Pēc sadarbības ar vairāk nekā desmit citām darītavām SIA Nurme Alus un SIA Nurme Bar dibinātāji Mareks Ezerkalns un Uģis Narvils kaļ plānus par savas alus darītavas izveidi.

Nurme lībiešu valodā nozīmē lauks, pļava. Savukārt Nurmes alus nozīmi var sajust, tikai to pagaršojot.

Visa sākums garāžā

Mareka Ezerkalna pirmais alus brūvēšanas mēģinājums izgāzies – alus sanācis briesmīgs. Taču interese par alus darīšanu viņam tādēļ nemazinājās. Pirms pieciem gadiem, saulgriežiem tuvojoties, viņš atkal atgriezās pie domas, ka jābrūvē alus. Kādā no Kustība par labu alu jeb KUPLA salidojumiem, kur M. Ezerkalns bija devies papildināt zināšanas, iepazinies ar mājbrūvētāju Uģi Narvilu. Viņa pieredze alus darīšanā bija pāris gadus ilgāka, viņš bija pastrādājis kādā Rīgas alus darītavā. Pēc tikšanās abiem radās doma pamēģināt radīt dzērienu kopā. Lai plānu īstenotu, ņēmuši tos katlus, kas katram bija mājās, devušies uz Jelgavas pusi, kur U. Narvila garāžā radīja savu pirmo kopīgo alu – apiņoto gaišo eila tipa alu Triangulum. Tas sanāca garšīgs, tāpēc U. Narvils sazinājies ar alus darītavu, kurā bija strādājis, lai vienotos par iespēju tur uzvārīt Triangulum nedaudz lielākā vairumā. Labais rezultāts un iedrošinājums no draugu puses kļuva par dzinuli darbošanos turpināt. Papildu motivāciju devusi arī viesošanās alus darītavā Igaunijā. Modernās Pühaste apmeklējums atstāja spēcīgu iespaidu, paverot skatu uz to, cik plašas iespējas sniedz amatalus (craft beer) pasaule. Tobrīd gan komanda attapās, ka nav, kur savu brūvēt. Topošie aldari sāka sazināties ar citiem ražotājiem; Malduguns alus darītavas īpašnieks atbildēja, ka pie viņiem varētu atrast vietu, tomēr alus fermentācijas tvertnes esot aizņemtas. M. Ezerkalns stāsta, ka, ātri saņemoties, atraduši pārtikas tvertnes, kuras pārtaisot izveidoti divi alus fermenteri. Lai to īstenotu, no pašu kabatas ieguldīti pāris tūkstoši eiro. Tā 2016. gada nogalē radās SIA Nurme Alus.

Ceturtā lielākā alus ražošanas grupa pasaulē Carlsberg Grupa veikusi izmaiņas zīmolā ar mērķi turpmāko trīs gadu laikā dubultot zīmola ieņēmumus.

Tāpat kompānija plāno kļūt par trešo lielāko spēlētāju pasaules alus tirgū, izkonkurējot Heineken. Jaunā zīmola pozicionēšana 5. aprīlī vienlaicīgi tiek sākta 140 pasaules valstīs, tostarp Latvijā. . Zīmola jaunajā mārketinga komunikācijā Latvijā jau investēti vairāk nekā 100 000 eiro. Viena no būtiskākajām un redzamākajām izmaiņām zīmolā ir jaunais sauklis «That Calls for a Carlsberg» jeb «Pelnīti Carlsberg».

Carlsberg Grupā ietilpstošās a/s Aldaris izpilddirektors Tomass Panteli (Thomas Panteli) informē, ka Latvijā kompānijas mērķi ir vēl ambiciozāki – līdz 2015. gadam trīskāršot tirgus daļu. 2010. gadā Carlsberg daļa Latvijas alus tirgū bija 0,5 %, kas, pēc T. Panteli, domām ir diezgan zems rādītājs, tāpēc izvirzīts ambiciozs mērķis.

Starptautiskais dzērienu ražotājs "Carlsberg", kas ir ceturtais lielākais alusdarītājs pasaulē, trešdien paziņoja, ka aptur ražošanu un pārdošanu Krievijā tās iebrukuma Ukrainā dēļ.

