Privāto uzņēmēju aktivitāte veselības apdrošināšanas iegādē sākusi sarukt, ko nevarētu teikt par valsts iestādēm. Šogad veselības apdrošināšanā, ko Latvijā pamatā pērk valsts un privātie uzņēmumi saviem darbiniekiem, kopumā gandrīz vairs nepieaug pirkto polišu skaits, bet nelielais pieaugums gūts uz pieaugošo cenu rēķina, ko veicināja cenu kāpums veselības aprūpes iestādēs.
Vienlaikus daži apdrošinātāji secinājuši, ka veselības apdrošināšanas tirgū šobrīd lielākais patērētājs ir valsts sektors, kurā "turpina pirkt veselības apdrošināšanu", kā to darījuši līdz šim. Savukārt pieaugušo izmaksu un ekonomikas bremzēšanās dēļ daļai uzņēmumu nākas savilkt jostas un atteikties no daļas bonusu saviem darbiniekiem.
Daudzi atsakās
"Ir tendence, ka uzņēmumi kļuvuši mazāk aktīvi, nepērk apdrošināšanu. Veselības apdrošināšanas apjomi arī sarūk, jo ir uzņēmumi, kur sarūk darbinieku skaits. Tāpat, ja kādreiz izvēlējās plašākas veselības apdrošināšanas programmas, tad tagad izvēlas vienkāršākas, jo pakalpojums kļūst dārgāks.
Pašlaik sākam redzēt, ka lielākais patērētājs šobrīd ir valsts sektors. Piem., Kultūras ministrija par 6,5 milj. eiroiegādājās veselības apdrošināšanu. Diezvai Latvijā atradīs kādu privāto uzņēmumu, kurš tik daudz tērētu veselības apdrošināšanai," pastāstīja Seesam Latvia valdes loceklis Aigars Freimanis, rezumējot, ka veselības apdrošināšanas ziņā sāpīgāk reaģē uzņēmēji, jo tiem jācenšas strādāt ar peļņu. ERGO sabiedrību Latvijā valdes locekle Evija Čīma atzina, ka jau kopš gada sākuma ir vērojama tendence, ka uzņēmumi atsakās no veselības apdrošināšanas. "Kaut arī kopumā samazinājums nav dramatisks, atsevišķās nozarēs, jo īpaši ar būvniecību saistītās, acīmredzot šis ir veids, kā samazināt izmaksas. Līdzīgi uzņēmumi, kuri pērn saviem darbiniekiem ir iegādājušies veselības apdrošināšanas programmas ar lielākiem segumiem, šogad izvēlas vienkāršākas apdrošināšanas programmas," tā viņa. Pēc E. Čīmas teiktā, arī ERGO Latvija dzīvība veselības apdrošināšanas portfelī ir pārstāvēts valsts sektors, taču šādu klientu skaits nav tik liels, lai varētu uzskatīt, ka tas nodrošina veselības apdrošināšanas biznesu.
"Ņemot vērā ekonomisko situāciju valstī, ir sagaidāms, ka līdz gada beigām un nākamgad varētu palielināties to uzņēmumu skaits, kuri atsakās no darbinieku veselības apdrošināšanas vai arī iegādājas vienkāršākas un lētākas apdrošināšanas programmas," viņa rezumēja.
Izvēlas lētāku
BTA viceprezidente Jeļena Alfejeva atzina, ka krīzes laikos daudzi mēģina ietaupīt un izdevumi apdrošināšanai nav no nepieciešamākiem. "Tomēr neskatoties uz šo vispārējo tendenci, darba devēju skaitā, kuri ir noslēguši līgumus par darbinieku veselības apdrošināšanu ar BTA, ir daudz privāto un nevar teikt, ka to skaits manāmi rūk. Tas ir izskaidrojams ar to, ka arī agrāk par darbinieku apdrošināšanu izšķīrās nopietni uzņēmumi, apzinoties arī nodokļu priekšrocības. Problēma slēpjas apstāklī, ka veselības aprūpes iestādes pēdējā gada laikā būtiski cēla cenas saviem pakalpojumiem. Cenu pacelšana tagad ir ierēķināta apdrošināšanas cenā. Diemžēl ne visi uzņēmumi spēj pavilkt šo jauno cenu un vairāk izskata iespējas atteikties no kādas seguma daļas," atzina J. Alfejeva. Gjensidige Baltic valdes locekle Ināra Meija gan pagaidām nekādas īpašas izmaiņas nav novērojusi, minot, ka veselības apdrošināšanu pērk gan privātie, gan valsts sektors. Tiesa, viņa atzina, ka viss ir saistīts ar notikumiem ekonomikā un apdrošinātāji zaudē ne tikai uz KASKO, īpašuma apdrošināšanu, bet arī daļēji uz veselības apdrošināšanu.
