desmit gadus Ķīna ir viena no pirmajām pasaules mēroga sacensībās par debesskrāpju radīšanu, taču tagad valsts ķērusies pie zemesskrāpjiem, ziņo CNN.

Saskaņā ar plāniem augstas klases viesnīca šajā valstī tiks būvēta 100 metrus dziļā, 240 metrus garā un 160 metrus platā bedrē. Turklāt apakšējos 20 metrus aizņem stāvošs lietusūdens, kas tiks saglabāts.

Projekta attīstītājs ir Šanhajas Shimao Property Group, pārvaldītājs - InterContinental Hotels Group. No tā izriet arī viesnīcas nosaukums - InterContinental Shimao Shanghai Wonderland.

Ekskluzīvā viesnīca durvis varētu vērt 2014. gada beigās vai 2015. gada sākumā. Tā atradīsies apmēram 45 kilometrus uz dienvidrietumiem no Šanhajas pilsētas centra.

Pašreizējos laika apstākļos, VAS Latvijas autoceļu uzturētājs uz valsts autoceļiem ar melno segumu labo satiksmei bīstamās jeb avārijas bedres.

Satiksmei bīstamās bedres tiek labotas neatkarīgi no laika apstākļiem, jo bedres remonta mērķis ir novērst avārijas situācijas un nodrošināt satiksmes drošību, informē uzņēmums.

Šogad satiksmei bīstamās bedres ir saremontētas gandrīz 4000 m2 platībā no tām 83% saremontētas februārī. Bedres galvenokārt veidojas uz novecojušiem autoceļu segumiem, kuru asfalta vecums jau ir 30 un vairāk gadu, jo uz tiem nav veikti regulāri virsmas atjaunošas darbi un ir sliktā vai ļoti sliktā tehniskā stāvoklī, no 8901 km melnā seguma valsts autoceļiem tādi ir 48%. Līdz ar atkušņa iestāšos un gaisa temperatūras svārstībām ap nulli satiksmes intensitātes rezultātā veidojas neprognozējams bedru apjoms. Bedru remontu visā valsts teritorijā veic 60 ceļu uzturētāju remontbrigādes, skaidro LAU.

«Finanšu ministrijas rosinātais, valdības, koalīcijas un nu jau arī Saeimas apstiprinātais priekšlikums komercsabiedrības valdes locekļiem noteikt personisku materiālu atbildību par uzņēmuma nodokļu saistībām, sagaidāmās tautsaimniecības attīstības kontekstā liek vilkt paralēles ar Imanta Ziedoņa epifānijas vārdiem «Lēksim bedrē, lēksim bedrē, redzēs, kas mūs ārā vilks»,» sašutumu biedru vārdā pauž Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

«Neskatoties uz Tieslietu ministrijas un Saeimas Juridiskā biroja atzinumiem, ka priekšlikums noteikt uzņēmumu valdes locekļu materiālo atbildību par uzņēmuma nodokļu saistībām ir pretrunā sabiedrības ar ierobežotu atbildību jēdzienam, politiķi neieklausās un šo, iespējams, pretrunā Satversmei esošo normu apstiprina,» neizpratnē ir LTRK vadītājs.

Viņš informē, ka LTRK vērsīsies pie Valsts prezidenta Andra Bērziņa ar aicinājumu šo normu neizsludināt.

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā par nodokļiem un nodevām, kas paredz personīgās atbildības pieprasīšanu no uzņēmumu valdes locekļiem par kavētajiem nodokļu maksājumiem.

Lidsabiedrības Singapore Airlines lidojuma no Singapūras uz Londonu pasažieri piedzīvoja nepatīkamu pārsteigumu, kad lidmašīna negaidīti ielidoja gaisa bedrē un strauji zaudēja augstumu.

Lidaparātam strauji nokrītot par divdesmit metriem, ievainojumus guva 11 pasažieri un viens apkalpes loceklis. Gaisa bedrē lidmašīna ielidoja uzreiz pēc tam, kad bija pasniegtas brokastis, kas kritiena laikā tika izmētātas pa visu salonu.

