Grupas Prāta Vētra bundzinieks, mūziķis Kaspars Roga šā gada maija sākumā skatītājiem piedāvās savu pirmo dokumentālo filmu Meklējot Mr.Kauliņu. Filma būs par viņa draugu latvieti Guntaru Kļaviņu, kurš Āfrikā darbojas dimantu biznesā un ar kuru finansiāli savulaik bijusi saistīta arī Prāta Vētra.

Mr. Kauliņš ir finansists un šarmants dzīves baudītājs. Pēc sava biznesa kraha viņš pazūd bez vēsts, radiniekus un draugus atstājot par sevi pilnīgā neziņā. Starp viņiem ir arī labākais draugs Kaspars Roga, kurš apņemas noskaidrot, kas noticis ar Mr. Kauliņu. Pēc vairākiem gadiem K. Roga viņu atrod Āfrikā, Sjerraleonē, kur Mr. Kauliņš ir sācis kārtējo bīstamo avantūru - dimantu meklēšanu.

K.Roga biznesa portālam db.lv stāsta, ka galvenais «vaininieks» filmas tapšanā ir tās producents Sandijs Semjonovs, kurš par latvieti G. Kļaviņu uzzināja no kāda cita latvieša - Harija Švarcbaha, kurš arī šobrīd dzīvo un strādā Āfrikā. S.Semjonovs kā producents līdzdarbojies arī grupas Prāta Vētra filmas tapšanā un tādējādi atklājies, ka K.Roga ar G. Kļaviņu ir labi draugi. Tā radusies doma par filmas uzņemšanu.

Nesen noslēdzies pirmā Latvijas starptautiskās attīstības sadarbības projekta Āfrikā sākuma posms. Tā laikā diasporas profesionāļu, zinātnieku un uzņēmēju kustības #esiLV un Rīgas Biznesa skolas (RBS) komanda Namībijā un Zambijā strādāja ar topošajām uzņēmējām, kā arī dalījās savā pieredzē ar vietējo institūciju pārstāvjiem par ilgtspējīgas un iekļaujošas ekonomikas un biznesa vides veidošanu.

Projekts “Viņa pārveido pasauli” (She Rebuilds the World) ir kustības #esiLV iniciēts un radīts, ar zināšanām un lektoriem to atbalsta Rīgas Biznesa skola, finansē Latvijas Republikas Ārlietu ministrija. Lielu atbalstu sniedza arī Āfrikas valstu partnerorganizācijas: vadības un finanšu konsultāciju kompānija “Business Financial Solutions” Vindhukā, Namībijā, un Zambijas Attīstības aģentūra Lusakā, Zambijā.

Projekta pamatmērķi ir trīs: pirmkārt, sniegt zināšanas un atbalstīt uzņēmējdarbības uzsākšanu jaunietēm Namībijā un Zambijā ar Rīgas Biznesa skolas speciāli izveidotu apmācības programmu. Otrkārt, dalīties pieredzē par pāreju no komandekonomikas uz brīvā tirgus principiem un ekonomikas diversifikāciju kā valsts tautsaimniecības izaugsmes pamatu. Lai uzņēmējs spētu realizēt savas ieceres, valsts pārvaldei ir jāveido tāda biznesa vide, kas katru uzņēmēju iespējo un atbalsta. Tādēļ #esiLV starptautiskie un diasporas eksperti paralēli uzņēmējdarbības nometnēm dalījās pieredzē ar Namībijas un Zambijas tirdzniecības ekspertiem un valsts pārvaldes pārstāvjiem par Latvijas pārmaiņu ceļu pēdējo trīsdesmit gadu laikā.

Vaiola Luelina (Viola Llewellyn) ir Kamerūnā izveidojusi aizdevumu platformu Ovamba Solutions, kas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem sniedz islāma šariata likumiem atbilstīgu finansējumu. Tie atšķiras no Rietumu kreditēšanas principiem, jo nepieļauj procentlikmes par aizdevumiem. Rīgā starptautisku atzinību guvusī uzņēmēja viesojās tehnoloģiju konferencē TechChill 2018.

Jūsu aizdevumu platformas viena no idejām ir Āfrikas diasporas iesaiste kontinenta ekonomiskajā attīstībā un demokratizācijā ar finanšu tehnoloģiju palīdzību. Kā tas sekmējas?