If Latvia speciālisti skaidroja, ka pērn veselības apdrošināšanas programmu ar plašāku segumu izvēli sekmēja izmaiņas likumdošanā, kad tika palielināta ar uzņēmuma ienākuma nodokli un iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamā summa, kura izlietota par apdrošināšanu - no 180 Ls uz 300 Ls. If Latvia savu klientu veselības apdrošināšanas paradumos nav jutusi izmaiņas, uzņēmumi, kuru darbiniekiem jau ir veselības apdrošināšana, turpina iegādāties polises arī pašreizējos ekonomiskajos apstākļos, jo tā ir kļuvusi par normu, ko kā pašsaprotamu lietu darba intervijā jautā deviņi no desmit darba meklētājiem. "Tomēr ir tendences, ka tajās nozarēs, kurās ir vērojama ekonomiskā lejupslīde, daudz rūpīgāk tiek izsvērtas izmaksas, tiek apsvērts gan apdrošināmo darbinieku skaits, gan šaurāks apmaksāto pakalpojumu klāsts, gan apmaksāto pakalpojumu limits, gan pieaug pieprasījums pēc dalītiem maksājumiem," atzina If Latvia speciālisti. Tie atzīmē, ka 2008. gads iezīmējas ar vislielāko ārstniecības pakalpojumu cenu pieaugumu pēdējos gados, kas ietekmē arī veselības apdrošināšanas izmaksas. "Kopā ar citiem ekonomiskās lejupslīdes faktoriem tas varētu būt par iemeslu klienta izvēlei iegādāties veselības apdrošināšanu ar sašaurinātu apmaksāto pakalpojumu klāstu," atzīst apdrošinātājs. If Latvia veselības apdrošināšanas portfelī valsts sektors aizņem mazāk kā 10 %, tādēļ kompānija īsti nevar komentēt tā kopējo ietekmi uz veselības apdrošināšanas nozari.
Dažādi novērojumi
Vaicāts, vai pamanījis, ka darba devēji retāk piedāvā veselības apdrošināšanu kā bonusu pie algas, personāla atlases uzņēmuma WorkingDay Latvia mārketinga direktors Māris Silinieks Db atzina, ka šāda tendence tieši šogad ekonomiskās lejupslīdes apstākļos ir novērojama. "Spilgtas izmaiņas nevar just, jo Latvijā uzņēmumi piesardzīgi nosauc algas un labumus, ko piedāvā. Ir atsevišķi gadījumi, kad mēs jūtam, ka papildu labumu nav tik daudz. Mēs paši (WorkingDay Latvia - red.) skatāmies, vai tas ir pa kabatai, nākošgad saglabāsim bonusus, bet tie, iespējams, būs vieglāki," tā M. Silinieks. "Nevaru teikt, ka pēdējā laikā būtu notikušas kādas atšķirības," sacīja personāla atlases kompānijas RMS-recruitment projektu vadītājs Aleksandrs Gamaļejevs. Viņš to skaidro ar sadarbības partneru kvalitatīvo rādītāju - vairums uzņēmuma klientu esot ļoti nopietni, tāpēc ierasts, ka potenciālajiem darbiniekiem tiek piedāvāti dažādi bonusi.
Daži savelk jostas
"Runājot par algām, bonusiem un citiem labumiem, samazināts nekas netiek. Veselības apdrošināšanu piešķirsim kā līdz šim. Veselības apdrošināšanas polises mēs dodam visiem darbiniekiem, kuri nostrādājuši trīs un vairāk gadus," atzina Rimi Latvia mārketinga un sabiedrisko attiecību vadītāja Zane Eniņa. Tikmēr būvkompānijas PBLC valdes loceklis Jānis Lancers atzina, ka uzņēmums apturējis darbinieku dzīvību apdrošināšanu un iemaksas privātajā pensiju fondā. "Līdz labākiem laikiem," bilda J. Lancers. Taču veselības apdrošināšana vismaz pagaidām paliks līdzšinējā apmērā. Uzņēmējs neizslēdza iespēju, ka nākotnē nāksies pārskatīt arī apdrošināšanas politiku - tas būšot atkarīgs no valsts ekonomiskās situācijas.
AS Energofirma Jauda prezidents Jānis Šimins: "Turpināsim noteikti, nešaubīgi. Tas ir zināms ieguvums, nevis zaudējums uzņēmumam. Jebkurā gadījumā cilvēki tiek izvērtēti - pamatā tie ir inženiertehniskie darbinieki un ilggadējie darbinieki, kuri no sirds ielikuši spēkus Jaudas attīstībā." "Rūpējoties par darbiniekiem, gan Fazer maiznīcas, gan Fazer Amica darbiniekiem tiek nodrošināta nelaimes gadījumu un veselības apdrošināšana. Jautājumu par apdrošināšanas apjomu parasti izskatām gada nogalē, gatavojot jaunu līgumu par apdrošināšanas pakalpojumiem," saka SIA Fazer maiznīcas komunikāciju direktore Baiba Gulbe, piebilstot, ka pašlaik nekas neliecina, ka tiks veiktas izmaiņas esošajā apdrošināšanas politikā. "Sociālos labumus paturēsim tādā pašā apmērā. Visiem tagad kaut ko nogriezt - nē," sacīja a/s Rīgas Dzirnavnieks ģenerāldirektors Sandis Jansons. Viņš norādīja, ka ir citi veidi, kā ietaupīt, turklāt uzņēmumā strādājošo skaits ir optimizēts.
