Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

Šodien lielākais tirdzniecības apgrozījums Rīgas Fondu biržā tika reģistrēts ar Ventspils naftas akcijām – dienas laikā tikai 8 darījumos īpašniekus mainīja 5.53 tūkst. akcijas, veidojot apgrozījumu Ls 5.77 tūkst. Ls. Akcijas cena dienas laikā samazinājās par 3.81 % līdz 1.01 Ls.

Savukārt trešais lielākais apgrozījums tika fiksēts ar Rīgas kuģu būvētavas akcijām. Dienas laikā ar tām 7 darījumos īpašniekus mainīja 6.26 tūkst. akcijas ar kopējo apgrozījumu 2.08 tūkst. Ls. Šīs akcijas cena dienas laikā samazinājās par 2.86 % tirdzniecības sesijas beigās sasniedzot 0.34 Ls par akciju, informē Rīgas Fondu biržas analītiķis Deniss Fiļipovs.

Kapitalizācijas indekss OMX Rīga dienas laikā samazinājās par 1.23 % sasniedzot 322.25 punktu atzīmi. Kopējais apgrozījums RFB bija niecīgs – vien 16.8 tūkst Ls.

Ņemot vērā visus ap Olainfarm notikušos procesus, skandālus un uzraugošo institūciju dīvaino pasīvo attieksmi pret tiem, daļa Olainfarm akcionāru apsver iespēju lemt par uzņēmuma akciju izslēgšanu no Rīgas biržas sarakstiem, pirmdien vēsta laikraksts Diena.

Neskatoties uz gada sākumā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) iniciatīvu ar tā saukto desmit soļu programmu aktivizēt uz Eiropas un pat Baltijas valstu fona krietni panīkušo Latvijas kapitāla tirgu un sekmēt jaunu uzņēmumu interesi savas akcijas tirgot publiskajā regulētajā tirgū jeb biržā, izskatās, ka šī iniciatīva vismaz pagaidām nav devusi cerēto rezultātu, jo pat jau biržā kotēto uzņēmumu īpašnieki lemj par savu uzņēmumu akciju izslēgšanu no fondu tirgus.

Turpina aiziet no biržas

Diena jau rakstīja, ka no biržas savulaik nolēma aiziet tādi uzņēmumi kā a/s Grindeks, a/s Rīgas Farmaceitiskā fabrika, a/s Brīvais vilnis, a/s Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca, a/s Rīgas Elektromašīnbūves rūpnīca, un tie ir tikai daži no uzņēmumiem, kas pēdējos gados ir pametuši Nasdaq Riga biržu. Nenoliedzami, ir arī zināms sava veida veiksmes stāsts a/s Madara Cosmetics, taču kopumā gan tirgoto akciju apgrozījuma, gan arī biržas dalībnieku statistika nerada nekādu pamatu optimismam par Rīgas biržas dzīvīgumu.

Visiem 2. līmeņa pensiju plāniem ar aktīvu ieguldīšanas stratēģiju ar domu ilgtermiņā nopelnīt lielāku pensiju, noslēdzot 2008. gadu, ienesīgums pēdējā gada laikā bijis negatīvs, liecina www.manapensija.lv dati.

Lai gan vērtējot 2. pensiju līmeņa plānu darbību kopš to darbības sākuma, aina nav tik bēdīga, tomēr pēdējā gada rezultāti, kurus spēcīgi ietekmējusi krīze pasaules finanšu tirgos, nesuši pensijas krājējiem pamatīgus mīnusus. Tādējādi atliek cerēt, ka situācija pasaules finanšu tirgos 2009. gadā un līdz ar to peniju plānu darbības rezultāti uzlabosies.

Lielākais mīnus šogad piemeklējis populārāko (336 874 dalībnieki 29. decembrī) pensiju plānu - Hansa pensiju IP Dinamika, kur ienesīgums pēdējā gada laikā bijis mīnus 24.27 %, bet kopš darbības sākuma 2003. gada janvārī – mīnus 0.05 %. Otrs lielākais mīnuss (- 9.31 %) bijis Astra Krājfondi IP Ekstra Plus (21671 dalībnieki), kura ienesīgums kopš darbības sākuma bija negatīvs – 2.81 %. GE Money pensiju plāns Džezs (dalībnieku skaits 15 891 ) ienesīgums pēdējā gada laikā bijis mīnus 8.07 %, bet kopš darbības sākuma - mīnus 0.67 %.