Doktore Harnete Bokreziona (Dr. Harnet Bokrezion) Maincas universitātē ir pētījusi Āfrikas diasporas potenciālu un kāpēc gan viņi paši neuzņemas atbildību par kontinentam nepieciešamo izaugsmi un investīcijām, lai Āfrikai pašai dotu spēju (empower) augt un attīstīties, nevis pastāvīgi būt atkarīgai. Mēs Ovamba sākumā arī domājām, ka nu tik varēsim izmantot visu tā kapitāla potenciālu, kas saskaņā ar Pasaules Banku no diasporas nonāk Āfrikā. Tie ir triljoni dolāru – vairāk nekā Āfrika saņem dažāda veida palīdzībā. Bet mēs drīz vien sapratām, ka tas nav tik vienkārši. Izrādījās, ka reti kurš par savu uz dzimteni sūtīto naudu domā kā par investīciju, un šie cilvēki diasporā arī dzīvo ļoti izkaisīti. Tas vienkārši nebija ticams biznesa modelis.

Tehnoloģijas palīdz piekļūt biznesa finansējumam, kur korupcija un postkoloniālie aizspriedumi to liedz

Tehnoloģijas afrikāņiem dod iespēju pašiem noteikt savu likteni un attīstības trajektoriju, paliekot savā sociālajā un kulturālajā vidē, saka Āfrikā strādājošas aizdevumu platformas Ovamba Solutions dibinātāja Vaiola Luelina (Viola Llewellyn). Rīgā viņa viesojās tehnoloģiju konferencē TechChill 2018.

Jūsu esat norādījusi uz inovācijām un tehnoloģijām kā demokratizējošu spēku. Kad mēs Rietumos runājam par demokrātiju, tad ar to saprotam varas dalīšanu, bet jūs acīmredzot to saprotat citādi, jo jūsu Ovamba Solutions pozicionē sevi kā pakalpojumu sniedzēju saskaņā ar šariata likumiem.

Par šariatu mēdz būt nepareizs priekšstats. Kad cilvēki Rietumos dzird šo vārdu, tad tas viņiem saistās ar terorismu un slepkavošanu. Kad mēs ar biznesa partneri Marvinu Kolu (Marvin Cole) sākām Kameronā un Centrālāfrikā veidot šo biznesu, tad sapratām, ka Āfrikas tirgū vienkārši ir spēkā zināmas ekonomiskās struktūras, un tās vietējā situācijā ir visnotaļ jēdzīgas.

Namībijā un Zambijā sākusies uzņēmējdarbības treniņnometne un tematiskās sesijas, kuras vada eksperti no Latvijas.

Treniņnometne ar lekcijām un meistarklasēm sievietēm, kuras vēlas uzsākt biznesu, kā arī sesijas ar Āfrikas uzņēmējiem, notiek projekta “Atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanā meitenēm un sievietēm Āfrikas kontinentā” ietvaros. Tas ir pirmais sadarbības projekts starp Latviju un Āfrikas valstīm.

Āfrika ir vēl neapjaustu iespēju zeme, kas strauji attīstās, un šī ir unikāla iespēja nodibināt biznesa kontaktus un likt pozitīvi izskanēt Latvijas vārdam arī citā kontinentā, kā arī tiks stiprinātas saites starp Latviju un tālajām Āfrikas valstīm, kas mūsdienu globālajā kontekstā tikai šķietami ir tālas.

Zambijas pilsētā Lusakā 18. oktobrī nodarbības sāka vadīt projekta virsvadītāja un iniciatore, diasporas uzņēmēju, zinātnieku un nozaru profesionāļu kustības #esiLV valdes pārstāve, Dž. Kabota Universitātes (Roma) profesore Ieva Jākobsone-Bellomi, kā arī projekta partnera, Rīgas Biznesa skolas pārstāvji: bakalaura programmu direktors Klaudio Rivera (Claudio Rivera) un RBS sabiedrisko attiecību speciāliste Alīna Anete Birnika. Savukārt Namībijā, Vindhukā, darbu sācis #esiLV valdes pārstāvis, uzņēmējdarbības vides un ārvalstu investīciju piesaistes eksperts Ģirts Greiškalns, Pasaules Bankas analītiķis, biedrības “Ar pasaules pieredzi Latvijā” valdes priekšsēdētājs Miks Muižarājs un Masačūsetsas tehnoloģiju institūta pētniece, RBS lektore Paula Elksne.

Igaunijā reģistrētais klimata tehnoloģiju jaunuzņēmums "1MT Nation" piesaista vienu miljonu eiro investīcijas, informē uzņēmuma pārstāvji.

Jaunuzņēmuma "1MT Nation" mērķis ir realizēt projektus, kas ir saistīti ar oglekļa dioksīda samazināšanu atmosfērā, stādot bambusu degradētās teritorijās Āfrikā. "1MT Nation" dibinājusi juriste Anete Garoza un igauņu uzņēmējs Kristjans Raude. Interese no investoriem bijusi lielāka par cerēto, tāpēc izvēlēti ar meža nozari saistīti sadarbības partneri.