"Mēs esam ar ukraiņu tautu un cilvēkiem visā pasaulē, uz visstingrāko nosodot Krievijas iebrukumu," teikts grupas "Carlsberg" paziņojumā.

"Carlsberg" atzina, ka tāpēc nevar Krievijā veikt "uzņēmējdarbību kā parasti".

"Carlsberg" pagājušajā nedēļā paziņoja, ka aptur jaunas investīcijas Krievijā un eksportu uz Krieviju.

"Kopš [šī paziņojuma] mēs esam apturējuši gan "Carlsberg Group", gan "Baltika Breweries" reklāmas Krievijā, un mēs apturēsim mūsu galvenā zīmola "Carlsberg" ražošanu un pārdošanu Krievijas tirgū," trešdien pavēstīja "Carlsberg".

"Carlsberg" kopš 2008.gada ir Krievijas alusdarītavas "Baltika Breweries" vairākuma īpašnieks. Šajā alusdarītavā nodarbināti 8400 cilvēku, kas ir vairāk nekā piektdaļa no grupas "Carlsberg" nodarbinātajiem visā pasaulē.

Brenguļu alus saimnieki par vienu no Latvijas alus nozares lielākajiem izaicinājumiem sauc cīņu ar importēto alu.

Jau kopš 1969. gada Abula upes krastā atrodas alus darītava, kurā kādreiz alu brūvēja kolhozs Vārpa. 1992. gadā Freivaldu ģimene alus darītavu pārpirka un izveidoja SIA Abula. Uzņēmuma līdzīpašnieks Māris Freivalds atzīst, ka viegli darboties nozarē nav, ir pat smagi, taču ar kaut ko ir jānodarbojas. «Mums ir satraukums, jo tiek ievests liels apjoms ārzemju alus. Vairāk nekā puse no visa pārdotā Latvijā, taču mēs lielu konkurenci neizjūtam, jo mums ir savs tirgus un faktiski katru gadu tas palielinās,» stāsta uzņēmuma direktors Juris Freivalds. Zināms, ka Brenguļu alus pazīstams ar savu neatkārtojamo garšu. Uzņēmējus satrauc fakts, ka no ārvalstīm tiek ievests lēts alus, bet alkohola akcīzes nodoklis no 2010. gada pieaudzis divas reizes.

Valūtu svārstības un to vērtību samazināšanās viesušas pamatīgas pārmaiņas pasaules dārgāko pilsētu sarakstā, liecina pēdējais kompānijas Mercer pārskats.

Tokija dzīves dārdzības ziņā ir apsteigusi Maskavu, kas pirmo vietu ieņēma trīs gadus pēc kārtas. Otrajā vietā, pakāpjoties no devītās vietas pērn, tagad ir Osaka, savukārt Maskava ieņem trešo vietu dārgāko pilsētu sarakstā. Tai seko Ženēva un Honkonga. Vislētākā dzīve 2009. gadā ir Johannesburgā, kas nomainījusi Asunsjonu Paragvajā.

Piecdesmit dārgāko pilsētu sarakstā Rīga nav iekļuvusi, lai gan vēl pērn Rīga bija šī topa 46. vietā.

Pētījumā iekļautas 143 pilsētas visā pasaulē. Tiek vērtētas vairāk nekā 200 dažādas izmaksas, ieskaitot mājokļus, transportu, pārtiku, apģērbu, mājturības preces un izklaidi. Pētījumā teikts, ka daudzviet pasaulē novērots izteikts izmaksu samazinājums, pretstatē iepriekšējo gadu kāpumam.

Alus darītāvas Aldaris valdes locekļa amatu pametis Dānijas pilsonis Tomass Panteli (Thomas Panteli), kurš šā gada februārī pameta arī kompānijas izpilddirekotra amatu.

T. Panteli vietā stājies dānis Tomass Kure Jakobsens (Thomas Kure Jakobsen), kurš līdz šim ilgus gadus darbojies Aldara īpašnieka Carlsberg Grupas saistītajos uzņēmumos. T. K. Jakobsens februārī nomainīja T. Panteli arī a/s Aldaris izpilddirektora amatā.

Ieraksts par izmaiņām a/s Aldaris amatpersonu sastāvā veikts šā gada 26. martā.

