Foto

Mellužos jūtams tualetes smārds; kanalizācijas straume plūst uz jūru

Dienas Bizness,08.04.2014

Jaunākais izdevums

Rīgas jūras līcī ieplūst kanalizācija. Tas notiek Mellužos – pāris kilometrus no Bulduru, Dzintaru un majoru pludmalēm, virs kurām pērn lepni plīvoja Zilais karogs, kas apliecina peldvietas ūdens kvalitāti, vēsta laikraksts Diena.

No vairākām ēkām līdz ceļmalu grāvjiem izbūvētas caurules, pa kurām plūst piesārņots ūdens, kas pretī Kanālu ielai ietek Rīgas jūras līcī, novēroja laikraksts Diena. Turpat SIA Jūrmalas ūdens uzstādīta zīme vēsta, ka tas esot nepiesārņots lietus ūdens un gruntsūdens, taču mellužnieki norāda, ka tas ir privātmāju ateju un cita veida kanalizāciju saturs.

«Mums nav izejas. Lai mazāk piesārņotu vidi, būtu jāizmanto sausā tualete, mājās nedrīkstētu būt vanna, izlietne un veļasmašīna. Pretējā gadījumā nieka tualetes bedre pārplūstu pāris dienās. Taču zināms, ka cilvēki tā dzīvot nespēj, tāpēc vairāk vai mazāk gruntsūdeņos nonāk tualetes slapjā daļa un mazgājamie līdzekļi, pēc tam grāvjos, tad uz jūru. Pavasaros pastaigājoties no Asariem līdz Dubultiem pārņem tualetes smārda mākonis,» stāsta Anita.

Viņa pauda: «Jūrmalas pilsētas dome gadiem nespēj noorganizēt kolektīvu pieslēgšanos centralizētajai kanalizācijas sistēmai. Kāpēc Mellužos tik ilgi nācās cīnīties ar antisanitārajiem apstākļiem, kamēr citās pilsētās kanalizācijas sistēmas sen izbūvētas? Papildus apzinoties, ka Jūrmala ir Latvijas kūrortpilsēta, šāda domes nolaidība ir neizprotama.»

Jūrmalas pilsētas domē skaidro, ka visas ar kanalizāciju un meliorāciju saistītās lietas ir pašvaldības kapitālsabiedrības SIA Jūrmalas ūdens pārziņā. Taču tur izvairās komentēt Mellužu iedzīvotāju teikto, norādot vienīgi to, ka privātmāju īpašnieki nedrīkst piesārņot vidi un nopludināt sadzīves kanalizāciju grāvju sistēmā. Uzņēmuma projektu vadītāja Anda Zaķe piebilst, ka nevienā Zilā karoga peldvietā nav lietusūdens kanalizācijas izvadu uz jūru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalas pilsētas pašvaldība 27. decembrī ārkārtas sēdē apstiprinājusi investīciju programmu no 2014. līdz 2016. gadam, kas paredz, ka šajā laika posmā tiks īstenoti investīciju projekti 106,8 miljonu latu apjomā.

Nākamgad tiek plānotas investīcijas 39,7 miljonu latu apjomā, 2015.gadā - 34 miljonu latu apjomā, bet 2016.gadā - 33 miljonu latu apjomā. Savukārt periodā no 2017. līdz 2020. gadam iezīmētas investīcijas 76 miljonu latu apjomā.

2014. gadā apjomīgākās investīcijas paredzētas Jūrmalas ūdenssaimniecības projekta 2. un 3.kārtas īstenošanai - līdz 2014. gadam šajā projektā ieguldīti 4,84 miljoni latu, nākamgad paredzēti 11,3 miljoni latu, no kuriem 7,4 miljoni būs Eiropas Savienības līdzfinansējums, 3,5 miljoni latu - pašvaldības līdzekļi, bet 295 000 latu - cits finansējums. 2015. gadā ūdenssaimniecības projekta pabeigšanai tiek plānoti vēl 7,9 miljoni latu. Tādējādi kopējās investīcijas ūdens sagatavošanas ietaišu uzlabošanā un ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu paplašināšanā Jūrmalā sasniegs 24,1 miljonu latu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis (ZZS) pērn saņēmis algu ne tikai kā pilsētas mērs, bet arī kā deviņu pašvaldības kapitālsabiedrību kapitāldaļu turētāja pārstāvis.

Kā domes priekšsēdētājs Truksnis gadā saņēmis algu 27 860 eiro apmērā, liecina viņa Valsts ieņēmumu dienesta publiskojamo datu bāzē pieejamā valsts amatpersonas deklarācija par 2013.gadu.

Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem Jūrmalas mēra krēslā pērn Truksnis saņēmis atalgojumu no deviņām pašvaldības kapitālsabiedrībām, kas ļāva viņam papildināt savu maciņu par kopumā 7573 eiro - uzņēmumos Jūrmalas ūdens, Jūrmalas siltums un Jūrmalas slimnīca Truksnis katrā saņēmis pa 1287,36 eiro, uzņēmumos Jūrmalas gaisma, Dzintaru koncertzāle un privatizējamajā SIA Jūrmalas namsaimnieks - katrā pa 772,42 eiro, savukārt uzņēmumos Kauguru veselības centrs, Jūrmalas kapi un Veselības un sociālās aprūpes centrs Sloka Truksnis katrā saņēmis algu 463,44 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada maijā pabeigti un ekspluatācijā nodoti ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu izbūves darbi Jūrmalas pilsētā posmā Buļļuciems – Bulduri, kā arī Dzintaros un Majoros.

Posmā Buļļuciems – Bulduri ir izbūvēts ūdensapgādes tīkls 6,8 kilometru garumā ar pievienojumiem 202 patērētājiem, kā arī kanalizācijas tīkls 10 kilometru kopgarumā ar pievadiem 271 patērētājam. Vides infrastruktūras būvdarbus saskaņā ar SIA "Jūrmalas ūdens" pasūtījumu veica pilnsabiedrības "RERE Vide 1" speciālisti.

