Jaunākais izdevums

Vairums uzņēmēju jau ir savilkuši jostas, atsakoties no dažādiem tēriņiem.

Tostarp arī no investīcijām, atraduši lētākus piegādātājus, samazinājuši darbinieku skaitu, ieviesuši dažādus limitus. Savukārt citi uzņēmēji uzskata, ka pesimismam nav pamata.

Samazina strādājošos

Uzņēmēju taupībai ir visdažādākās izpausmes, kas krietni sarežģīs dzīvi reklāmas, mārketinga, kā arī konsultāciju biznesā; uzņēmēji arī atsakās no agrāk iecerēto investīciju veikšanas, to veikšanu atliekot uz labākiem laikiem. Vēl daļa uzņēmumu jau ir samazinājuši strādājošo skaitu, bet daļa tādu iespēju pieļauj, it īpaši, ja pasūtījumu apjoms sarukšot. Ir uzņēmumi, kuri šogad pirmo gadu strādā bez apstiprināta budžeta, jo esot grūti kaut ko prognozēt, ja Latvija vēl tikai sākot «ieiet» ekonomiskās lejupslīdes fāzē.

Samazina strādājošos

«Uzņēmēji ir sākuši ne tikai domāt, kā varētu ietaupīt, bet arī meklē dažādus risinājumus savas saimnieciskās darbības efektivizācijai,» uzsver biznesa konsultāciju kompānijas SIA Leilands un Putnis valdes priekšsēdētājs Dzintars Putnis. Viņš norāda, ka šis process notiek no divām pusēm, gan tā, ka uzņēmēji atsakās no agrāk ieplānotajām konsultācijām, it īpaši apmācībām, gan arī tieši otrādi - meklē konsultantus, kas palīdzētu izvēlēties konkrētajam uzņēmējam vislabākos instrumentus savas darbības efektivizācijai. «Aprīlī vien bija vairākas biznesam veltītas konferences, kurās vislielākā vērība tika pievērsta tieši efektīvākai saimniekošanai, darbības efektivitātes rādītāju paaugstināšanai, turklāt pieprasījums pēc šādām konsultācijām tikai pieaug,» uzsver Dz. Putnis. Viņu arī nedaudz pārsteidz tas, ka pieprasījums pēc šādiem pakalpojumiem ir būtiski vairāk pieaudzis Lietuvā nekā Latvijā. Dzintars Putnis atgādina, ka par produktivitāti, efektivitāti Latvijā runā jau vairākus gadus, taču gluži kā tautas parunā par šīm lietām daudzi sāk aizdomāties tikai tad, kad ūdens smeļas mutē.

Veicina pesimismu

«Pesimistiskas noskaņas uzņēmējdarbībā tiek veicinātas ar publiskajā telpā esošo informāciju, ko rāda televīzijā, radio un presē un kas tiek tiražēta,» uzsver konsultāciju uzņēmuma Mercuri International valdes loceklis Dzintars Koknēvičs. Viņš norāda, ka tirgū situācija var būt labāka vai sliktāka, bet uzņēmuma vadītājam ir jāizdomā kā no konkrētās situācijas gūt maksimāli labāko iespējamo rezultātu.

Ražotāji — optimisti

Pēc Mercuri International aptaujātajiem 300 uzņēmumiem (pakalpojumi 30 %, ražošana 26%, vairumtirdzniecība 26%, mazumtirdzniecība 12 % un starpniecība 6 %) situāciju savā nozarē vērtē nedaudz pesimistiski, uzņēmēju noskaņojumu skaidro Dz. Koknēvičs. Viņš norāda, ka nozaru griezumā optimistiskākie bija tieši ražotāji, kam sekoja jau nedaudz pesimistiskākie pakalpojumu sniedzēji, savukārt visskeptiskākie par 2008. g. bijuši tieši vairumtirgotāji.

Sajūt pretimnākšanu

Šādu situāciju Dz. Koknēvičs skaidroja ar vairumtirdzniecības tuvumu patēriņam. Vēl jo vairāk, ja mazumtirgotājs no vairumtirgotāja pērk tikai tad, kad iepriekš iegādātās preces ir jau pārdotas vai arī tuvākajā laikā tās tiks pārdotas. «Mazumtirgotājs taču nepirks no vairumtirgotāja nākamo preču partiju, ja iepriekšējā vēl nav pārdota,» uzsver Dz. Koknēvičs. Viņš norāda, ka pa šo ķēdīti signāli ar zināmu nokavēšanos arī nonāk līdz ražotājam, kas arī, viņaprāt, ir viens no ražotāju lielāka optimisma iemesliem. Vislielākā rezultātu atšķirība veidojās vienā no 10 parametriem - par valsts atbalstu uzņēmējiem savā nozarē. Proti, ražotāji šobrīd jūtoties daudz drošāk par citām tautsaimniecības jomām, jo sajutuši valsts pretimnākšanu.