Kāds pasažieris sarunā ar ABC News pastāstīja, ka īsi pirms gaisa bedres lidmašīnas kapteinis paziņojis, ka brokastis uz laiku tiek pārtrauktas un visiem ir jāpiesprādzējas. Nākamajā mirklī sekojis straujš kritiens un viss, kas neesot bijis piesiets, ieskaitot cilvēkus, triecies pret lidmašīnas griestiem.

Lidsabiedrība Singapore Airlines norāda, ka pasažieri cietuši nelielus ievainojumus un tiem sniegta medicīniskā palīdzība uzreiz pēc ierašanās Hītrovas lidostā Londonā.

Pieteikto atlīdzību skaits par auto īpašnieku zaudējumiem, kas radušies bedru dēļ, strauji pieaudzis, novērojuši apdrošinātāji.

[Papildināts viss teksts]

Apdrošināšanas kompānija BTA Insurance Company (BTA) novērojusi, ka pēdējo divu nedēļu laikā pieteikto atlīdzību skaits ir divkāršojies, savukārt BALTA februārī saņēmusi jau 25 reizes vairāk pieteikumu.

Kopš februāra sākuma BTA jau saņēmusi trīsdesmit atlīdzību pieteikumus par transportlīdzekļu bojājumiem, kas radušies, iebraucot uz braucamās daļas esošās bedrēs. Kompānijas eksperti atzīst - parasti šādu pieteikumu daudzumu uzņēmums saņem aptuveni trīs mēnešu laikā. BTA norāda, ka saņemto pieteikumu skaits ir daudz lielāks, salīdzinot ar vidējiem ziemas rādītājiem iepriekšējos gados.

Izveidojoties ielas seguma iegruvumam, Rīgā, Ziepniekkalnā bedrē iebraukusi automašīna, noskaidroja aģentūra LETA.

Ap plkst.12.51 saņemts izsaukums uz Ēbeļmuižas ielu, kur iebrukušā asfaltā atrodas vieglā automašīna, aģentūrai LETA pastāstīja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā un Valsts policijā.

Negadījums notika brīdī, kad daudzdzīvokļu mājas pagalmā automašīna izbraukusi no stāvlaukuma.

Transportlīdzeklī sēdošie pašu spēkiem izkāpa un negadījumā neviens necieta. Glābēji auto no bedres izvilka.

Kā aģentūra LETA noskaidroja Rīgas domē, Rīgas Pārdaugavas izpilddirekcijas pārstāvji ieradušies notikuma vietā un to norobežojuši.

"Bedre ir dziļa, taču pagaidām nav zināms tās izveidošanās iemesls. Rīt, 13.jūnijā, notiks inspekcija," pauda pašvaldības pārstāve Aira Šmelde.

http://www.db.lv/uploads/ck/images/Clipboard02(438).jpg

^{Karikatūra: Agris Liepiņš, Dienas Bizness}

Uz pavasara pusi, nokūstot sniegam, parasti atklājas kailā Latvijas dzīves patiesība – ceļu bedres, suņu kakas, kā arī ne viens vien jau ilgāku laiku atdzisis cilvēka ķermenis.

Principā šis ir brīdis, kad visā savā krāšņumā atklājas mūsu valsts neizdarība, nolaidība un nespēja loģiski plānot būtiskus jautājumus. Bet nu par visu pēc kārtas...