Modernizācijas darbos šajā posmā uzbūvētas arī divas sūkņu stacijas un veikta izbūvētās sadzīves kanalizācijas pārsūknēšanas stacijas vadības sistēmas integrācija ar esošo Jūrmalas ūdens vadības sistēmu, kā arī pārbūvēti ārējie gāzes sadales tīkli un elektroapgādes un sakaru tīkli. Tāpat veikta arī brauktuvju atjaunošana, izveidojot uz ielām jaunu asfaltbetona segumu un grants segumu, izbūvēti divi ātrumvaļņi Viestura ielā. Projekta ietvaros veikti arī zālāja atjaunošanas un betona bruģakmens ieklāšanas darbi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Jūrmalas siltums saņēmis miljona eiro aizdevumu apkures sezonas nodrošināšanai

Žanete Hāka,07.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB banka piešķīrusi kredītlīniju viena miljona eiro apmērā uzņēmumam Jūrmalas siltums 2015.-2016. gada apkures sezonas nodrošināšanai Jūrmalas pilsētā, informē SEB banka.

Jūrmalas siltums valdes priekšsēdētājs Zigurds Starks: «Esam veiksmīgi uzsākuši 2015./2016.g apkures sezonu ar pašreizējo tarifu 57,13 eiro(bez PVN), kas ir par 16,02% mazāk nekā iepriekšējā apkures sezonā. Neskatoties uz mazākiem siltumenerģijas rēķiniem, debitoru maksātspēja salīdzinoši ar iepriekšējo apkures sezonu nav būtiski uzlabojusies. Kā lielākā daļa siltumapgādes uzņēmumu, arī mēs saskaramies ar debitoru parādu piedziņas problēmām, līdz ar to apkures sezonas laikā rodas nepieciešamība piesaistīt papildus naudas līdzekļus, lai segtu kārtējās ražošanas izmaksas. Šogad, veicot cenu aptauju par kredītlīnijas piesaisti, viszemāko cenu piedāvāja SEB banka, ar kuru esam noslēguši kredītlīnijas līgumu līdz nākamās apkures sezonas sākumam.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada augusta vidū Babītes pagasta Piņķos durvis vērs modes zīmolu outlet jeb, latviskojot saskaņā ar Valsts valodas centra norādēm, zīmolpreču izpārdošanas ciemats "Via Jurmala Outlet Village". Baltijā šis būs pirmais outlet ciemats zem klajas debess, saskaņā ar attīstītāja vīziju - pilsēta pilsētā.

"Via Jurmala Outlet Village", kura raksturīgā iezīme, raugoties no dizaina viedokļa, ir Vidusjūras stila ēkas un ieliņas, visa gada garumā apmeklētājiem tiks piedāvāts iegādāties pasaulē populāru zīmolu iepriekšējo sezonu un outlet konceptam īpaši veidotu kolekciju preces.

"Via Jurmala Outlet Village" mārketinga vadītāja Anna Žigalova biznesa portālam db.lv stāsta: "Skatāmies uz tirgu, kurā jau darbojas esošie spēlētāji. Mēs varam tikai to pārdalīt, paņemt kādu tirgus daļu ar izdevīgāku piedāvājumu." Šobrīd uzstādīts 15% relatīvās (starp definētiem konkurentiem) tirgus daļas mērķis pirmajos divos gados.

"Via Jurmala Outlet Village" tiks attīstīts divās kārtās. Pirmajā kārtā ir ieguldīti 27 miljoni eiro. Otrās kārtas koncepts vēl tiek izstrādāts, saskaņojot ar potenciālo nomnieku vēlmēm, tādēļ plānotais investīciju apjoms vēl tiek rēķināts. Vaicāta, kad varētu sākties otrās kārtas attīstība, A. Žigalova teic, ka saskaņā ar šā brīža plāniem vismaz pusotru gadu plānots veltīt uzmanību pirmajai kārtai un pēc tam pievērsties tālākai attīstībai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Par miljonu eiro uzsāk Ķemeru ūdenstorņa pārbūvi

Zane Atlāce - Bistere,08.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķemeros sākti pirmie atjaunošanas darbi Ķemeru ūdenstorņa pārbūvei un tam piegulošo ielu infrastruktūras pilnveidei, informē Jūrmalas dome.

Tāpat uzsākta skvēra labiekārtošana, kurā atrodas vēsturiskā skulptūra – cilnis «Tautu deja», kas tiks veidots kā publiski pieejama ūdens dzeršanas vieta. Restaurējot Ķemeru ūdenstorni, tajā ierīkos tūrisma informācijas punktu un skatu torni.

42 metrus augstā ūdenstorņa ēkas pirmajā stāvā būs tūrisma informācijas punkts, otrajā stāvā – izstāžu zāle, kurā veidos ekspozīciju par Ķemeru kūrorta vēsturi. Savukārt ēkas trešajā stāvā un uz ēkas jumta tiks izbūvētas skatu platformas ar norādēm par apkārtnē esošajiem apskates objektiem. Ūdenstornim tiks saglabāta arī tā pamatfunkcija – ūdenssaimniecība pakalpojumu nodrošināšana. Ķemeru ūdenstornis ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, celts pirms 90 gadiem, 1929.gadā. Tas atrodas valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa «Ķemeru kūrorts» teritorijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Par 7,5 miljoniem eiro izbūvēts ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu posms Jūrmalā

Db.lv,28.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada septembrī ekspluatācijā nodots ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu izbūves posms Jūrmalas pilsētā Bražciems – Bulduri teritorijā.

Posmā Bražciems – Bulduri ir izbūvēts ūdensapgādes tīkls gandrīz 14 kilometru garumā ar pievienojumiem 288 patērētājiem, kā arī kanalizācijas tīkls 15 kilometru kopgarumā ar pievadiem 323 patērētājam. Vides infrastruktūras būvdarbus saskaņā ar SIA "Jūrmalas ūdens" pasūtījumu veica pilnsabiedrības "RERE Vide 1" speciālisti.

