Šodien tiks atklātas Parīzes vasaras olimpiskās spēles.

Atklāšanas ceremonija Parīzē sāksies plkst.20.30 pēc Latvijas laika, tiešraidē to translējot Latvijas Televīzijai (LTV) un un portālam "Lsm.lv".

Valstu parāde Sēnas upē sāksies pie Austerlicas tilta un noslēgsies Trokadero laukumā, to vairāk nekā sešu kilometru garumā vērojot vairāk nekā 300 000 skatītāju, no kuriem vairāk nekā 200 000 skatītāju par vietām nav jāmaksā.

Atklāšanas ceremonijā piedalīsies apmēram 10 500 atlētu no 204 valstu olimpiskajām komitejām.

Latvijas delegācijas karognesēji būs pludmales volejboliste Tīna Laura Graudiņa un 3x3 basketbola izlases spēlētājs, olimpiskais čempions Nauris Miezis.

Klātienē ceremoniju vēros arī Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Strādājošie Grieķijā trešdien rīko 24 stundu streiku, paralizējot satiksmi uz autoceļiem un dzelzceļiem, apturot banku un plašsaziņas līdzekļu darbu.

Streiks tiek rīkots, lai protestētu pret valdības plāniem paātrināt privatizāciju un reformēt darba likumus, kā arī pārskatīt tiesības streikot.

Streika dēļ nekursē autobusi un tramvaji, Atēnu metro un prāmji, kas pārvadā pasažierus starp Grieķijas salām un valsts kontinentālo daļu.

Tāpat trešdien nestrādā bankas un žurnālistu apvienība «Poesy» norāda, ka streiko arī mediji, tāpēc no tiem nevar gūt informāciju par jaunākajiem notikumiem.

Streiks Atēnās izraisījis garus sastrēgumus, jo valsts lielākā arodbiedrība GSEE pilsētas centrā rīko demonstrāciju.

Šis pēdējo divu nedēļu laikā jau ir otrs streiks. Pagājušajā nedēļa rīkotais streiks ietekmēja transporta kustību, slimnīcu, skolu un tiesu darbu.

Parīze plāno aizliegt tūristu autobusus pilsētas centrā, lai pamudinātu pilsētas viesus staigāt, braukt ar divriteni vai izmantot sabiedrisko transportu un tādējādi mazinātu sūdzības par masu tūrisma radītajām neērtībām, paziņojis Parīzes mēra vietnieks Emanuels Greguārs.

Viņš intervijā laikrakstam «Le Parisien» norādīja, ka situācija Parīzē nav tik slikta kā tūristu pārpludinājās Barselonā un Venēcijā, taču parīzieši ir satraukti par tūristu autobusu pieplūdumu.

«Mēs vairs nevēlamies totālo anarhiju ar tūristu autobusiem Parīzē. (..) Autobusi vairs nav gaidīti pašā pilsētas centrā,» paziņoja Greguārs.

Parīzē braukā desmitiem divstāvu autobusu ar vaļējiem jumtiem, kas vadā tūristus starp galvenajiem objektiem, kā arī tajā ierodas tūristu autobusi no visas Eiropas.

Kā pavēstīja Greguārs, pilsēta gaida jaunu noteikumu pieņemšanu, kas samazinās autobusu satiksmi un izveidos stāvvietas ārpus pilsētas, lai autobusiem vairs nav jāiebrauc centrā.

Parīze uz sešiem mēnešiem atlikusi veco automašīnu aizliegumu, kura mērķis ir samazināt piesārņojumu.

Pēdējo gadu laikā varasiestādes ir pakāpeniski aizvākušas vecos transporta līdzekļus no Parīzes ielām, ieviešot obligātu emisijas reitingu.

Šo kampaņu aktīvi atbalstījusi Parīzes mēre Anna Idalgo, kas izspēlē savu zaļo kārti kā Sociālistu partijas kandidāte aprīlī gaidāmajās prezidenta vēlēšanās.

Viņa solījusi līdz 2024.gada Vasaras olimpiskajām spēlēm Parīzē aizliegt ar dīzeļdzinējiem aprīkotas automašīnas, un plāno pilsētas centrā gandrīz pilnībā aizliegt privāto transporta līdzekļu satiksmi.