A/s Aldaris valdes priekšsēdētāja ir Ināra Šure.

Jau vēstīts, ka T. K. Jakobsens strādā Carlsberg grupā 15 gadus. Līdz 2008. gadam jaunais a/s Aldaris valdes loceklis bija atbildīgs par Carlsberg produktu pieejamību vairāk kā simts eksporta tirgos, kuros Carlsberg Grupai nav savu alus darītavu. Kopš 2008. gada T. K. Jakobsens ieņēma izpilddirektora amatu Carlsberg uzņēmumos Horvātijā un Ungārijā.

Par alus darītavas Aldaris izpilddirektoru kļuvis Tomass Kure Jakobsens (Thomas Kure Jacobsen), kurš ilgus gadus darbojies Aldara īpašnieka Carlsberg Grupas saistītajos uzņēmumos.

T.K.Jakobsens strādājis Carlsberg Grupā 15 gadus, informē a/s Aldaris komunikāciju direktore Laura Krastiņa. Līdz 2008.gadam T.K.Jakobsens bija atbildīgas par Carlsberg produktu pieejamību vairāk kā 100 eksporta tirgos, kuros Carlsberg Grupai nav savu alus darītavu. Kopš 2008. gada T.K.Jakobsens ir strādājis par izpilddirektoru Carlsberg uzņēmumos Horvātijā un Ungārijā. «Man vienmēr ir patikuši jauni izaicinājumi, tāpēc esmu pagodināts, ka kļuvu par Latvijas alus tirgus līdera izpilddirektoru. Esmu pārliecināts, ka pieredze, ko esmu guvis ilgus gadus strādājot alus nozarē Aldarim palīdzēs vēl vairāk nostiprināt pozīcijas alus segmentā, kā arī palielināt mūsu pārstāvniecību bezalkoholisko dzērienu nozarē,» norāda T.K.Jakobsens.

Mērķējot uz daudzmiljonu alus baudītājiem Krievijā un plānojot iekarot eksotisko Ķīnas tirgu, jauna čehu alus darītava Stargorod nobāzējas arī Rīgā.

Klātesot Čehijas un Ukrainas vēstniekiem Latvijā, trīssimt gadu senajā, vēl Ziemeļu karu pieredzējušā ēkā Daugavas labajā krastā atklāts jauns alus restorāns, kurā alus tiek brūvēts pēc čehu tehnoloģijām. Restorāna dibinātājs UBC Group prezidents Igors Gumennijs atklāj, ka Latvija ir ļoti pievilcīga vieta uzņēmējdarbībai. Viņš redz brīvu vietu alus restorānu attīstībai, tāpēc arī veiktas investīcijas ārpus Ukrainas, kur uzņēmumam pieder trīs alus restorāni. Stargorod stratēģija – atvērt savus restorānus lielākajās Krievijas pilsētās, kā arī perspektīvā tos attīstīt tālajā Ķīnā.

Stargorod – tā ir alus darītavu un restorānu ķēde. Mums pieder trīs restorāni Ukrainā – Harkovā, Ļvovā un Doņeckā. Ukrainā esam vēl vairāku restorānu būvniecības stadijā – tie atradīsies Kijevā, Dņepropetrovskā, Zaporožjē un meklējam vietu arī Odesā. Rīga mums ir dabiska vieta postpadomju telpā Baltijā. Jau šonedēļ atvērsim savu restorānu Sočos, kur būs olimpiskās spēles, un martā jauns restorāns būs Sanktpēterburgā. Pēc tam plānojam atvērt savus restorānus visās lielākajās Krievijas pilsētās. Tālākā vieta, kur domājam strādāt, būs Ķīna.

Latvijas tautsaimniecības eksporta pieaugums, kā arī valdības ekonomiskā politika padarījusi vietējo biznesa vidi ārvalstu investoru acīs par drošāku un pievilcīgāku, intervijā biznesa portālam Nozare.lv sacīja Dānijas alus darītāja Carlsberg Ziemeļeiropas pārstāvniecības vecākais viceprezidents Jorns Tolstrups Rode.