Austrumeiropas iekšzemes kopprodukts vidēji šā gada laikā saruks par 6%, teikts Capital Economics veiktajā pētījumā.

Capital Economics prognozē, ka lielākais IKP samazinājums gaidāms Baltijas valstīs. Pētījums liecina, ka 15% samazinājums gaidāms Latvijai un Lietuvai, bet Igaunijai - 10%.

Vēl lieli IKP samazinājumi gaidāmi Ukrainai (10%), Turcijai (7.5%), Ungārijai (7.5%), Rumānijai (7.5%) un Bulgārijai (5%). Savukārt Polija, kura vēl cer, ka tās IKP 2009. gadā palielināsies, gadu tik un tā pabeigs ar mīnus 3%.

Capital Economics uzskata, ka Austrumeiropas ekonomiku skārusi dziļākā krīze, kopš brīža, kad tā atbrīvojās no komunisma režīma pirms divdesmit gadiem.

"Visā reģionā šogad, visticamāk, būs recesija ar mazu iespēju uz ātru atveseļošanos," uzsvēra Capital Economics ekonomisti Rodžers Botls (Roger Bootle), Džonotans Loins (Jonathan Loynes) un Neils Šērings (Neil Shearing).

Augstās elektrības cenas ir raisījušas interesi par biržas darbības principiem.

Mūsu valstij dalība Nord Pool biržā nodrošina iespēju iegādāties trūkstošo elektroenerģijas apjomu, lai pilnībā nosegtu valsts patēriņu par ekonomiski izdevīgāko un pēc iespējas zemāko cenu nākamajai dienai, importējot to, izmantojot starpsavienojumus. Savukārt izstāšanās no biržas padarītu nemainīgi augstu elektroenerģijas cenu patērētājiem, kas pārsniegtu esošās Nord Pool biržas Latvijas reģiona vidējās cenas gadā.

Latvija teorētiski varētu sevi nodrošināt ar nepieciešamo elektroenerģijas apjomu – ar nosacījumu, ka visu gadu Daugavas HES pietece saglabātos netipiski augsta un vienmērīga, Latvenergo TEC ražotnes strādātu bez nepieciešamajiem remontdarbiem, bet pīķa jeb augsta pieprasījuma stundās Latvijas elektroenerģijas patēriņš tiktu samazināts.

Viens no lielākajiem Rīgas Fondu biržas emitentiem - Latvijas kuģniecība - apsver akciju kotāciju Varšavas biržā, jo, iespējams, nevēlas pildīt informācijas atklāšanas prasības.

Varšavas biržas pārstāvis Marcins Prezlovskis (Marcin Przeszłowski) Db informēja, ka Varšavas biržai ar LK notiek sarunas un tā ir saņēmusi vēstuli, kurā biržas pārstāvji aicināti satikties ar uzņēmuma pārstāvjiem, taču patlaban tikšanās datums vēl nav zināms. Oficiāls pieteikums par vēlmi kotēt biržā akcijas nav saņemts, tā M. Prezlovskis. LK paziņojusi Rīgas biržai, ka regulāri interesējas par vērtspapīru tirgus norisēm reģionā. Lai detalizētāk izzinātu vērtspapīru tirgus situāciju, precīzāk izprastu tajā notiekošos procesus un sasaisti ar globālā tirgus aktualitātēm, LK atbildīgie eksperti un speciālisti vēlas mērķtiecīgi iepazīties ar šā tirgus ietekmīgākajām organizācijām un to piedāvātajām iespējām. Patlaban šādi jautājumi minētajā kontekstā LK vadības struktūrās nav skatīti vai pieņemti, teikts LK paziņojumā. LK lielākā akcionāra Ventspils naftas (VN) pārstāve Gundega Vārpa aģentūrai LETA teikusi, ka VN šobrīd neizskata iespēju savas akcijas kotēt citā biržā.

Līdz ar mierizlīgumu starp mantiniecēm un kontroles atgūšanu pār uzņēmumu a/s Olainfarm iezīmējas stabilas un mērķtiecīgas attīstības posms, vēsta laikraksts Diena.