Bija plānots, ka 1.jūlijā Parīzē un tās piepilsētās tiks aizliegtas emisijas reitinga trešās klases automašīnas, kas ietver visas mašīnas ar benzīna dzinējiem, kas ražotas pirms 2006.gada janvāra, un visus transporta līdzekļus ar dīzeļdzinējiem, kas ražoti pirms 2011.gada. Šis aizliegums skartu vairāk nekā 1,2 miljonus transporta līdzekļu.

Pēc kādas sievietes nāves traģiskā negadījumā Parīze draud aizliegt elektriskos skrejriteņus, ja to operatori nenodrošinās, ka tiek ievēroti ātruma ierobežojumi un citi drošas braukšanas noteikumi.

Parīzes policija sestdien apsūdzēja slepkavībā medmāsu, kas šomēnes, braucot ar elektrisko skrejriteni, notrieca 32 gadus vecu itālieti, kura dzīvoja Parīzē. Medmāsa un vēl viens cilvēks, kas bija viņas pasažieris, no notikuma vietas aizbēga un tika notverti tikai pēc desmit dienām. Itāliete no gūtajiem ievainojumiem nomira.

Sievietes nāve atdzīvināja debates par elektrisko skrejriteņu izmantošanu Parīzē, kur kopš 2019.gada negadījumos, kuros iesaistīti šie pārvietošanās līdzekļi, gājuši bojā vismaz trīs cilvēki, itālieti ieskaitot.

Francijas galvaspilsētā iznomāšanai pieejami aptuveni 15 000 elektrisko skrejriteņu, kuru atļautais maksimālais braukšanas ātrums ir 20 kilometri stundā. Parīzē ar vienu skrejriteni atļauts braukt tikai vienam cilvēkam un jābrauc pa veloceliņiem. Taču šie noteikumi bieži tiek pārkāpti.

Nododot olimpisko karogu 2028.gada olimpisko spēļu mājvietai Losandželosai, svētdien Parīzē svinīgā ceremonijā tika noslēgtas 33. Vasaras olimpiskās spēles.

Latvijas karogu noslēguma ceremonijā Parīzes stadionā "Stade de France" nesa BMX frīstaila sportists Ernests Zēbolds un sprintere Gunta Vaičule. Francijas karogu nesa regbists Antuāns Dipons un ASV - peldētāja Keitija Ledeki.

Pēc olimpisko spēļu organizācijas komitejas vadītāja Tonī Estangē runas Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) prezidents Tomass Bahs atzīmēja, ka vairāk nekā puse planētas iedzīvotāju sekoja līdzi Parīzes olimpiskajām spēlēm, un nosauca spēles par "sensacionālām".

Kopš 1920.gada spēlēm notiek olimpiskā karoga nodošana nākamo spēļu rīkotājiem, un, izskanot olimpiskajai himnai, olimpiskais karogs tika nolaists, to Parīzes pilsētas galvai Annai Idalgo ar Baha starpniecību nododot Losandželosas mērei Karenai Basai, bet pēc tam to saņemot amerikāņu aktierim Tomam Krūzam.

Četru gadu garumā ik gadu pedagogiem ir dota papildu nauda, bet dot arvien vairāk naudas nav ilgtspējīgs variants, jo mums ir nereformēta sistēma kopumā, ceturtdien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" pauda Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Viņš norādīja, ka nepieciešama izglītības sistēmas reforma un izglītības ministre Anda Čakša (JV) pašreiz strādā pie noteikumiem, kas palīdzēs pašvaldībām pieņemt vajadzīgos lēmumus skolu sistēmas reformai, tādējādi rodot finansējumu skolotāju atalgojumam. Vienlaikus jānodrošina, ka jebkurš var iegūt labu izglītību.

"Nav runa par to vai nākotnē augs pedagogu algas, bet jautājums ir tas, kas būs finansējuma avots. Naudas avots ir sistēmas sakārtošana. Nevaram atļauties likt vairāk naudas neefektīvā sistēmā, un tā ir jāsakārto," sacīja Kariņš, paužot cerību, ka izglītības darbinieku asociācijas izvēlēsies sadarboties ar Izglītības ministriju.

Ar pedagogiem pagājušajā gadā panākta vienošanās un šajā gadā pedagogu atalgojumam atvēlēti teju 100 miljoni eiro, kas ir lielākais pieaugums, kāds līdz šim bijis.