Jaunuzņēmums "1MT Nation" Āfrikā atjauno degradētas teritorijas un uzņēmumiem visā pasaulē dod iespēju investēt oglekļa dioksīda samazināšanas projektos. Jaunuzņēmuma mērķis ir līdz 2030.gadam atjaunot vismaz vienu miljonu hektāru zemes Āfrikā, stādot bambusu un piesaistot tam finansējumu. "1MT Nation" šī mērķa sasniegšanā sadarbojas ar vietējo zemju īpašniekiem, lai attīstītu dabīgo ekosistēmu un pārliecinātos, ka ikkatrs realizētais projekts nodrošina ilgtspējīgu ietekmi.

Nupat noslēgusies latviešu ģimenes uzņēmuma LINEN (SIA L.J. LINEN) slēgtā obligāciju emisija, kas dos papildu iespējas agroproduktu tirdzniecības namam Āzijā.

Par uzņēmuma pirmsākumiem, ambīcijām, ceļu pretī izaugsmei un realizācijas instrumentiem Dienas Bizness izjautāja uzņēmuma īpašniekus un vadītājus Jāni un Zani Kuļikovskus.

Kas ir uzņēmums LINEN, kā tas radies? Nosaukumā - lini...

J.K.: Izņemot nosaukumu, ar liniem nav nekāda sakara. Mēs esam agroproduktu tirgotāji. Proti, Eiropā, Āzijā, Āfrikā un citviet LINEN nodrošina individuāli pielāgotus piegādes ķēžu risinājumus lopbarības, mājdzīvnieku barības, biodegvielas u.c. ražotājiem. Darbojamies vairāk nekā 46 valstīs un esam starp top pieciem šīs industrijas uzņēmumiem Eiropā.

Tad nosaukums kā radās?

J.K.: Uzņēmums tiešām tika dibināts ar mērķi tirgot lina audumu no Baltijas uz Āfriku, tomēr tas neizdevās. Savukārt izdevās citas lietas. Mēs nemainījām nosaukumu, vienkārši turpinājām darboties.

Rīgas domes Satiksmes departaments plāno trīs gadu laikā par 60,3 miljoniem eiro izbūvēt Jāņa Čakstes gatves posmu no Valdeķu ielas līdz Ziepniekkalna ielai un piecu gadu laikā par 32,5 miljoniem eiro posmu no Vienības gatves līdz Valdeķu ielai, liecina Rīgas domes Satiksmes departamenta investīciju plāns 2017.-2019.gadam.

Satiksmes departamenta investīciju plānu otrdien, 2.maijā, sēdē izskatīs Rīgas domes Satiksmes un trasnporta lietu komiteja.

Zemgales virziena maģistrālā transporta mezgla 1.kārtai - Čakstes gatves izbūvei no Valdeķu ielas līdz Ziepniekkalna ielai - paredzēts izlietot 60,3 miljonus eiro, tai skaitā 36,3 miljonus eiro no pašvaldības budžeta, bet 24 miljonus eiro piesaistīt no Eiropas Savienības (ES) fondiem. Projektu sākts realizēt jau šogad.

Savukārt par 32,5 miljoniem eiro piecu gadu laikā paredzēts realizēt Zemgales virziena maģistrālā transporta mezgla 2.kārtu - Čakstes gatves izbūvi no Vienības gatves līdz Valdeķu ielai. Arī šo projektu sākts realizēt šogad.

Eleving Group līdz šim ir bijis zināms kā viens no aktīvākajiem obligāciju emitentiem Baltijā, kas 10 gadu laikā ir piesaistījis teju 400 miljonus eiro caur šo instrumentu. Tagad kompānijas vadība ir pieņēmusi lēmumu doties biržā ar pirmreizējo publisko akciju piedāvājumu (IPO), sniedzot iespēju investoriem ieguldīt globāli augošā biznesā un saņemt dividendes divreiz gadā.

Lai saprastu piedāvājumu, uzņēmuma mērķus un investoru iespējas, Dienas Bizness iztaujāja Eleving Group izpilddirektoru Modestu Sudņu.

Ne pirmo reizi sniedzat interviju Dienas Biznesam, tomēr aicināšu atgādināt, kas ir Eleving Group un kas ir tā pamata bizness?

