Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

2019. gada būtiskākais notikums ir Brexit, taču par to, kāds tas būs, īstas skaidrības nav, turklāt Lielbritānijas aiziešana no ES iezīmēs pārmaiņas, jo tā, kā bija, vairs nebūs.

Tādu ainu rāda Latvijas Zinātņu akadēmijas Eiropas politisko pētījumu institūta sadarbībā ar Ārlietu ministriju rīkotā apaļā galda diskusija Eiropas politikas izaicinājumi un Latvijas politika: pētnieku ieteikumi. To, ka pašlaik ir liels neskaidrību laiks, atzina Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica. Viņa norādīja, ka neskaidrības ir ne tikai par to, kāds realitātē būs Brexit, bet arī par ES nākamā perioda daudzgadu – 2021.-2027.g. - budžetu. Jāņem vērā, ka 2019.gadā paredzētas Eiropas Parlamenta vēlēšanas bez britu piedalīšanās un jaunas Eiropas Komisijas izveide. Jārēķinās, ka Brexit ietekmi Latvija izjutīs gan tieši, gan arī netieši, turklāt pašreizējā brīdī pat neesot pilnīgas skaidrības par šis ietekmes apmēru. DB jau 2018. gada 20. decembrī vēstīja par Latvijas Universitātes Ekspertu padomes locekles, Fiskālās disciplīnas padomes locekles, Eiropas Komisijas viceprezidenta Valda Dombrovska padomnieces, profesores Innas Šteinbukas sacīto DB Uzņēmēju kluba biedriem, ka pašlaik izaicinājumi ir ne tikai Latvijai, bet arī ES. Pirmkārt jau tāpēc, ka tiek gaidīts Brexit, bet joprojām īsti neviens nevar prognozēt, kāds tas īsti varētu būt – ar kontrolētu (ratificētu vienošanos starp ES un Lielbritāniju) izstāšanos vai arī ar tā dēvēto cieto – bez nekādiem nosacījumiem un bez vienošanās.

Uzņēmējs Sers Ričards Brensons uzskata, ka, neskatoties uz Brexit atlikšanu, Lielbritānija ir «bīstami tuvu pilna apjoma katastrofai», ziņo BBC.

Viņš arī kritizējis Lielbritānijas premjerministri Terēzu Meju, ka viņa vairs nedarbojoties valsts interesēs.

Pasaulslavenais uzņēmējs apgalvo, ka daudzi, kas balsoja par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības, jau ir mainījuši savas domas.

R. Brensons, kurš vairs nedzīvo Apvienotajā Karalistē, arī aicinājis sabiedrību paust «galīgo lēmumu» par izstāšanos no Eiropas Savienības.

Kā vēstīts, pagājušajā nedēļā Eiropas Savienības līderi piekrita Brexit pagarinājumam, nosakot divus termiņus. Viens no termiņiem ir 22.maijs - šajā datumā Lielbritānija varēs izstāties gadījumā, ja Lielbritānijas parlaments nobalsos par izstāšanās vienošanos. Savukārt, gadījumā, ja parlaments tomēr nenobalsos par vienošanos, tad tai tiks piedāvāts cits izstāšanās termiņš - 12.aprīlis. Kā izstāšanās datums sākotnēji tika noteikts 29. marts.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Pieaugot bažām, ka līdz 29.maijam tā arī netiks apstiprināta vienošanās par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības (ES), Londonas un Briseles amatpersonas apspriež iespējamo «Breksita» procedūras pagarināšanu, atsaucoties uz vārdā neminētiem avotiem, otrdien vēsta laikraksts «The Daily Telegraph».

Trīs avoti ES laikrakstam apstiprinājuši, ka britu amatpersonas zondē iespējas pagarināt Lisabonas līguma 50.pantā paredzēto dalībvalsts izstāšanās procedūras termiņu.

Premjerministre Terēza Meja iepriekš vairākkārt noraidījusi iespēju atlikt «Breksitu», lai gan viņa arī atkārtoti brīdinājusi parlamenta deputātus, ka gadījumā, ja tiks noraidīta viņas vienošanās par izstāšanās nosacījumiem, «Breksits» tiks izgāzts.

«Mēs aizejam no Eiropas Savienības 29.martā,» uz lūgumu komentēt «The Daily Telegraph» ziņas atbildējis «Breksita» ministrs Stīvens Barklajs, uzsverot, ka valdība necenšas to atlikt.