Modernizācijas darbos šajā posmā uzbūvētas arī divas sūkņu stacijas un veikta izbūvētās sadzīves kanalizācijas pārsūknēšanas stacijas vadības sistēmas integrācija ar esošo Jūrmalas ūdens vadības sistēmu, kā arī pārbūvēti ārējie gāzes sadales tīkli, izbūvēta lietus kanalizācija un elektroapgādes un sakaru tīkli. Tāpat veikta brauktuvju atjaunošana, izveidojot uz ielām jaunu asfaltbetona segumu un grants segumu, izbūvēti divi ātrumvaļņi Amulas ielā. Projekta darbos iekļauta arī zālāja atjaunošana un betona bruģakmens ieklāšana.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalā Eiropas Savienības (ES) līdzfinansētā projektā par 73 miljoniem eiro uzbūvēti jauni ūdens un kanalizācijas tīkli, aģentūru LETA informēja uzņēmumā "Jūrmalas ūdens".

Projekta pēdējās kārtas būvniecība tika sākta 2017.gadā, kad tika sākti ūdensapgādes un sadzīves kanalizācijas novadīšanas tīklu izbūves darbi ar tiem sekojošu ceļa seguma atjaunošanu. Dažādos pilsētas rajonos kopumā uzbūvēti vairāk nekā 88 kilometri ūdensvada un vairāk nekā 89 kilometri kanalizācijas tīklu ar pieslēguma atzariem līdz privātīpašuma robežai vai sētai.

Pēc uzņēmuma sniegtās informācijas, līdz ar šīs projekta kārtas pabeigšanu centralizētie ūdenssaimniecības pakalpojumi Jūrmalā pieejami ap 98% jūrmalnieku.

Projekts īstenots ar ES Kohēzijas fonda līdzfinansējumu, kas veidoja aptuveni 24 miljonus eiro. Būvniecību veica uzņēmumi SIA "Rere vide", "Ostas celtnieks", PS "MMG" (sastāv no SIA "MON 1" PT un SIA "Monum"), SIA "AMS Būvserviss", SIA "Binders", SIA "Akva Būve", SIA "Laterna" un citi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalā, Tīklu ielā 10, Jūrmalas ostas pārvalde atklājusi publiskā jahtkluba Jūrmala administrācijas centru. Līdztekus Jūrmalas ostas attīstībai, kuras izbūve veikta šogad, tas nodrošinās pamatprasības jahtu ostas piekļuvei un pieejamajiem pakalpojumiem.

Jaunuzceltajā jahtkluba administrācijas ēkā jahtkluba klientiem ir pieejamas dušas, labierīcības, kā arī veļas mazgāšana un žāvēšana. No jahtkluba Jūrmala administrācijas centra tiks nodrošināti arī radiosakari atpūtas kuģošanas līdzekļiem, informē Jūrmalas pilsētas dome.

Jahtklubā šovasar tika izbūvēts 80 metrus garš pontons, kur ir nodrošinātas stāvvietas 35 kuģošanas līdzekļiem. Jahtkluba klientiem un apmeklētājiem ir pieejams elektrības un ūdens pieslēgums, autostāvvieta, kā arī iespēja izmantot slipu atpūtas transportlīdzekļa ielaišanai ūdenī. Teritorijā ir ierīkots interneta pieslēgums, nodrošināta iespēja veikt dalīto atkritumu šķirošanu, kā arī videonovērošana un apsardze klientu drošībai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

SEB banka aizdevusi Jūrmalas siltumam 7,1 miljonu eiro siltumapgādes attīstības projektiem

Dienas Bizness,12.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB banka noslēgusi līgumu ar Jūrmalas pašvaldības uzņēmumu Jūrmalas siltums par 7,1 miljona eiro finansējuma piešķiršanu projektu Siltumtīklu jaunbūve un rekonstrukcija un Centralizētās Kauguru rajona katlu mājas ar biomasas (šķeldas) kurināmo jaunbūve īstenošanai Jūrmalas pilsētā, informē bankā.

Projektu mērķis ir siltumtrašu un jaunas ar šķeldu kurināmas katlumājas izbūve Kauguros, lai nodrošinātu Jūrmalas iedzīvotājus ar ekonomiski izdevīgākiem apkures un siltā ūdens apgādes pakalpojumiem. Veiksmīga projektu īstenošanas rezultātā nākamajās apkures sezonās siltumenerģijas tarifs Jūrmalas pilsētā varētu samazināties par 4-7%. Projektu līdzfinansē Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas fonds.

«Jūrmalas pilsētas apkures sistēmai steidzami bija nepieciešami uzlabojumi, lai samazinātu siltuma zudumus un piedāvātu iedzīvotājiem zemāku siltumenerģijas tarifu. Lai sasniegtu šos mērķus, ir nepieciešami lieli finanšu ieguldījumi, tādēļ tika nolemts izsludināt konkursu aizdevuma saņemšanai ES līdzfinansētajiem investīciju projektiem, kā rezultātā tika noslēgts kredīta līgums ar SEB banku par 7,1 miljona eiro finansējuma piešķiršanu. Šobrīd projekti tiek veiksmīgi īstenoti un tos pabeigt plānots šā gada decembrī. Kohēzija fonda atbalsts projektam Siltumtīklu jaunbūve un rekonstrukcija veido 32% no kopējām projekta izmaksām savukārt projektam Centralizētās Kauguru rajona katlu mājas ar biomasas (šķeldas) kurināmo jaunbūve atbalsts ir 40% no kopējām projekta izmaksām. Projektu izmaksas, kurās netiek saņemts Kohēzija fonda atbalsts uzņēmums plāno segt ar saviem naudas līdzekļiem, atmaksājot SEB bankas izsniegto kredītu nākamajos gados,» stāsta Jūrmalas siltums valdes priekšsēdētājs Zigurds Starks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunākās paaudzes LPWAN tehnoloģija ļauj pieslēgt tīklā arī tādas ierīces, kas atrodas pagrabos vai aiz biezām ķieģeļu sienām

Viena no tehnoloģiju pasaules karstākajām tendencēm – lietu internets – šovasar uzņēmumiem un privātpersonām Rīgā kļūs pieejamāks. Lattelecom visā galvaspilsētas teritorijā īsā laika posmā izveidojis lietu internetam nepieciešamo infrastruktūru, tādējādi jau no 1.jūlija rīdziniekiem pieejami uzņēmuma piedāvātie risinājumi gudrās pilsētas, gudrās ražošanas un citās jomās.