Līdz ar sniega nokušanu būtiski ir pieaudzis sūdzību skaits par sabojātajiem automobiļiem, iebraucot svaigi izdangātā ceļa bedrē. Statistika ir nepielūdzama un nežēlīga, taču pats absurdākais ir apstāklis, ka tā ir tradicionāla. Jau daudzus gadus pavasarī, kūstot sniegam un ledus kārtai, notiek viens un tas pats – nebūtībā aiziet arī iepriekšējos mēnešos pavirši meistarotie ceļu bedrīšu ielāpi. Pareizāk gan droši vien būtu teikt – ceļu bedru ielāpi, jo bedrītē automašīnas riteni diez vai ir iespējams nolauzt. Turklāt nu jau ir nonākts līdz tādam absurdam, ka, samaksājot Rīgā, Ceļu satiksmes drošības direkcijā (CSDD) paprāvo transportlīdzekļu nodevu, izejot auto tehnisko apskati un pēc tam, meģinot izbraukt no CSDD teritorijas, jārēķinās ar trāpīšanu pamatīgā bedrē. Tajā brīdī rodas pamatots jautājums – par ko īsti tika maksāta tā nodeva?! Vienkārši sakot, nauda no auto īpašniekiem tiek paņemta gan minētās nodevas, gan degvielas akcīzes nodokļa veidā, taču tiek iztērēta kaut kā, nevis tur, kur vajag – ceļu seguma normālai sakārtošanai valstī.

Šā gada pirmajos sešos mēnešos, salīdzinājumā ar aizvadīto gadu, negadījumu kuros automašīnas cietušas iebraucot bedrēs, bijis par 89% vairāk, liecina apdrošināšanas sabiedrības Balta apkopotie dati.

Apdrošinātājs norāda, ka ievērojamā skaitā nekvalitatīva ceļu seguma izraisītie bojājumi pieteikti arī maijā un jūnijā, kas liek domāt, ka bīstamas bedres uz Latvijas ceļiem vairs nav tikai ikgadējs pavasara fenomens.

Salīdzinot ar 2012. gada pirmajiem sešiem mēnešiem, šogad attiecīgajā periodā Balta reģistrējusi 264 negadījumus (pērn 140), kad iebraukšana bedrē radījusi zaudējumus automašīnai. Lielākā bedru nelaimes gadījumu intensitāte bijusi februārī, kad saņemti 69 atlīdzību pieteikumi. Tāpat liels negadījumu skaits (65 negadījumi) reģistrēts aprīlī.

«Lai arī bedres un to radītos bojājumus auto parasti saistām ar pavasari, šogad maijā un jūnijā, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo periodu, varēja novērot atlīdzību skaita pieaugumu. Ja pērn attiecīgajā laika periodā reģistrējām 44 gadījumus, tad šogad tie bija jau 69 gadījumi. Šī tendence, kuru pēdējos gados novērojam aizvien izteiktāk, visticamāk, ir saistīta ar Latvijas ceļu kritisko stāvokli, par ko īpaši aktīvi šogad runā gan paši autovadītāji, gan valdība, gan ceļu remontētāji un būvētāji, tāpēc ceram, ka ar laiku šī situācija uzlabosies,» atzina Balta atlīdzību direktors Ingus Savickis.

Sašutuma pilni stāsti par ceļu stāvokli Latvijā jau ir dzirdēti neskaitāmas reizes, un par to, ka mūsu ceļi drīz atgādinās dekorācijas filmām par karu, var pārliecināties katrs, kurš kaut reizi pa tiem ir meģinājis pārvietoties kādā motorizētā transporta līdzeklī. Taču nupat savu negatīvo attieksmi pret situāciju šajā jomā ir pauduši arī motobraucēji, un to var saprast.

Paši motociklisti lielāko nepatiku gan pauž par faktu, ka ir kauns no citu valstu motobraucējiem, kuri atbraukuši līdz Latvijai, jo citās Eiropas valstīs tādu ceļu traģiku, kāda ir pie mums, sameklēt grūti. Taču šajā kontekstā būtu jārunā par kādu daudz skaudrāku problēmu, kas ir būtiskāka nekā sarkšana ārzemju draugu priekšā. Redz, iebraucot palielākā asfalta bedrē ar automašīnu, nereti ir jārēķinās, piemēram, ar nolauztu riteni un pamatīgi pabojātu auto ritošo daļu kopumā. Savukārt, iebraucot nelielā bedrē ar motociklu, bieži vien jārēķinās ar pamatīgiem miesas bojājumiem un pat letālām sekām. Ir asprāši, kas apgalvo, ka no bedrēm, vadot jebkuru transporta līdzekli, vajag izvairīties – tā jau ir, taču daudzviet ceļa seguma bojājums ir visā brauktuves platumā un no tā izvairīties principā nav iespējams.