Esam eksportējošs finanšu tehnoloģiju uzņēmums, kas ir dibināts Latvijā 2012. gadā un kas strādā divos segmentos – transportlīdzekļu un patēriņa finansēšanā. Transportlīdzekļu finansēšana veido 2/3 no mūsu biznesa, tādēļ uzskatāma par mūsu pamatdarbības jomu, ko esam izvērsuši 10 tirgos. Tikmēr patēriņa finansēšana, ko nodrošinām pamatā Āfrikā un Balkānos, veido attiecīgi 1/3 no portfeļa. Šobrīd 55% no mūsu biznesa atrodas Eiropā, 32% Āfrikā, bet atlikušos 13% veido tirgi, kas atrodas citās lokācijās, piemēram, Āzijā un Kaukāzā. Ja runājam produktu kategorijās, tad nodrošinām dažāda veida finansēšanas produktus, sākot ar tradicionāliem auto kredītiem, turpinot ar līzinga un atgriezeniskā līzinga pakalpojumiem un noslēdzot ar automašīnu nomu, koplietošanu un patēriņa finansēšanas produktiem. Kenijā un Ugandā mēs piedāvājam arī īpašus automašīnu un motociklu finansēšanas produktus pašnodarbinātajiem un mazajiem uzņēmējiem, kur transportlīdzeklis ir peļņas gūšanas instruments. Kopumā strādājam 16 tirgos, fokusējoties uz augošām un gana spēcīgām ekonomikām.

Mintos aizdevumu tirgus ir uzsācis sadarbību ar vieno no vadošajiem patēriņa kredītu izsniedzējiem Botsvānā - GetBucks. Tādējādi GetBucks ir kļuvis par pirmo aizdevuma izsniedzēju Mintos aizdevumu tirgū, kas piedāvā iespēju investēt aizdevumos, kas izsniegti vienā no visstraujāk augošajiem reģioniem pasaulē - Āfrikā, informē Mintos Mārketinga un komunikācijas vadītāja Diāna Krampe.

Līdz ar to Mintos tirgū pārstāvēto aizdevumu izsniedzēju skaits šobrīd sasniedzis jau 27, nodrošinot investoriem iespēju ieguldīt aizdevumos, kas izsniegti 13 valstīs Eiropā, Āzijā un tagad arī Āfrikā.

GetBucks Mintos aizdevumu tirgū izvietos Botsvānā izsniegtus aizdevumus vidēji 250 eiro apmērā ar 30 dienu atmaksas termiņu. Investoru vidējā neto peļņa sasniegs 11% gadā. Aizdevumiem, kuru atmaksa kavēsies ilgāk par 60 dienām, GetBucks nodrošinās atpirkšanas garantiju.

GetBucks ietilpst Frankfurtes biržā kotētā finanšu tehnoloģiju uzņēmumā MyBucks. Tā vadītāja vietnieks Tims Nuijs (Tim Nuy) norāda: «Daudzi Āfrikas tirgi nav ievērojami atšķirīgi no Austrumeiropas valstīm. Piemēram, Botsvānā ir ļoti stabila ekonomika, un IKP uz vienu iedzīvotāju sasniedz 16 tūkstošus ASV dolāru. Tas padara Āfrikā izsniegtus aizdevumus par ļoti pievilcīgu investīciju objektu.»

Ģenerālprokuroram Jurim Stukānam ir apmēram skaidrs, kuras amatpersonas pārkāpušas pilnvaras "Rail Baltica" ieviešanā, intervijā Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" uzsvēra prokurors.

Gala rezultātā prokurors saskatīja pazīmes, kuras norāda, ka amatpersonas iespējami ir rīkojušās pret tām dotajām pilnvarām vai pārkāpjot pilnvaras, sacīja Stukāns, papildinot, ka prokuratūrai ir apmēram skaidrs, par kurām amatpersonām ir runa, taču publiski par to nedrīkst runāt, jo ir sākts kriminālprocess un tajā ir jānostiprina pierādījumi.

LETA jau ziņoja, ka, noslēdzot pārbaudi, Ģenerālprokuratūra sākusi kriminālprocesu par "Rail Baltica" ieviešanā atbildīgo amatpersonu iespējamām nelikumībām.

Kā aģentūru LETA informēja prokuratūra, kriminālprocess sākts par to, ka par "Rail Baltica" projekta ieviešanu atbildīgās valsts amatpersonas, iespējams, radījušas zaudējumus valsts budžetam lielā apmērā saistībā ar "Rail Baltica" infrastruktūras objektu būvniecību.

Valsts policija (VP) šovasar sākusi kriminālprocesu par iespējamu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu nu jau likvidējamā «ABLV Bank».

Pēc ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas («FinCEN») paziņojumā minētā par iespējamām naudas atmazgāšanas shēmām «ABLV Bank» VP februārī paziņoja, ka sākta resoriskā pārbaude.

Tagad kļuvis zināms, ka pārbaude pārtapusi kriminālprocesā. Šodien VP preses pārstāve Gita Gžibovska aģentūrai LETA pastāstīja, ka 3.jūlijā Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes 1.nodaļā sākts kriminālprocess par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, ja tas izdarīts lielā apmērā.