Cer uz labu rezultātu

Lai gan aptauja tikusi veikta aprīļa beigās - maija sākumā, tomēr uzņēmēji cer, ka apgrozījums šogad salīdzinājumā ar 2007. g palielināsies un pieaugs arī ienesīgums. «Skeptiķi bija mazākumā, kas avarētu būt arī saistīts ar iepriekšējo gadu labajiem sasniegumiem, un to iespaidā pēc inerces cerēts, ka arī šogad būs izaugsme,» uzsver Dz. Koknēvičs. Arī barometra rādījums attiecībā uz klientu pirktspējas potenciālu ir tikai nedaudz negatīvs, kaut arī esošo klientu potenciāls tika vērtēts vēl skeptiskāk. Savukārt par jauno klientu skaitu barometra rādījums ir virs vidējā; tātad uzņēmēji cerīgi raugās uz jauniem klientiem. «Tas nozīmē, ka paši uzņēmēji prognozē, ka esošo klientu potenciāls samazināsies, un sagaida, ka būs jauni klienti, ar kuriem strādāt, tādējādi, balstoties gan uz jau esošajiem, gan jauniem klientiem, uzņēmēji varētu izdzīvot. Lai veiksmīgi uzņēmēji attīstītos, būtu ne tikai jākoncentrējas uz esošo klientu noturēšanu, bet arī aktīvi jāstrādā ar jauniem klientiem,» uzsver Dz. Koknēvičs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kā top?: Lielvārdes jostas

Žanete Hāka,13.11.2015

Lielākoties jostas tiek izgatavotas individuāliem pasūtījumiem. Lielvārdes jostas iegādājas kāzām, kristībām kā dāvanas, tāpat jostās nereti tiek ieausts bērna vārds un dzimšanas dati un parametri.

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā piektdienā par godu Latvijas svētkiem portāls db.lv saviem lasītājiem piedāvā ielūkoties, kā tiek izgatavotas Lielvārdes jostas.

«Par aušanu sāku interesēties jau 10 gadu vecumā, kad sāku iet aušanas pulciņā,» stāsta Lielvārdes jostu izgatavotāja Dace Grīnberga.

«Mana mamma tajā laikā gāja uz aušanas studiju. Tad likām kopā savas zināšanas un par savām izvēlējāmies jostu stelles. Arī mana mamma auž Lielvārdes jostas, bet vīrs ir apmācīts aust ziedainās jostas. Jostas aust iemācījām arī mūsu vecmāmiņai. Parasti šķiet, ka aušanas māka ir pārmantota no vecmāmiņas, bet mums bija otrādi, sākumā iemācījāmies mēs ar mammu un tad iemācījām omītei,» stāsta D. Grīnberga.

«Tas ir absolūts sirds darbs un katru dienu to daru ar prieku, viņa uzsver. Ar katru dienu šis darbs arvien vairāk iepatīkas, un jo sarežģītāks aužamais un ilgāk sanāk aust, jo interesantāk,» viņa piebilst.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Mana pieredze: Mātei jostas, meitai somas

Inita Šteinberga, speciāli DB,04.08.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Šonakt to nopirka. Amerikā,» melnu mākslinieku skiču mapi garā siksnā rāda mazā Āgenskalna ādas apstrādes saloniņa Ērikas jostas saimniece Ērika Kalniņa

Viņa kopā ar meitu šuj jostas, somas un citus ādas aksesuārus un katru dienu ar prieku iet uz pašas radīto darba vietu.

Ērika pēc izglītības ir arhitekte, taču viņas lielākais projekts – ģimene un četri bērni – licis pievērsties mājas dzīvei. Lai apvienotu naudas pelnīšanu un bērnu audzināšanu, pirms gadiem divdesmit Ērika sākusi apstrādāt ādu. Vispirms intereses pēc iemaņas apguvusi kursos. Tad sākusi gatavot jostas arī pārdošanai. Mājinieki bijuši skeptiski noskaņoti līdz brīdim, kad no pirmā gadatirgus Ērika atgriezusies ar prāvu rubļu žūksnīti.

Ērikas meita Madara vispirms sākusi strādāt sev tīkamajā ainavu arhitektu profesijā, taču krīze likusi meklēt alternatīvu nodarbošanos. Šis laiks sakritis ar brīdi, kad Ērika meklējusi kompanjonu, jo bērni jau pieauguši, gribējies sākt kaut ko nopietnāku, bet vienai tas nešķita pa spēkam. Madarai savukārt ādas apstrāde jau kopš bērnības likusies pašsaprotama lieta, un visi darbi no mammas noskatīti. Dēls pieteicies palīdzēt mājaslapas izveidē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Auž jostas ar tautas dziesmu spēku

Dienas Bizness,02.04.2015

Stradu pagasta Zeltalejā kopā ar meitu Ingrīdu dzīvo astoņdesmit divus gadus vecā Helēna Šakina, kura, neraugoties uz savu vecumu, ir apbrīnojama rokdarbniece

Foto: Gatis Bogdanovs

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Helēnas Šakinas darbi aizceļojuši uz Spāniju, Zviedriju, Ameriku un Ukrainu, vēsta reģionālais laikraksts Dzirkstele.

Stradu pagasta Zeltalejā kopā ar meitu Ingrīdu dzīvo astoņdesmit divus gadus vecā Helēna Šakina, kura, neraugoties uz savu vecumu, ir apbrīnojama rokdarbniece, viņa izšuj, ada, tamborē, mezglo, kā arī auž skaistas jostas celaiņu tehnikā. Jostu darināšanai šajā tehnikā Helēna izmanto nelielas kvadrātveida plāksnītes. Agrākās, no koka darinātās, tagad aizstājusi ar plastmasas. Bieži vien josta sniedzas pāri visai telpai, jo tautiskajai jostai noteikti jābūt trīs metrus garai.

Kā apaļas saritinājušās saules skapja plauktā rindojas viņas darinātās jostas, turpat arī adītie cimdi, mazmeitai savulaik darinātais tautas tērps, kā arī no smalkiem zīda diegiem tamborētās mandalas. «Citi tās veido no krāsainām smiltīm, es – no diegiem, jo neesmu zīmētāja. Galvenais jau nav materiāls, bet tajā ieliktā doma,» saka rokdarbniece, kura vairāk nekā trīsdesmit mūža gadus atdevusi Upītes astoņgadīgajai skolai, mācot bērniem matemātiku, periodiski arī ķīmiju un darbmācību. Viņa bijusi klases audzinātāja piecām klasēm, kuru audzēkņus ievadījusi dzīvē. «Skolā biju stingra skolotāja, jo bez matemātikas pamatzināšanām tālāk nevar mācīties. Īpaši jauki tagad ir satikties skolas salidojumos ar bijušajiem audzēkņiem,» saka Helēna.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Ryanair vadītājs: drošības jostas lidmašīnās ir bezjēdzīgas

Jānis Rancāns,08.11.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasažieru drošības jostas lidmašīnās ir bezjēdzīgas un avārijas gadījumā nevienu neglābs, uzskata Īrijas zemo cenu lidsabiedrības Ryanair vadītājs Maikls O’Līrijs.