Dzelzceļa projekts "Rail Baltica" ir tik dziļā bedrē, ka tas var fundamentāli ietekmēt esošo valsts budžetu, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" vērtēja "Rail Baltica" Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas priekšsēdētājs Andris Kulbergs (AS).

Viņš piekrita, ka "Rail Baltica" ir gadsimta un Latvijas vēsturē lielākais projekts, kam ir potenciāls izgāzties kā gadsimta lielākajai problēmai, ietekmējot ikvienu cilvēku Latvijā.

"Ugunsgrēks ir diezgan milzīgs, un tas ir jādzēš. Te nav politiskas cīņas, ir jāsaprot, kā uzlikt uz sliedēm vilcienu, kas no tām nogājis. Komisijai jāsaprot, kā vilciens tik fundamentāli nogājis no sliedēm, kāpēc nenostrādāja neviena no drošības lampiņām nevienā līmenī," pauda opozīcijas deputāts.

Kulberga ieskatā projekts esot tik dziļā bedrē, ka tas var fundamentāli ietekmēt pilnīgi visu Latvijas budžetu, tostarp pašreizējo. Apdraudējums saistīts nevis ar to, kur ņemt naudu atlikušajiem projekta posmiem, bet par to, ka var nesaņemt jau piešķirto naudu, nepildot līgumā noteikto.

Pirmdienas pēcpusdienā notikušajā liela diametra (800 mm) maģistrālā ūdensvada avārijas darbu likvidācijā Berģos tika iesaistīti ap 30 speciālistu, kuri veikuši priekšdarbus bojāta ūdensvada posma nomaiņai. Viena no versijām, kāpēc notikusi šī ūdensvada avārija ir tāda, kā bojātās caurtekas dēļ zem ūdensvada veidojies grunts izskalojums, kā rezultāta ūdensvads sācis sēsties, līdz pārlūzis, informē SIA Rīgas ūdens.

Vispirms bija nepieciešams izslēgt bojāto ūdensvada posmu, noslēdzot desmit ūdensvada aizbīdņu. Divu stundu laikā šo darbu izdevās paveikt, līdz ar to tika atjaunota ūdensapgāde Rīgas pilsētas Labā krasta patērētājiem.

Ātru ūdensapgādes atjaunošanu lielā mērā sekmēja apstāklis, ka lielāka daļa no šiem aizbīdņiem tika nomainīti pēdējos gados. Pēc aizbīdņu noslēgšanas tika pārtraukta izplūde no bojātā ūdensvada, kas deva iespēju uzsākt bojātā ūdensvada posma atsegšanu. Tomēr, lai atsegtu bojāto ūdensvada posmu, bija nepieciešams atsūknēt aptuveni 4000 m3 ūdens, kas atradās izslēgtajā cauruļvada posmā un izskalojuma bedrē. Tika uzstādīti jaudīgi ūdenssūkņi, ar kuriem tika uzsākta intensīva ūdens atsūknēšana. Paralēli šim darbam, tika veikti saskaņojumi ar apakšzemes komunikāciju turētāju organizāciju pārstāvjiem.

Darbaspēks pārtikas nozarē nākamgad būs izaicinājums, tā intervijā DB atzīst Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure; viņa uzskata, ka, līdzīgi kā Igaunijā, pārtikas nozarē jāatvieglo darbaspēka ievešanas nosacījumi

Fragments no intervijas, kas publicēta 14. novembra laikrakstā Dienas Bizness:

Kāda ir situācija ar darbaspēku?