Viens no Latvijas farmācijas nozares flagmaņiem, zāļu ražotājs a/s Olainfarm, pēdējos trīs gadus – pēc tā īpašnieka Valērija Maligina nāves – bijis ierauts ilgstošos konfliktos, skandālos un intrigās, kurās bijuši iesaistīti arī daudzi personāži ar apšaubāmu reputāciju. Pateicīgu augsni šiem konfliktiem un skandāliem lielā mērā radīja Valērija Maligina mantinieču, trīs māsu, savstarpējie strīdi un nespēja vienoties par mantojumā iegūtā uzņēmuma pārvaldību.

Taču 2021. gads – jāatzīst, ar visai spraigiem notikumiem – tomēr beidzot iezīmēja šīs skandālu un nestabilitātes epopejas beigas, un gada beigās tika sperts pēdējais solis, lai Olainfarm pēc ilgstošajiem konfliktiem beidzot iestātos miers. Kā atzīst gan īpašnieki, gan uzņēmuma jaunā vadības komanda, to savā ziņā veicinājis arī lēmums par Olainfarm akciju izslēgšanu no kontrolētā akciju tirgus, kas sekmēšot stabilitāti uzņēmumā kopumā, arī tā pārvaldībā.

Brexit veicinātā auklēšanās ar Eiropas finanšu vājiniekiem nesola neko labu bloka finansiālajai stabilitātei nākotnē

Nesen publicētā informācija par to, ka Latvijai šā gada pirmajā ceturksnī bijis trešais straujākais valsts parāda pieaugums Eiropas Savienībā (ES), iespējams, kādam likusi nepatikā saraukt uzacis vai izteikt viedokli, ka mūsu valsts neattīstās, bet tikai audzē parādu kalnu. Tomēr pašreizējā realitāte ir neapstrīdams fakts, ka iepriekš pieminētajā laika posmā mūsu valsts parāds bija piektais mazākais ES ietvaros, attiecībā pret valsts ekonomikas apjomu nedaudz mazāks nekā tādai finanšu paraugvalstij kā Dānija. Turklāt, ja gribam gūt objektīvu ainu attiecībā uz finanšu dinamiku, ir jāraugās garākā, piemēram, gada griezumā. Pretējā gadījumā kāds lielāks obligāciju laidiens, kas, cita starpā, ir domāts nevis parāda palielināšanai, bet jau esošo valsts saistību pārfinansēšanai, var ievērojami mainīt parāda statistiku, liekot domāt par valsts finanšu situācijas pasliktināšanos, sevišķi, ja tas ir tik mazā valstī kā Latvija.

Energoefektivitāte Rīgas mikrorajonos nav uzlabojusies kopš laikiem, kad Kalnciemā ražoja durstīgo minerālvati

Paaugstināsim energoefektivitāti publiskajā un privātajā sektorā, deklarācijā apņēmusies jaunā valdība. Akcents būtu liekams uz galvaspilsētas mikrorajoniem, kuru iedzīvotāji līdz šim no siltināšanas projektiem vairījušies kā no krītošām lāstekām.

Tāpēc tieši reģionu ēkas aizvadīto gadu laikā ievērojamā skaitā tērpušās krāšņos mēteļos, lielākoties no putupolistirola un visbiežāk Austrum- eiropai raksturīgos košos toņos. Rīgas un reģionu attiecība iepriekšējā renovēšanas maratonā ir aptuveni 50 pret 700. Tikmēr galvaspilsētas dzīvojamais fonds turpina slīgt pelēcībā tā, it kā siltināšanas vilinājumi un iespēja šī mērķa sasniegšanā balstīties uz Eiropas pleca uz to nemaz neattiektos. Retas ir jomas, kur reģioni apsteidz Rīgu, bet šis ir viens no pierādījumiem reģionu varēšanai vai Rīgas mazspējai. Rīgā, kur ir lielāka maksātspēja, renovēti vien 0,4% ēku. Taisnības labad gan jāpiemin, ka Valmierā, Liepājā, Ventspilī un Cēsīs siltināšanas un renovācijas bumu veicinājuši arī augstie siltumenerģijas tarifi.

Neziņa un bailes liek masveidā pārdot Krievijas finanšu aktīvus

Ziņas par Krievijas militāro spēku ieiešanu Ukrainas teritorijā kārtējo reizi kāpinājušās satraukumu pasaules biržās, liekot samazināties biržas indeksu vērtībām. Notiekošais nekādā ziņā nav pozitīvi ietekmējis Krievijas investoru noskaņojumu, kā rezultātā kaimiņvalsts biržas indekss vakar pēcpusdienā bija noslīdējis apmēram par 3,5% zemāk nekā iepriekšējās tirdzniecības dienas izskaņā. Vispārējais satraukums pēc Krievijas militāristu operācijām izraisīja kārtējo vēlmi atbrīvoties no valsts nacionālās valūtas rubļa, kā rezultātā vakar pēcpusdienā tā vērtība pret ASV dolāru bija pietuvojusies savam vēsturiskajam minimumam – 36,7 rubļiem par vienu ASV valūtas vienību.