Skandināvijas valstu aviokompānijas SAS pilotu streiks lidsabiedrībai izmaksā aptuveni deviņus līdz 12 miljonus ASV dolāru dienā (8,9-11,9 miljardi eiro) un apdraud jau tā finanšu grūtībās nonākušā uzņēmuma dzīvotspēju, ceturtdien paziņoja SAS.

SAS pilotu streiks jau ilgst desmito dienu, un tas uzņēmumam izmaksājis aptuveni 1-1,3 miljardus Zviedrijas kronu (94-122,6 miljoni eiro).

Sarunas starp arodbiedrībām un aviokompānijas vadību līdz šim bijušas nesekmīgas.

SAS vēstī, ka aviosabiedrībai jau nācies kopumā atcelt vairāk nekā 2500 lidojumus, ietekmējot 270 000 pasažieru.

SAS jūlijā sākumā ASV tiesā iesniedza pieteikumu aizsardzībai no kreditoriem saistībā ar lidsabiedrības vērienīgo restrukturizācijas plānu. Uzņēmums skaidro, ka pilotu streiks apdraud veiksmīgu šī procesa norisi un lidsabiedrības dzīvotspēju.

Piloti iebilst pret atalgojuma samazināšanu, ko pieprasījusi vadība saistībā ar vērienīgu izmaksu apcirpšanas plānu, kas paredz izmaksas samazināt par 7,5 miljardiem kronu.(apmēram 700 miljoni eiro).

Vācijas zemo cenu lidsabiedrības "Eurowings" piloti pirmdien sāka trīs dienu streiku, kas strīdā par darba apstākļiem ir jau otrais streiks šomēnes.

Pilotu arodbiedrība "Vereinigung Cockpit" (VC) izsludinājusi trīs dienu streiku.

Neskatoties uz streiku, "Eurowings" prognozē, ka pirmdien ierastā režīmā tiks veikti vairāk nekā 230 no plānotajiem 400 reisiem. Streiks neietekmē kompānijas meitasuzņēmuma Austrijā "Eurowings Europe" un Frankfurtē un Minhenē bāzētā "Eurowings Discover" darbību.

Savukārt Diseldorfas lidostā atcelti 102 no 171 plānotā "Eurowings" reisa.

Otrdien un trešdien pieejamo reisu saraksts tiks publicēts, tiklīdz būs zināms, cik daudz pilotu paziņos par ierašanos darbā, neskatoties uz streiku, norāda "Eurowings".

Tas jau ir otrais pilotu streiks pēdējās pusotras nedēļas laikā, un VC, kas pieprasa darba apstākļu uzlabošanu, norāda, ka darba devējs nav izteicis apmierinošu koplīguma piedāvājumu.

Dienvidkorejas tehnoloģiju giganta "Samsung Electronics" darbinieki piektdien sarīkojuši pirmo streiku šajā uzņēmumā, ziņu aģentūrai AFP pavēstīja arodbiedrības vadītājs.

"Samsung Electronics" ir viens no pasaulē lielākajiem viedtālruņu ražotājiem, kā arī ražo atmiņas mikroshēmas, kuras izmanto ģeneratīvajam mākslīgajam intelektam. Uzņēmuma vadība kopš janvāra risina sarunas ar arodbiedrību par algām, taču abām pusēm nav izdevies mazināt domstarpības.

"Šodien notiek pirmais streiks "Samsung Electronics", izmantojot apmaksātu atvaļinājumu, un saprotams, ka tajā piedalās daudzi darbinieki," paziņoja Nacionālās "Samsung Electronics" arodbiedrības vadītājs. Viņš sacīja, ka ir grūti nosaukt precīzu streikojošo darbinieku skaitu, bet, aplūkojot darbavietu apmeklējumu, redzama ievērojama atšķirība no ierastā.

"Samsung Electronics" paziņoja, ka "cītīgi iesaistījies sarunās ar arodbiedrību un turpinās to darīt". Uzņēmums apgalvoja, ka streiks neietekmē ražošanu.

ASV elektromobiļu ražošanas uzņēmums "Tesla" pirmdien vērsies tiesā ar prasību pret Zviedrijas valsti saistībā ar pasta darbinieku streiku, kura dēļ bloķētas numura zīmju piegādes jauniem automobiļiem.

"Tesla" Zviedrijā šobrīd skāris vairāku nozaru darbinieku streiks saistībā ar autoražotāja nevēlēšanos parakstīt darba koplīgumu.