Darbaspēks nākamgad noteikti būs izaicinājums. Mēs atpaliekam no Baltijas kaimiņiem, jo ievestā darbaspēka trūkst, gaidāma demogrāfiskā bedre. Jautājums – kā nodrošināsim darbaspēku operatoru, strādnieku, ne tikai direktoru līmenī. Reāla ir situācija, ka lielie uzņēmumi, kam ir meitasuzņēmumi vai māsasuzņēmumi Lietuvā, Igaunijā un citās valstīs, izvērtē, kur investēt. Ja Latvijā būs darbaspēka bedre un nebūs, kas saražo apjomu vai to ražos dārgi, tad investīcijas var izvietot Igaunijā vai Lietuvā. Ievedot viesstrādniekus, Latvijā jāņem vērā vidējā alga, ir jāpierāda daudz birokrātisku lēmumu, bet pārtikas nozare nav bagātākā, algas nav tik augstas kā IT nozarē un maksāt vidējo algu ar visiem nodokļiem ir dārgi. Kā rīkojās igauņi? Viņi likumā iestrādāja normu, ka pārtikas nozarē var strādāt ar minimālo algu un ievest darbiniekus. Viņi saprot, ka pārtikas nozarē nevar būt tik augstas algas kā nozarēs ar pievienoto vērtību. Tas nozīmē, ka pārtikas nozarē var ievest ukraiņus, baltkrievus par minimālo algu, kas ir nedaudz augstāka nekā Latvijā. Jau pašlaik tur daudzos uzņēmumos strādā desmitiem, simtiem ievesto darbinieku.

Iestājoties gada tumšākajiem un aukstākajiem mēnešiem, divas reizes palielinājies pieprasījums pēc automašīnu tehniskās palīdzības apdrošināšanas, liecina Tele2 dati.

Iemesli tam ir arī tehnisko negadījumu skaita pieaugumus, jo saskaņā ar Latvijas Automoto biedrības (LAMB) sniegto informāciju, piemēram, pēdējo divu dienu laikā, kad Latvijā notiek intensīva snigšana, par 25% palielinājies automašīnu transportēšanas pieteikumu skaits, kas saistīts gan ar akumulatora bojājumiem, gan ar transportlīdzekļa noslīdēšanu no ceļa.

“Pašreizējā situācija ir visai klasiska, jo, mainoties gada laikiem un laika apstākļiem, palielinās dažādu tehnisko negadījumu skaits automašīnām. Piemēram, pēdējā mēneša laikā, saskaņā ar LAMB informāciju, tehniskās palīdzības pieteikumu skaits ir pieaudzis par 78%. Tas ir saistīts ne tikai ar automašīnu noslīdēšanu no ceļa un izvilkšanu no grāvja, bet arī problēmām ar riepām, elektroniku un durvju slēdzenēm, kas aizsalst un nobloķējas. Šādās situācijās automašīnu vadītāji ne vienmēr spēj tikt galā saviem spēkiem, tādēļ izmanto iespēju izsaukt tehnisko palīdzību uz ceļa,” atzīst “Tele2” apdrošināšanas pakalpojumu vadītājs Zemgus Eglītis.

Godīgi atbildēt uz Latvijas Kara muzejā notikušās diskusijas nosaukumā likto jautājumu Vai Zemessardze spētu stāties pretī ienaidnieka agresijai? saņēmās retais dalībnieks, taču visi piekrita zemessarga Eināra Rekšņas teiktajam: «Skaisti mirt mēs esam spējīgi, bet labāk būtu neglīti izdzīvot.» Demogrāfiskā bedre ietekmē arī valsts aizsardzību – jau šobrīd profesionālais dienests nav nokomplektēts, bet nākamajos gados šis robs kļūs arvien lielāks, vēsta laikraksts Neatkarīgā.