Uz tiešu jautājumu, vai viņš noliedz laikraksta ziņoto, Barklajs atbildēja: «Jā, jo varu nepārprotami paziņot, ka valdības politika paredz izstāšanos 29.martā.»

Latvija kā Eiropas Savienības (ES) pierobežas teritorija un Krievijas kaimiņvalsts asāk par pārējām ES dalībvalstīm izjūt pret Krieviju ieviesto ekonomisko sankciju sekas

Taču par spīti grūtajai politisko notikumu paredzamībai un pastāvošajiem tirdzniecības ierobežojumiem, ekonomiskā sadarbība starp Latviju un Krieviju nav apstājusies, bet gan pretēji – attīstās.

Dienas Bizness tikās ar Krievijas Federācijas (KF) ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijā Jevgeņiju Lukjanovu, lai uzklausītu viņa viedokli par aktuālajiem Latvijas-Krievijas sadarbības jautājumiem, kā arī par Krievijas ekonomikas prioritāšu maiņu sankciju ietekmē.

Jevgeņijs Lukjanovs ir pieredzējis diplomāts, kurš pārliecināti orientējas ne vien politikā, bet ir arī kompetents enerģētikas jautājumos. Vēstnieks uzsver, ka ES ekonomikas ir kā savienotie trauki-sankciju karš neizbēgami ietekmē arī Latvijas ekonomiku.

Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons paziņojis, ka Konservatīvās partijas uzvara ārkārtas vēlēšanās sniedz viņa valdībai "spēcīgu mandātu" pabeigt valsts izstāšanos no Eiropas Savienības (ES).

"Šī vienas nācijas konservatīvā valdība ir saņēmusi spēcīgu mandātu pabeigt Brexit," Džonsons sacīja pēc tam, kad tika apstiprināta viņa pārvēlēšana Rietumlondonas vēlēšanu apgabalā.

Viņš norādīja, ka šīs vēsturiskās vēlēšanas ļaus valdībai "izpildīt tautas demokrātisko gribu", kas pausta 2016.gada referendumā par izstāšanos no ES, kuru tolaik atbalstīja 52% nobalsojušo.

Kā ziņots, saskaņā ar rezultātiem, kas iegūti pēc pēc biļetenu saskaitīšanas 637 no 650 vēlēšanu apgabaliem, toriji izcīnījuši vismaz 355 mandātus, savu pārstāvniecību salīdzinājumā ar iepriekšējo parlamenta sasaukumu palielinot par 46 vietām.

Tikmēr lielākā opozīcijas partija - leiboristi - izcīnījuši tikai 202 vietas parlamenta apakšnamā, zaudējot 58 mandātus.

Lielbritānijas parlaments trešdien ar minimālu balsu pārsvaru nobalsojis pret izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) bez vienošanās.

Pret bezvienošanās «Breksitu» balsoja 312 deputāti, bet šādu iespēju atbalstīja 308.

Deputāti nobalsojuši par grozījumiem, kas pilnībā izslēdz Lielbritānijas izstāšanos no ES bez sarunu ceļā panāktas izstāšanās vienošanās.

Atbalstītie grozījumi izslēdz izstāšanos bez vienošanās ne tikai noteiktajā beigu termiņā 29.martā, bet vispār.

Nedaudz vēlāk parlaments balsoja par visu valdības priekšlikumu par bezvienošanās «Breksita» noraidīšanu, kurā bija iekļauti jau pieņemtie grozījumi, to atbalstot ar 321 balsi pret 278.

Meja pēc balsojuma pavēstīja, ka tagad «Breksita» atlikšanas termiņš varētu būt garāks un tas nozīmē, ka Lielbritānijai varētu būt jāpiedalās Eiropas Parlamenta vēlēšanās maija beigās.

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

Bijušais Lielbritānijas ārlietu ministrs Boriss Džonsons solījis, ka Apvienotā Karaliste nemaksās 39 miljardu sterliņu mārciņu (44 miljardu eiro) tā dēvēto šķiršanās rēķinu par izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) gadījumā, ja viņš kļūs par premjerministru un ja netiks panākti labāki nosacījumi Lielbritānijas aiziešanai no bloka.

«Vienmēr esmu uzskatījis par dīvainu [prasību]. ka mums jāpiekrīt izrakstīt viss čeks pirms galīgās vienošanās,» sacījis Džonsons intervijā laikrakstam «The Sunday Times».