Kā galveno Latvijas ekonomikas rādītāju uzlabošanās indikatoru Rode min lielo eksporta pieaugumu, vienlaikus norādot, ka arī Aldaris dubultojis eksporta apjomus no 8% līdz 16% pagājušajā gadā. Līdz ar to esot skaidri redzams, ka līdzšinējā valsts ekonomiskā politika ir atmaksājusies.

«Arī valdības prognozes par izaugsmi 2011.gadā dara mūs drošākus par biznesa attīstīšanu Baltijas valstīs un Latvijā. Tagad varēsim gan ieguldīt alus darīšanas iekārtās, gan radīt jaunus produktus, gan palielināt reklāmas budžetu. Patlaban Latvija ir daudz pievilcīgāka investīcijām nekā pērn. Carlsberg vēlas būt lielākā alus darītava pasaulē, tāpat vēlamies būt vadošie Latvijā un attīstīties šajā tirgū,» sacīja Rode.

Konsolidējas gan globālais alus tirgus vispār, gan atsevišķi lielākie tā spēlētāji; arī Latvijā pieaug dārgais gals, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pasaulē ceturtais lielākais alus brūvētājs dāņu Carlsberg paziņojis, ka atlaidīs 2000 darbinieku jeb 15% no visiem. Iemesls ir konsolidācija grupas iekšienē, ko diktē sevišķi neveiksmes Krievijas un Ķīnas tirgū, raksta The Wall Street Journal. Pārstrukturēšanas programma nozīmē virkni pasākumu, ne atlaišanas vien, un tās mērķis ir 1,5 mljrd. līdz divu mljrd. DKK (200 milj. līdz 270 milj. EUR) ietaupījumi līdz 2018. gadam.

Iet uz dārgo

Kompānijas «jaunā slota» Kēss Harts, kas vadītāja krēslā sēdās pirms pieciem mēnešiem, intervijā Bloomberg saka, ka no Krievijas līdz šim gūta puse no ienākumiem, bet nu tās daļa sadilusi līdz 20%. Carlsberg Krievijā, kas ir trešā lielākā alus ražotāja valsts pasaulē un ceturtais lielākais bairīša noieta tirgus, ir vadošie brūvētāji. Alus pārdošanas apjoms trešajā ceturksnī vien Krievijā krities par 11%. Tam par iemesliem tiek minēts gan Rietumu un Kremļa sankciju karš, kas pasliktina vispārējo ekonomikas klimatu, gan rubļa straujā devalvācija un līdz ar to pirktspējas pasliktināšanās, gan valdības cīņa par alkohola patēriņa samazinājumu. Kā negatīvs faktors tiek minēts arī konflikts Austrumukrainā. Austrumeiropā Carlsberg tirdzniecības apjoms trešajā ceturksnī krities par 16%, bet neto ienākumi pat par 30% – līdz apmēram 230 milj. EUR. Galvenokārt tajā tiek vainotas valūtas kursu svārstības.

Carlsberg Latvijas biznesa vidi kā perspektīvu un pēc pāris gadiem sola turpināt investīcijas Latvijā, kāpinot eksporta apjomus, pēc tikšanās ar ekonomikas ministru Arti Kamparu atzina Carlsberg grupas prezidents Jorgens Būls Rasmusens (Jorgen Buhl Rasmussen).

Viņš nosauca tikšanos par ļoti pozitīvu. «Mums ir ļoti svarīgi savu biznesu šeit paturēt, jo Latvijas iedzīvotāji biznesa ideju attīstīšana ir ļoti novatoriski. Pēc gada vai diviem, kad būs pārvarēts ekonomiskās krīzes radītais zemākais punkts, Carlsberg gatavojas turpināt investēt Latvijā, lai kāpinātu mūsu produkcijas eksportu tieši no šīs valsts,» atzina J.B. Rasmusens.

«Mēs izprotam, ka esošajā situācijā nedrīkst apgrūtināt biznesu ar jauniem nodokļiem un saistībām, šī sistēma būtu jāmaina nedaudz vēlāk. No Carlsberg puses tika pausta liela ieinteresētība tam piederošā uzņēmuma Aldaris eksporta kāpināšanā, savukārt Latvija no savas puses sola atbalstīt investīcijas perspektīvās nozarēs ar uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaidēm. Svarīgākais signāls no šī sarunas ir tāds, ka Latvija vēl arvien ir droša un atvērta daudzu valstu investīcijām,» tā A. Kampars.