Lattelecom lietu interneta tīkla izveidei ir izmantota jaunākās paaudzes (LPWAN-Low-Power Wide-Area Network) tehnoloģija, kas no bezvadu un mobilā interneta atšķiras ar zemām uzturēšanas izmaksām, mazu enerģijas patēriņu un iespēju pieslēgt tīklā neierobežotu ierīču skaitu. Tehnoloģija darbojas uz radioviļņu principa, nodrošinot plašu interneta pārklājumu, ar kura palīdzību tiek darbinātas dažādas ierīces un sensori. Līdz ar to tīkls pieejams grūti sasniedzamās vietās, kur ierastie interneta veidi lielākoties nav pieejami, – ēku pagrabos, objektos ar biezām betona vai ķieģeļu sienām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar ES un pašvaldības finansējumu Jūrmalas osta šosezon piedāvās jaunus pakalpojumus un atvērs jahtklubu, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pēc CSDD datiem, Jūrmalā reģistrētas vairāk nekā 600 dažāda lieluma motorlaivas, laivas un jahtas. Līdz šim Jūrmalā bija septiņi jahtklubi. Šogad maijā Buļļuciemā, Tīklu ielā 10, atklās Jūrmalas ostas pārvaldes publisko jahtklubu Jūrmala. Pagājušajā gadā tur iekārtota administrācijas ēka, kurā atradīsies arī dispečeri, kas ir tikai divu kilometru attālumā no ostas grīvas. Jaunais jahtklubs ir labiekārtots, izveidots arī auto stāvlaukums, labiekārtots Lielupes krasts. «Domājam arī par citiem pakalpojumiem – laivu nomu, dažādu ūdens sporta inventāra nomu. Piedāvājam romantisku atpūtu Natura 2000 zonā, kur var makšķerēt, vērot putnus. Aizbraukt uz Balto kāpu, no kurienes baudīt vienu no Jūrmalas skaistākajiem saulrietiem,» stāsta Jūrmalas ostas pārvaldnieks Jānis Artemjevs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Par 6,46 miljoniem eiro izbūvēts ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu posms Jūrmalā

Db.lv,09.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada oktobrī ekspluatācijā nodoti ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu izbūves darbi Jūrmalas pilsētā posmā Dubulti - Pumpuri.

Šo darbu rezultātā izbūvēts ūdensapgādes tīkls 10,12 kilometru garumā ar pievienojumiem 306 mājām, kā arī kanalizācijas tīkls ar pievienojumiem 418 mājām 13,9 kilometru kopgarumā.

Sistēmas izveidē uzbūvētas arī sešas sūkņu stacijas, kopskaitā 572 akas un veikta izbūvētās sadzīves kanalizācijas pārsūknēšanas stacijas kontroles sistēmas integrācija ar esošo kontroles sistēmu.

Līdz ar tīklu izbūves darbiem veikta arī brauktuvju atjaunošana, izveidojot uz ielām jaunu asfaltbetona segumu un grants segumu, kā arī izbūvēti četri ātrumvaļņi. Projekta ietvaros veikti arī zālāja izveides un betona bruģakmens un plākšņu ieklāšanas darbi.

"Tagad izbūvētā sistēma māju īpašniekiem dod iespējas pieslēgties izbūvētajai centralizētajai infrastruktūrai un reizē arī nodot rūpes par notekūdeņu savākšanu un novadīšanu uz attīrīšanas iekārtām pakalpojumu sniedzējam," uzsver SIA RERE Vide valdes priekšsēdētājs Vjačeslavs Voropajevs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Katru gadu ūdenssaimniecības komersantiem ir pienākums Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) iesniegt atskaites par iepriekšējā gada darbības rādītājiem.

Apkopojot darbības rādītājus, SPRK eksperti secinājuši, ka, lai arī 2015. gadā ir nedaudz samazinājies komersantu sniegto pakalpojumu apjoms, kopējais apgrozījums ūdenssaimniecības nozarē pieaug, informē SPRK.

Apgrozījuma pieaugums ir skaidrojams ar dažādiem faktoriem - pašvaldības arī 2015.gadā turpināja nodot regulējamo komersantu pārziņā sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanu ciemos un pagastos, kur līdz šim pakalpojumus nodrošināja pašvaldības iestādes vai mazāki komersanti, tādejādi palielinot regulēto komersantu apkalpojamo teritoriju. Tāpat apgrozījumu ietekmēja tas, ka 2015. gadā apstiprināti vairāki jauni tarifi, kas ir balstīti uz faktiskām un ekonomiski pamatotām izmaksām. Vienlaikus vērojama tendence lēnām pieaugt pieslēgumu skaitam pie jaunizveidotajiem inženiertīkliem, kas arī atstāja pozitīvu ietekmi uz apgrozījuma pieaugumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Jūrmala apstiprina pilsētas budžetu

Dienas Bizness,16.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalas pilsētas dome trešdien, 16.decembrī apstiprināja pašvaldības konsolidēto budžetu 2016.gadam 100,71 miljonu eiro apmērā, informē pašvaldībā.

Pašvaldība prognozē, ka ieņēmumu daļa pret 2015.gada gaidāmo izpildi pieaugs par 8,7% jeb 4,23 miljoniem eiro uz iedzīvotāju ienākuma nodokļa un zemes īpašumu pārdošanas iekasējumu pieauguma rēķina un kopumā veidos 73,44 miljonus eiro, Izdevumu daļa 2016.gadā samazināsies par 6,4% pret precizēto izdevumu plānu 2015.gadam jeb 5,8 miljoniem eiro un būs 90 miljoni eiro.