20.novembrī šim streikam pievienojās pasta darbinieki, apturot piegādes "Tesla" birojiem un remontdarbnīcām.

Tā kā numura zīmes jauniem automobiļiem Zviedrijā tiek piegādātas tikai pa pastu, šis streiks var apturēt jaunu "Tesla" nonākšanu uz valsts ceļiem.

"Tesla" lūgusi tiesai piespiest Zviedrijas Transporta aģentūru nodrošināt, lai aģentūrā reģistrēto transportlīdzekļu numura zīmes "nonāktu "Tesla" īpašumā".

Uzņēmums arī lūdza tiesu piemērot naudas sodu viena miljona kronu (87 000 eiro) apmērā, ja Zviedrijas Transporta aģentūra neizpildīs šo prasību.

Islandes premjerministre Katrina Jakobsdotira un desmitiem citu islandiešu sieviešu šodien streikos, protestējot pret vīriešu un sieviešu atalgojuma atšķirībām un vardarbību dzimuma dēļ.

Streiks sevišķi skars jomas, kurās sievietes veido lielāko daļu strādājošo, piemēram, veselības aprūpi un izglītību.

"Kvennafri" jeb sieviešu brīvdiena būs pirmais sieviešu streiks visas dienas garumā kopš 1975.gada. Sievietes ir aicinātas šodien atteikties no algota un neapmaksāta darba, tai skaitā mājsaimniecības darbiem.

"Es šajā dienā nestrādāšu, un es sagaidu, ka to darīs arī visas sievietes [valdībā]," portālam "mbl.is" sacīja Islandes premjerministre. Jakobsdotira norādīja, ka valdība pārbauda, kā tiek vērtētas profesijas, kurās dominē sievietes, salīdzinājumā ar jomām, kurās tradicionāli dominē vīrieši.

Saskaņā ar Islandes Skolotāju arodbiedrības datiem sievietes veido lielāko daļu skolotāju visos izglītības sistēmas līmeņos, tai skaitā 94% bērnudārzu skolotāju ir sievietes. Islandes Nacionālajā universitātes slimnīcā, kas ir lielākā valsts slimnīca, aptuveni 80% darbinieku ir sievietes.

Streika dēļ Berlīnes Brandenburgas starptautiskajā lidostā trešdien atcelti vai pārplānoti visi pasažieru reisi.

Šodien lidostā bija plānoti aptuveni 300 avioreisi ar 35 000 pasažieru, taču streika dēļ aviokompānijas atlikušas daļu reisu līdz ceturtdienai, bet citus novirzījušas uz lidostām Drēzdenē un Leipcigā. Citiem pasažieriem lidojumu vietā piešķirtas vilciena biļetes.

Streiks plānots visas dienas garumā. To organizē arodbiedrība "Verdi", iesaistot lidostu darbiniekus un drošības personālu. Gaidāms, ka streiks ietekmēs arī lidostas ugunsdzēsēju brigādi, degvielas uzpildi lidmašīnās, bagāžas pārvietošanu un pasažieru reģistrāciju.

Arodbiedrība pieprasa algu palielināšanu par 500 eiro mēnesī, lidostai slēdzot kolektīvo līgumu ar darbiniekiem uz 12 mēnešiem.

Vācijā pasažieru vilcienu vadītāji rīkos sešu dienu streiku, jo nespēj vienoties par darba samaksu ar valsts dzelzceļa uzņēmumu "Deutsche Bahn", pirmdien paziņoja arodbiedrība GDL.

Streiks sāksies trešdien plkst.2 (3 pēc Latvijas laika) un turpināsies līdz nākamajai pirmdienai plkst.18 (19 pēc Latvijas laika).

Piektdien "Deutsche Bahn" iesniedza jaunu algu piedāvājumu, kas paredz 4,8% darba samaksas pieaugumu šogad augustā un vēl 5% palielinājumu 2025.gada aprīlī.

Tomēr arodbiedrība paziņoja, ka šis piedāvājums to neapmierina.

Šis būs jau ceturtais streiks pašreizējā strīdā par algām. Pagājušā gada beigās lielu daļu pasažieru pārvadājumu Vācijā paralizēja divi streiki, bet vēl viens trīs dienu streiks notika šomēnes.

Sagaidāms, ka piektdien Francijā turpināsies plaši apgrūtinājumi ikdienas dzīvē saistībā ar valsts mēroga streikiem, ziņo BBC.

