Veselības aprūpePubliskajam un privātajam sektoram jāapvieno spēkiAdekvāta finansējuma piešķiršana veselības aprūpei ir politiskās gribas jautājums, vienlaikus veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību var veicināt publiskā un privātā sektora sadarbība, kā arī efektīva datu apmaiņa starp visiem pakalpojuma sniedzējiem.

Tāds ir galvenais secinājums pēc tiešraides diskusijas Kur ņemt naudu veselības aprūpei?, kurā nozares pārstāvji un eksperti sprieda par finansējuma iespējām un tā pieejamību dažādu veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai.

VIDEO: Kur ņemt naudu veselības aprūpei? 

15. maijā portālā Db.lv bija vērojama tiešraides diskusija "Kur ņemt naudu veselības...

Latvija — Baltijā pēdējā

Ārstu biedrības prezidente Ilze Aizsilniece uzsvēra, ka finansējuma apmērs veselības aprūpei ir politiskās gribas jautājums. To, cik daudz naudas valsts tērē veselības aprūpei, pasaulē vērtē pēc trijiem parametriem — procentos no IKP, procentos no kopējiem valsts budžeta izdevumiem un cik vidēji vienam iedzīvotājam. „Veselības aprūpei piešķiramais minimālais procentuālais apjoms no IKP, ko iesaka eksperti, ir 5%, valstis ar attīstību veselības aprūpei tērē apmēram 8% no IKP, pēc valsts budžeta izdevumiem minimālais apjoms ES ir 12%, vidēji Eiropā tie ir 15%, bet Latvijā nesasniedz pat 11%,” skaidroja I. Aizsilniece. Viņa atgādināja, ka pēc OECD datiem 2023. gadā veselības aprūpei Igaunijā tērēs 2600 eiro (pērn ap 2400 eiro), Lietuvā — 2100 eiro (pērn ap 1400 eiro), bet Latvijā teju uz pusi mazāk. Arī IKP uz vienu iedzīvotāju Latvijā — 40 500 eiro - ir mazāks nekā kaimiņvalstīs — Lietuvā – 49 000 eiro un Igaunijā — teju 48 000 eiro. „Valsts izaugsme nav iespējama bez veseliem cilvēkiem, un tieši tāpēc veselības aprūpes sistēma pasaulē tiek uztverta kā izaugsmes un darbaspēka nodrošināšanas un atjaunošanas instruments, lai neļautu cilvēkiem saslimt, ilgstoši slimot, iegūt hroniskas kaites un nebūt darbspējīgiem, jo darbspējīgs cilvēks ir pienesums ekonomikai,” uzsvēra I. Aizsilniece.

Viņa norāda, ka nepietiekamais veselības aprūpes finansējums rada ietekmi uz savlaicīgu šīs sfēras pakalpojumu pieejamību. Latvijā apmēram 11% iedzīvotāju ir ar invaliditāti. „Latvija slimnīcu tēriņos pietuvojas Igaunijai un Lietuvai, kaut gan pakalpojumu tarifs, ko maksā slimnīcām Latvijā, ir zemāks nekā par to pašu pakalpojumu slimnīcām kaimiņvalstīs,” uzsver I. Aizsilniece. Viņa šo situāciju skaidro ar to, ka cilvēki Latvijā nevar savlaicīgi saņemt nepieciešamo veselības aprūpes pakalpojumu, bet to saņem, jau esot kritiskā stāvoklī, bet smagi slimu pacientu ir daudz grūtāk un dārgāk ārstēt. „Neieguldot veselības aprūpē tik, cik būtu nepieciešams sākotnēji, vēlāk jau nākas tērēt ļoti lielas summas ārstēšanai un invaliditātes apmaksai,” tā I. Aizsilniece. Viņa atgādina, ka Latvijas veselības aprūpes finansēšanas sistēma ir reformēta četras reizes atšķirībā no Lietuvas un Igaunijas, kur tas izdarīts tikai vienu reizi.

Pieaug pašatnācēju skaits

Valsts SIA Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Rinalds Muciņš atzina: slimnīca izjūt to, ka veselības aprūpe nav pieejama ārpus slimnīcas, ar lielo un pieaugušo tā dēvēto pašatnācēju — smagi slimo pacientu skaitu. Latvijā cilvēki jau tieši samaksā apmēram 40% no visiem veselības aprūpes tēriņiem, kas tāpat ir ļoti daudz salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm. „Veselības aprūpes sistēmai ir jābūt gatavības režīmā, to nevar uzturēt tikai tad, kad tā būs nepieciešama, tā jāuztur ik dienu, lai tā gaidītu ikvienu pacientu un būtu pieejama tad, kad ir nepieciešama,” norādīja R. Muciņš. Viņš norāda, ka šādas sistēmas uzturēšana bez valsts finansējuma nav iespējama.

„Slimnīcai trūkst speciālistu. Latvijā ir ļoti labi attīstīts arī privātais veselības sektors, kur ir liela tiešmaksājumu ietekme, bet esam vienotā tirgū, un daudzi pakalpojumi publiskā finansējuma trūkuma dēļ tiek sniegti privātajā sektorā. Ja būtu vairāk publisko līdzekļu, tad arī publiskais un privātais sektors varētu sniegt vairāk pakalpojumu. Vislielākā problēma ir publiskajā sektorā, kur iemesls ir naudas trūkums, kas tālākā ķēdē izraisa visas pārējās problēmas,” skaidroja R.Muciņš.