Sarunā ar Lielbritānijas laikrakstu Daily Telegraf viņš norādīja, ka tā vietā pasažieriem vajadzētu atļaut lidojuma laikā stāvēt kājās, jo lidmašīna ir nekas vairāk kā «autobuss ar spārniem».

«Pasarg Dievs, bet, ja lidmašīna kādreiz piedzīvos avāriju, nekādas drošības jostas jūs nepasargās,» sacīja M. O’ Līrijs norādot, ka drošības jostas nav būtisks lidojuma drošības priekšnoteikumus.

«Jums nevajag izmantot drošības jostas Londonas metro. Jūs neizmantojat drošības jostas vilcienos, kas pārvietojas ar 120 jūdzes stundā (aptuveni 190 kilometri stundā) lielu ātrumu un avārijas gadījumā jūs visi būtu beigti,» klāstīja Ryanair vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bargajā ziemā grauzējiem, meklējot siltāku patvērumu un ēdienu, pievilcīgi sāk šķist automašīnu bagāžnieki un saloni, ko žurkas cer izmantot par savu ziemas mājokli. Pēdējā mēneša laikā If Apdrošināšana Atlīdzību nodaļa saņēmusi pieteikumus no autovadītājiem, kuru automašīnu detaļas sagrauzušas žurkas.

Visbiežāk grauzēji sabojā automašīnu plastmasas detaļas, vadus un salona tapsējumu.

Apdrošinātājs saņēmis atlīdzības pieteikumu no Toyota RAV4 īpašnieka, kurš bija konstatējis, ka žurkas sagrauzušas bagāžnieka apšuvumu un auto drošības jostas. Tāpat žurku koduma pēdas atrastas arī uz ventilācijas lūkas. Autoservisā nodarītais kaitējums aprēķināts gandrīz 500 latu apmērā. Savukārt kāda Volswagen Passat īpašnieks pauda, ka žurka iekļuvusi auto motora telpā un sagrauzusi vadus. Aptuvenie nodarītie zaudējumi aprēķināti 300 latu apmērā.

«Pieteikumi par žurku sagrauztām auto detaļām no KASKO polišu klientiem tiek saņemti salīdzinoši reti – reizi vai divas reizes gadā. Ja ziema ir siltāka, šādu atlīdzību gadījumu nav. Savukārt aukstākās ziemās žurkas pārvietojas tuvāk cilvēkiem, jo meklē siltumu un ēdienu, un šādi nepatīkami pārsteigumi notiek,» stāsta If Apdrošināšana Transporta atlīdzību daļas vadītāja Līga Bērziņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvojoties svētkiem, sarosās gan lielie, gan mazie ražotāji un tirgotāji, piektdien, 22.jūnijā raksta laikraksts Dienas Bizness.

Tuvojoties svētkiem, veikala Riija apgrozījums parasti palielinās par 35%, cilvēki vairāk pērk linu izstrādājumus – galdautus, brunčus, stāsta veikala vadītāja Evija Jonuša. «Ap šo laiku paši sevi dēvējam par saimniecības preču veikalu – jebkura lieta ir noderīga svinēšanai. Piedāvājam arī stīvinātus lina galdautus – tiem, kuri gatavi dažādiem laikapstākļiem. Tas ir šī gada jaunums – tie aizstās vaskadrānas, jo atgrūž gan mitrumu, gan netīrumus un kalpo ilgi. Neiztikt arī bez Latvijas keramiķu traukiem mielastam un lina apģērba ērtai svinēšanai, kā arī vilnas plediem, » viņa stāsta. Šogad līgotājiem būs iespēja iegādāties pledu ar Lielvārdes jostas rakstiem. Jaunums ir tautas tērps T-krekla formā un Natālijas Jansones radīti linu brunči. «Alternatīva tiem, kuri nevēlas vilkt smagos, austos tautiskos brunčus, » vērtē E. Jonuša.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Kā top? Stonehill ādas jostas

Ilze Žaime,31.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ rubrikā "Kā top?" portāls Db.lv piedāvā aplūkot, kā Talsu Radošās Sētas darbnīcā "StoneHill" tiek izgatavotas dabiskas ādas jostas.

"StoneHill" dibinātāji ir Diāna un Miķelis Šteinbergi, kurzemnieki, kas ar ādu strādā jau sešus gadus un šādas prasmes apguvuši pašmācības ceļā. Šobrīd D.Šteinberga vairāk laika velta atvases audzināšanai un saimniekošanu darbnīcā ir pārņēmis vīrs.

Viņš darbnīcā strādā katru dienu. Vairums pircēju to apmeklē tieši gada siltajā laikā, no maija līdz septembrim, taču pasūtījumu veikšana iespējama arī meistaru mājaslapā internetā un darba netrūkst. Tūristu vidū visbiežāk esot vācieši, dāņi un zviedri, uzskaita meistars.