Sekojot līdzi naftas produktu cenu samazinājumam pasaules biržās, pēdējo divu mēnešu laikā benzīna cenas mazumtirdzniecībā Latvijā ir samazinājušās par 6 centiem, stāsta Statoil Degvielas produktu attīstības departamenta direktors Viesturs Astičs.

Viņš uzsver, ka būtisks (bet ne vienīgais) degvielas mazumtirdzniecības cenas ietekmējošais faktors ir degvielas produktu cenas pasaules biržās. Degvielas produktu cenas pasaules biržās vienlaicīgi ietekmē virkne dažādu faktoru, kas var veicināt gan to pieaugumu, gan samazinājumu (pasaules lielāko ekonomiku izaugsmes rādītāji, naftas produktu rezervju līmenis pasaulē, centrālo banku pieņemtie lēmumi par ekonomikas stimulēšanas pasākumiem), tāpēc nav iespējams viennozīmīgi prognozēt tālāko degvielas produktu cenu attīstības dinamiku pasaules biržās un līdz ar to arī mazumtirdzniecībā.

Salīdzinājumam – gada sākuma benzīna cena pasaules biržās bija vidēji 947 USD/tonnu, benzīna cena mazumtirdzniecībā Latvijā tajā laikā bija – 1,330 EUR/l (ar PVN). Šobrīd benzīna cena pasaules biržās ir apm. 948 USD/tonnu, bet mazumtirdzniecībā Latvijā – 1,32 EUR/l (ar PVN). Līdz ar to Latvijā šobrīd ir vienas no zemākajām degvielas mazumtirdzniecības cenām Eiropā.

Akciju cenas pasaulē pirmdien kritās, bet zelta cena kāpa, augot bailēm, ka jaunais koronavīruss "Covid-19" varētu bremzēt ekonomikas izaugsmi.

Akciju cenu kritums bija vērojams arī Milānas un Seulas biržās, jo Itālijā un Dienvidkorejā pēdējās dienās ir pieaudzis koronavīrusa infekcijas gadījumu skaits un ir reģistrēti vairāki tā izraisīti nāves gadījumi.

Volstrītā indekss "Dow Jones Industrial Avreage" samazinājās par vairāk nekā 1000 punktiem, uzrādot sliktāko rezultātu vairāk nekā divos gados.

"Tirgus reakcija ir klasiskā 'pārdod tagad un jautā vēlāk '," sacīja "Prudential Financial" galvenais tirgus stratēģis Kvinsijs Krosbijs. Viņš atzīmēja, ka akciju izpārdošana atspoguļo bailes, ka vīruss varētu palēnināt uzņēmumu peļņas pieaugumu.

Naftas cenas saruka, investoriem bažījoties par pieprasījumu. Zelta cenas Londonas zelta tirgū vienubrīd sasniedza 1689,31 ASV dolāru par unci - augstāko līmeni kopš 2013.gada janvāra, investoriem pērkot zeltu kā drošu ieguldījumu tirgu nestabilitātes apstākļos.

«Ļoti pozitīvu impulsu Latvijas biržas attīstībā varētu sniegt tādu uzņēmumu kā Lattelecom kotācija biržā,» saka Nasdaq Riga valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne

Kā vērtējat tirdzniecības aktivitāti Nasdaq Riga biržā?