I.Aizsilniece kā piemēru rāda situāciju, kad valsts kādai no lielajām slimnīcām piešķir naudu 100 magnētiskās rezonanses izmeklējumu veikšanai mēnesī, bet reāli nepieciešami ir 150 izmeklējumi, un, kaut arī pat šim nolūkam ir atbilstoši speciālisti, kuri to varētu paveikt, taču naudas tam nav. „Veselības aprūpes pakalpojumu rindās ilgais gaidīšanas laiks pacientiem rodas tāpēc, ka nav atbilstoša finansējuma,” tā I. Aizsilniece.Ģimenes ārste, Saeimas deputāte Līga Kozlovska, piekrītot I. Aizsilnieces un R. Muciņa sacītajam par katastrofālo situāciju veselības aprūpes finansēšanā, norādīja uz teju 50 milj. eiro lielu iztrūkumu kompensējamo medikamentu iegādei. „Ja pacienti, kuri nespēs par tiem maksāt, nevarēs saņemt valsts pilnībā vai daļēji apmaksātos medikamentus, tad tas būs ceļš uz bezdibeni,” prognozēja L. Kozlovska. Viņa atgādina, ka Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēdē tika skatīts jautājums par valsts laboratorijas pakalpojumu pieejamību, kur gada beigās paredzams deficīts 30 miljonu eiro apmērā, jo šā gada pirmajos trijos mēnešos tas jau bija apmēram 7 miljoni.

L. Kozlovska atgādina, ka Latvijā jau esam pārdzīvojuši vairākus veselības aprūpes finansēšanas modeļus — gan punktu, gan algu, gan kapitācijas (ar variācijām). Primārajā veselības aprūpē Pasaules Veselības organizācija un Pasaules Banka par valstīm un pacientiem visizdevīgāko, vispieejamāko atzīst tā dēvēto jauktās kapitācijas modeli, kas ietver sevī valsts medicīnas sistēmu. „Nekas labāks nav izdomāts kā noteiktais procents veselības aprūpei no kopējā valsts budžeta, un tie ir vismaz 12%, lai varētu dzīvot gan pacienti, gan arī ārstniecības iestādes iepriekšējā gada līmenī,” uzsvēra L. Kozlovska. Viņa savu sacīto pamato ar RSU doktorantes pētījumu par Latvijas veselības aprūpes finansēšanas modeļa maiņas lietderību, tā novērtējumu.

K. Ketners atgādina, ka 2002.- 2003. gadā diskutēja par apdrošināšanas sistēmu, pēc tam veidoja Nacionālo veselības dienestu, tam sekoja kārtējie apdrošināšanas sistēmas ieviešanas mēģinājumi, balstoties uz iedzīvotāju ienākuma nodokļa, vēlāk arī uz valsts sociālās obligātās apdrošināšanas iemaksu daļu. Būtiskākais jautājums - vai šīs pārmaiņas ģenerē papildu naudu. Ja ne, tad jāraugās uz nodokļu pārskatīšanu, piemēram, K. Ketners 2016. gadā piedāvāja šim mērķim novirzīt divus procentpunktus no PVN, savukārt toreizējais veselības ministrs Guntis Belēvičs - sākotnēji vienu, vēlāk trīs un vairāk procentpunktu no valsts sociālās obligātās apdrošināšanas iemaksām.

Pacientam vajag pakalpojumu

I.Aizsilniece norāda, ka pacientam nav svarīgas konkrētā veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēja īpašumtiesības — vai tas pieder valstij, pašvaldībai, privātuzņēmējiem vai baznīcai, bet būtiski ir maksimāli ātri saņemt kvalitatīvu pakalpojumu. „Valsts par veselības pakalpojuma sniegšanu var maksāt gan valsts, gan pašvaldību, gan baznīcas, gan privātuzņēmēju medicīnas iestādēm, piemēram, Vācijā ir daudzas veselības aprūpes iestādes, kuru īpašniece ir baznīca,” tā I. Aizsilniece.

Viņa pirms daudziem gadiem iestājusies pret ideju par lielo valsts slimnīcu privatizāciju, jo tās ir ne tikai sabiedrībai svarīgas, bet arī valstij stratēģiski nozīmīgas. SIA Veselības centrs 4 valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds uzsver, ka nevajadzētu šķirot pēc tādas pazīmes kā uzņēmējdarbības forma vai īpašumtiesības. Tā to dara gudras valstis tepat Eiropas Savienībā. Tās slēdz līgumus ar tiem veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem, ar kuriem ir izdevīgi to darīt un kuri var sniegt kvalitatīvu veselības aprūpi, ļoti vēlams, lai viņi iztiktu bez papildu subsīdijām — ar to apmaksas sistēmu, kas eksistē. Latvijā diemžēl ir gan ļoti labi, gan arī slikti apmaksāti (tarifi) veselības aprūpes pakalpojumiem.

„Tās privātās veselības aprūpes iestādes, kuras Latvijā sniedz pakalpojumus, iztiek no tā, ko valsts samaksā, kaut arī nereti privāto veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējus kritizē, ka tie izlasot rozīnes — savācot tos labākos, kaut arī darbojas tur, kur valsts viņiem ir ļāvusi darboties, izmantojot iepirkumu politiku,” uzsvēra M. Rēvalds. Viņš skaidro, ka privātie nesaņem ne valsts, ne kādas pašvaldību subsīdijas un arī netiek pie ES struktūrfondu līdzfinansējuma (izņemot ģimenes ārstus). „Ir jāmeklē risinājumi sistēmas iekšienē un jādara tā, lai valsts apmaksātā veselības aprūpes sistēma balstītos uz to, kas skaitās tās pamats — tā ir primārā veselības aprūpe, lai tā maksimāli daudz un maksimāli kvalitatīvi sāktu pildīt tieši šo funkciju. Tas varētu samazināt spiedienu uz pārējām sistēmas sastāvdaļām, kuras ir dārgas.