2016.gada budžeta prioritātes ir esošo atvieglojumu, sociālo garantiju un sociālo pabalstu saglabāšana Jūrmalas iedzīvotājiem, kā arī prioritāro attīstības virzienu īstenošana – gatavošanās Eiropas Savienības struktūrfondu projektu ieviešanai; ielu, ceļu un ietvju infrastruktūras atjaunošana; izglītības un kultūras iestāžu infrastruktūras attīstība; IKT jomas modernizācija, kā arī veselīga dzīvesveida veicināšana un atbalsts augsta līmeņa starptautisku sporta sacensību organizēšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu paplašināšanā Kauguros un Slokā ieguldīti vairāk nekā 5 miljoni eiro

Dienas Bizness,25.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalā otrdien atklāti paplašinātie ūdensapgādes un kanalizācijas tīkli Kauguros un Slokā, kas izbūvēti realizējot projektu Jūrmalas ūdenssaimniecības attīstības projekts, II kārta, informē SIA Jūrmalas ūdens.

Projekta īstenošanā tika piesaistīti ES Kohēzijas fonda līdzekļi. Kopējā būvdarbu līguma summa (bez PVN) 5 323 681, 50 eiro.

Jūrmalas ūdens pārstāvis Aivars Kamarūts informēja, ka iedzīvotāji jau ir novērtējuši šo darbu un aktīvi pieslēdzas pilsētas tīkliem. «Izsmeļamās kanalizācijas bedres nav pilsētai drošākais risinājums, jo sevišķi rajonos, kas atrodas tik tuvu pie upes, pie tik augstiem grunstūdeņiem, kādi ir šajā vietā. Un jo vairāk tāpēc, ka Jūrmalā kā kūrortpilsētā tik augstā vērtē un cieņā ir Zilā karoga statuss pludmalēm,» teica A. Kamarūts.

Projekta ietvaros izbūvētie apjomi: ūdens maģistrālie tīkli 7 km; ūdens sadales tīkli 8,3 km; pieslēgumi ūdensvadam 581 gab.; kanalizācijas pašteces vadi 13,2 km; kanalizācijas spiedvadi 1,4 km; pieslēguma atzari kanalizācijas tīklam 531 gab.; kanalizācijas sūkņu staciju izbūve 2 gab.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no pašlaik aktīvākajiem punktiem Latvijas būvniecības kartē ir Jūrmala, turklāt tā koncentrējusies t.s. jauno projektu segmentā

Vai šo punktu var raksturot kā karsto, vai varētu runāt par pārprodukciju, DB aptaujāto speciālistu viedoklis ir atšķirīgs. Domas dalījās arī par iespējamo dzīvokļu cenu uzvedību.

Dati nepilnīgi

Jauno projektu attīstības aktivitāti nenoliedzami ir veicinājusi Jūrmalas popularitāte nerezidentu vidū, kā arī iespēja pret ieguldījumiem nekustamajā īpašumā iegūt termiņuzturēšanās atļauju (TUA). Tieši pēdējos gados attīstītāji naski cenšas reaģēt uz šo interesi.

Pēc Arco Real Estate veiktā pētījuma, šobrīd būvniecības stadijā vai jau tapuši vairāk nekā 80 jauno daudzdzīvokļu māju projekti. Brīdī, kad ēkas sāk būvēt, notiek projekta prezentācija, var fiksēt konkrētu projektu, taču kopumā visaptverošu informāciju Latvijā par jebkuru no nekustamā īpašuma segmentiem ir samērā grūti iegūt, uzskata Arco Real Estate valdes loceklis, 1. vērtēšanas nodaļas vadītājs Māris Laukalējs. Taču projektu skaits pats par sevi maz ko izsakot, jo to lielums ir dažāds. Vēl sarežģītāk esot iegūt datus par dzīvokļu skaitu un izmaiņām, proti, cik to ir pārdoti noteiktā laika posmā, cik ir atlikuši. Informācija ir rodama Zemesgrāmatā, taču jārēķinās ar faktu, ka Jūrmalā dzīvokļi tiek tirgoti vēl tad, kad ēka tiek būvēta, nevis pēc tās nodošanas ekspluatācijā. Turklāt tirdzniecībā vēl nav nonākusi daļa projektu, ko krīzes laikā pārņēmuši ar bankām saistītie uzņēmumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalā ir savs Kalnciema ielas kvartāls – krāsainu koka ēku puduris ar zemnieku labumu tirdziņu, kurā saimnieko Latvijas Leļļu teātra aktrise Dace Vītola kopā ar meitu Spāri.

Tas ir Kalnciema ielas gals blakus laika aszobainajā mutē iegrūstajai Majoru muižai. Kalnciema ielas, Jaunās ielas un – zīmīgi – Teātra ielas satikšanās ir savdabīga vieta, miera osta. Tās centrtieces spēka punkts nenoliedzami ir mūžvecais veikals krustojumā. To ieskauj Daces Vītolas izlolotā Jūrmalas laiskuma idille ar romantisku jumta terasi. Te jūtama cieņpilna attieksme pret vēsturiskās koka apbūves aprisēm un Daces sirsnīgā aizrautība – organizēt pašai savu Kalnciema kvartāla tirdziņu.

Atveda meitas piedzimšana

Daces un Spāres kvartālu veido Zaļā māja, Dzeltenā māja, Sarkanā māja un Lielā māja. Vecos laikos mājiņas tika izdotas vasarniekiem, taču daļa veikala mājas bijusi apdzīvojama visu gadu – vismaz tā stāstījuši veci ļaudis, kuri kādreiz tajā mitinājušies. Pēc papīriem mājas pieder Spārei, kura īpašumu mantoja no tēva Jāņa Vītola.

Komentāri

Pievienot komentāru
Šodien laikrakstā

Cīņā par tūristu sirdīm Pērnava pārāka par Jūrmalu

Inguna Ukenābele,05.12.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kaut arī daudziem Jūrmala asociējas ar slavenāko Baltijas valstu kūrortu, realitāte ir nedaudz cita, jo tūristu skaits jau gadiem daudz lielāks ir Igaunijas piejūras pilsētā Pērnavā. Izņēmums nav bijusi arī šīs vasaras tūrisma sezona. Lai arī apkalpoto viesu skaitā Baltijā plusi bijuši visiem, Pērnavas viesnīcās nakšņotāju ir bijis teju uz pusi vairāk nekā Jūrmalā.