Kā vēstīts, darbinieki no visdažādākajām nozarēm protestē pret pensiju reformām.

Ceturtdien ielās izgāja vairāk nekā 800 tūkstoši cilvēku, vairākās pilsētās notiekot arī vardarbīgām sadursmēm.

Piektdien gaidāmi traucējumi gan dzelzceļa, gan aviosatiksmē, jo darbosies tikai neliela daļa galvaspilsētas transporta sistēmas.

Darba ņēmējus sadusmojis prezidenta Emanuela Makrona plāns ieviest universālu, uz punktiem balstītu pensiju shēmu. Tā aizstātu pašreizējo sistēmu, kurai ir 42 dažādas pensiju shēmas privātajā un publiskajā sektorā ar atšķirībām pensionēšanās vecumā un pabalstos.

Francija ir apņēmusies gādāt par Lietuvas un visa Baltijas reģiona drošību, tikšanās laikā ar Lietuvas prezidentu Gitanu Nausēdu trešdien Parīzē paziņojis Rlizejas pils saimnieks Emanuels Makrons.

"Francija izjūt solidaritāti ar Lietuvu austrumu flangā, un es vēlētos atkārtoti apliecināt Francijas spēcīgo apņemšanos gādāt par Lietuvas un visa Baltijas reģiona drošību un stabilitāti," kopīgajā preses konferencē uzsvēra Makrons.

Francijas prezidents atgādināja, ka tikšanās ar Nausēdu notiek pirms jūlijā Viļņā gaidāmā NATO samita, kas ir īpaši nozīmīgs, turpinoties Krievijas karam pret Ukrainu.

Makrons arī pieminēja Francijas līdzdalību NATO patrulēšanas misijā Baltijas valstu gaisa telpā, norādot, ka Francijas "ieguldījums NATO austrumu flanga stiprināšanā ir liels".

Makrons piebilda, ka ar Nausēdu runājis arī par pretgaisa aizsardzību un palīdzību Ukrainai, kā arī par "spēcīgāku, energoneatkarīgu Eiropu", migrācijas problēmām un enerģētiku.

Parīzē svētdien notikušajā referendumā atbalstīts ierosinājums Francijas galvaspilsētā aizliegt elektrisko skrejriteņu nomu.

Par aizliegumu nobalsojuši 89% referenduma dalībnieku, bet 11% bijuši pret, liecina rezultāti.

Lai gan referendumā piedalījušies tikai 7% no 1,3 miljoniem balsstiesīgo parīziešu, pilsētas pašvaldība paziņojusi, ka uzskatīs referenduma rezultātus par saistošiem.

"Paldies vairāk nekā 100 000 parīziešu, kas pauda savi viedokli, tā ir jauka vietējās demokrātijas uzvara," tviterī ierakstīja Parīzes mēre Anna Idalgo, kas ierosināja izlemt šo jautājumu referendumā.

Bezatbildīgā elektrisko skrejriteņu izmantošana un biežie negadījumi, kā arī pamesto skrejriteņu izraisītais haoss uz ietvēm noveda pie aicinājumiem aizliegt elektrisko skrejriteņu nomu un referenduma rīkošanas.

Igaunijā reģistrētā kopbraukšanas platforma «Bolt», kas iepriekš bija pazīstama ar nosaukumu «Taxify», jūlijā pārtraukusi elektrisko skrejriteņu nomas pakalpojumu sniegšanu Parīzē saistībā ar lielo konkurenci, vandālismu un sarežģītajiem likumiem.

Vienlaikus «Bolt» paziņoja, ka neplāno pilnībā aiziet no Parīzes tirgus, bet pagaidām nogaidīs līdz situācija uzlabosies elektrisko skrejriteņu nomas sektorā. «Bolt» Parīzē arī turpmāk piedāvās kopbraukšanas lietotnes pakalpojumus.

«Mēs nogaidām, kamēr apstākļi tirgū noskaidrosies, un tad izskatīsim atgriešanās iespējas, bet pašlaik ir grūti prognozēt, cik ilgs laiks paies,» ziņu aģentūrai BNS sacīja «Bolt» preses pārstāve Karina Kaze.