«Kriminālprocess sākts saistībā ar to, ka 13.februārī plašsaziņas līdzekļos paziņots, ka »FinCEN« ir veicis pārbaudi un pēc tās rezultātiem sagatavoja ziņojumu par iespējamo »ABLV Bank« iesaisti noziegumu izdarīšanā,» norādīja VP.

Lielāko kompāniju spēkos ir rādīt piemēru un iedvesmot citus uzņēmējus pievērsties savai ietekmei plašākā kontekstā par primāro biznesu.

"Esam lielākais igauņu vienradzis, kas joprojām ir 100% Igaunijas uzņēmums. Gribam parādīt Baltijai, ka tas ir iespējams, un iedvesmot citus sekot mūsu piemēram," savā runā tehnoloģiju un jaunuzņēmumu konferencē "TechChill" norādīja Martins Villigs (Martin Villig), Igaunijā dibinātās transporta pakalpojumu platformas "Bolt" līdzdibinātājs.

Viņš runāja par vienradžu – tehnoloģiju jaunuzņēmumu, kuru novērtējums investīciju piesaistes rezultātā pārsniedzis miljardu dolāru – ietekmi un uzskata, ka to spēkos ir radīt pozitīvas pārmaiņas. M. Villigs regulāri tiekas ar jauniem uzņēmējiem, mentorē viņus, palīdz, iepazīstinot ar citiem vērtīgiem kontaktiem, kā arī privāti investē jaunuzņēmumos, tostarp arī Latvijas "Printify" un igauņu "MySpotit". Arī citiem jaunuzņēmumu dibinātājiem viņš iesaka ieguldīt savas zināšanas vietējā ekosistēmā.

Latvijas ražotāju produkcija ir novērtēta arī Āfrikā. Tā, piemēram, Gambijas televīzijā tiek demonstrēts atraktīvs reklāmas klips, kurā popularizē AS «Dobeles dzirnavnieks» mannu.

Kā biznesa portālam db.lv pastāstīja AS «Dobeles dzirnavnieks» mārketinga vadītāja Zanda Lūse, uzņēmums ar šo klientu - mazumtirgotāju - sadarbojas salīdzinoši nesen. Interesanti, ka Āfrikā atšķiras mannas pielietojums, piemēram, Gambijā no tās vāra ne tikai putras, bet pagatavo arī nacionālos ēdienus, kas redzami reklāmas klipā.

Video attēlo, kā divi Gambijas iedzīvotāji priecājas, lielveikala plauktā ieraugot «Dobeles dzirnavnieka» mannu. Tomēr mums paliek noslēpums, ko viņi savā starpā runā, jo, tā kā šī ir vietējā klienta iniciatīva, reklāmas tulkojums nav pieejams pat pašam «Dobeles dzirnavniekam».

«Ar Gambiju un citām Āfrikas valstīm strādājam jau vairāku gadu garumā, eksportējot ne tikai mannu, bet arī citus mūsu produktus – makaronus, miltus un graudaugu pārslas,» biznesa portālam db.lv sacīja AS «Dobeles dzirnavnieks» valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils.

Apskatot Latvijas lielāko pārtikas ražošanas uzņēmumu TOP, redzams, ka ar nelielām «pārbīdēm» līderos joprojām ir uzņēmumi, kas arī 2016. gadā bijuši pirmajās vietās, vērtējot pēc to apgrozījuma.

Raksta galerijā - Lielākie pārtikas ražošanas uzņēmumi Latvijā pēc neto apgrozījuma 2017. gadā (TOP 10)!

TOP augšgalā ir miltu izstrādājumu ražotājs AS Dobeles dzirnavnieks, kas gada laikā savu apgrozījumu kāpinājis par 26,7%, sasniedzot 113,7 milj. eiro. Tas ir rekordapgrozījums. Uzņēmuma peļņa bija 4,17 milj. eiro, kas sasniegta, pateicoties efektīvai ražošanas jaudu noslodzei. Gadu iepriekš peļņa bijusi 2,7 milj. eiro. «Pagājušo gadu vērtējam kā veiksmīgu. Uzņēmuma dinamiskās izaugsmes pamatā ir pēdējo gadu mērķtiecīgs darbs pie jaunu ražotņu izveides, esošo modernizācijas un aktīvas noieta tirgu apgūšanas, kas ļauj ik gadu audzēt graudu pārstrādes apjomus. Pērn esam kāpinājuši ražošanas un pārdošanas apjomus visos galvenajos produktu segmentos un kopumā pārstrādājām 226 tūkst. tonnas graudu, kas ir par 39 tūkstošiem tonnu vairāk nekā gadu iepriekš. Ražošanas jaudas kāpinām arī šajā gadā, plānojot pārstrādāt jau vairāk nekā 250 tūkst. tonnu graudu,» stāsta AS Dobeles dzirnavnieks valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils.