Tas nozīmē, ka aizsardzībā gribot negribot nāksies paļauties uz brīvprātīgajiem, pat tad, ja noturēties līdz apsolītajai NATO atnākšanai X stundā vajadzēs tikai 48 stundas (ko gan paši NATO armiju ģenerāļi apšauba), norāda laikraksts.

Kaut kā jau Zemessardze velkot to dzīvību – humpalās apģērbta, lētas plastmasas munīcijas piegānītiem stobriem, politiķu solījumiem barota, un jāšaubās, vai kaujasspējīga. Pagājušajā nedēļā notikušajās starptautiskajās mācībās Sudraba bulta līdztekus amerikāņu un norvēģu supermeniem sava loma bijusi arī 1. Zemessardzes novada vīriem. Pirmo reizi mūžā viņiem virsū bruka bruņutehnika – īsti tanki. Un visa apakšvienība tika iznīcināta. Labi, ka šī mācība gūta mācībās.

Konservatīvie pensiju plāni saviem investoriem Latvijā zaudējuši kaudzi naudas. Tas ir, nemaz nerunājot par šī brīža vairāk nekā šausmīgā visu krājēju bieda un ienaidnieka – inflācijas – nodokli.

Šī gada pirmajā pusē bedrē vēlās cenas pasaules lielākajos akciju tirgos. Turpinoties vasarai, akciju cenas atguvušās, lai gan pārliecību, ka šis pieaugums būs noturīgs, diez vai uz visu ekonomikas un ģeopolitisko problēmu fona var raksturot kā ļoti spēcīgu. Centrālajām bankām sākot karot ar inflāciju, augstāk ceļojušas arī parādu procentu likmes.

Ja, piemēram, Vācijas 10 gadu termiņa obligāciju ienesīgums pagājušā gada nogalē bija negatīvs un atradās pie -0,4% atzīmes, tad tagad tas atrodas pie 1,32%. Savukārt ASV 10 gadu termiņa obligāciju ienesīgums pakāpies no 1,4% virs 3% līmeņa. Ja obligāciju ienesīgums aug, tad sarūk šo vērtspapīru cena. No šī visa var secināt, ka bijis maz vietu, kur no cenu krituma šogad noslēpties.

Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija (LPUF) ir kategoriski pret Veselības ministrijas (VM) pašreizējiem ierosinājumiem paaugstināt akcīzes nodokli atsevišķām pārtikas produktu grupām un bezalkoholiskajiem dzērieniem. Nodokļu paaugstināšana pārtikas industrijai, kas šobrīd ļoti nopietni cieš no Krievijas sankcijām un saskaras ar milzīgu konkurenci, lai iekarotu citus tirgus, ir industrijas dzīšana vēl lielākā bedrē.

«Mēs, protams, atbalstām VM rūpes par sabiedrības veselību, taču ir jābūt arī kaut kādai izpratnei par pašreizējo valsts ekonomiku kopumā un kā atsevišķu nodokļu paaugstināšana var ietekmēt vadošo industriju Latvijā, kura šobrīd piedzīvo ne tos vieglākos laikus. VM ierēdņi kārtējo reizi ir tikai matemātiski aprēķinājuši, cik teorētiski viņi varētu iekasēt no nodokļa paaugstināšanas, bet ir aizmirsuši aprēķināt arī zaudējumus un nākotnē neiekasētos nodokļus. Nav saprotams, kāds ir VM pamatojums, apšaubot valdības kompetenci, jo 2013.gadā Ministru Kabinets šādus grozījumus par akcīzes celšanu jau noraidīja kā neatbilstošus un nerealizējamus,» neizpratnē ir LPUF padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

Noslēdzies LPKS Daiva izsludinātais iepirkums par graudu pieņemšanas līnijas būvniecību, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Konkursā saņemti trīs pretendentu pieteikumi. Par uzvarētāju pasludināts SIA Voka, kura piedāvātā līgumcena ir 628,3 tūkstoši eiro.