Tirdzniecības aktivitāte biržā ir atkarīga no uzņēmuma akcionāru struktūras un uzņēmuma lieluma. Ir tāds rādītājs, ko biržā mēs saucam par free-float. Tas ir brīvā publiskā apgrozībā esošo akciju daudzums. Ja uzņēmumam ir liels šādu akciju daudzums, tad biržā tas parasti ir labi tirgots. Tirdzniecība ir atkarīga arī no tā, kā biržā kotētie uzņēmumi strādā. Ja uzņēmumam ir labi finanšu rezultāti, tam ir aktīvas investoru attiecības un tas ir interesants investoriem, tad arī tirdzniecība biržā ir aktīva. Kopumā vērtējot, jāsaka, ka mēs Rīgas biržā neesam apmierināti ar esošo tirdzniecības aktivitāti. Tāpēc nopietni strādājam, lai piesaistītu jaunus, pietiekami lielus klientus, kuriem būtu liels publiskā apgrozībā esošo akciju daudzums. Ļoti pozitīvu impulsu Latvijas attīstībā varētu sniegt tāda uzņēmuma kā Lattelecom kotācija biržā. Gan Igaunijā, gan Lietuvā telekomunikāciju uzņēmumu kotācija biržā deva ļoti pozitīvu impulsu, lai kapitāla tirgus un birža attīstītos. Tie ir uzņēmumi, kas nosaka likviditāti biržā. Un tas ir tāpēc, ka telekomunikāciju uzņēmumi parasti ir ļoti lieli. Tātad tie ir interesanti ne tikai vietējiem mazajiem akcionāriem, dažādiem institucionālajiem investoriem, fondiem, piemēram, pensiju 2. līmeņa fondiem, kas darbojas Baltijā, bet arī daudziem ārvalstu investoriem. Latvijas gadījumā telekomunikāciju uzņēmums līdz biržai nav nonācis. Jācer, ka tuvākajā nākotnē varētu būt kādas pozitīvas pārmaiņas šajā ziņā. Biržas likviditātē un tirdzniecības aktivitātes kāpināšanā ļoti svarīgs ir pats uzņēmums. Tomēr mums ir arī sava Baltijas Tirgus likviditātes uzturētāju programma, kuras ietvaros likviditāte tiek uzlabota virknei biržas uzņēmumu, un tā strādā jau vairāk nekā divus gadus. Saviem biedriem tirdzniecības sesijas laikā, ja viņi uzsāk darbu kā likviditātes nodrošinātāji noteiktām uzņēmumu akcijām, dodam tirdzniecības komisijas atlaidi, tādā veidā stimulējot biedru interesi uzlabot likviditāti gan Rīgas biržā, gan Baltijas biržās kopumā.

Pērn kopējais apgrozījums biržas NASDAQ OMX Riga izsolēs un biržā bija 447 miljoni latu, kas ir sestais labākais biržas rādītājs kopš tās atklāšanas 1995. gadā, tomēr, salīdzinot ar 2010. gadu, tas ir samazinājies, Db.lv stāstīja NASDAQ OMX Riga pārstāvis Āris Dreimanis.

Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, biržas apgrozījums 2011. gadā ir samazinājies par aptuveni 155 miljoniem latu – 2010. gadā biržā tika apgrozīti 602 miljoni latu.

«Pērn apgrozījuma samazinājums biržā bija galvenokārt tādēļ, ka valsts kasei nebija tik lielas vajadzības aizņemties,» norādīja Ā. Dreimanis.

Labākais gads, vērtējot pēc apgrozījuma, Rīgas biržas vēsturē ir bijis 2009. gads, kad tika apgrozīti 1,152 miljardi latu, bet vismazākais apgrozījums ir bijis NASDAQ OMX Riga darbības pirmajā – 1995. gadā, kad tika apgrozīti 800 tūkstoši latu.

«Pērn investoru aktivitāte vērtējama kā normāla, apgrozījuma ziņā šis ir bijis sestais labākais gads biržas vēsturē. Kopskaitā 2011. gadā ir bijušas apmēram 70 izsoles, aptuveni 250 tirdzniecības sesijas un 70 vērstpapīru speciāli organizētās izsoles,» stāstīja Ā. Dreimanis.

http://www.db.lv/images/article/2009/08/10/9a6d52f3-c7e2-4e79-9440-de470b41246a.jpg

Nordea bankas vecākais ekonomists Andris Strazds:

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) ātro novērtējumu, 2009.gada otrajā ceturksnī iekšzemes kopprodukta (IKP) apjoms, salīdzinot ar 2008.gada atbilstošo periodu, ir samazinājies par 19.6%.