Taksometru izsaukšanas platformas Taxify pārstāvniecību Latvijā turpmāk vadīs Kārlis Ķezberis. Taxify tuvākā prioritāte Latvijā ir sadarbība ar valsts iestādēm, ietekmes pusēm un sabiedrību, lai sakārtotu situāciju ar esošo regulējumu, kas šobrīd būtiski ierobežo pakalpojuma pieejamību, informē K. Ķezberis.

K. Ķezberim ir vairāk nekā septiņu gadu pieredze biznesa vadības un finanšu konsultācijās dažāda veida industrijās, t.sk. loģistikā, ražošanā, mazumtirdzniecībā, finanšu un publiskajā sektorā. Viņa iepriekšējais amats bija konsultāciju uzņēmumā Deloitte.

K. Ķezberis pārņems pienākumus no līdzšinējā vadītāja Jura Krūmiņa, kurš turpinās strādāt Taxify galvenajā mītnē Tallinā jaunā amatā.

«Ir būtiski uzlabot privāto vadītāju regulējumu, kas dotu iespēju iedzīvotājiem gūt papildu ienākumus savā brīvajā laikā, izmantojot tos auto, kas jau ir ielās. Esošie noteikumi aptur nozares attīstību, ierobežo vadītāju vēlmi iesaistīties pārvadājumos ar savu privāto auto lielās birokrātijas, papildu izmaksu un skaidrās naudas maksājumu ierobežošanas dēļ. Tas ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc visā taksometru nozarē pēdējo nedēļu laikā ir manāmi samazinājies pieejamo vadītāju skaits un attiecīgi arī pakalpojuma pieejamība iedzīvotājiem,» skaidro K. Ķezberis.

Kopbraukšanas uzņēmums Eiropā un Āfrikā Taxify paziņojis par stratēģiskās partnerības veidošanu ar pasaules vadošo mobilo transporta platformu Didi Chuxing. Saskaņā ar vienošanos, Didi investēs Taxify, atbalstot inovācijas starptautiskajos tirgos, teikts paziņojumā medijiem.

Taxify dibinātājs un izpilddirektors Markuss Villigs uzsver, ka Taxify izmantos stratēģiskās partnerības piedāvātās iespējas, lai nostiprinātu savas pozīcijas galvenajos tirgos Eiropā un Āfrikā. «Mēs ticam, ka Didi Chuxing ir labākais iespējamais partneris, lai palīdzētu mums sasniegt mērķi kļūt par populārāko un efektīvāko transporta risinājumu Eiropā un Āfrikā,» norāda M. Villigs.

«Taxify piedāvā inovatīvus un kvalitatīvus mobilitātes pakalpojumus ļoti dažādos tirgos. Mēs paužam stingru apņemšanos izmantot mobilo tehnoloģiju plašās iespējas, lai apmierinātu strauji augošās patērētāju prasības un paceltu tradicionālo transporta nozari jaunā līmenī. Esmu pārliecināts, ka šī partnerība palīdzēs veicināt un stiprināt starpreģionu transporta tīklus starp Āzijas, Eiropas un Āfrikas tirgiem,» abu uzņēmumu sadarbību komentē Didi Chuxing dibinātājs un izpilddirektors Vils Čens Vei.

Noslēdzot pārbaudi, Ģenerālprokuratūra sākusi kriminālprocesu par dzelzceļa projekta "Rail Baltica" ieviešanā atbildīgo amatpersonu iespējamām nelikumībām.

Kā informēja prokuratūra, kriminālprocess sākts par to, ka par "Rail Baltica" projekta ieviešanu atbildīgās valsts amatpersonas, iespējams, radījušas zaudējumus valsts budžetam lielā apmērā saistībā ar "Rail Baltica" infrastruktūras objektu būvniecību.

Kriminālprocess sākts par noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma nodaļā par noziedzīgiem nodarījumiem valsts institūciju dienestā.

Kriminālprocess nav sākts pret konkrētām amatpersonām.

Saskaņā ar ģenerālprokurora lēmumu par institucionālās piekritības noteikšanu kriminālprocess nodots izmeklēšanai Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam.

Izmeklēšanas interesēs detalizētākas ziņas par sākto kriminālprocesu patlaban netiks sniegtas.