Dāņu alus darītājs Carlsberg, kas paziņojis par 5% peļņas kritumu šī gada pirmajos sešos mēnešos, vājos rezultātus skaidro ar Krievijas alus tirgus pavājināšanos. Dažiem Krievijas analītiķiem ir arī pretējs viedoklis – zemie finanšu rādītāji un tirgus daļas zaudēšana Krievijā ir kompānijas pašas vaina, vēsta laikraksta Lietišķā Pēterburga (Деловой Петербург) interneta portāls dp.ru.

Carlsbreg Group, kurā ietilpst arī a/s Aldaris un krievu alus darītava Baltika, darījis zināmus savus finanšu rādītājus par 2011. gada pirmajiem sešiem mēnešiem. Carlsberg pārdošanas apjomi pieauguši par 5% un ieņēmumi – par 8%, savukārt uzņēmuma pamatdarbības peļņa samazinājusies par 5%. Peļņas kritumu Carlsberg skaidro ar vājajiem rādītājiem Krievijas alus tirgū. Eiropas un Āzijas tirgos kritums nav novērots.

Pirmajā pusgadā Krievijas alus tirgus samazinājās par 1%, norāda Carlsberg, kas to skaidro ar alus mazumtirdzniecības cenu kāpumu Krievijā. Cenas kāpušas pēdējos 18 mēnešus, jo kopš 2010. gada 1. janvāra Krievijā palielināts akcīzes nodoklis, norāda medijs.

Viens no pasaules lielākajiem alus ražotājiem - Lietuvas alus tirgus līderes Švyturys-Utenos alus īpašnieks Carlsberg - kopā ar ASV alus darītavu Brooklyn Brewery investēs aptuveni piecus miljonus eiro jauna, ekskluzīva alus ražošanas līnijā Klaipēdā.

Kā pastāstījis Švyturys-Utenos alus rīkotājdirektors Daiņus Smailis, Carlsberg un Brooklyn Brewery kļūs par jauna uzņēmuma akcionāriem un šim uzņēmumam tiks nodota daļa Švyturys-Utenos alus pašreizējā biznesa, proti, daļa Raudonuju Plytu zīmola.

«Tiks izveidota jauna kompānija, kas kļūs par jaunas alus ražošanas līnijas un ar to saistītā biznesa - restorāna, alus informācijas centra utt. - operatori (..). Jaunajā uzņēmumā Carlsberg un Brooklyn Brewery daļas būs aptuveni vienādas. Precīzu attiecību šobrīd nevaru nosaukt, bet tā būs standartshēma, pēc kādas Brooklyn sadarbojas ar Carlsberg citās alus darītavās,» viņš sacījis ziņu aģentūrai BNS.

Lai kāpinātu Latvijā darītā alus eksportu, “Valmiermuižas alus” īsteno investīciju projektu – jauna alus pagraba izbūvi tumšā alus raudzēšanai un noguldīšanai.

Jauno projektu iecerēts pabeigt līdz Jāņiem, tajā kopumā investējot 700 000 eiro. Plānots, ka tumšo alu brūvēšanas jaudas palielināšana ievērojami kāpinās eksportu, šogad sasniedzot 20% pieaugumu.

Lai gan ārvalstu tirgū iecienītākā garša tāpat kā Latvijā ir gaišais alus, pērn visstraujāk augusi tieši Valmiermuižā brūvēto Baltijas Porteru pārdošana, ko izdevās kāpināt par 22%. Šobrīd Valmiermuižā tiek brūvētas septiņas dažādas tumšo alu garšas: Valmiermuižas Tumšais, Valmiermuižas Ziemas, Valmiermuižas Tumšais dūmalus, Valmiermuižas Baltijas Porteris, Rīgas Porteris, Rīgas Porteris ar upenēm un tumšais medalus “Namejs”.

“Valmiermuižas alus” saimnieks Aigars Ruņģis būtisku iespēju audzēt Latvijā brūvētā amata alus noietu eksporta tirgos redz tieši tumšo alu garšām, Latviju no alus importētājvalsts attīstot par arvien spēcīgāku amata alus eksportētāju.