«IKP kritums arī otrajā ceturksnī ir dramatisks, taču pašas pesimistiskākās prognozes, kas lielā mērā bija balstītas uz dramatisko mazumtirdzniecības apjomu kritumu, nav piepildījušās. Acīmredzot nelielais eksporta pieaugums šī gada otrajā ceturksnī savienojumā ar būtisku importa kritumu ir pozitīvi ietekmējis IKP apjomu. IKP kritumu nedaudz bremzē arī cenu kritums, jo cenu krituma rezultātā mājsaimniecības un uzņēmumi var iegādāties vairāk preču un pakalpojumu, salīdzinot ar situāciju, ja cenas saglabātos nemainīgas vai turpinātu augt.»

ASV un Eiropas biržu indeksi pirmdien bija stabili, investoriem piesardzīgi reaģējot uz otrdien paredzētajām ASV starpvēlēšanām, ASV sankciju atjaunošanu pret Irānu un Itālijas budžeta problēmu.

Volstrītas indeksi «Dow Jones Industrial Average» un «Standard & Poor's 500» pieauga, bet indekss «Nasdaq Composite» kritās.

Londonas biržas indekss nedaudz palielinājās, Frankfurtes biržas indekss kritās, bet Parīzes biržas indekss tikpat kā nemainījās. Milānas biržas indekss saruka par 0,6%, ko noteica bažas par Itālijas valsts budžetu.

Markets.com analītiķis Nīls Vilsons sacīja, ka tirgus dalībnieki ir fokusējušies «uz ASV starpvēlēšanām otrdien, savukārt jautājumi par Itālijas budžetu turpina ietekmēt riska noskaņojumu». ASV starpvēlēšanas tiek interpretētas kā balsojums par prezidenta Donalda Trampa darbību kopš viņa prezidentūras sākuma.

Akciju cenas pasaules biržās trešdien pārsvarā pieauga, vairākām nozīmīgām biržām atsākot tirdzniecību pēc Ziemassvētku brīvdienām un investoriem saglabājot optimismu apstākļos, kad mazinās spiediens no centrālo banku puses. Naftas cenas samazinājās.

Volstrītā vislielākais kāpums bija indeksam "Dow Jones Industrial Average", kas pieauga par 0,3%, noslēdzot tirdzniecības sesiju visu laiku augstākajā 37 656,52 punktu līmenī.

Lai gan ASV biržās tirdzniecība atsākās jau otrdien, Eiropas biržās tas notika tikai trešdien. Eiropā visvairāk pieauga Londonas biržas indekss - par 0,4%.

Honkongas biržas indekss pēc ilga tirdzniecības pārtraukuma pieauga par 1,7%.

"Nerimstošais optimisms par iespējamību, ka centrālās bankas 2024.gadā sāks procentlikmju pazemināšanu, un ka nākamgad gaidāmas daudzas to pazemināšanas, turpina dzīt uz augšu akciju cenas," sacīja tirdzniecības grupas XTB galvenais tirgus analītiķis Valids Kudmani.

Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žozē Manuels Barrozu aicinājis nepārmest Vācijas kanclerei Angelai Merkelei taupības politikas neveiksmes, norādot, ka krīzes skartajām valstīm jāpārtrauc meklēt vaininieki ārpusē.

«Pie tā, kas notiek Francijā un Portugālē nav vainojama ne Merkele, ne Vācija. Krīze un šo valstu problēmas nav Vācijas politikas vai Eiropas Savienības rezultāts. Tas ir pārlieku lielu tēriņu, konkurētspējas un bezatbildīgas uzvedības finanšu tirgos rezultāts,» EK prezidenta sacīto laikrakstam Welt am Sonntag citē Euobserver. Ž. Manuels Barrozu arī uzsvēra, ka A. Merkele ir viena no retajām, ja ne vienīgā, starp Eiropas līderiem, kura vislabāk saprot, kas kontinentā notiek patiesībā.

Eiropas Savienību nomocījusi dziļā Grieķijas finanšu krīze un augstais bezdarba līmenis, kas atsevišķās valstīs pārsniedzis 25%. Atklājies arī, ka Francijai būs nepieciešams papildus laiks, lai samazinātu budžeta deficītu. Valdot šādiem apstākļiem, aizvien biežāk izskan iebildumi pret izdevumu samazināšanas politiku, aicinot lielāku uzmanību pievērst jaunu darbavietu radīšanai.

Itālijas ekonomika laika posmā no aprīļa līdz jūnijam sarukusi par 0,8%, kas ir nedaudz vairāk nekā uzskatīts iepriekš, atsaucoties uz oficiālajiem datiem, ziņo BBC.