«Lai panāktu labu vienošanos, nauda ir lieliska (..) smērviela,» teicis bijušais Lielbritānijas ārlietu ministrs.

Tā dēvētais šķiršanās rēķins Lielbritānijai jāmaksā, lai segtu savas saistības pret ES.

Pašreizējā Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja ir iesniegusi atlūgumu, jo nav spējusi īstenot vienošanos par valsts izstāšanos no ES.

Meja novembrī noslēdza vienošanos ar ES, bet Lielbritānijas parlaments trīs reizes šo vienošanos noraidīja, tāpēc Meja bijusi spiesta atlikt izstāšanos no bloka, kas tagad paredzēta 31.oktobrī.

Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja, tuvojoties otrdien parlamentā gaidāmajam izšķirošajam balsojumam, pirmdien mudinās likumdevējus apstiprināt «Breksita» vienošanos, brīdinot - pretējā gadījumā jārēķinās ar risku, ka «Breksits» nenotiks.

Likumdevējiem ir pienākums īstenot 2016.gada referenduma rezultātus par izstāšanos no Eiropas Savienības (ES), uzrunājot strādniekus fabrikā Stokā pie Trentas, kas atrodas «Breksita» atbalstītāju reģionā, sacīs premjere.

«Ja vairākums būtu atbalstījis palikšanu, Apvienotā Karaliste turpinātu būt ES dalībvalsts,» teikts runas fragmentos, kas medijiem nodoti vēl pirms premjeres uzstāšanās.

«Nav šaubu, ka turpinātos arī domstarpības, bet vairums cilvēku neiestātos par to, ka mums par spīti balsojumam par labu palikšanai ES būtu jāpamet vai ka pie šī jautājuma būtu jāatgriežas vēl vienā referendumā,» gatavojas uzsvērt premjere.

Neraugoties uz Mejas brīdinājumiem, tiek prognozēts, ka otrdien premjeri parlamentā gaida sakāve, tā kā viņas likumprojekts nav populārs nedz «Breksita» atbalstītāju, nedz pretinieku likumdevēju rindās.

Boriss Džonsons, kurš ir viens no galvenajiem kandidātiem uz Lielbritānijas premjerministra amatu, trešdien pauda uzskatu, ka Eiropas Savienība (ES) būtu daļēji atbildīga par iespējamu bezvienošanās Brexit.

Bijušais Londonas mērs Džonsons savu kampaņu par Terēzas Mejas nomaiņu premjera amatā ir pamatojis ar solījumu, ka Lielbritānija izstāsies no ES 31.oktobrī, kā plānots, pat ja neizdosies panākt vienošanos ar Briseli par šo izstāšanos.

Džonsons trešdien piedalījās pēdējā kampaņas pasākumā Londonā pirms nākamnedēļ gaidāmā paziņojuma par to, kurš kandidāts izraudzīts premjera amatam Konservatīvo partijas balsojumā.

Viņš sacīja, ka vasarā mēģinās vienoties ar ES par jauniem izstāšanās nosacījumiem.

Ja ES tomēr atteiksies būt elastīga vai piekrist kompromisam attiecībā uz Mejas panākto Brexit vienošanos, «ja viņi nemainīs ne punktu vai komatu (..) tad mums acīmredzot nebūs citas izvēles, kā gatavoties uz izstāšanos ar atšķirīgiem noteikumiem», teica Džonsons.

ASV prezidents Donalds Tramps otrdien oficiāli sāka ASV izstāšanos no Pasaules Veselības organizācijas (PVO), īstenojot savus draudus par galvenā finansējuma avota atņemšanu PVO tās reakcijas uz Covid-19 dēļ.

Veselības nozares pārstāvji un Trampa politiskie pretinieki pauda sašutumu par ASV aiziešanu no šīs ANO institūcijas, kura vada globālo cīņu pret slimībām, tai skaitā Covid-19.

Tramps paziņo par finansējuma apturēšanu PVO 

ASV prezidents Donalds Tramps otrdien paziņoja par ASV finansējuma apturēšanu Pasaules Veselības...

Trampa administrācija, kas bija draudējusi apturēt ikgadējo finansējumu PVO 400 miljonu ASV dolāru apmērā un pēc tam paziņojusi par izstāšanos no šīs organizācijas, otrdien oficiāli nosūtīja izstāšanās paziņojumu ANO ģenerālsekretāram Antoniu Gutērrešam, pavēstīja Valsts departamenta preses sekretāre.