Dānijas alus ražotājs «Carlsberg Group» turpina savu ceļu uz pasaulē pirmo «papīra» pudeli, kas izgatavota no ilgtspējīgu resursu koka šķiedrām, kas ir gan 100% bioloģiskas, gan pilnībā pārstrādājamas, informē uzņēmumā.

«Carlsberg» prezentējis divus jaunus pētījumu prototipus tā projektam «Green Fibre Bottle», kas ir pirmā «papīra pudele», kurā tiek pildīts alus. Šobrīd iniciatīvai pievienojušās citas pasaulē vadošas kompānijas, kurām ir vienota vīzija attiecībā uz ilgtspējīga iepakojuma izstrādi, veicot papīra pudeļu tehnoloģijas attīstīšanu.

Abi jaunie pētījumu prototipi izgatavoti no ilgtspējīgu resursu koka šķiedrām, tie ir pilnībā pārstrādājami un ar iekšējo struktūru, kas ļauj iepildīt alu. Viens prototips izmanto plānu pārstrādājumu PET polimēra plēves struktūru, bet otrs – 100% bioloģisku PEF polimēra plēves struktūru. Šie prototipi tiks izmantoti, lai pārbaudītu šo struktūru tehnoloģiju, jo «Carlsberg» vēlas iegūt risinājumu, kas ļautu izmantot 100% bioloģiskas pudeles bez polimēriem.

Pasaulē ceturtā lielākā alus darītāja Carlsberg pamatražošanas peļņa pirmajā ceturksnī bijusi 142 miljoni ASV dolāru, ziņo Reuters.

Carlsberg ražo alu ar zīmoliem Tuborg, Holsten, Baltika, Kronenbourg un Carlsberg.

Carlsberg paziņojis, ka tirgus situācija ir bijusi izaicinoša, bet šogad kopumā kompānija tomēr prognozē pamatražošanas peļņu 9 miljardu kronu apmērā.

Reuters norāda, ka tradicionāli alus dzeršana tiek uzskatīta par relatīvi neatkarīgu no ekonomiskās situācijas, bet tagad ekonomisko lejupslīdi izjūt pat alus darītāji, tai skaitā Carlsberg, kuri ir spiesti domāt par izmaksu samazināšanu.

Carlsberg informējis, ka pirmajā ceturksnī tam izdevies iegūt tirgus daļu tā izaugsmes tirgos Austrumeiropā un Āzijā, bet tirgus daļa Rietumeiropas tirgū palikusi nemainīga.

«Somersby ir Carlsberg Grupas vadošais sidrs un tā brūvēšana notiek Carlsberg Grupas ietvaros. Latvijā pārdotais sidrs, pēc Carlsberg receptūras, tiek brūvēts Igaunijā,» biznesa portālam db.lv, vaicāta, vai šī jaunā produkta ražošana notiek mūsu valstī, atklāja AS Aldaris komunikāciju direktore Laura Krastiņa.

Kā rakstīts, alus darītava Aldaris sākusi piedāvāt jaunu Premium klases sidru Somersby ar ābolu un bumbieru garšu. Plānots, ka gada laikā tiks pārdoti aptuveni 500 tūkstoši litru šī sidra.

Kā vēsta ražotājs, Somersby sidra gatavošanā tiek izmantoti svaigi bumbieri un fermentēta ābolu sula. Atbildot uz jautājumu, vai sidra ražošanai nepieciešamie augļi tiek iepirkti arī Latvijā, L. Krastiņa norādīja, ka «visi produktu izejvielu iepirkumi Carlsberg Grupā notiek centralizēti, rūpīgi izvērtējot kvalitāti un arī cenu». «Pārsvarā izejvielas tiek iepirktas dažādās Eiropas valstīs. Diemžēl Latvijā izejvielas netiek iepirktas, jo vietējie ražotāji nespēj piegādāt produkciju nepieciešamajā vairumā,» informēja Aldara pārstāve.