Tādējādi pārskatāmā termiņā tās pārstātu spiest uz visdārgāko sadaļu, kas ir slimnīcu darbība, kur nonāk ielaistie pacienti pārāk lielā skaitā un pārslogo šo sadaļu,” piedāvāja M. Rēvalds. Viņš atgādina, ka nav iespējams mainīt iedzīvotāju vecuma struktūru, jo vairāk nekā 30% Latvijas iedzīvotāju ir pensijas vecumā. Lai cilvēki mazāk slimotu, lielāks finansējums jānovirza ģimenes ārstiem komplektā ar viņu kvalitatīvākiem pakalpojumiem un lielāku veselīgi nodzīvoto gadu skaitu, jo īpaši, ja Latvijā veselīgais dzīves ilgums ir par 20 gadiem īsāks nekā Zviedrijā. „Tā kā privātās veselības aprūpes izdevumi Latvijā tuvojas 40% un darba devēji darbinieku veselības apdrošināšanas prēmijās ik gadu samaksā vairāk nekā 100 milj. eiro, pie tam šī summa ik gadu turpina pieaugt, tad Latvijas valdība varētu atvieglot dzīvi darba devējiem, mainot novecojušos kritērijus, kas limitē naudas daudzumu, cik drīkst iztērēt uz vienu strādājošo gadā, lai to neapliktu ar nodokļiem un samazinātu spiedienu uz valsts apmaksātu veselības aprūpes sistēmu,” ierosināja M. Rēvalds. Viņš atgādina, ka valsts attiecīgās veselības apdrošināšanas summas griestus, kurus neapliek ar nodokli, noteica pirms daudziem gadiem, kad bija citas pakalpojumu cenas (izmaksas). „Par šo ar Latvijas valdību ir runāts vairākkārtīgi, un arī šāda soļa fiskālais efekts budžetam nav milzīgs, jo īpaši, ja pretī tiek likti ieguvumi — cilvēku veselība, mazāki ārstniecības izdevumi, ātrāka sasirgušā cilvēka atgriešanās darbā, bet attiecīgu lēmumu joprojām nav,” tā M. Rēvalds.

Vajag ekonomisko izaugsmi

„Iespējams, ka atbilde par veselības aprūpes finansējuma apmēru, rēķinot attiecībā pret IKP vai budžeta izdevumiem, vai vienu iedzīvotāju, ir datos, ka 2021. gadā Latvijā nodokļu apmērs uz vienu iedzīvotāju bija 5442 eiro, Igaunijā — 7927 eiro, Lietuvā - 6449 eiro, bet ES vidēji 13 674 eiro,” tā uz jautājumu par veselības aprūpes finansējumu atbild Finanšu ministrijas Budžeta politikas plānošanas departamenta direktors, bijušais Veselības ministrijas valsts sekretārs Kārlis Ketners. Viņš uzsver, ka ir arī šīs medaļas otra puse — kā ar šiem līdzekļiem rīkojamies, kas ir Latvijas prioritātes un kam šo iekasēto nodokļu naudu tērējam.

„Tad, kad nonāk līdz politiskajai diskusijai par izdevumiem, tad ir citas prioritātes un var atrast, kurām sfērām atvēlētais finansējums ir virs ES vidējā līmeņa un kurām tas ir ievērojami zemāks,” tā K. Ketners. Viņš atzīst, ka arī citām nozarēm ir pietiekami būtiski politiķu solījumi, tāpēc budžeta izdevumu pārkārtošana, šķiet, varētu būt ļoti sarežģīta. „Neviens nestrīdēsies, ka vidēji viena cilvēka veselības aprūpei gadā būtu nepieciešami ir 1800 — 2000 eiro, taču Latvijā cilvēks pats samaksā apmēram 40% tad, kad viņam veselības aprūpe ir nepieciešama, un pat, ja šāda nauda valstij tiktu atrasta, būtu jautājums, kur šo naudu ieguldīt — primārajā un sekundārajā ambulatorajā aprūpē vai citā vietā,” analizē K. Ketners.

Viņš norāda, ka, ieguldot primārajā aprūpē, tik daudz nebūs jāiegulda stacionāros, vienlaikus ir jautājums, vai lielās universitātes slimnīcas koordinē savu darbību ar reģionālajām slimnīcām — vai ir izveidots attiecīgs tīkls. „Beļģijā ir tīkls (hospital network), kur galvgalī ir universitātes slimnīcas, iespējams, ka uz nepilniem diviem miljoniem iedzīvotāju tomēr ir pārāk daudz dažādu īpašnieku struktūru, vienlaikus Rīgai nav reģionālās slimnīcas, tāpēc viss spiediens tiek vērsts pret universitātes slimnīcām,” skaidro K. Ketners. „Ja nekas nemainīsies ārējā vidē, tad iedzīvotāju skaits vecumā grupā 60+ līdz 2060. gadam pieaugs par piektdaļu, un, ja mēs neuzlabosim primāro aprūpi un cilvēki nekļūs veselīgāki, tad uz slimnīcām būs vēl lielāks spiediens pacientu skaitā pie vēl mazākas darbaspēka pieejamības, tāpēc ir būtiski rīkoties šobrīd, lai šos riskus mazinātu, pretējā gadījumā problēmas kļūs tikai vēl asākas,” uzsver R. Muciņš. Viņš atzīst, ka Rīgā universitātes slimnīcas pilda reģionālās slimnīcas funkcijas, kam atbilst 60%, bet terciāram līmenim - 30%. „Bez tam ap 5% pacientu patērē 30% no PSKUS naudas, tas ir tas superterciārais līmenis, kurā ieguldām milzu līdzekļus, jo vienas operācijas izmaksas var būt 100 000 eiro un arī vēl dārgāk, lai glābtu cilvēku, un tā notiek, iespējams, tāpēc, ka iepriekš kaut kas nav darīts pareizi,” tā R. Muciņš. Viņš norāda, ka sabiedrība noveco, bet darbaspēka pieejamība samazinās, un slimnīcas vienā brīdī var neizturēt šo spiedienu.