Amatnieks izgatavo ādas jostas, dažāda izmēra maciņus, rotas, kā arī izpilda individuālus pasūtījumus. Viņa darbnīcā ir iespējams redzēt gan darba procesu, gan piedalīties tajā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Lācis Vēders radītais zīmols Biksēm piedāvā četra veida siksnas - Lielvārdes jostas. Šīs latviskās jostas t/p Alfa stendā Biznesa eskalators nopērkamas no 1. oktobra.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īpaša sajūta pārņem, Latvijas dzimšanas dienā ap kaklu liekot latvisku šalli ar Lielvārdes jostas rakstiem. Tādas, diplomētas adītājas Ineses Škutānes darinātas, top Daudzevā, vēsta reģionālais laikraksts Staburags.

Inese Škutāne uz tikšanos atnāk ar tieši šādu šalli ap kaklu. To rādot, jaunā sieviete atklāj: šādas šallītes sākusi adīt tikai pirms pāris mēnešiem pēc kādas paziņas ieteikuma — viņa tādu šalli ieraudzījusi un, zinādama Ineses aizraušanos ar rokdarbiem, ierosinājusi: vari man tādu noadīt? Arī draudzene jau sen sev tādu gribējusi, bet Inese atteikusi, ka adāmmašīnas perfokarte ar šādu rakstu ir dārga, bet tad apdomājusi: ja ir pieprasījums, tātad vajag arī piedāvājumu!

«Šo Lielvārdes jostas rakstu man izkniedēja kāda sieviete, no kuras to pirku. Tulkojumu rakstam gan nemeklēju,» stāsta Inese. «Šis raksts ir 240 rindas garš. Tā ir apmēram pusotru metru gara perfokarte, savēr­pju riņķī, un tā arī adu. Var teikt — divi pilni apļi, un šalle gatava. Pēc tam to sašuju, mazgāju un žāvēju, arī tam vajag laiku.» Adītāja atklāj, ka pirmo šalli adījusi kādas trīs dienas, tagad vienu jau varot noadīt dienas laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Medicīnisko elastīgo izstrādājumu ražotājs, AS “Olainfarm” grupas uzņēmums Tonus Elast pēc rekonstrukcijas atvēris atjaunoto koncepta veikalu Rīgā, Miera ielā.

Turpmāk šajā veikalā varēs iegādāties uzņēmuma ražotos izstrādājumus un iepazīties ar inovācijām, kas masveida ražošanā tiks laistas nākotnē.

Kaut arī 72% “Tonus Elast” klientu ir sievietes, daudzas no viņām – grūtnieces, uzņēmums piedāvā medicīniskos izstrādājumus dažāda vecuma un dzimuma cilvēkiem. Veikalā varēs iegādāties gan “Tonus Elast” populārāko produkciju – kompresijas zeķes, t. sk. dizaina kompresijas zeķes, zeķubikses un piedurknes, grūtnieču jostas un veļu, gan muguras balsta jostas, stājas korektorus, pēcoperācijas jostas, kā arī dažāda veida saites un ortozes locītavu veselībai. Veikala sortimentā būs AS “Olainfarm” grupas uzņēmuma “Silvanols” produkcija, nostiprinot sinerģiju starp grupas uzņēmumiem. Iecerēts, ka koncepta veikala telpās ar laiku varēs saņemt arī ārsta flebologa konsultācijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Ašeradens: Mani uztrauc situācija ar PVN ieņēmumiem

Māris Ķirsons,14.10.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Mani kā finanšu ministru uztrauc situācija ar pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumiem, jo tie šā gada augusta nogalē bija par 3,8% mazāki nekā 2023. gada astoņos mēnešos. Pievienotās vērtības nodoklis ir sava veida ekonomiskās aktivitātes barometrs, un tā atrašanās negatīvā zonā nav laba ziņa," intervijā žurnālam Dienas Bizness saka finanšu ministrs Arvils Ašeradens.

"Nenoliedzami, ka iedzīvotāji šogad tik ļoti netērē savu naudu, vienlaikus šā gada augustā situācija uzlabojās, jo jūlijā šī starpība bija 5% līmenī. Minētie fakti rada konsekvences arī valsts budžetā un attiecīgu valdības rīcību. Pirmais: nepieļaut valsts nonākšanu negatīvās ekonomiskās attīstības — recesijas — situācijā, tāpēc arī, veidojot 2025. gada valsts budžeta projektu, tika meklēti instrumenti ekonomiskās aktivitātes stimulēšanai, lai noturētu valsti kaut vai minimālā izaugsmes attīstības scenārijā.

Mikroskopiska izaugsme liek savilkt jostas 

Vajadzības pēc finansējuma pārsniedz Latvijas valsts budžeta iespējas, vienlaikus salīdzinoši...

Valdībā tika atrasti divi risinājumi — strādāt maksimāli pieļaujamā valsts budžeta deficīta līmenī 2,9% pret IKP (nākamajos gados to pakāpeniski samazinot līdz 2,6% pret IKP 2028. gadā) un maksimizēt ES struktūrfondu investīcijas. Tieši tautsaimniecības izaugsmes nodrošināšanai tika pieņemts darbaspēka nodokļu reformas piedāvājums, kurš rada ekonomiskās izaugsmes stimulu 0,2% līdz 0,3% IKP apmērā, un vienkāršota nodokļa administrēšana, jo būs fiksēts paaugstināts neapliekamais minimums - 510 eiro mēnesī visiem, vienlaikus paaugstinātas iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes, kā rezultātā 95% strādājošo makā ik mēnesi būs vairāk naudas. Otrs nozīmīgs valdības lēmums, lai izvairītos no recesijas, bija savu izdevumu pārskatīšana, samazinot izmaksas. Tieši tāpēc nolemts nepalielināt kopējo nodarbināto — teju 290 000 – strādājošo skaitu publiskajā sektorā, noteikts darba samaksas pieauguma ierobežojums 2,6% apmērā publiskajam sektoram. Šajā izmaksu pārskatīšanas pasākumu plānā valdība arī samazināja izmaksas par 50 milj. eiro, un šis process tiks turpināts, samazinot valdības tēriņus arī turpmāk. Tie ir ļoti nozīmīgi lēmumi, ar kuriem valdība sevi ir ierobežojusi. Bija laiki, kad valsts ļoti daudz ko varēja finansēt uz aizņēmumu (kredītu) pamata, taču tagad ejam jostas savilkšanas periodā, kas varētu ilgt apmēram četrus gadus".