Ne pirmo gadu alus tirgus Baltijas valstīs samazinās. Šī dzēriena ražotājus ir skārusi pieaugoša akcīze, reklāmas liegumi un citi stingri ierobežojumi. Rolands Viršils (Rolandas Viršilas), kas vada Carlsberg grupai piederošās alus darītavas Baltijas valstīs (Aldaris Latvijā, Saku Igaunijā un Švyturys-Utenos alus Lietuvā), apgalvo, ka šajos nemierīgajos laikos zelta vērtību iegūst eksports un sinerģija starp visām triju valstu darītavām. Tiesa, situāciju uzkarsē reģionā esošais akcīzes karš, kurā uzņēmējs saskata divus uzvarētājus un Latvijā pieņemto lēmumu nepamatotību.

Kādus laikus tagad piedzīvo alus darītāji Baltijas valstīs?

Tāpat kā citās rūpniecības nozarēs, arī mēs priecājamies par ekonomikas attīstību un pieaugošajiem patērētāju ienākumiem. Par to skaidri signalizē visās Baltijas valstīs pieaugušais augstākās klases Premium alus segments.

Patīkami, ka mūsu sabiedrība turpina stiprināt pozīcijas – kā ražotājs esam priekšgalā ne tikai Premium segmentā, bet arī vispārējā alus tirgū. Lietuvā savu tirgus daļu esam palielinājuši aptuveni par vienu procentu, Latvijā – aptuveni par 0,5 procentiem, Igaunijā saglabājam stabilu pozīciju.

Pilnīgi pretējas emocijas izraisa tas, ka dažādu ierobežojumu dēļ pēdējā gada laikā dzērienu tirgus ir samazinājies. Latvijā tika ierobežots dzēriena iepakojuma izmērs, Igaunijā kļuva stingrākas prasības attiecībā uz reklāmu, bet Lietuvā darbojamies tā sauktajā melnajā tirgū, jo šeit ir aizliegta jebkāda reklāma.

Notikušas izmaiņas alus un bezalkoholisko dzērienu ražotāja un izplatītāja AS "Aldaris" valdes sastāvā – darbu valdē uzsāk "Carlsberg Baltic" personāla direktore Baltijā Elīna Aščuka, informē AS "Aldaris".

Līdzšinējais valdes loceklis Aurimas Šimas turpinās pildīt savus pienākumus valdē, kā arī Pārdošanas direktora amatā, savukārt, valdes locekle Lina Markevičiūte turpinās darbu "Carlsberg Baltic" Finanšu direktores amatā. Stratēģiskas izmaiņas uzņēmuma darbībā netiek plānotas. Rotācija valdes sastāvā ir rutīnas prakse ar mērķi iesaistīt profesionāļus ar citu skatījumu un jaunām idejām.

E.Aščuka līdz šim bija atbildīga par HR funkcijas vadību Baltijas valstīs, savukārt pirms pievienošanās "Carlsberg Baltic" komandai viņa guvusi nozīmīgu pieredzi personāla vadības jomā Baltijas līmenī, strādājot "Premier Restaurants" Baltijas komandā. Kopumā E.Aščuka savā vairāk nekā 20 gadus ilgajā karjerā darbojusies dažādās nozarēs – no banku un valsts sektora līdz HoReCa uzņēmumiem.

Latvijas lielākā alus darītava Aldaris sīvā konkurencē atzīta par sociāli atbildīgāko Carlsberg grupas uzņēmumu 2009.gadā.

Uzņēmums saņēmis apbalvojumu kategorijā «Mēs esam daļa no sabiedrības». Šajā kategorijā iekļautas iniciatīvas, kas devušas pozitīvu ieguldījumu sabiedrībā.

Maija nogalē Kopenhāgenā Carlsberg paziņojis piecas izcilākās Carlsberg grupas kompānijas 2009.gadā. Alus darītavas vērtētas, balstoties uz kompānijas Veiksmes formulām, nosaukts arī Gada uzņēmums.

«Saņemot šo prestižo balvu, Latvijas vārds izskan uzreiz 35 valstīs!» saka Aldaris valdes priekšsēdētāja Ināra Šure.

Uz prestižajiem apbalvojumiem pretendēja vairāk nekā 35 Carlsberg grupas kompānijas, taču augsto novērtējumu saņēma tikai piecas alus darītavas. Līdztekus Aldarim apbalvojumus saņēma arī Ukrainas alus darītava Slavutich, Carlsberg Itālijā, Carlsberg Lielbritānijā, bet par gada uzņēmumu atzīta Gorkha alus darītava Nepālā.