Papildu naudu vajag nekavējoties

Ja īstenotu Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.- 2027. gadam, tad 2027. gadā nonāktu līdz 2000 eiro gadā vidēji uz vienu iedzīvotāju Latvijā, kas ir absolūtais minimums, norāda I. Aizsilniece. Vienlaikus viņa atgādina, ka pēc Covid-19 pieaugusi mentālā saslimšana par 23%, kā arī saslimšana ar onkoloģiju. „Diemžēl, bet pieaugusī saslimstība neļauj tikt līdzi pat tam līmenim, kāds bija iecerēts Sabiedrības veselības pamatnostādnēs,” secina I. Aizsilniece.

L. Kozlovska uzskata, ka valsts līmenī ir jābūt pēctecībai attiecībā uz iepriekš pieņemtajiem lēmumiem, vēl jo vairāk, ja Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.- 2027. gadam pieņemtas tieši tā paša premjera vadībā, kurš ir arī pašlaik, mainījušies vien komandas spēlētāji (ministri). „Šī valdība veselības aprūpi kā prioritāti neizvirza, jo šogad vajadzīgi papildu 140 milj. eiro, kas spētu nodrošināt sfēras pamatvajadzības atbilstoši Sabiedrības veselības pamatnostādnēm, un nākamajā budžetā tas jau jāiekļauj kā papildu finansējums 310 milj. eiro apmērā, kam līdz 2027. gadam jāpārsniedz 900 milj. eiro,” skaidroja L. Kozlovska. Viņa atgādina, ka primārajai veselības aprūpei finansējums solīto un apstiprināto 26 milj. vietā tika piešķirts 2,5 milj., tādēļ pacienti tagad stāv rindā uz skrīningiem. „Un brīnāmies par ielaistajiem dzemdes kakla vēžiem, par zarnu vēža skrīningiem, kur mēs nevaram pacientu nosūtīt uz kolonoskopiju. Zarnu vēža slimnieki, kuru diagnozes ir apstiprinātas, 30-40% ir 3.-4.tadijā. Tas ir tas, kas valstij izmaksās daudz dārgāk,” norāda L. Kozlovska. M. Rēvalds iespējamu problēmas sakni redz faktā, ka veselības aprūpes nozari uztver kā tērējošu nozari, jo veselības aprūpe norij milzīgu naudu.

„Mums ir jāmācās redzēt savādāk, jo veselības aprūpe savā ziņā ir ražojoša nozare, tā ražo darbspējīgu cilvēku, kurš piedalās Latvijas tautsaimniecībā un ar savu produktīvo darbu ģenerē nodokļus,” uzsver M. Rēvalds. Viņš norāda, ka Latvijā cieš no tā, ka ir pārāk maz veselīgi nodzīvotu gadu salīdzinājumā ar citām valstīm un pārāk daudz darba nespējas, kā arī pārāk augsta invaliditāte, kas liek ciest tautsaimniecībai. „Produktīvs darbaspēks nevar būt cilvēks situācijā, kad viņš ir slims, sēž darbā un domā par muguras sāpēm, domā par citām sāpēm vai kopj savu radinieku, kurš ir slims, līdz ar to pusi no sava darbalaika ražīgi nestrādā. Jautājums ir - vai mums nākotnē vajag 390 000 produktīvu darbinieku vecuma grupā no 50-70 gadiem?” spriež R. Muciņš. I. Aizsilniece steidz papildināt, ka darba nespēja ir liela problēma, jo tā rada milzīgus izdevumus no valsts budžeta, turklāt šajā laikā darbnespējīgs cilvēks nestrādā, tātad nerada arī darbaspēka nodokļus.

Sadarbības iespējas

„Latvijas veselības aprūpes sistēmā ir piemēri, kuri būtībā atbilst privātās publiskās partnerības ( PPP) pazīmēm,” norāda M. Rēvalds. Viņaprāt, situācijā, kad valstij trūkst finansējuma veselības aprūpei, ir tikai loģiski izmantot to pienesumu, ko var dot privātās veselības aprūpes iestādes. „Par PPP Latvijā tiek runāts jau daudzus gadus, bet realitātē ir tikai viens liels Ķekavas apvedceļa projekts, lai gan arī veselības aprūpē PPP varētu būtu, ja tas būtu jēgpilni un abpusēji izdevīgi, tā nav parazītiska,” uzsver M. Rēvalds. Viņaprāt, PPP ir potenciāls, ko varētu gudri izmantot. „Slimnīcai ir maksimāli daudz funkciju, un visu, ko vien iespējams, cenšamies iegādāties ārpakalpojumā, tostarp arī ar medicīnu saistītos pakalpojumus, taču PPP projektu klupšanas akmens medicīnā ir ilgtermiņa plānošana, jo nav iespējams paredzēt, kāda tā būs pēc 10-20-30 gadiem, bez tam vēl ir nepieciešamas zināšanas,” tā R. Muciņš.