Viņa norādīja, ka citās pilsētās tādu problēmu neesot. «Skrejriteņu nomā pašlaik darbojamies sešās pilsētās - Tallinā, Pērnavā, Rīgā, Viļņā, Kauņā un Madridē. Šajās pilsētās viss norit labi, un cilvēki pret skrejriteņiem izturas atbildīgi,» piebilda kompānijas pārstāve.

Sākas dīzeļdzinēju auto ēras noriets, jo Eiropā daudzās pilsētās tiek noteikti ne tikai ierobežojumi, bet pat liegumi tajās iebraukt auto ar dīzeļdzinējiem, to vietu varētu ieņemt nevis elektroauto, bet gan ūdeņraža auto.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta a/s Wess Group padomes priekšsēdētājs Aleksandrs Oskins. Viņš uzskata, ka auto industrija atrodas sava veida krustcelēs, savukārt auto, it īpaši dzīzeļauto īpašnieki Latvijā to varētu izjust augstāku nodokļu (akcīzes un arī transportlīdzekļu ekspluatācijas) un dažādu nodevu veidā.

Fragments no intervijas

Kāda ir pašreizējā situācija auto industrijā?

Vienā vārdā var sacīt, ka nozare atrodas sava veida krustcelēs. Pirms vairākiem gadiem bija tā dēvētā dīzeļgeita. Turklāt, lai mazinātu gaisa piesārņojumu - jo īpaši CO2 un, tā dēvēto, kvēpu (melno dūmu) – jau pirms kāda laikā vairākās Eiropas pilsētās vietējā vara ieviesa ļoti augstas prasības auto, kuri vēlas tajās iebraukt. Vēl vairāk - šo pilsētu izvirzītās prasības bija augstākas par Eiropas Komisijas noteiktajām, bet Eiropas tiesa nostājās municipalitāšu pusē. To plaši atspoguļoja Deutsche Welle, uzsverot, ka Eiropas Vispārējās jurisdikcijas tiesa Luksemburgā apstiprināja jaunākās paaudzes dīzeļdzinēju pārvietošanās aizlieguma likumību Eiropas pilsētās. Ekoloģiskās organizācijas Deutsche Umwelthilfe vadība šo ziņu komentēja, ka ne vēlāk kā 2020. gadā pilsētās, kurās ir īpaši augsts gāzes piesārņojuma līmenis, parādīsies aizliegumi kustībai arī ar jaunās paaudzes dīzeļdzinējiem. Deutsche Umwelthilfe ieteica patērētājiem iegādāties tikai automašīnas, kuru ražotāji garantē atbilstību vides standartiem reālos satiksmes apstākļos. Tagad jebkuru mašīnu, kas neatbilst jaunākajiem (Euro 6d-TEMP) noteikumiem, var aizliegt. Tas nozīmē, ka dīzeļdegvielas automašīnām gaisā ir jāizdala mazāk nekā 80 mg / km slāpekļa oksīdu, lai tās varētu brīvi braukt tādās pilsētās kā Štutgartē, Parīzē, Amsterdamā, Berlīnē, Madridē utt., bet pašlaik šādu robežu nespēj neviens dīzeļdzinējs.

Igaunijas vispārizglītojošajās skolās pirmdien sākas skolotāju beztermiņa streiks, pieprasot palielināt darba samaksu.

Streikotāju prasība ir noteikt minimālo mēnešalgu vispārizglītojošo skolu skolotājiem 1950 eiro apmērā, jo lielā darba slodze un zemais atalgojums rada arvien lielāku skolotāju trūkumu.

Streiks ir izsludināts uz nenoteiktu laiku, bet konkrētu skolotāju dalība un streikošanas ilgums ir brīvprātīgs.

Izglītības darbinieku arodbiedrība pirmdienas rītā informēja, ka streikā piedalīsies 9471 skolotājs no 330 skolām.

Aptuveni tikpat liels skaits cilvēku piedalīsies arī solidaritātes streikā, kas sāksies trešdien un varētu ilgt līdz trim dienām, tostarp 2581 skolotājs no 169 vispārizglītojošām skolām, 5556 darbinieki no 283 bērnudārziem un 558 darbinieki no 37 profesionālās un interešu izglītības skolām.

Portugāles valdība pirmdien degvielas uzpildes stacijās noteikusi degvielas normēšanu, jo degvielas autocisternu vadītāji sākuši streiku, pieprasot labāku atalgojumu un lielākas darbinieku tiesības.