Pagājušajā mēnesī tika ziņots, ka ekonomika sarukusi par 0,7%. Lielāks kritums saistīts ar negatīvām tendencēm investīciju jomā un patērētāju izdevumos.

Kā vēstīts, Francijas centrālā banka tikko paziņojusi, ka arī šīs valsts ekonomika trešajā ceturksnī sāks slīgt recesijā.

Salīdzinot ar atbilstošo periodu iepriekšējā gadā, Itālijas ekonomika sarukusi par 2,6%. Iepriekš tika ziņots par IKP kritumu 2,5% apmērā.

Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, iekšzemes patēriņš samazinājies par 0,7%, bet investīcijas - par 2,3%. «Tas ir sliktāk, nekā bijām gaidījuši, un patērētāju izdevumu krituma apjoms ir īpaši nepatīkams pārsteigums,» teikusi Unicredit ekonomiste Loredana Federiko.

Par būtiskākajiem jautājumiem visas vienošanās ar starptautiskajiem aizdevējiem ir panāktas un nekādi jauni svarīgi jaunumi vairs nav gaidāmi… Tā varētu raksturot valdības paziņojumus par attiecībām ar aizdevējiem pēc kārtējām pārrunām ar SVF pārstāvjiem.

Izklausās jau, protams, daudzsološi, tomēr šeit ir viens otrs «bet».

Pirmkārt, nevajag aizmirst, ka jau iepriekš pēc šāda veida tikšanās reizēm ir atskanējuši augstu valsts amatpersonu paziņojumi, ka nekādi būtiski jaunumi nav gaidāmi, kam sekoja gana drastiska izdevumu griešana, nodokļu likmju palielināšana un citi «brīnumi». Tātad acīmredzot jēdziens «nekā būtiska» mūsu amatpersonu izpratnē nozīmē kaut ko pavisam citu, nekā to saprot pārējā sabiedrība. Otrkārt, jāpaskatās, kādas tad arī šoreiz ir panāktās vienošanās. Vispirms jau jārunā par sen zināmām vērtībām, proti, to, cik lielus valsts budžeta deficīta rāmjus valdība ir apsolījusies aizdevējiem ievērot turpmākos gadus. Jāatgādina, ka tieši šā iemesla dēļ, veidojot 2010. gada budžetu, to nācās, gudri sakot, konsolidēt par vairāk nekā pusmiljardu latu. Redz, attiecībā uz 2011. gadu Latvija ir apņēmusies nodrošināt 6%, bet 2012. gadā — 3% lielu budžeta deficītu no IKP. Tas lielā mērā dod pamatu uzskatīt, ka jau nākamā valdība neatkarīgi no tās sastāva, veidojot 2011. gada valsts budžetu, šo procesu sāks ar kārtējo izdevumu samazinšanu. Iemesls tam ir visai vienkāršs — līdz šim nav dzirdēta vēl neviena eksperta prognoze, kas ļautu kaut vai uz mirkli noticēt kaut cik nozīmīgai ekonomikas atlabšanai nākamgad. Gluži pretēji — tiek paredzēts, ka Latvija turpinās slīgt recesijā, kamēr daļa citu Eiropas valstu atkal nostāsies uz kājuām.

Ja Lietuva izstāsies no Eiropas Savienības, tad valstī palikušie lietuvieši beidzot būs guvuši neatkarību, uzskata Lietuvas Centra savienības līderis Romualds Ozols.

Intervijā laikrakstam Respublika R. Ozols norāda, ka Eiropas Savienība nav labdarības projekts, bet gan mazo valstu resursu pārņemšana par labu lielajām valstīm. Kā vienu no negatīvajiem piemēriem viņš nosauc migrāciju. Pēc viņa aprēķiniem, Lietuvu kopš iestāšanās ES pametuši aptuveni miljons cilvēku. Analizējot Eiropas centrālās bankas izteikumus par to, ka varētu sašaurināt eirozonu, no tās izslēdzot valstis, kuras nespēj vairs pildīt Māstrihtas kritērijus, Ozols norāda, ka tas nozīmētu, viņaprāt, arī izslēgšanu no Eiropas Savienības.

Pirmais kandidāts esot Grieķija, pēc tam, ja valstis turpinās slīgt parādos, tad no ES izmetīs arī Lietuvu un Latviju. Taču tas nozīmētu patiesas neatkarības un brīvības iegūšanu. Nav citas izejas pasaulei, kā uz nacionāla pamata un atbildības par savu zemi būvēta atsevišķa valsts. Un tas nav novēršams, uzskata Lietuvas politiķis.

