Nesen CIPD (The Chartered Institute of Personnel and Development) mājas lapā (www.cipd.co.uk) tika publicēta ziņa par Lielbritānijas zinātnieku raizēm, ka jaunā migrācijas politika neļaus noturēt augsti kvalificēto migrantu darbaspēku. Pētnieki aicina darba devējus noturēt šos talantīgos profesionāļus no citām valstīm, paaugstinot viņus amatos vai palielinot viņu atalgojumu.
Pirmajā mirklī ziņa likās pārsteidzoša. Mēs Latvijā uztraucamies par katru iebraucēju un svešzemnieku, kurš mums varētu atņemt darbu, bet briti baidās pazaudēt šos iebraucējus. Mēs ar vieglu roku atlaižam augsti kvalificētus ārstus, medmāsas, inženierus un zinātniekus, kuri dodas uz ārvalstīm, lai audzētu un stiprinātu viņu ekonomiku un sniegtu augstas raudzes pakalpojumus. Mēs esam iztērējuši savu nodokļu maksātāju naudu, lai izglītotu šos talantus, bet tagad šo investīciju augļus saņems citas valstis. Tas, kas mums ir apgrūtinājums un lieka nasta, viņiem liekas kārdinošs ieguvums.
Tas liek aizdomāties – kāpēc briti raujas pēc tā, no kā mēs vēlamies tikt vaļā?
Iepriekšējā darbaspēka migrācijas vilnī vērojām no Latvijas aizplūstošo nekvalificēto darbspēku. Šī brīža Latvijas emigrants jau ir izglītots un pieredzējis profesionālis.
Tagad brauc prom tie ārsti un inženieri, kuri labi pārvalda angļu valodu, lasa zinātniskās publikācijas, piedalās zinātniskajās konferencēs, ir savas nozares aktīvi, domājoši attīstītāji un inovatori.
Britu pētnieki norāda, ka Lielbritānija šobrīd piedzīvo kvalitatīvi jaunu migrantu paaudzi, ko dēvē par supermobilajiem migrantiem. Viņi atšķiras ar to, ka iebrauc valstī uz īsu laiku un tad atkal atgriežas mītnes zemē. Zinātnieki ir norūpējušies un meklē risinājumus, kā noturēt šos migrantus ilgtermiņā. Politikas pētījumu institūts (Institute for Policy Research) iesaka valdībai noteikt dažādus vīzu iegūšanas, uzturēšanās, darba atļauju un nodokļu atvieglojumus, lai noturētu šos nākotnes talantus valstī.
Galvenais iemesls šādām raizēm slēpjas ilgtermiņa skatījumā uz augsti kvalificēto darbaspēku kā nozīmīgu ekonomiskās izaugsmes resursu. Krīze reiz beigsies, iespējams, jau pēc 2 – 5 gadiem, un atrāk attīstīsies tās ekonomikas, kas būs spējušas stabili piesaistīt šos profesionāļus, lai atsāktu strauju augšupeju. Kāda ir Latvijas politika šajā jautājumā?
Ja jau mēs ļaujam šobrīd tik viegli aizplūst mūsu profesionāļiem, iespējams, būtu jāpadomā, kā atvieglot citu valstu augstu kvalificētu profesionāļu ieplūšanu Latvijā. Būtu īpaši jākoncentrējas uz kvalificētajiem speciālistiem IT, telekomunikāciju un inženierzinātņu jomās. Būtu jāatvieglo darba devēju iespējas piesaistīt un nodarbināt šos cilvēkus, kā arī šo darba ņēmēju iespējas ilgstoši uzturēties un strādāt mūsu valsts nākotnes labā.
Protams, Latvijai, pirmkārt, jācenšas noturēt kvalificētos speciālistus, kas šobrīd brauc prom. Tāpat, ja arī viņi aizbrauc, tuvāko divu gadu laikā jādomā par īpašām programmām, kas veicinātu šo cilvēku atgriešanos pēc stažēšanās ārvalstīs.