Uzņēmēji un arodbiedrība noraida Finanšu ministrijas sagatavoto diferencētā neapliekamā minimuma ieviešanas projektu, diskusijas sāksies ekspertu līmenī
Tāds ir Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdes rezultāts. Vienošanās netika arī panākta par to, kādai 2016. gadā vajadzētu būt minimālajai mēnešalgai – 360, 367 vai 375 eiro. Šajā kontekstā netika pieminēta ideja, ka nozarēs, kurās ir augsts ēnu ekonomikas līmenis, varētu ieviest augstāku minimālās mēnešalgas līmeni, no kura būtu jāmaksā darbaspēka nodokļi, kā tas jau esot citās ES dalībvalstīs. Tika nolemts, ka par šiem jautājumiem spriedīs atkārtoti jau augustā. Vēl viens karstais kartupelis ir iespējamā iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes plānotās samazināšanas (par vienu procentpunktu) atcelšana. Proti, šāda situācija neapmierina pašvaldības, kurām šī nodokļa ieņēmumi rada lauvas tiesu to budžetos, bet to apcirpšana (ja darba algas nepieaug attiecīgā apmērā) spiež meklēt citus ienākumu avotus, piemēram, palielināt nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumus, tā Rīgā piemērot lielāku šo nodokli tiem dzīvokļiem, kuros neviens nav deklarēts. Ministru prezidente Laimdota Straujuma atzina, ka par šo jautājumu gaidāmas karstas diskusijas, turklāt varētu būt arī citi risinājumi, samazinot sociālā nodokļa likmi par to pašu vienu procentpunktu.
Viens variants
Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē tika vērtēts praktiski tikai viens Finanšu ministrijas izstrādātais priekšlikums, kurš paredz, ka tuvāko gadu laikā neapliekamais minimums 1500 eiro algu saņēmējiem vairs nebūs, mazāku algu saņēmēji to varēs dabūt tikai nākamajā gadā, iesniedzot ienākumu deklarāciju.
Visu rakstu Bizness un arodbiedrības mūris atvēsina valdību lasiet 29. jūnija laikrakstā Dienas Bizness.