Zviedrijas apģērbu mazumtirgotājs Hennes and Mauritz (H&M) nokļuvis nelāgā gaismā, jo uzņēmuma Kambodžas strādnieku samaksa ir vien trīs Zviedrijas kronas (0,45 ASV dolāri) stundā, un daudzām ģimenēm naudas trūkums liek slīgt parādos, raksta thelocal.de.

Šādu ainu atklājusi Zviedrijas telekanāla dokumentālā pārraide Kalla Fakta (Aukstie Fakti).

«Pastāvīgās bažas dara mani slimu – es nezinu, kur ņemšu naudu,» norādījusi Kambodžas tekstila ražotnes darbiniece Deuara Sopona (Deuar Sophon). Viņa ir trīs bērnu māte un nedēļā strādā aptuveni 70 stundas Kambodžas tekstila rūpnīcā, kas ražo drēbes vairākiem tirgotājiem, tostarp arī Zviedrijas apģērbu tirdzniecības gigantam H & M. D. Soponas mēnešalga ir aptuveni 500 Zviedrijas kronu (aptuveni 75 ASV dolāri), kas nav pietiekama, lai uzturētu ģimeni. Līdzīga situācija ir daudziem tekstila ražotņu strādniekiem, tādēļ viņiem nereti nākas aizņemties naudu ar augtu procentu likmi, lai nopirktu pārtiku.

Saistībā ar ASV centrālās bankas paziņojumiem par potenciālo naudas injekciju ekonomijai samazināšanu un eirozonas problēmām, eksperti izsaka viedokli par tālāku ASV dolāra kursa pieaugumu pret Eiropas vienoto valūtu.

Krievijas finanšu portāla mfd.ru Forex Club tirgus analīzes komentārā tiek izteikts viedoklis, ka tirgum beidzot ir skaidri potenciālie ASV centrālās bankas plāni attiecībā uz kvantitatīvās ekonomikas stimulēšanas plānu samazināšanu attiecībā uz prasījuma vērtspapīru izpirkšanu finanšu tirgū. Saistībā ar to apgrozībā esošo dolāru apjoms pakāpeniski sāks sarukt, savukārt pieprasījums pēc ASV nacionālās valūtas uz šī faktora rēķina varētu augt.

Tikmēr eirozonā turpinās darbs pie banku regulatora izveides, kā arī pie mehānismu izstrādāšānas palīdzības saņemšanas grūtībās nonākušajām bankām. Tomēr viens no galvenajiem faktoriem, kas Eiropas līderiem neļauj slīgt pašapmierinātībā ir problēmas Grieķijā, kura kārtējo reizi nespēj tikt galā ar savām finansiālajām saistībām.

Jauna valdība nesusi izmaiņas arī ministru – parādnieku sarakstā. Parādniekus – ekonomikas ministrus tagad nomainījis parādnieks – finanšu ministrs , pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Pusei no ministriem ir parādi, liecina DB izpēte. Lielākoties tie ir vairākos desmitos tūkst. mērāmi, taču ir arī izņēmumi – labklājības ministra Ulda Auguļa parādsaistības tuvojas 100 tūkst. eiro, bet finanšu ministra Jāņa Reira – teju 170 tūkst. eiro. J. Reira parādi gandrīz piecas reizes pārsniedz viņa pērnā gada ienākumus. U. Auguļa – vairāk nekā divas reizes.

Korupcijas pētnieki regulāri atgādina, ka prāvas parād saistības rada bažas par amatpersonu ietekmējamību. Turklāt, kā DB iepriekš jau ziņoja (25.08.2014.), ar likumu ir ierobežotas sabiedrības iespējas pārliecināties par pašas ievēlēto politiķu godaprātu. Proti, amatpersonu deklarācijas ļauj sekot līdzi dažādu valstu un pašvaldību darbinieku ieņēmumiem, uzkrājumu audzēšanai vai deldēšanai dažādās kredītiestādēs, taču par to, kurās bankās viņi krāj parādus vai arī no kādām fiziskām vai juridiskām personām naudu aizņēmušās – par to publiski visi interesenti informāciju gūt nevar. Deklarāciju publiskojamās daļas parāda vien parādu summas. Šī informācija gan ir pieejama iestādēm, kas uzrauga amatpersonu finanšu darbību.