Visu interviju lasiet 8.oktobra žurnālā Dienas Bizness!

Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Prēmiju rekordisti pievelk jostas

Aļona Zandere,11.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministrijas, kas iepriekšējos gados izmaksāja vislielākās prēmijas, pērn nedaudz pievilkušas jostas, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Kaut gan grūti precīzi noteikt, vai kopējais prēmiju skaits ministrijās un to pakļautībā esošajās iestādēs pērn ir samazinājies, atsevišķas aptaujātās ministrijas atklāj, ka 2016. gadā izmaksāto prēmiju apjoms ir krietni mazāks nekā gadu iepriekš.

Finanšu ministrija, kas pēc Valsts kontroles publiskotās informācijas 2015. gadā bija izteikts līderis, piešķirot saviem darbiniekiem (arī pakļautībā esošo iestāžu darbiniekiem) prēmijas vairāk nekā 3 milj. eiro apjomā, pērn šim nolūkam veltītos tēriņus pamatīgi samazināja, piešķirot vien nedaudz vairāk nekā 324 tūkst. eiro. Kā DB norāda ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis, tad centrālais aparāts 2016. gada nogalē darbinieku prēmēšanu nav veicis vispār. Iepriekš lielā summa veidojusies, piešķirot prēmijas Valsts ieņēmuma dienesta (VID) darbiniekiem, lai tos vairāk motivētu. «Runājot par 2015. gadu, tad vairāk nekā puse no šīs summas tika atvēlēta VID darbinieku prēmijām. Ja runājam tikai par Finanšu ministriju, tad 2015. gadā tika izmaksāti 900 tūkst. eiro. Galvenais prēmiju iemesls bija darbs ar Prezidentūras jautājumiem. Īpaši varam izcelt darbu pie Stratēģisko investīciju fonda, kas saņēma visas Eiropas atzinību,» skaidro A. Jarockis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#«Paņēmām milzīgu kredītu – par izejmateriāliem un stellēm vajadzēja samaksāt.»

Jau 25 gadus Alūksnē top izstrādājumi no lina un vilnas – SIA Dzīpari S darinājumos vīd gan etnogrāfiski, gan mūsdienīgi motīvi

1993. gadā uz Alūksnes sadzīves pakalpojumu kombināta aušanas ceha bāzes Inta Silerova izveidoja individuālo uzņēmumu Dzīpars, 2004. gadā tas pārtapa par SIA Dzīpari S. I. Silerova atzīst, ka dzinulis šos 25 gadus ir bijusi vēlme attīstīties un virzīties uz priekšu, regulāri ir apmeklētas dažādas nozares izstādes. «Šajā biznesā nepārtraukti ir jābūt apritē, jāseko pasaules tendencēm, ne mirkli nedrīkst stāvēt uz vietas. Piepildījums ir rodams pašā darba procesā,» atzīst uzņēmēja.

Mēs joprojām strādājam uz stellēm, ar kurām reiz audušas mūsu vecmāmiņas. Tās līdzinās tām, kas atrodas Brīvdabas muzejā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepazīsties ar šīsnedēļas biznesa portāla db.lv lasītāko ziņu TOP 5 un uzzini vairāk par aktualitātēm Latvijā!

1.Lēnu pils Skrundas novadā, Nīkrāces pagastā Valsts nekustamo īpašumu (VNĪ) elektroniskajā izsolē tika nosolīta par 70,3 tūkstošiem eiro, par 45,4 tūkstošiem pārsniedzot sākuma cenu.

Kamēr vieni savelk jostas, citi pērk īpašumus 

Lēnu pils Skrundas novadā, Nīkrāces pagastā Valsts nekustamo īpašumu (VNĪ) elektroniskajā izsolē...

2. Amatalus darītava "Ārpus Brewing Co" Latvijas vārdu nes pasaulē un tagad, krīzes laikā, radījusi alu, lai atbalstītu visus nozares dalībniekus.

900 aldari brūvē kopīgu alu, lai glābtu nozari 

Amatalus darītava "Ārpus Brewing Co" Latvijas vārdu nes pasaulē un tagad, krīzes...

3. SIA "Self Storage" multifukcionālā kompleksa teritorijā Krasta ielā ir uzbūvējusi pašapkalpošanās noliktavu vairāk nekā 2000 m2 platībā, kurai ir būtiska atšķirība no citām mantu glabātavām. Klienti var telpas iznomāt jebkurā diennakts laikā uzņēmuma mājaslapā, kā arī paši atslēgt tās ar aplikāciju telefonā.

Atklāj pašapkalpošanās mantu glabātavu, kuru atver ar telefonu 

SIA "Self Storage" multifukcionālā kompleksa teritorijā Krasta ielā ir uzbūvējusi pašapkalpošanās...

4. Kamēr līgojām, Vācijā arestēja maksājumu kompānijas "Wirecard" vadītāju Markusu Braunu par teju 2 miljardu eiro pazušanu. Nauda nekad nav pārskaitīta uz Filipīnām, bet kaut kur tā, iespējams, ir pārskaitīta.

ABLV bank kratīšana uz Vācijas fona 

Kamēr līgojām, Vācijā arestēja maksājumu kompānijas "Wirecard" vadītāju Markusu Braunu par...