Izstāšanās stāsies spēkā pēc gada - 2021.gada 6.jūlijā.

Ja ASV prezidenta vēlēšanās novembrī uzvarētu Trampa sāncensis Džo Baidens, tad ir gaidāms, ka viņš apturētu šo izstāšanos un ASV paliktu PVO sastāvā.

Finanšu tirgus sāk domāt par Baidena uzvaru 

Šis gads pasaulē pagaidām padevies vētrains, tomēr nozīmīgākajos akciju tirgos kopš pavasara...

Gutērreša preses sekretārs un PVO apstiprināja, ka PVO dibinātājvalsts ASV ir nosūtījusi šādu paziņojumu.

PVO vadītājs Tedross Adhanoms Gebreiesuss otrdien teica runu, kurā sacīja, ka "nacionāla vienotība un globāla solidaritāte ir svarīgākas nekā jebkad agrāk, lai sakautu kopīgu ienaidnieku".

Saskaņā ar PVO dibināšanas 1948.gadā nosacījumiem ASV var izstāties gada laikā, bet valstij ir jānokārto atlikušās finanšu saistības.

Tramps maija beigās paziņoja, ka Ķīnai ir ''pilnīga kontrole" pār PVO, un apsūdzēja šo organizāciju reformu neīstenošanā.

Tramps, kurš bieži kritizējis ANO, vainoja Ķīnu jaunā koronavīrusa pandēmijā un sacīja, ka ASV novirzīs finansējumu "citām pasaules mēroga un steidzamām, globālām sabiedriskās veselības vajadzībām".

Trampa administrācija ir paziņojusi, ka PVO ignorēja agrīnās pazīmes par Covid-19 nodošanu no cilvēka cilvēkam Ķīnā, kā arī brīdinājumus no Taivānas, kura Ķīnas spiediena dēļ nav PVO dalībniece.

ASV ceturtdien paziņoja par izstāšanos no ANO Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO), apsūdzot to aizspriedumos pret Izraēlu un norādot uz nepieciešamību to fundamentāli reformēt.

ASV Valsts departamenta preses pārstāve Hetere Nauerta pavēstīja, ka Vašingtona izveidos «novērošanas misiju», kas aizstās tās pārstāvniecību Parīzē bāzētajā organizācijā. Lēmums par ASV izstāšanos stāsies spēkā 2018.gada 31.decembrī.

Pēc ASV amatpersonu teiktā, lēmumu par organizācijas pamešanu pieņēmis ASV valsts sekretārs Rekss Tilersons un tas nav ticis apspriests ar citām valstīm. Pēc viņu teiktā, ASV īpaši sadusmojušas UNESCO rezolūcijas, kurās ignorētas Izraēlas vēsturiskās saites ar svētvietām un Izraēla dēvēta par okupācijas varu.

«Šis lēmums netika pieņemts viegli un atspoguļo ASV bažas par pieaugošajiem parādiem UNESCO, nepieciešamību pēc fundamentālām reformām un aizspriedumiem pret Izraēlu,» pavēstīja Nauerta. «ASV norādīja ģenerāldirektorei uz savu vēlmi palikt saistītai ar UNESCO kā novērotājvalstij bez dalības, lai sniegtu ASV viedokļus, redzējumu un zināšanas dažos svarīgos jautājumos, ieskaitot pasaules mantojuma aizsardzību, preses brīvības aizstāvību un zinātniskās sadarbības un izglītības veicināšanu.»

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Zviedrijā svētdien notikušajās parlamenta vēlēšanās kreisais bloks, kurā galvenais spēks ir sociāldemokrāti, un centriski labējo partiju bloks saņēmuši teju vienādu balsu skaitu, tomēr nevienam no tiem neiegūstot absolūto vairākumu, liecina provizoriskie rezultāti.

Pozīcijas nostiprinājuši galēji labējie, kas solījuši valdības veidošanas procesā izmantot savu «zelta mandātu».

Premjerministrs Stēfans Levēns aicinājis centriski labējo partiju Aliansi uz sarunām par sadarbību, neraugoties uz bloku robežām. Levēna sociāldemokrāti joprojām ir lielākā partija parlamentā. Tā saņēmusi 28,4% balsu, kas ir tās sliktākais rezultāts 100 gadu laikā.

Vēlēšanu rezultāti iezīmējuši «bloku politikas nāvi» Zviedrijā, sacīja premjers.