Agroproduktu starptautiskais tirgotājs SIA "L.J.Linen" šogad plāno 50 miljonu eiro apgrozījumu, bet nākamgad to kāpināt līdz 100 miljoniem eiro. Aktīvākā attīstība nākamgad plānota Āfrikā, kā arī Latīņamerikā. Latvijā notiek izvērtēšanas darbs divu rūpnīcu iegādei.

"L.J.Linen" un tās saistītiem uzņēmumiem Latvijā pērn bija 19 miljonu apgrozījums, nodarbinot 28 darbiniekus. Lielākie ieņēmumi bijuši Singapūrā – 23 miljoni, kur strādā četri darbinieki. Lielākais darbinieku skaits uzņēmumam ir Indonēzijā – 160, kur pērn apgrozījums sasniedza trīs miljonus eiro. Tāpat liels skaits darbinieku ir Polijā – 40, kuri nodrošināja 5,6 miljonu eiro apgrozījumu. Vjetnamā uzņēmumam ir 15 darbinieki un pērn sasniegts četru miljonu eiro apgrozījums.

"L.J.Linen" šobrīd Āfrikā strādā sešās valstīs - Nigērijā, Ugandā, Ruandā, Ganā, Kotdivuārā, Senegālā un Tunisijā. Šā gada plānos ietilpst sākt darbību arī Kenijā, Kamerūnā un citās Subsahāras valstīs.

Kriminālprocesā par dzelzceļa projekta "Rail Baltica" ieviešanā atbildīgo amatpersonu iespējamām nelikumībām tiek vērtēti arī politiķi, pirmdien Latvijas Televīzijas raidījuma "Kas notiek Latvijā" ciklā "Kuram jābūt ģenerālprokuroram?" atklāja ģenerālprokurors Juris Stukāns.

Viņš gan atzina, ka nav izpētījis lietas materiālus, bet, cik esot sapratis, "arī politiķi tur tiks vērtēti".

Ģenerālprokurors arī piebilda, ka saskaņā ar Augstākās tiesas paustu atziņu starp darbību un zaudējumiem ir jābūt cēloņsakarībai, un likumsargiem ir jāpierāda, ka konkrētas personas rīcības rezultātā iestājušies zaudējumi. Tikai pēc tam varot runāt par personu atbildību.

LETA jau ziņoja, ka, 2024.gada decembrī noslēdzot pārbaudi, Ģenerālprokuratūra sākusi kriminālprocesu par "Rail Baltica" ieviešanā atbildīgo amatpersonu iespējamām nelikumībām.

Kā aģentūru LETA informēja prokuratūrā, kriminālprocess sākts par to, ka par "Rail Baltica" projekta ieviešanu atbildīgās valsts amatpersonas, iespējams, radījušas zaudējumus valsts budžetam lielā apmērā saistībā ar "Rail Baltica" infrastruktūras objektu būvniecību.

Noslēgts līgums par Ķekavas apvedceļa izbūvi, kas ir Baltijas valstīs pirmais vērienīgais publiskās un privātās partnerības (PPP) projekts ceļu būvniecībā, kas tiks īstenots pēc “projektēt–būvēt –finansēt –uzturēt” modeļa.

Šis ir arī pirmais projekts Baltijas valstīs, kuram Eiropas Statistikas birojs (Eurostat) ir sniedzis viedokli, ka projekta aktīvi tiek uzskaitīti privātā partnera aktīvu bilancē, neradot nevēlamu ietekmi uz vispārējās valdības budžeta bilanci un parādu.

Atbilstoši Ķekavas apvedceļa PPP iepirkuma rezultātiem bruto pieejamības maksājuma kopsumma bija 265 729 046,65 eiro (bez PVN). Taču PPP līguma slēgšanas brīdī tā tika precizēta, veicot pārrēķinu atbilstoši iepirkuma nolikumā noteiktajai procedūrai, tostarp atbilstoši PPP līguma slēgšanas brīdī spēkā esošajai starpbanku aizņemšanās likmei (Euribor) un procentu mijmaiņas darījumu likmei (angļu val. – interest rate swap). Tā rezultātā bruto pieejamības maksājuma kopsumma samazinājās par 15 miljoniem eiro un būs 250 132 500 (bez PVN). Šī summa tiks sadalīta ceturkšņu maksājumos un izmaksāta privātajam partnerim 20 gadu laikā pēc tam, kad Ķekavas apvedceļš kļūs pieejams satiksmei, attiecīgi gada griezumā bruto pieejamības maksājuma summa būs 12 528 513 eiro (12,53 milj) (bez PVN).

Izdienas pensijā no šodienas nolēmis doties Valsts policijas (VP) priekšnieka vietnieks, Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis.