5. Preses apskats: Skandāls finanšu nozarē; Vācijā Wirecard pazuduši miljardi. Vai “Wirecard” lieta kļūs par "Ernst & Young" lietu – šādu jautājumu uzdod Vācijas sabiedriskā raidorganizācija ARD, norādot, ka auditorkompānija arī iepriekšējā periodā pārbaudījusi un sertificējusi tehnoloģiju uzņēmumu “Wirecard”

Preses apskats: Skandāls finanšu nozarē; Vācijā Wirecard pazuduši miljardi 

Vai “Wirecard” lieta kļūs par "Ernst & Young" lietu – šādu jautājumu uzdod Vācijas...

Vairāk lasiet žurnālā "Dienas Bizness".

Abonējiet, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jāmobilizējas sadarbībai ar Ķīnu aviācijas, dzelzceļa pārvadājumu, ostu un industriālo zonu jomā, sarunā ar Dienas Biznesu ceturtdien norāda Satiksmes ministrijas nozares atašejs Helmuts Kols.

Fragments no intervijas

Kas ir tas, kas šobrīd liecina, ka komunikācija starp Ķīnu un Latviju politiskajā un uzņēmumu līmenī var rezultēties ar reāliem projektiem transporta jomā?

Pirms mēneša atzīmējām Ķīnas‒Latvijas diplomātisko attiecību atjaunošanas 25. gadadienu. Šis būtiskais fakts sakrīt ar lēmumu pieņemšanas laiku ne tikai divpusējas, bet arī daudzpusējas sadarbības ietvaros. Ķīnai esam interesanti ne tikai labā ģeogrāfiskā izvietojuma dēļ, bet drīzāk daudzpusējas sadarbības ietvaros, ko Ķīna realizē ar «Vienas jostas, viena ceļa» iniciatīvu.

Viens no tās formātiem ir 16+1. Pērnā gada beigās Centrālās un Austrumeiropas valstu vadītāju un Ķīnas premjera samitā Sudžo tika izlemts fundamentāls jautājums par to, kā Ķīna var rast kopsaucējus ar minētajām valstīm infrastruktūras attīstības un savienojamības jomā, kā arī stimulēt kopējo ekonomisko izaugsmi. Šie trīs punkti faktiski ir Ķīnas redzējums sadarbībā ar mūsu reģionu. Ja runājam par tiešajām investīcijām, pārstāvniecībām un kopuzņēmumiem, Ķīnas ekonomiskā aktivitāte Latvijā un arī kopumā Baltijā 25 gados bijusi maza. Tirdzniecība, protams, notiek, bet tā ir tikpat nesabalansēta kā ar jebkuru citu valsti, ar ko Ķīna strādā. Ķīna apzinās, ka patēriņš un tās ekonomiskā izaugsme ir samazinājusies, tur notiek pārmaiņas, un, veidojot daudzpusējo sadarbību, valdība sākusi strādāt ar potenciālajiem izaugsmes reģioniem. Viņu ieskatā Latvija ir vieta, kur iespējams veikt uzņēmējdarbību un investīcijas. Pērn t.s. Sudžo ceļa kartē Ķīna savos plānos iezīmēja arī Baltijas jūras reģionu. Tas ir monumentāls pagrieziens, jo līdz šim tur valdīja apziņa, ka šis reģions atrodas kaut kur aiz kādreizējā Dzelzs aizkara. Sudžo ceļa karte saskan arī ar Ķīnas Nacionālās Attīstības un Reformu Komisijas (NARK) lēmumu. Ķīnā līdzīgi bijušajai PSRS ekonomiskā plānošana tiek veikta centralizēti, un tā balstās uz piecu gadu plāniem. Šobrīd tā ir 13. piecgade (2016.‒2020. g.). Sudžo ceļa karte ir galvenais motivators, kas ļāvis Ķīnai, tās centrālajam aparātam, municipalitātēm pievērst uzmanību Baltijas valstu reģionam. Ķīna šo reģionu sasaista ar Vidusjūru un Melno jūru, izveidojoties redzējumam par trīs jūru savienojumu. Tas dod mums pārliecību, ka «Vienas jostas, viena ceļa» iniciatīva attīstīsies šajā virzienā, un 16+1 formāts palīdz valstīm ar mazāku ekonomiku, iedzīvotāju skaitu vai teritoriju piedalīties plašākā Ķīnas iniciatīvā. Šis formāts paver iespēju, ka mūsu balss tiks sadzirdēta. Tā ietvaros Latvija ar savu attīstīto transporta un loģistikas sektoru veido loģistikas sekretariātu, kura pirmais pasākums notika šā gada maijā Rīgā, piedaloties arī dalībvalstu uzņēmējiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudzi eirozonā staigā pa šauru laipu, un apstākļu sakritība var izraisīt gāšanos . Taupības politikas efektivitāte pietuvojusies savai robežai, atzinis Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Hosē Manuels Barozu. Par to liecina ne vien pretestība taupībai eirozonas dienvidu daļā, bet arī statistika.

Kaut arī budžetu jostas tiek savilktas, problemātisko valstu parādu «punči» karas pār tām aizvien lielāki, liecina Eurostat jaunākie dati. Taupība un nodokļu celšana valsts parādu pagaidām ir mazinājusi tikai Grieķijā, kur tas krities no 170% attiecībā pret IKP 2011. gadā līdz 157% pērn, spriež Financial Times (FT). Īrijas, Spānijas un Portugāles parādi ir auguši par spīti visam. Tiesa, Grieķijas parāds aizvien ir augstākais ES.