Kreisais bloks izcīnījis 144 no 349 parlamenta vietām, bet Alianse - 143 vietas, liecina 99,8% iecirkņu saskaitītās balsis. Vairākuma nodrošināšanai ir nepieciešamas vismaz 175 vietas.

Bloku sniegumu šķir vien 30 000 balsu. 200 000 ārzemēs dzīvojošo zviedru balsis var ievest zināmas korekcijas rezultātā, bet šīs balsis tiks saskaitītas tikai trešdien.

«Nekāda. Mēs jau nebijām šī referenduma rīkotāji, to rīkoja Lindermans un Osipovs,» tā uz laikraksta Diena jautājumu, kāda būs Saskaņas centra rīcība, ja Satversmes tiesa atcels referendumu, atbildējis Saskaņas centra Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs.

«Tomēr atsaucīgi uz šo iniciatīvu bija cilvēki, kas bija balsojuši par mums,» viņš norādījis.

«Lai kas arī notiktu, es būšu kopā ar saviem vēlētājiem. Jo, neticēsiet, bet es gribu noturēties politikā. Visi kariņi - lieli un maziņi - beidzas ar miera sarunām. Un es redzu šo miera formulu,» sacījis Urbanovičs.

Vaicāts, kāda ir «miera formula», politiķis skaidrojis: «Vienkārša. Un mēs varētu vienoties ar jebkuru visnacionālāko nacionāli par visu to kopumu, kas uztrauc latvieti, sākot ar valodu un valsts teritoriālo nedalāmību. Jānosauc visas tās bailes, kuras pa šiem divdesmit gadiem politikāņi ir iebarojuši tā saucamajam nacionālajam vēlētājam. Kremlis un tā tālāk. Sastādiet baiļu sarakstu, kas nāk, kā pasaka vārdu «krievs», kādas ir pašas skaudrākās asociācijas? Pretī - nevis teikt, ka tās visas ir muļķības, bet noteikt soļus, lai bažas novērstu. Piemēram, ir jānoteic, ka Latvijas teritoriālās izmaiņas ir neiespējamas, vienalga, kad un kas tās virzītu, pat vajag kriminalizēt atbildību par musināšanu uz to. Latviešu valsts valoda - vienīgā, statusu nosakām vēl cietāk, pat vēl cietāk nekā tēvzemieši to iestrādāja Satversmē 1998. gadā. Un uz visiem šiem priekšlikumiem ir gatavs atbildēt mans vēlētājs. Dažiem viņš piekritīs ļoti ātri, dažiem vajadzēs ilgāku laiku.

Akciju cenas pasaules biržās un eiro vērtība pirmdien palielinājās pēc pazīmēm, ka Francijas galēji labējie neiegūs absolūtu vairākumu parlamenta vēlēšanās.

Svētdien notikušajā Francijas parlamenta vēlēšanu pirmajā kārtā visvairāk balsu ieguva galēji labējā Nacionālā apvienība (RN), bet prezidenta Emanuela Makrona centristi palika trešajā vietā, atpaliekot no otro vietu ieguvušās kreiso partiju alianses.

Galvenais jautājums pirms vēlēšanu otrās kārtas 7.jūlijā tomēr ir par to, vai RN iegūs absolūtu vairākumu jaunajā Nacionālajā asamblejā.

"Francijas vēlēšanu rezultāti ir noveduši pie atvieglojuma nopūtas finanšu tirgos," atzīmēja tirdzniecības grupas XTB pētījumu direktore Ketlīna Bruksa.

"Tirgus pieredz atvieglojuma kāpumu, jo ir maz ticams, ka NR iegūtu absolūtu vairākumu," sacīja "StoneX.com" analītiķe Fiona Sinkota.

Pandēmijas ietekmē visvairāk, jeb 64% Latvijas iedzīvotāju sagaida tehnoloģiju lomas pieaugumu ikdienas dzīvē, taču 60% iedzīvotāju bažījas arī par ienākumu nevienlīdzības saasināšanos, liecina EY (iepriekš Ernst & Young) jaunākais sabiedrības daudzpusējas attīstības un digitalizācijas mijiedarbības pētījums Connected Citizens, kas veikts 16 pasaules valstīs, ieskaitot Latviju, Lietuvu un Igauniju.