Viņaprāt, to, ko kāds jau ir izveidojis un attīstījis, otru reizi nav jēgpilni darīt, piemēram, slimnīcai vajag sadarboties ar tikko atklāto Nukelārās medicīnas centru, nevis pašiem veidot ko līdzīgu. „PPP sevi ir pierādījusi, un ir nepieciešama savstarpējā uzticēšanās, jo PPP netiek pieļauta tikai tāpēc, ka ir satraukums par to, cik pēc tam valstij nāksies maksāt, ko apstiprina arī viens gadījums (ātrās palīdzības auto noma). Arī K. Ketnera ieskatā galvenā problēma ir ilgtermiņa plānošana, jo neskatāmies tālāk par budžetu nākamajiem trijiem gadiem. „Bremzējošais faktors ir fiskālā disciplīna un negatīvā pieredze ar dažiem projektiem,” tā K. Ketners. M. Rēvalda ieskatā pirmie soļi šajā virzienā ir ārpakalpojumi.

Datu apmaiņas rēbuss

„Problēma, ka nav vienotas informācijas platformas valsts mērogā ar medicīniskās informācijas apmaiņu starp publisko un privāto veselības aprūpes sniedzēju,” tā L. Kozlovska. Viņa atzīst, ka digitalizācija norit jau daudzus gadus, bet valsts līmenī nav šādas vienotas datu apmaiņas vietnes. „E-veselībā strādā četras pozīcijas — e-recepte, vakcinācija, nosūtījums un darba nespējas lapa, turklāt iepriekšējā valdība lēma, ka ir nepieciešami vismaz 30 milj. eiro, lai reformētu e-veselības sistēmu,” norāda L. Kozlovska. M. Rēvalds uzsver, ka sistēmai ir vajadzīga efektīva iespēja, kur apmainīties ar pacienta datiem starp visiem pakalpojuma sniedzējiem visos līmeņos, sākot ar ģimenes ārsta praksi vienā galā un universitātes slimnīcu otrā galā. „Šo procesu ir traucējuši gan subjektīvi, gan objektīvi apstākļi — kāds nepiedalās datu apmaiņā vai ir pārspīlēta vēlme attīstīt savas sistēmas un pārspīlēta datu drošība, kas to padara sarežģītu,” tā M. Rēvalds. Viņš kā vēl vienu problēmu min veselības aprūpes darbiniekus, kuri nespēj ievadīt datus attiecīgajās sistēmās. L. Kozlovska atgādina, ka nepārtraukti ir jāstrādā ar vismaz 3-4 programmām uz vienu pacientu, tas ir pilnīgi nevajadzīgi, un e-veselība būtu īstā vieta, kur savienot visas šīs programmas.

ASV prezidents Donalds Tramps otrdien paziņoja par ASV finansējuma apturēšanu Pasaules Veselības organizācijai (PVO), jo šī ANO aģentūra, pēc viņa teiktā, slēpusi jaunā koronavīrusa uzliesmojuma nopietnību Ķīnā pirms tā izplatīšanās pa visu pasauli.

Tramps preses konferencē paziņoja, ka ir devis savai administrācijai norādījumus apturēt finansējumu, kamēr "tiek veikta pārbaude, lai izvērtētu Pasaules Veselības organizācijas lomu koronavīrusa izplatības nopietni aplamā pārvaldībā un slēpšanā".

Tramps sacīja, ka PVO ir liegusi pārredzamības iespēju saistībā ar Covid-19 uzliesmojumu un ka ASV tagad "apspriedīs, ko darīt ar visu naudu, kas tiek nodota PVO". PVO lielākais finansējuma avots ir ASV, kas pērn tai piešķīra 400 miljonus ASV dolāru.

"Pēc Covid-19 pandēmijas izcelšanās mums ir dziļas bažas, vai Amerikas dāsnums ir izmantots vislabākā iespējamā veidā," sacīja ASV prezidents.

Jau vēstīts, ka Tramps 7.aprīlī paziņoja, ka viņš apsver ASV finansējuma apturēšanu PVO, un apsūdzēja šo ANO aģentūru Ķīnai labvēlīgā neobjektivitātē jaunā koronavīrusa pandēmijas laikā.

Pasaules Veselības organizācija (PVO) trešdien vainoja četras rūpniecības nozares - tabakas, intensīvi apstrādātu pārtikas produktu, fosiliju degvielas un alkohola rūpniecību, ka tās izraisa 2,7 miljonu cilvēku nāves gadījumus gadā.

Šīs "četras rūpniecības nozares katru dienu nogalina vismaz 7000 cilvēkus mūsu reģionā", paziņoja PVO Eiropas reģiona direktors Hanss Klūge. Šajā reģionā ir ietvertas 53 valstis, ieskaitot Vidusāzijas valstis.

Šo rūpniecības nozaru konsolidācija nedaudzos multinacionālos uzņēmumos "ir ļāvusi tiem iegūt ievērojamu varu pār politisko un juridisko kontekstu, kuros tie darbojas, un radīt šķēršļus sabiedrības interešu noteikumiem, kas varētu ietekmēt to peļņu," paziņoja PVO, publiskojot ziņojumu.

Šo nozaru taktika ietver neaizsargātu cilvēku izmantošanu ar mērķētām mārketinga stratēģijām, patērētāju maldināšanu un nepatiesu apgalvojumu izteikšanu par to produktu labajām īpašībām vai atbilstību vides prasībām.