Attiecīgi EK priekšsēdētājs, uzsverot pašreizējās politikas principiālo pareizumu un turpmāku reformu nepieciešamību, tomēr saka, ka atbalsts taupībai ir bīstami zems. EK attieksme ir sevišķi nozīmīga tās lomas dēļ, ļaujot vai neļaujot problemātiskajām eirozonas valstīm atlaist taupības jostas. Nav izslēgts, ka pielaidīgāka attieksme varētu tikt īstenota pret nākamajiem iespējamiem glābjamiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Drošā nišā - tā var teikt par Igaunijas uzņēmumu Norma, kas ražo automašīnu drošības jostas un to detaļas.

Drošības jostu un to detaļu izgatavošanā akciju sabiedrība Norma ir pasaules līmeņa spēlētājs. Uzņēmums ietilpst Autoliv grupā un ar Normā ražotām drošības jostām vai to detaļām ir aprīkoti gan Volvo, gan Ladas, gan daudzi citi auto visā pasaulē.

Pēc 2009. gada apgrozījuma Norma ierindojās 249. vietā Baltijas lielāko uzņēmumu sarakstā. Tās apgrozījums sasniedza 50,1 miljonus eiro un peļņa - 1,3 miljonus. Tas bija viens no zemākajiem rezultātiem beidzamo gadu laikā, jo autoindustriju visā pasaulē būtiski bija papluinījusi krīze. 2010. gadā Normas finanšu rezultāti bija labāki. Apgrozījums sasniedza 76,4 miljonus eiro un peļņa 10,2 miljonus. «Arī pērnā gada rezultāti bija labi,» sacīja Ivars Arumā, Normas personāla departamenta vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aiva Zīle Apē no morāli novecojušām drēbēm šuj jaunus apģērbus ar zīmolu Zīle, tādējādi rūpējoties arī par dabu un planētas labsajūtu

Fotogrāfijas skaties raksta galerijā!

«Man vienmēr ir bijis aktuāli kaut ko pāršūt. Jebkuram apģērba gabalam, ko atnesu no veikala, pirmā doma ir pārstrādāt. Man vienmēr labāk ir paticis šūt kaut ko no kaut kā jau uzšūta, nekā ņemt auduma baķi un šūt no jauna auduma,» viņa saka. Reiz Aivas māsīca atveda viņai kaudzīti ar vecām džinsu biksēm, kas bija morāli novecojušas. Džinsiem ir dažādas skaistas detaļas – kabatiņas, jostas. Tā viņa no šiem apģērba gabaliem uzšuva pirmos mēteļus. Tas sakrita ar laiku, kad tika atvērts dizaina stends labdarības veikalā Otrā elpa. Aivas meita Agnese tur strādāja un aiznesa mammas mēteļus – un visus tos uzreiz nopirka. Tas bija pirms trim četriem gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šomēnes darbu Salaspilī sāk Lido Dizaina rūpnīca, kur ražos bistro aprīkojumu un tā saucamās zaļās mājas.

Intervijā Db Lido īpašnieks Gunārs Ķirsons atklāj, ka divi vērienīgi pasūtījumi bistro aprīkojumam jau saņemti - Baku (Azerbaidžānā) un Astanā (Kazahstānā), katrs no tiem aptuveni līdz 30 miljonus eiro vērts. G. Ķirsons uzsver, ka izmaksas var mainīties un precīzi izdevumi būs zināmi, kad tiks saražotas pirmās mājas.

Šobrīd situāciju Lido īpašnieks salīdzina ar bērnu, "kurš ir piedzimis, tagad viņš bļauj, viņam jādod labi daudz ēst. Viņam jādod viss, ko mēs gribam viņā ielikt, lai mūsu prece aiziet pasaulē, Eiropā, lai tā ir pieprasīta."

Uzstādīs maijā

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

FOTO: Somiņas kā grāmatas, Kārums sieriņi, Serenāde un Pols

Monta Glumane,26.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mikrouzņēmuma «From Bee.With Love.» īpašniece un dizainere Olga Grigurko uzskata, ka «Laimas» konfektes un «Kārums» sieriņi ir Latvijas vizītkarte, tāpēc viņa izveidojusi somiņas, kas līdzinās šiem produktiem. Tāpat viņa darina arī «Book clutch» jeb grāmatu somiņas.

O. Grigurko jau no bērnības vēlējusies nodarboties ar šūšanu, jo viņas vecmāmiņa bija šuvēja. «Es nopirku «second hand» veikalā apģērbu, un mēs to kopā pārveidojām. Man vienmēr bijusi vēlme kaut ko veidot, bet nebija ticības sev,» atceras dizainere.

Papildu somiņu izgatavošanai O. Grigurko strādā interjera dizaina nozarē, taču viņas izglītība ir saistīta ar loģistiku, studējusi «Transporta un sakaru institūtā», kā arī trīs gadus strādājusi šajā nozarē. No Liepājas uz Rīgu viņa pārcēlusies pirms 11 gadiem, bet uzņēmumu nodibinājusi 2013.gadā.

Reiz somiņu autorei bija jādodas uz kādu pasākumu un par godu tam viņa ļoti vēlējās sev uztaisīt somiņu, kas izskatās pēc grāmatas. «Tas paņēma tik daudz laika un nervu, ka es sapratu, ka to ir grūti izdarīt un beigās nolēmu, ka varu šajā jomā sākt savu biznesu. Es somiņas fotogrāfiju ieliku «Instagram» un draugi rakstīja, ka tā ir superīga ideja, jo tā bija izveidota, ņemot par pamatu īstas grāmatas dizainu.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atzīmējot Latvijas valsts simtgadi, Latvijas ražotāji izstrādājuši dažādus produktus. Tam esam veltījuši rubriku Simtgades produkti.

Godinot Latvijas valsts simtgadi, mežizstrādes tehnikas tirdzniecības jomā strādājošais uzņēmums «Haitek Latvia» sadarbībā ar ražotāju «Komatsu Forest AB» ir sarūpējuši Komatsu mežizstrādes tehniku ar latvisku dizainu.