Iespējams, kaut ko varētu mainīt nākamais ES fondu periods, kurā atbalsts tiek solīts tieši veselības tūrisma attīstībai. Vai šīs iespējas tiks izmantotas, būs atkarīgs no Jūrmalas pašvaldības un uzņēmējiem.

Tūristu vairāk

Baltijas piejūras slavenākie tūrisma centri šo vasaru var ierakstīt pozitīvajā bilancē, jo tūrisma mītnēs nakšņojošo tūristu skaits ir audzis.

CSP dati liecina, ka šā gada aktīvajā tūrisma sezonā, kas ilgst no maija līdz septembrim, Jūrmalas naktsmītnēs ir apkalpots 86,1 tūkst. viesu, kas ir par 17% vairāk nekā 2012.gadā šajā laikā. Tikpat sekmīgi gan nav veicies ar nakšņojumu skaitu – no maija līdz septembrim Jūrmalas naktsmītnēs tas sasniedzis 264 tūkstošus, kas ir par 3,7% vairāk nekā 2012.gadā. Tas nozīmē, ka nakšņojumu skaita kāpums būtiski atpaliek no viesu skaita pieauguma un ļauj secināt, ka daudzi no jauniegūtajiem tūristiem Jūrmalas naktsmītnēs ir pavadījuši ļoti īsu laiku. Tradicionāli «karstākais» laiks tūrisma sezonā ir bijis jūlijs un augusts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar oficiālās peldsezonas sākšanos, Jūrmalas pašvaldība ir labiekārtojusi 12 oficiālās peldvietas, papildinot pludmales ar nepieciešamo atpūtas aprīkojumu. Pilsētā šogad plīvos 5 Zilie karogi – Jaunķemeros, Dubultos, Dzintaros, Majoros, Bulduros. Kauguru peldvietai piešķirts Nacionālais peldvietu kvalitātes sertifikāts.

Kūrortpilsētā ir 11 oficiālas pilsētas piekrastes peldvietas jūras krastā, viena Lielupes krastā.

Līdz ar aktīvās peldsezonas sākšanos - no 15.maija līdz 15.septembrim, 26 kilometru garajā Jūrmalas pludmalē izvietotas 160 pārģērbšanās kabīnes, 165 atkritumu konteineri,16 konteinertipa sabiedriskās tualetes, kā arī atpūtniekiem pieejami 149 pastāvīgie soliņi. Piecās peldvietās - Bulduru, Dzintaru, Majoru, Asaru un Kauguru pludmalēs - ir izvietotas publiski pieejamas dušas un kāju skalotāji. 54 pludmales izejās uz jūru ir uzstādītas koka laipas. 10 pludmales izejas uz jūru ir nodrošinātas ar betona plāksnēm, pa kurām var nobraukt pludmalē operatīvais transports. Šogad pludmalē atpūtniekiem būs pieejamas 26 kafejnīcas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atkritumu apsaimniekošana

Jūrmalā atklāj pazemes konteinerus un prezentē pusslēpto pludmales konteineru pilotprojektu

Db.lv,21.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalā atklāti pirmie pazemes konteineri, kā arī prezentēti Latvijā pirmo pusslēpto pludmales konteineru pilotprojekta galvenie secinājumi, informē atkritumu apsaimniekotāja "CleanR" valdes priekšsēdētājs Valerijs Stankevičs.

Modernizējot atkritumu apsaimniekošanu Jūrmalā, “CleanR” sadarbībā ar pašvaldību pilsētā ierīkojis divus pazemes konteineru laukumus šķirotajiem un sadzīves atkritumiem – viens no tiem atrodas pie Baznīcas ielas izejas uz jūru, bet otrs – pie Vienības prospekta izejas uz jūru.

“Pazemes konteineri rada estētisku, pievilcīgu un tīru vidi, tie ir ērti pieejami un lietojami arī personām ar funkcionāliem traucējumiem. Šajos konteineros izmestie atkritumi tiek glabāti zem zemes, kur arī karstā laikā temperatūra ir zemāka, kas attiecīgi palēnina atkritumu sadalīšanos, novērš nepatīkamu smaku rašanos, risina putnu, žurku vai citu dzīvnieku, kurus piesaista pārtikas atkritumi, problēmu, kā arī būtiski mazina vandālisma risku,” teica Stankevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalā vētra nodarījusi lielus postījumus Kauguru parkā, kur nolauzti un ar saknēm izrauti daudzi koki, aģentūru LETA informēja Jūrmalas pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja vietniece Elita Cepurīte.

No svētdienas, 28.jūlija, plkst.19 līdz šodienai, 29.jūlija, plkst.12 Jūrmalas pašvaldības policija ir reģistrējusi vairāk nekā 50 izsaukumus par dažādiem vētras postījumiem.

FOTO: Atklāts teju 9 miljonus eiro vērtais Kauguru atpūtas parks 

Jūrmalā atklāts Kauguru parks, kas ir jauna pilsētas atpūtas, sporta un pastaigu...

Kā skaidro Cepurīte, izsaukumi galvenokārt saistīti ar nolūzušiem kokiem uz brauktuvēm, elektroapgādes infrastruktūras bojājumiem, pašvaldības un privātpersonu īpašumu postījumiem.

Vētra izraisījusi postījumus daudzās Jūrmalas apkaimēs, bet sevišķi daudz postījumu konstatēts Kauguru, Jaunķemeru, Vaivaru, Slokas, Asaru, Mellužu, Majoru un Dzintaru apkaimēs.

Pašlaik pašvaldībai sadarbībā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu ir izdevies novākt nolūzušus kokus no brauktuvēm, kā arī veikti pasākumi dažādu postījumu vietu norobežošanā, iestigušu automašīnu izvilkšanā un applūdušu vietu apzināšanā.