Ar 1. oktobrī alus darītavai Aldaris būs jauns izpilddirektors Veli Pekka Tennila, kurš vienlaicīgi pildīs arī Carlsberg Baltic izpilddirektora pienākumus. Tādējādi Latvija kļūs par centrālo vietu, no kuras tiks koordinēti un vadīti arī Carlsberg Grupas uzņēmumi Igaunijā (Saku) un Lietuvā (Svyturys Uteno Alus), informē a/s Aldaris komunikāciju direktore Laura Krastiņa.

Kā norāda Krastiņa, līdzšinējais Aldara izpilddirektors Tomass Kure Jakobsenes nodod savas funkcijas jaunajam vadītājam, jo ir pabeidzis viņam uzticētos uzdevumus - izveidot jaunu uzņēmuma stratēģiju un struktūru, sagatavojot uzņēmumu turpmākai izaugsmei.

«Baltijas valstu tirgus man ir ļoti labi zināms, jo šajās valstīs strādāju četrus gadus. Pēdējā gada laikā esam smagi strādājuši, lai izveidotu jaunu uzņēmumu stratēģiju un struktūru, un šobrīd Carlsberg Grupas alus darītavas Baltijā ir sakārtotas tā, lai tās uzsāktu jaunu attīstības ceļu. Šīs pārmaiņas bija svarīgas, jo ekonomiskā krīze bija atstājusi zināmu ietekmi uz uzņēmumu darbību un bija nepieciešams pārstrukturizēt darbu, lai varētu veiksmīgi strādāt ilgtermiņā. Domāju, ka padarītā darba augļus mēs varēsim baudīt tuvāko pāris gadu laikā,» norāda jaunais a/s Aldaris izpilddirektors Veli Pekka Tennila.

Amatalus darītava "Ārpus Brewing Co" Latvijas vārdu nes pasaulē un tagad, krīzes laikā, radījusi alu, lai atbalstītu visus nozares dalībniekus.

Alus darītavu SIA "Ārpus" Ādažu novadā 2017.gadā izveidoja četri alus mīļotāji. Katrs no viņiem pirms tam darbojās dažādās nozarēs - no IT jomas, līdz pat saistībai ar alus darīšanu. Par brūvētavas galveno aldari kļuva Vladimirs Berezins. Uzņēmuma nosaukumā ietverta doma par to, ka šis alus ir citādāks un ārpus ierastajām garšām.

No čigāniem līdz savai darītavai

Pašos pirmsākumos "Ārpus Brewing Co" darbojās kā "čigānu" alus darītava - pēc sevis izstrādātas receptūras alus tika brūvēts dažādās alus darītavās visā Latvijā. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Ģirts Tihomirovs norāda, ka tā bijusi lieliska iespēja labāk sagatavoties un uzkrāt pieredzi savas darītavas atvēršanai: "Pilnīgi noteikti jebkura čigānu alus darītava sapņo par savu brūzi, un mēs nebijām izņēmums."

Pirmsjāņu nedēļā portāls db.lv ciemojas Valmiermuižas alus darītavā, lai saviem lasītājiem parādītu, kā top jaunākā uzņēmumā radītā alus šķirne - Dūmalus.

Valmiermuižā alu sāka brūvēt pirms septiņiem gadiem, izvirzot uzstādījumu ik gadu piedāvāt vienu jaunu alus šķirni, kas varētu tikt iekļauta pastāvīgā piedāvājumā, stāsta Valmiermuižas alus saimnieks Aigars Ruņģis. Šajā gadā pastāvīgā piedāvājumā iekļauts Dūmalus, kura radīšanā darītavu iedvesmojusi Valmieras pilsēta. Pilsētas uzplaukums ir saistīts ar Hanzas laikiem, kad iesalu, no kura brūvēja alu, nevis žāvēja karstos dūmos kā mūsdienās, bet gan kūpināja, viņš stāsta.

«Ko tikai latvietis nekūpina – gaļu, zivis, speķi un citus produktus, un senos laikos cilvēkiem nebija pietiekami daudz sāls, un tad viņi izdomāja, ka, lai saglabātu produktus ziemai, tie jākūpina,» uzsver alus darītavas saimnieks .