ANO Pasaules Veselības organizācija (PVO) apstiprinājusi izmantošanai Ķīnas uzņēmuma "Sinovac Biotech" ("Sinovac") vakcīnu pret Covid-19, teikts PVO paziņojumā.

Lai izmantotu vakcīnu, katrā valstī nepieciešams sava regulatora apstiprinājums. PVO lēmums paātrinās šīs vakcīnas apstiprināšanu tajās valstīs, kurām nav atbilstošu speciālistu un aprīkojuma, lai izvērtētu vakcīnas.

Tagad tās varēs izmantot PVO datus.

PVO apstiprinājums dod iespēju donoriem un ANO aģentūrām iegādāties vakcīnu izmantošanai nabadzīgajās valstīs.

Maijā PVO apstiprināja cita Ķīnas uzņēmuma "Sinopharm" vakcīnu pret Covid-19.

PVO apstiprinājusi arī "Pfizer"/"BioNTech", "Moderna", AstraZeneca" un "Johnson & Johnson" vakcīnas.

Pasaules Veselības organizācija (PVO) trešdien rekomendējusi turpināt izmantot "AstraZeneca" izstrādāto Covid-19 vakcīnu līdz tālākiem paziņojumiem.

"Vakcinācija pret Covid-19 nemazinās saslimšanu vai nāvi no citiem cēloņiem," paziņoja PVO, norādot, ka trombu veidošanās notiek bieži.

"Venoza trombembolija ir trešā izplatītākā sirds un asinsvadu saslimšana pasaulē," norādīts PVO paziņojumā.

Tajā uzsvērts, ka PVO komiteja, kas izvērtē vakcīnu drošību, rūpīgi izvērtē jaunākos datus par "AstraZeneca" vakcīnas drošību.

"Tiklīdz izvērtēšana būs pabeigta, PVO nekavējoties darīs sabiedrībai zināmus savus atklājumus," paziņoja PVO.

"Pašreiz PVO uzskata, ka ieguvumi no "AstraZeneca" vakcīnas ir lielāki par riskiem, un rekomendē turpināt izmantot vakcīnu," teikts paziņojumā.

Covid-19 vēl ilgi neļaus planētai dzīvot mierā, brīdinājusi Pasaules Veselības organizācija (PVO), norādot, ka vairums valstu cīņā ar pandēmiju joprojām atrodas sākuma posmos.

Dažas valstis, kas uzskatīja, ka pakļāvušas koronavīrusu kontrolei, tagad pieredz saslimšanas gadījumu skaita jaunu vilni, savukārt biedējošas pieauguma tendences vērojamas Āfrikā un Amerikā, sacīja PVO vadītājs Tedross Adhanoms Gebreiesuss.

Viņš atgādināja, ka PVO izsludinājusi globālo ārkārtas situāciju jau 30.janvārī un valstīm bijis laiks sagatavoties un plānot savu reakciju.

ASV paudušas asu kritiku PVO par organizācijas reakciju uz Covid-19 krīzi, tomēr Gebreiesuss noraidīja prasības, ka viņam būtu jāatkāpjas no amata.

"Vairums epidēmiju Rietumeiropā, pēc visa spriežot, ir stabilas vai iet mazumā," virtuālajā preses konferencē Ženēvā sacīja PVO vadītājs. "Kaut arī skaitļi ir mazi, mēs esam satraukti par pieaugošo tendenci Āfrikā, Centrālajā un Dienvidamerikā, un Austrumeiropā."

Pasaules Veselības organizācija (PVO) atsākusi Krievijas Covid-19 vakcīnas "Sputnik V" apstiprināšanas procesu, liecina informācija organizācijas reģistrā.

"Sputnik V" oficiālajā tvitera kontā teikts, ka vakcīnas apstiprināšanas process "notiek atbilstoši grafikam un ieiet noslēguma fāzē". PVO inspektoru grupai drīzumā paredzēts apmeklēt Krieviju un veikt jaunu inspekciju.

PVO "Sputnik V" apstiprināšanas procesu apturēja septembra vidū.

PVO vakcīnu ārkārtas izmantošanas procedūrā ražotājam ir jāpierāda, ka uzņēmumi, kas ražo vakcīnas, atbilst standartiem.

Jūnijā PVO komisija konstatēja pārkāpumus Ufas rūpnīcā "Farmstandart-UfaVITA" - vienā no Krievijas uzņēmumiem, kas ražo "Sputnik V".

Ekspertu pārmetumus konkrēti izsauca antiseptisko apstākļu kontrole vakcīnas uzpildes līnijās.

Šobrīd PVO ārkārtas izmantošanai apstiprinājusi vakcīnas, ko ražo ASV uzņēmumi "Moderna" un "Pfizer" (pēdējā kopā ar vācu "BioNTech"), Eiropas "Jannsen" un "AstraZeneca", Ķīnas "Sinopharm" un "Sinovac", kā arī Indijas "Serum Institute of India".

Pasaules Veselības organizācija (PVO) koronavīrusa omikrona paveida globālo risku klasificējusi kā "ļoti augstu".

Pirmdien publicētajā dokumentā ANO aģentūra uzsver, ka zinātnieki joprojām zina ļoti maz par to, kā omikrona paveids ietekmēs pandēmijas gaitu.

"Ir būtiska neskaidrība attiecībā uz omikrona pārnesamību, imūnās izvairīšanās potenciālu (vai nu no inficēšanās vai vakcīnas izraisītās imunitātes), klīniskās ainas, slimības smagumu, reakciju uz pieejamajiem pretpasākumiem (tādiem kā diagnosticēšana, ārstniecība)," teikts PVO paziņojumā.