Arī Jūrmalas administrācijas apmeklētāju apkalpošanas centri nepārtraukti saņem informāciju par lūzušiem kokiem un lauztiem lieliem koku zariem publiskās vietās, applūdušām ielām un ietvēm, taču situācija ir mainīga - ūdens līmenis mainās. Pašlaik nav saņemta informācija par nozīmīgiem pašvaldības ēku vai infrastruktūras bojājumiem, norāda Cepurīte.

Patlaban visi operatīvie dienesti veic primāros neatliekamos darbus - brauktuvju atbrīvošanu no vēja lauztiem zariem stratēģiski nozīmīgās publiskās vietās, lai nodrošinātu iespēju pārvietoties operatīvajiem dienestiem.

Vētras seku kopējos postījumus varēs sākt apzināt un to vispārēju novēršanu sākt tikai pēc dabas stihijas beigām, uzsver pašvaldības pārstāve.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos gados pašvaldību aktivitāte energoefektivitātes jomā būtiski pieaugusi, obligātās likuma prasības nav izpildījušas vien dažas.

Lai gan energoefektivitātes paaugstināšanā aktīvi iesaistījusies arī Rīga, pašlaik tā ir vienīgā republikas pilsēta, kurā vēl nav ieviesta energopārvaldības sistēma, liecina Ekonomikas ministrijas (EM) sniegtā informācija. Likumā noteiktās prasības nav izpildījuši arī vairāki novadi, tajā skaitā Ķekava, Lielvārde, Mārupe, Ozolnieki, Olaine un Salaspils. EM gan norāda - nav izslēgts, ka kāda no minētajām pašvaldībām aktivitātes veic, bet ministrijai par to vēl nav paziņojusi.

Iesaistās brīvprātīgi

Lai gan pēdējos gados pašvaldību aktivitāte paaugstinājusies, energoefektivitātes pasākumi tajās joprojām tiek veikti retāk nekā privātajos uzņēmumos, novērojis Altum energoefektivitātes eksperts Edgars Kudurs. «Arī pašvaldībām pieejamas Altum aizdevuma un granta programmas, kā arī citi finanšu instrumenti, taču efektivitātes veicināšanā tās nereti ir pasīvākas nekā uzņēmēji. Iespējams, papildu motivācija ir peļņa un konkurētspēja,» uzskata eksperts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viesnīca “Hotel Jūrmala SPA” pēc gandrīz divu mēnešu dīkstāves, ievērojot papildus drošības pasākumus, atkal ir atvērta apmeklētājiem. Nepadodoties pandēmijas izaicinājumiem, tā durvis ver līdz ar atjaunoto restorānu “Jūrmala”.

Restorāna “Jūrmala” atjaunošanas projektā tika ieguldīti 1,5 miljoni eiro. Remontdarbi tika uzsākti 2020.gada janvāra beigās un pabeigti pandēmijas uzliesmojuma laikā, kad viesnīca jau bija slēgta valsts ārkārtas stāvokļa dēļ. Atjaunotais restorāns durvis apmeklētājiem vēra līdz ar viesnīcas darbības atsākšanos 15.maijā.

Atskatoties uz situāciju pavasarī, viesnīcas pārstāve Kristīne Štāla-Bula stāsta, ka pēc Covid-19 izplatīšanās sākuma, viesu skaits strauji sāka samazināties, līdz kļuva jau tik zems, ka nācies pieņemt lēmumu par viesnīcas slēgšanu, lai neradītu uzņēmumam vēl lielākus zaudējumus.

Daļa viesnīcu meklē risinājumus, lai nebūtu jāaptur darbība 

Arvien vairāk Latvijas viesnīcu pēdējo dienu laikā lemj par darbības apturēšanu uz...

“Rezervāciju atteikumi nāca katru dienu un lielos apmēros. Tika atceltas visas konferences un semināri, visas tūristu grupas - viss tika anulēts un zaudētas tika lielas naudas summas. Tāpat cilvēki vairs neapmeklēja spa un skaistumkopšanas salonu, nemaz nerunājot par saunu un baseinu centru. Papildus tam valdīja neziņa par to, kādi lēmumi tiks pieņemti no valdības puses. Šodien, atskatoties saprotam, ka tika pieņemts pareizais lēmums - gan par viesnīcas slēgšanu, gan par to, ka darbiniekus neatlaižam un gaidam valdības lēmumu pabalstu sakarā,” teic K. Štāla-Bula.

Šovasar sezona būs citādāka

K. Štāla-Bula ir pārliecināta, ka šī gada vasara apmeklējuma ziņā būs pavisam citāda. “Ja iepriekšējos gadus šis bija “karstās sezonas” periods, kad viesnīcas galvenie viesi ieradās no Krievijas, Izraēlas un Skandināvijas, tad tagad tie būs Baltijas valstu iedzīvotāji,” prognozē viesnīcas pārstāve. Tā kā joprojām ir valstis, starp kurām robežas nav atvērtas, pastāv iespēja, ka liela daļa cilvēku šovasar tomēr centīsies nekur tālu savā atvaļinājumā nedoties.

“Sagaidām, ka palikšanas laiks viesnīcā saīsināsies uz vienu vai divām naktīm, ar lielāku koncentrāciju tieši uz nedēļas nogalēm,” prognozē K. Štāla-Bula. Tā kā rezervācijas tiekot veiktas īsi pirms pašas atpūtas, reālo noslogojuma “bildi” savlaicīgi redzēt nav iespējams.

Tāpat viņa norāda, ka Baltijas valstu maksātspēja ir krietni zemāka, kā ārvalstu tūristiem. Viesnīcas komanda gatavojas tam, ka sezona tā pa īstam varētu arī nesākties, un līdz ar to nebūs arī iespējas “uzkrāt ietaupījumus” garajai ziemai.

Šogad “Hotel Jūrmala SPA” svin 15 gadu jubileju. Tās viesu skaits viesnīcas pastāvēšanas laikā no 2005. līdz 2019.gadam ir pieaudzis par 14%.

Viena no lielākajām viesnīcas mērķauditorijām, jau kopš tās atvēršanas, ir Krievijas tūristi. Tūristu skaits no Krievijas gadu laikā esot mainījies dēļ dažādiem politiskiem faktoriem, taču joprojām Jūrmalā spēlē lielu lomu. Viesu skaits no Baltijas valstīm esot palielinājies, savukārt no Somijas un Skandināvijas - samazinājies, stāsta K.Štāla-Bula.