Uz forvarderiem «Komatsu 855» un «Komatsu 845» redzami Lielvārdes jostas motīvi, kas simbolizē SIA «Haitek Latvia» mājas pilsētu Lielvārdi, kā arī uzņēmuma patriotismu. Savukārt, sarežģītais jostas raksts vēsta par meistarību.

Sarkanais jostā apzīmē cilvēku, cilvēcisko, dzīvību un Zemi, savukārt, baltais – garīgo spēku un Visumu.

Šā gada sākumā SIA «Haitek Latvia» jau piegādājusi vairākas Latvijas valsts simtgadei veltītās tehnikas vienības. Klientu reakcija esot pozitīva, vēl gan neesot izlemts, cik ilgi šāds noformējums tehnikai tiks saglabāts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Laikus nesaņemta alga - kavēta kredīta atmaksa

Ieva Mārtiņa, Db,21.08.2008

Analizējot nemaksātājus, arvien vairāk sāk dominēt atbilde, ka darba devējs aizkavējis algas izmaksu, secina Hansabankas Patēriņa finansēšanas daļas vadītājs Aldis Čače.

Foto: Ritvars Skuja, DB

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satraucošākā tendence banku patēriņa kredītu tirgū ir maksājumu kavējumu pieaugums darba algu izmaksu kavēšanās dēļ.

Tā intervijā Db atzina Hansabankas Patēriņa finansēšanas daļas vadītājs Aldis Čače, kura pārziņā ir visi īstermiņa produkti, kam nodrošinājums ir ienākumi, tostarp kredītlīnijas, kartes ar kredītlimitiem, patēriņa kredīti, preču iegāde uz nomaksu.

Kāda veida patēriņa kredīti šobrīd veido lielāko daļu? Kādas ir tirgus tendences?

Bankasprāt, ideāls klienta «nopakojums» ir viena kredītkarte, kredītlīnija kā ilgtermiņa produkts, un patēriņa kredīts kādam konkrētam mērķim ar dzelžainu atmaksas termiņu. Tas ir tas, uz ko tiecamies. Patlaban interese par patēriņa kredītiem nesamazinās, bet mainās struktūra. Ņemot vērā šā gada ekonomisko situāciju, visvairāk jūtam to, ka sadarbības partneriem drastiski krītas apgrozījums, jo cilvēki vairs nepērk dārgas preces, mainās vidējās darījuma summas, samazinās ilgie aizņēmuma termiņi. Otrs, cilvēki cenšas pēc iespējas mazināt savas saistības un atbrīvoties no kredītproduktiem. Tā kā cilvēki cenšas dzēst savas saistības, šobrīd ir liela produktu amortizācija. Paldies Dievam, ka cilvēkiem ir sapratne, ko nozīmē aizņemties apdomīgi. Tiesa, arī maksājumu kavētāju īpatsvars sāk pieaugt, jo daļa cilvēku tomēr nav laicīgi padomājuši un sajūt problēmas. Daļa klientu ņem aizņēmumus, lai segtu iepriekšējos aizņēmumus - šis savukārt ir nepārdomāts solis, jo faktiski cilvēki šādā veidā «iebrauc» vēl dziļāk parādos. Iespējams, klienti mēģina tikt vaļā no saistībām, kur naudas atgūšana ir agresīvāka. Neieteiktu izmantot mikrokredītu piedāvājumus, kuri ir viegli pieejami, un silti ieteiktu palasīt līguma noteikumus un kas notiek, kad aizņēmums netiek apmaksāts, parēķināt komisijas, kas bieži vien ir reizes 100 lielākas, nekā maksā nauda bankā. Mikrokredītu uzņēmumu izsniegtiem kredītiem ir milzīgs risks, kas tiek segts ar drastiskiem noteikumiem. Es ieteiktu klientiem neklusēt un mēģināt skatīties, ko var mainīt ikdienas tēriņos, kā iziet no situācijas. Mēs savukārt jau sākam veidot palīgmateriālu klientiem, kas ļaus vieglāk izveidot ģimenes budžetu, pārdomāt izdevumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Veselības apdrošināšanu balsta valsts, citi taupa

Ieva Mārtiņa, Irēna Zandere,08.09.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Privāto uzņēmēju aktivitāte veselības apdrošināšanas iegādē sākusi sarukt, ko nevarētu teikt par valsts iestādēm. Šogad veselības apdrošināšanā, ko Latvijā pamatā pērk valsts un privātie uzņēmumi saviem darbiniekiem, kopumā gandrīz vairs nepieaug pirkto polišu skaits, bet nelielais pieaugums gūts uz pieaugošo cenu rēķina, ko veicināja cenu kāpums veselības aprūpes iestādēs.

Vienlaikus daži apdrošinātāji secinājuši, ka veselības apdrošināšanas tirgū šobrīd lielākais patērētājs ir valsts sektors, kurā "turpina pirkt veselības apdrošināšanu", kā to darījuši līdz šim. Savukārt pieaugušo izmaksu un ekonomikas bremzēšanās dēļ daļai uzņēmumu nākas savilkt jostas un atteikties no daļas bonusu saviem darbiniekiem.

Daudzi atsakās

"Ir tendence, ka uzņēmumi kļuvuši mazāk aktīvi, nepērk apdrošināšanu. Veselības apdrošināšanas apjomi arī sarūk, jo ir uzņēmumi, kur sarūk darbinieku skaits. Tāpat, ja kādreiz izvēlējās plašākas veselības apdrošināšanas programmas, tad tagad izvēlas vienkāršākas, jo pakalpojums kļūst dārgāks.

Komentāri

Pievienot komentāru