Degvielas autocisternu vadītāji nolēmuši apturēt darbu jau otro reizi šogad - aprīlī rīkotais streiks bija plašākais pēdējos gados.

Portugāles valdība piektdien pirms jaunākā streika noteica enerģijas krīzi, ļaujot nodrošināt piegādes ostām, slimnīcām, lidostām un citiem prioritāriem lietotājiem.

Tikmēr degvielas normēšana ierobežo autovadītājus īpašās uzpildes stacijās, kuras aptver valdības noteiktā minimālā pakalpojuma shēma, iegādāties 15 litrus benzīna vai dīzeļdegvielas. Pārējās uzpildes stacijās šis ierobežojums noteikts 25 litru apmērā.

Dažās uzpildes stacijās pirmdien degviela jau beigusies.

Degvielas autocisternu vadītāji paziņojuši, ka streiks ilgs, kamēr darba devēju asociācija ANTRAM neizteiks saprātīgu piedāvājumu.

Vācijas nacionālās aviokompānijas "Lufthansa" virszemes apkalpošanas darbinieki streikos 27 stundas, sākot no otrdienas rīta, svētdien paziņojusi Vācijas arodbiedrība "Verdi".

Streiki ietekmēs lidostu darbību Frankfurtē, Minhenē, Hamburgā, Berlīnē, Diseldorfā, Štutgartē un Ķelnes/Bonnas lidostā. Plānots, ka streiks sāksies plkst.4 (plkst.5 pēc Latvijas laika).

"Verdi" aicinājusi streikot visus virszemes apkalpošanas darbiniekus, un gaidāms, ka streiks ievērojami traucēs aviosatiksmi.

Strīdā ar "Lufthansa Group" par atalgojuma palielināšanu iesaistījušies 25 000 "Lufthansa" virszemes apkalpošanas darbinieku. Trešajā sarunu kārtā 12.februārī nekāda vienošanās netika panākta.

ASV autobūves uzņēmuma «General Motors» (GM) darbinieku streiks Savienotajās Valstīs, kas šobrīd norisinās jau trešo nedēļu, kompānijai līdz šim izmaksājis aptuveni vienu miljardu dolāru (917,5 miljonus eiro), liecina bankas «JPMorgan Chase» apkopotā informācija.

Streiku pagājušajā mēnesī sāka ASV arodbiedrības «United Auto Workers» (UAW) biedri, nekavējoties apturot ražošanu Savienotajās Valstīs un neilgi pēc tam ietekmējot arī Kanādas un Meksikas rūpnīcas.

Kopējās streika radītās izmaksas šobrīd, visticamāk, pārsniedz vienu miljardu dolāru, norāda banka, taču piebilst, ka GM ir iespējas daļu no zaudētās peļņas atgūt ceturtajā ceturksnī, ja streiks drīzumā beigsies.

Kopš 16.septembra streiko gandrīz 50 000 ASV autoražošanas nozarē strādājošo, GM un UAW nespējot vienoties par darbinieku atalgojumu, veselības aprūpi un darba drošību.

Lietuvas galvaspilsētā pirmdien gaidāms sabiedriskā transporta uzņēmuma "Vilniaus viešasis transportas" (VVT) šoferu streiks, kas varētu ietekmēt pat ceturto daļu Viļņas sabiedriskā transporta sistēmas.

VVT ģenerāldirektors Darjus Aleknavičus iepriekš informēja, ka streikot plāno 35% kompānijā strādājošo šoferu, no kuriem lielākā daļa ir autobusu vadītāji.

Arodbiedrības piektdien iesniegtajā streikotāju sarakstā ir 437 darbinieki, no kuriem 432 ir autobusu un trolejbusu vadītāji.

Pasažieri tiek brīdināti par pirmdien iespējamiem sabiedriskā transporta kustības traucējumiem un sastrēgumiem.

VVT arodbiedrība pieprasa algu sistēmas iekļaušanu atjaunotajā koplīgumā, kā arī vēlas koplīgumā iekļaut punktu par 10% algas palielinājumu. Tomēr līdz šim puses nav vienojušās par detaļām, lai gan VVT vadība vienbalsīgi atbalstīja jaunu apmaksas sistēmu.

VVT pārvalda 76 no 105 sabiedriskā transporta maršrutiem Viļņā. Pārējos pakalpojumus sniedz kompānijas "Transrevis" un "Kautra", kuru darbību streiks neietekmēs.