Šobrīd tiek veikti vairāki pētījumi.

PVO vērtējums cita starpā balstīts arī apstāklī, ka omikrona paveidam ir vairākas mutācijas, kas novedušas pie augstāka atkārtotas inficēšanās riska pacientiem, kas izveseļojušies pēc pārslimošanas ar līdz šim zināmajiem paveidiem.

Pasaules Veselības organizācija (PVO) otrdien paziņojusi, ka 31.decembrī Ķīnā pirmo reizi konstatētā jaunā koronavīrusa oficiālais nosaukums būs "Covid-19".

"Mums tagad ir vārds jaunajai slimībai, un tas ir "Covid-19"," žurnālistiem Ženēvā pavēstīja PVO ģenerāldirektors Tedross Adhanoms Gebreiesuss, piebilstot, ka "co" apzīmē "korona", "vi" - "vīruss", bet "d" - "slimība" (no angļu "disease").

Saskaņā ar PVO, Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijas un Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas vadlīnijām jaunā vīrusa nosaukums nedrīkst saturēt nekādas atsauces uz konkrētu ģeogrāfisku vietu, dzīvnieku vai tautu.

Gebreiesuss arī norādīja, ka pastāv "reālistiskas izredzes" apturēt bīstamo vīrusu, kura upuru skaits jau pārsniedzis 1000.

"Ja mēs veiksim ieguldījumus tagad (..), mums ir reālistiskas izredzes apturēt šo infekcijas uzliesmojumu," uzsvēra PVO vadītājs.

Kuri kandidāti būs spējīgi izsmelt, šī gadu tūkstoša lielākās krīzes radītās sekas?

Kopš Saeimas vēlēšanām ir pagājušas teju divas nedēļas, bet valdības veidotāji nav tikuši tālāk par ķebli. Par ķebli un to, uz cik kājām tam labāk būt - trim vai četrām. DB ierosina vairāk runāt par darāmo. Jo mums ir sapnis kā teiktu Martins Luters Kings. Sapnis, lai ministru neizvēlētos kādu pirts sarunu laikā, un, cerams, ka augstāk par viņa vai viņas “politisko cenu”, tiktu vērtētas kompetences. Lai būtu analizēti (vai vismaz izlasīti) nacionālās attīstības plāni un tiktu saprasts, ka viss iepriekš uzrakstītais kara ekonomikā īsti neder. Ja Eiropas Komisāru (EK) kandidātus jau tradicionāli “cepina” ar sarežģītiem jautājumiem par nozari, kas tiks pārraudzīta, tad Latvijā pagaidām šāda prakse nav. Ministram jābūt nevis ērtam, bet vērtam. Vērtam ar pieredzi nozarē, zināšanām, izpratni un prasmi vadīt lielu kolektīvu, ne tikai belašu ēstuvi.

Ceturtajai daļai pasaules iedzīvotāju 2050.gadā būs dzirdes problēmas, otrdien brīdināja Pasaules Veselības organizācija (PVO), aicinot uz papildus investīcijām šo problēmu profilaksē un ārstēšanā.

PVO pirmajā globālajā ziņojumā par dzirdes problēmām teikts, ka daudzus no to cēloņiem - infekcijas, slimības, dzimšanas defektus, trokšņu ietekmi un dzīvesveidu - ir iespējams novērst.

Ziņojumā tika ierosināts pasākumu kopums, kas izmaksātu 1,33 ASV dolārus uz cilvēku gadā.

PVO lēsa, ka šī jautājuma pienācīgas nerisināšanas dēļ katru gadu tiek zaudēts apmēram triljons dolāru.

Organizācija konstatēja, ka pašlaik dzirdes problēmas ir piektdaļai pasaules iedzīvotāju, bet šādu cilvēku skaits triju gadu desmitu laikā var pieaugt vairāk nekā pusotru reizi - no 1,6 miljardiem 2019.gadā līdz 2,5 miljardiem 2050.gadā.

2019.gadā 430 miljoniem cilvēku dzirdes problēmas bija pietiekami nopietnas, lai būtu vajadzīga ārstēšana, bet 2050.gadā šādu cilvēku būs 700 miljoni.

Ķīna nākamajos divos gados atvēlēs divus miljardus dolāru globālajai cīņai ar jaunā koronavīrusa pandēmiju, pirmdien paziņojis Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins.

Uzrunā Pasaules Veselības organizācijas (PVO) ikgadējā konferencē Sji sacīja, ka šī nauda nebūs paredzēta tikai veselības nozarei, bet arī attīstības palīdzībai pandēmijas skartajām valstīm.

Ķīnas prezidents aicināja citas valstis palielināt savu finansējumu PVO, kas ir ANO organizācija.

Viņš sacīja, ka PVO, kurai ASV apturējusi finansējuma piešķiršanu, būtu jāvada globālā cīņa ar pandēmiju.

Sji arī pavēstīja, ka Ķīna jebkādu izstrādāto vakcīnu pret koronavīrusu padarīs par "globālu sabiedrisko labumu".

Pasaules Veselības organizācija (PVO) trešdien brīdināja, ka turīgās valstis nevar izmantot balstvakcīnas, lai izvairītos no Covid-19, un ka balstvakcīnas var pagarināt pandēmiju.

"Neviena valsts nevar ar balstvakcināciju izkļūt no pandēmijas," sacīja PVO ģenerālsekretārs Tedross Adhanoms Gebreiesuss.