EY Connected Citizens ir liela mēroga pētījums par arvien ciešāk digitāli savienotas sabiedrības vērtībām, bažām un uzskatiem, kā arī tehnoloģiju lomu dzīves kvalitātes un ekonomikas izaugsmes attīstībā, tostarp COVID-19 kontekstā.

Igaunijā šie rādītāji ir samērā līdzīgi – tehnoloģiju lomas pieaugums arī tiek atzīts par galveno pandēmijas efektu – to sagaida 62% igauņu, tomēr par ienākumu nevienlīdzības pieaugumu bažījas nedaudz mazāk kā Latvijā – to norāda 51% igauņu. Lietuvā, savukārt, par galveno pandēmijas efektu tiek sagaidīta ekonomikas izaugsme (tā domā 57% iedzīvotāju), bet tehnoloģiju lomas pieaugumu sagaida vien 37% lietuviešu, kamēr par ienākumu nevienlīdzības saasināšanos satraucas 41% Lietuvas iedzīvotāju.

Apvienotajā Karalistē valda neziņa un satraukums pēc balsojuma parlamentā, ar kuru tika noraidīta premjeres Terēzas Mejas panāktā vienošanās ar Eiropas Savienību par Brexit nosacījumiem.

Britu prese raksta, ka balsojums bijis valdības vadītājam pazemojošākais visā britu vēsturē, jo pret nobalsoja 432 parlamentārieši, bet par bija vien 202. Līdz šim ar tik milzīgu balsu pārsvaru nav ticis noraidīts neviens britu premjera priekšlikums. Jāmin, ka pret balsoja arī 118 Mejas pārstāvētās Konservatīvās partijas biedri. Pret balsojumam gan bija atšķirīgi motīvi, jo vairāki Brexit piekritēji no Konservatīvās partijas uzskata, ka izstāšanās no Eiropas Savienības bez vienošanās ir daudz labāka par Mejas panākto. Savukārt leiboristi lobē atkārtotu referendumu, pret kuru jau iepriekš izteikusies T. Meja.

Saskaņā ar britu preses teikto, piecas lielākās uzņēmēju organizācijas kategoriski iestājas pret izstāšanos bez vienošanās, uzskatot, ka tas valsti un ekonomiku iegrūdīs līdz šim nepieredzētā haosā. Pēc balsojuma leiboristu līderis Džeremijs Korbins ir paziņojis, ka izteiks neuzticību T. Mejai, par ko būs jābalso parlamentam. Taču, pēc ekspertu un politiķu teiktā, visticamāk, T. Meja uzticības balsojumu izturēs, jo viņu atbalstīs ne tikai Konservatīvā partija, bet savu atbalstu solījusi arī Ziemeļīrijas demokrātu savienība un cietā Brexit piekritēju grupa. T. Mejai trīs dienu laikā ir jānāk klajā ar savu priekšlikumu, kā risināt situāciju.

Pēdējās nedēļās pasaules lielākajos akciju tirgos turpinās cenu pieaugums. Pamatā tirgus dalībnieki koncentrējušies uz ASV un Ķīnas vēlmi noslēgt pagaidu tirdzniecības vienošanos, potenciālu Brexit atrisināšanos, papildus monetārajiem stimuliem no ASV Federālo rezervju sistēmām (FRS) un Eiropas Centrālās bankas (ECB), labākiem uzņēmumu finanšu rezultātiem un pasaules ekonomikas datu stabilizēšanos.

FRS intervence

"Luminor" Ieguldījumu pārvaldes vadītājs Atis Krūmiņš gan izceļ, ka varētu būt vēl viens smalkāks iemesls tam, kādēļ akciju tirgi pēdējos divos mēnešos jūtas ļoti labi.

"Šis iemesls ir saistīts ar ASV centrālās bankas radīto likviditāti finanšu sistēmā ar repo darījumu starpniecību. Vienkāršāk izsakoties, FRS katru nakti ir gatava atpirkt valsts parādzīmes, kas tiek glabātas pie tās tiešajiem tirdzniecības partneriem, kas, galvenokārt, ir ASV lielākās bankas un finanšu iestādes. Bankas šajā procesā saņem papildus līdzekļus, kurus tās var izmantot savām vajadzībā, tostarp, ieguldīšanai citos finanšu aktīvos. Novembra pēdējā dienā šādās operācijās izmantoja 88,45 miljardus ASV dolārus, kas ir tuvu rekordam. Papildus tam - šīs operācijas rudens laikā ir palielinājušas FRS bilanci par 300 miljardiem, kas ir līdzvērtīgs stimuls, kādu iepriekš nodrošināja kvantitatīvās stimulēšanas process. Turklāt jāatgādina, ka arī ECB novembrī atsāka obligāciju uzpirkšanu, tai atvēlot 20 miljardus eiro mēnesī," norāda Luminor eksperts.