Darbos ietilpst graudu torņu pamatu, elevatoru un transportieru, graudu pieņemšanas bedres pamatu, graudu priekštīrīšanas ēkas, pievadceļu, to apmales izveidošana, lietus kanalizācijas un drenāžas ierīkošana teritorijā un pārējie būvdarbi, kas paredzēti būvprojektā.

Uzvarētājam jāizveido graudu pieņemšanas bedre, graudu priekštīrītājs, graudu pieņemšanas tvertnes un graudu transportēšanas sistēma.

Iepirkums tiek īstenots Latvijas Lauku attīstības programmas 2014.-2020.gada pasākuma Ieguldījumi materiālajos aktīvos, 4.1. apakšpasākuma Atbalsts ieguldījumiem lauku saimniecībās ietvaros.

Smalkjūtīgi pieaug piena iepirkuma cenas, tomēr cerēt skalot zeltu piena upēs ir stipri pāragri

Likteņa ironija. Vienlaikus ar pirmajiem simptomiem par to, ka nozarē gaidāmi uzlabojumi un zemnieki varētu sākt ķepuroties laukā no lipīgā krīzes ķīseļa, septembrī notika arī iesniegumu pieņemšana Eiropas Komisijas kompensācijām par piena ražošanas samazināšanu. Latvijā šādu vēlmi izteikušas turpat 600 saimniecības, bet nozari tās būtiski nesašūpos, jo nopietnu tirgus spēlētāju to vidū, visticamāk, nav, īpaši ņemot vērā to, ka krīzes zemākais punkts iepirkuma cenas izteiksmē ir aiz muguras. Jācer, ka to pašlaik jau var apgalvot diezgan droši, sarunā ar DB saka arī Lauksaimniecības datu centra direktora vietniece Erna Galvanovska.

Šodien bija iespēja iepazīties ar kultūras pilī VEF paveiktajiem būvdarbiem un restaurācijas darba gaitu. Saskaņā ar sākotnējo informāciju kopējās projekta izmaksas ar PVN ir aptuveni 11 miljoni eiro, taču secināts, ka būtu jāveic neplānoti papildu ieguldījumi, tādējādi kopējās izmaksas sasniegs 12,1 miljonu eiro.

Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

«Kopš darbu uzsākšanas, pagājušā gada maijā, ir paveikti apmēram 80 % no projektā paredzētajiem būvdarbiem. Praktiski visā kultūras pils VEF veikti visi restaurācijas darbi līdz pirmajai krāsošanai. Ir atjaunota fasāde un veikti galvenie jumta seguma izbūves darbi. Tuvākā laikā ir plānots uz jumta novietot vēsturisko VEF zīmi. Šobrīd notiek granīta pakāpienu un cokola elementu montāžas darbi,» informēja Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas priekšsēdētājs Oļegs Burovs.

Būvdarbu veikšanas laikā ir konstatēti vairāki trūkumi un defekti, kuru novēršana paredz neplānotu papildu darbu veikšanu un ieguldījumus. Būtiskas nepilnības tika konstatētas esošo pārsegumu nestspējā un to neatbilstībā ugunsdrošības prasībām, tāpēc visi pārsegumi ēkā tika izbūvēti pilnībā no jauna. Veicot esošo koka grīdu konstrukciju stāvokļa novērtējumu, tika pieņemts lēmums izbūvēt sausā betona grīdas. Ir mainīta arī Lielās zāles un balkona pakāpienu konstrukcija, ņemot vērā esošo pakāpienu neapmierinošo stāvokli. Papildu ir izbūvēta orķestra bedre un rasti akustiskie un skaņas risinājumi lielajā skatuvē, ko sākotnējais projekts neparedzēja. Tāpat ir nepieciešams iegādāties mēbeles apmeklētājiem. Par papildu nepieciešamajiem ieguldījumiem lems tuvākajā Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas sēdē un Rīgas domes sēdē.