Pēc 30 gadu dienesta VP, ņemot vērā likumā noteiktā vecuma sasniegšanu, Krapsis nolēmis atstāt dienestu. Dienesta gaitas VP Krapsis sāka 1992.gadā un ieņēmis dažādus amatus kārtības policijas struktūrvienībās, kas lielākoties saistīti ar satiksmes uzraudzību un kontroli.

No 2020.gada februāra Krapsis ieņēma VP priekšnieka vietnieka, Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieka amatu, taču maija sākumā pamatojoties uz Iekšējās drošības biroja (IDB) piemēroto drošības līdzekli viņš no amata pienākumu pildīšanas atstādināts.

Krapsis teica, ka iemesli dienesta pamešanai ir divi. Pirmkārt, pēc viņa sūdzības izmeklēšanas tiesnesis nav grozījis IDB piemēroto drošības līdzekli. Otrkārt, Krapsim ir svarīgs policijas tēls un prestižs, tāpēc viņa formālā atrašanās amatā var nesekmēt VP priekšnieka Armanda Ruka iecerētās policijas reformas.

Saeima šodien piekrita prokuratūras lūgumam un kriminālvajāšanas sākšanai izdeva Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāju Mārtiņu Bondaru (AP).

Iepriekš izdošanu atbalstīja arī parlamenta Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija.

Pēc prokuratūras izteiktā lūguma par politiķa izdošanu kriminālvajāšanai Bondars nolēmis atkāpties no Budžeta komisijas priekšsēdētāja amata un nekandidēt 14.Saeimas vēlēšanās.

Prokuratūras ieskatā Bondars, viņa sieva Ieva Bondare un nu jau mūžībā aizgājusī zvērināta notāre Līga Eglīte jeb persona, pret kuru kriminālprocess izbeigts daļā, mantkārīgā nolūkā personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās viltoja un izmantoja viltotu dokumentu, radot būtisku kaitējumu prasītāja ar likumu aizsargātām interesēm, aģentūrai LETA apliecināja prokuratūrā.

Par šādu pārkāpumu paredzēts sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem, ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, ar probācijas uzraudzību, ar sabiedrisko darbu vai ar naudas sodu.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šodien SIA «Rīgas satiksmes» (RS) iepirkumu lietā piemēroja drošības līdzekli apcietinājumu bijušajam uzņēmuma valdes priekšsēdētājam Leonam Bemhenam.

Tiesas lēmumu Bemhens var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā. Apcietinājums ir bargākais drošības līdzeklis. Kriminālprocesa likumā teikts, ka apcietinājumu var piemērot tikai tad, ja cita drošības līdzekļa piemērošana nevar nodrošināt, ka persona neizdarīs jaunu noziedzīgu nodarījumu, netraucēs vai neizvairīsies no pirmstiesas izmeklēšanas.

Saskaņā ar neoficiālu informāciju Bemhena aizturēšana un tai sekojošā apcietināšana varētu būt saistīta ar to, ka kriminālprocesā par RS iepirkumiem kāds sniedzis jaunas liecības.

Jau ziņots, ka KNAB sāktais kriminālprocess ir saistīts ar trim pašvaldības uzņēmuma SIA «Rīgas satiksme» (RS) veiktajiem iepirkumiem, tādējādi izmeklējot amatpersonu kukuļošanu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu.

Latvijas Bankas (LB) prezidents Ilmārs Rimšēvičs ir aizdomās turētā statusā vēl vienā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) lietvedībā esošā kriminālprocesā, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Publiski netiek atklāts, kādi Krimināllikuma panti Rimšēvičam tiek inkriminēti. Taču aģentūrai LETA ir zināms, ka lieta saistīta ar «ABLV Bank» un ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas («FinCEN») ziņojumu.

Rimšēviča advokāts Juris Grīnvalds aģentūrai LETA no komentāriem par šo lietu atturējās. Arī otrs advokāts, bijušais Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors Aldis Pundurs nesniedza komentārus, piemēram, vai Rimšēvičam tiek pārmesta ļaunprātīga nepatiesu ziņu sniegšana ASV iestādēm saistībā ar «ABLV Bank». Tāpat komentārus nesniedza arī likvidējamās «ABLV Bank» līdzīpašnieks Ernests Bernis.

Latvijas Televīzijas raidījums «de facto» šogad martā ziņoja, ka KNAB sācis kriminālprocesu pēc «ABLV Bank» pārstāvju iesnieguma un kriminālprocess tieši vai netieši varētu būt saistīts ar FinCEN ziņojumu, kurā bija pieminēta iespējama Latvijas valsts amatpersonu kukuļošana. «ABLV Bank» vadība iepriekš kategoriski noliegusi kukuļu došanu, bet pēc ziņojuma publiskošanas tā vērsusies vairākās tiesībaizsardzības iestādēs, tostarp KNAB.