Beidzoties Lielbritānijas izstāšanās pārejas periodam no Eiropas Savienības (ES), sākot ar 2021.gada 1.janvāri, ES ietvaros mainās pasta sūtījumu apmaiņas nosacījumi ar šo valsti, informē VAS "Latvijas Pasts".

Tas nozīmē, ka Latvijas iedzīvotājiem jārēķinās ar izmaiņām, gan saņemot, gan nosūtot pasta sūtījumus uz Apvienoto Karalisti. Saņemot noteiktas vērtības sūtījumus no Lielbritānijas, tiem būs nepieciešama atmuitošana un nodokļu samaksa. Nosūtot vēstuļu korespondences sūtījumus uz Lielbritāniju, izmaiņas pasta tarifos nav paredzētas, taču tās attieksies uz pasta paku sūtījumiem virs 10 kg, kam 21% PVN vietā no nākamā gada tiks piemērota 0% PVN likme.

Ievērojot Lielbritānijas izstāšanos no ES šā gada 31.decembra pusnaktī, ar 2021.gada 1.janvāri arī Latvijas iedzīvotājiem gaidāmas izmaiņas pasta sūtījumu apmaiņā ar šo valsti. Latvijas Pasts aktīvi strādā pie izmaiņu ieviešanas pasākumiem, gatavojot atbilstošus grozījumus uzņēmuma informācijas sistēmās un paziņojumus klientiem pieejamajās lietojumprogrammās, piemēram, pašapkalpošanās vietnē Manspasts.lv, kur klienti paši attālināti var noformēt sūtījumus, un klātienē pasta nodaļās, kā arī apmācot pasta tīkla un Klientu centra darbiniekus.

Brexit atbalstītājs Naidžels Farāžs plāno sestdien sākt 14 dienu protesta gājienu, lai atbalstītu Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības (ES), bet šodien Anglijā atbalsta demonstrāciju Brexit sarīkojuši zvejnieki.

Neliela zvejas laivu flotile iebraukusi Ņūkāslā pie Tainas, lai pievērstu sabiedrības uzmanību «nāvessodam, ko [premjerministres] Terēzas Mejas izstāšanās vienošanās vai parlamenta locekļu aizkavētais Brexit izpildīs Lielbritānijas zvejniecībai un piekrastes kopienām».

Bijušais Apvienotās Karalistes Neatkarības partijas (UKIP) līderis Naidžels Farāžs ceturtdien pauda milzu sašutumu par deputātu lēmumu atbalstīt Mejas priekšlikumu Brexit atlikt.

Mejas priekšlikums paredz līdz 20.martam sarīkot vēl vienu balsojumu par viņas panākto Brexit vienošanos, un, ja vienošanās tiek apstiprināta, tad Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības (ES), kas paredzēta 29.martā, tiks atlikta līdz 30.jūnijam.

Tradicionālajā ceremonijā ar karalienes piedalīšanos pirmdien Lielbritānijas parlaments tika iepazīstināts ar premjerministra Borisa Džonsona valdības programmu nākamajam leģislatūras periodam, un karaliene Elizabete II apliecināja, ka britu valdības prioritāte ir valsts izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) 31.oktobrī.

Vienlaikus pirms šonedēļ gaidāmās ES līderu sanāksmes paliek arvien mazāk laika vienoties par Lielbritānijas izstāšanās nosacījumiem, tādēļ ir maz ticams, ka liela daļa no Džonsona ierosinājumiem tiks īstenota. Turklāt pieaug spekulācijas par parlamenta ārkārtas vēlēšanām.

Karaliene Elizabete II savā runā deputātiem uzskaitīja 26 jaunus likumprojektus, kas ietver gan Brexit līgumu ar ES, par kuru vēl jāpanāk galīgā vienošanās, gan kriminālsodu un vides aizsardzības likumu grozījumus.

«Manas valdības prioritāte vienmēr ir bijusi nodrošināt Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības 31.oktobrī,» 93 gadus vecā karaliene no troņa parlamenta deputātiem nolasīja valdības ierēdņu sagatavoto tekstu.