“Esam novērojuši, ka arī atpūtas ilgums ir samazinājies. Ja kādreiz vidējais uzturēšanās laiks vasaras sezonā bija piecas naktis, tad tagad tas ir sarucis līdz divām vai trīs naktīm. Novērojam arī to, ka šodien brauc vairāk ģimenes ar bērniem, un tās ir kļuvušas lielākas. Ja kādreiz tās bija ģimenes ar 1-2 bērniem, tad tagad brauc arvien vairāk lielas ģimenes ar 3-4 bērniem. Un arī viesu prasības ir augušas. Iespēja ceļot un salīdzināt viesus dara prasīgākus pret sniegtā pakalpojuma kvalitāti,” uzskata “Hotel Jūrmala SPA” pārstāve.

Papildus tam, viesnīcas kopējo darbību ietekmē tas, ka arī pasākumi netiek plānoti tik daudz un tādā apjomā, kā tas bijis iepriekš. Sakarā ar ierobežojumiem un piesardzību, daudzi ir izlēmuši atcelt izlaidumus, kāzas, seminārus un konferences, piebilst K. Štāla-Bula.

Renovācijas plānus nākas atlikt

2020. gadā viesnīcā tika plānoti vairāki vērienīgi pasākumi: restorāna “Jūrmala” atjaunošana, 15.gadu jubilejas svinības, kā arī viesu numuru remonta uzsākšana. Ja restorānu izdevās atjaunot līdz pavasarim, ieguldot tikai viesnīcas uzkrātos līdzekļus, tad jubilejas svinības, kā arī numuru renovāciju nācās nedaudz atlikt.

Pusi no uzņēmuma kopējiem ienākumiem veido nakšņošanas pakalpojumi, un otru pusi - restorāna un SPA un “Wellness” centra ienākumi, pastāsta K. Štāla-Bula. Šonedēļ, atzīmējot viesnīcas 15.gadu jubilejas svinības, viesiem tiek piedāvātas arī īpašas atlaides SPA apmeklējumam.

FOTO: Atklāts rekonstruētais Welness Oasis saunu un baseinu centrs 

Pēc rekonstrukcijas oficiāli atklāts viesnīcas Hotel Jūrmala SPA saunu un baseinu centrs Welness...

“Šī noteikti būs šīs vasaras tendence – apceļot Latviju un tuvās kaimiņvalstis – Lietuvu un Igauniju,” teic “Hotel Jūrmala SPA” pārstāve Kristīne Štāla-Bula.

Šobrīd viesnīca nodarbina 150 darbiniekus, un, sākoties ārkārtas situācijai, atlaisti tika tikai daži no tiem. Pārējie saņēma dīkstāves pabalstu un lielākā daļa nu jau ir atsākusi strādāt. Esot arī daži darbinieki, kas dīkstāvē atradīsies līdz pat jūnija beigām, sakarā ar to, ka viesnīca dotajā brīdī vēl nav sākusi strādāt uz pilnu jaudu. Noslogojums esot stipri zems – apmēram uz pusi mazāks, kā tam vajadzētu būt, stāsta uzņēmuma pārstāve.

“Skatoties tā reāli uz šīs vasaras iespējām, plānojam, ka viesnīcas noslogojums varētu būt līdzīgs 2009.gada līmenim, kad pārdzīvojām iepriekšējo krīzi, kas ir aptuveni 25-30% zemāks, kā tika plānots pirms aizsākās Covid-19 notikumi. Arī cenu politika šovasar būs cita,” pauž K.Štāla-Bula.

“Hotel Jūrmala SPA” ir 4 zvaigžņu viesnīca, kas atrodas Jūrmalā. Viesnīca piedāvā 190 viesu numurus, saunu un baseinu centru “Wellness Oasis”, spa un skaistuma kopšanas procedūras, kā arī maltītes restorānā “Jūrmala” un kokteiļus “Seaside” kokteiļu bārā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šis gads iesākās ar pamatīgu turbulenci teju visos finanšu tirgos. Bažas par inflāciju pastiprināja runas par monetārās politikas iegrožošanu, gaidāmais procentu likmju kāpums radīja spēcīgu vilkmi kapitāla plūsmās, ko it īpaši vēl pastiprināja gadsimta saspīlētākā gaisotne ģeopolitiskajā arēnā. Šo faktoru ietekmi uz Latvijas nekustamo īpašumu tirgu garākā griezumā vēl viennozīmīgi noteikt nevar, taču 2022. gada sākums ir bijis piezemētāks par pērnā gada nogali.

Par to liecina premium segmenta nekustamo īpašumu uzņēmuma Latvia Sotheby’s International Realty veiktais pētījums par darījumu aktivitāti 2022. gada pirmajā ceturksnī trijos apskatītajos reģionos un trijos premium īpašumu tirgus segmentos: dzīvokļi, privātmājas un apbūves zeme Rīgā, Jūrmalā un Pierīgā.

Kopumā šī gada janvāra-marta periodā Latvijas premium mājokļu tirgū tika noslēgti 268 darījumi, kas ir ievērojami mazāk par pagājušā gada noslēdzošajā ceturksnī noslēgtajiem 499 darījumiem, tomēr stabili vairāk nekā pērnā gada pirmajos trīs mēnešos noslēgtie 218 darījumi.

Likumsakarīgi, ka līdz ar samazināto darījumu skaitu, ir krities arī to veidotais apgrozījums – šī gada pirmajā ceturksnī premium mājokļos investēti EUR 67.1 milj., kas ir par EUR 40.9 milj. (-37.9%) mazāk nekā 2021. gada oktobra - decembra periodā. Tomēr, salīdzinot ar pērnā gada pirmajiem trim mēnešiem, iepriekš minētie 218 darījumi kopumā piesaistīja EUR 56.4 milj. investīcijas, kas ir licis 2022. gadam iesākties par 19.0% straujāk nekā pērn.

Komentāri

Pievienot komentāru