"Vispārējas balstvakcinācijas programmas, iespējams, pagarinās Covid-19 pandēmiju, nevis to izbeigs, novirzot [vakcīnu] piegādi uz valstīm, kurām jau ir augsta līmeņa vakcinācijas aptvere, dodot vīrusam vairāk iespēju izplatīties un mutēt."

Viņš piebilda, ka trešā vakcīnas deva arī nav uzskatāma par nodrošinājumu pilnīgai rīcības brīvībai. "Balstvakcīnas nevar uzskatīt par biļeti, lai rīkotu plānotas svinības."

PVO brīdināja, ka neierobežotas gada nogales svinības var izrādīties par jaunas inficēšanās avotu.

Jaunais Covid-19 omikrona paveids ar daudzām mutācijām ir pamudinājis daudzas valstis noteikt jaunus ierobežojumus un aicināt pilsoņus vakcinēties.

Pasaules Veselības organizācija (PVO) otrdien brīdinājusi, ka cilvēkiem, kuriem ir aizdomas par inficēšanos ar Covid-19, nevajadzētu lietot ibuprofēnu.

PVO preses pārstāvis sacīja, ka nav jaunu pētījumu, kas saistītu ibuprofēnu ar palielinātu mirstību, bet norādīja, ka eksperti pašreiz pēta šo zāļu iespējamo negatīvo efektu.

"Mēs rekomendējam paracetamolu, nevis ibuprofēnu," pavēstīja PVO preses pārstāvis.

Arī Francijas veselības aprūpes nozares amatpersonas ir brīdinājušas neizmantot nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus ar Covid-19 inficēto cilvēku ārstēšanai.

Šajā medikamentu grupā ietilpst ibuprofēns, aspirīns un citas zāles.

Medicīnas žurnālā "The Lancet" nesen publicētā rakstā izteikta hipotēze, ka daži medikamenti, tostarp ibuprofēns, var radīt riskus Covid-19 pacientiem, kuri cieš no augsta asinsspiediena un diabēta.

Jaunais Covid-19 variants, kas sākotnēji tika konstatēts Lielbritānijā, šobrīd atklāts vismaz 60 valstīs, kas ir par 10 vairāk nekā pirms nedēļas, trešdien paziņoja ANO Pasaules veselības organizācija (PVO).

Dienvidāfrikas paveids, kurš tāpat kā Lielbritānijas paveids ir lipīgāks, atklāts 23 valstīs un teritorijās, teikts PVO iknedēļas ziņojumā.

Jaunais Covid-19 variants, kas ir konstatēts Lielbritānijā, pēc slimības smaguma norises neatšķiras no esošā, bet tā atšķirība ir augstāks lipīgums, proti, jaunais Covid-19 paveids nav bīstamāks par esošo.

PVO ziņojumā arī teikts, ka pēdējo septiņu dienu laikā reģistrēts rekordliels Covid-19 upuru skaits pasaulē - 93 000, bet inficējušies vēl 4,7 miljoni cilvēku.

Pasaules Veselības organizācija (PVO) brīdinājusi, ka jaunais koronavīruss var nekad nepazust, un aicinājusi nežēlot pūliņus, lai ierobežotu tā izplatību.

"Ir svarīgi to pateikt - šis vīruss var kļūt par vēl vienu endēmisku vīrusu mūsu sabiedrībās, un šis vīruss var nekad nepazust," norādījis PVO eksperts Maikls Raiens.

"Es domāju, ka ir svarīgi, lai esam reālistiski, un es nedomāju, ka kāds var prognozēt, kad šī slimība pazudīs. Es domāju, ka to solīt nevar un datumu nav. Šī problēma var kļūt par ilgstošu problēmu, vai arī nē," sacīja Raiens.

Tomēr pasaulei ir kaut kāda kontrole pār to, kā tikt galā ar šo slimību, lai gan tas prasīs milzu pūliņus, pat, ja tiks atrasta vakcīna, uzskata Raiens.

Tiek attīstītas vairāk nekā 100 vakcīnas pret jauno koronavīrusu, tostarp vairākām vakcīnām sākti klīniskie izmēģinājumi, taču eksperti uzsvēruši, ka ir grūti atrast vakcīnas, kas ir efektīvas pret koronavīrusiem.

Vācijas dienvidu federālās zemes Bavārijas veselības iestādes pirmdien apstiprinājušas valstī pirmo Ķīnas jaunā nāvējošā koronavīrusa gadījumu.

"Vīrietis Štarnbergas apgabalā ir inficēts ar jauno koronavīrusu," paziņoja Bavārijas Veselības ministrijas preses sekretāre, piebilstot, ka pacients atrodas novērošanā izolatorā un viņa stāvoklis ir stabils.

Inficētais ir 33 gadus vecs. Viņu inficējusi ķīniete, kas bija ieradusies uz mācības pasākumu kompānijā "Webasto" Bavārijas Štarnbergas apgabalā, kur abi strādājuši kopā mazās darba grupās.

Ķīniete ir Šanhajas iedzīvotāja, un "gripai līdzīgus" simptomus viņa pamanījusi, ceturtdien lidojot atpakaļ uz dzimteni, sacīja Bavārijas Veselības un pārtikas drošības dienesta vadītājs Andreass Capfs.

Pirms ierašanās Vācijā viņu apmeklējuši vecāki no Uhaņas - pilsētas, kur koronavīrusa uzliesmojums izraisījās.

Neskatoties uz vakcinācijas sākšanu virknē valstu, šogad netiks sasniegta pūļa imunitāte pret jauno koronavīrusu, pirmdien brīdināja ANO Pasaules Veselības organizācija (PVO).

PVO galvenā zinātniece Soumja Svaminathana brīdināja, ka paies zināms laiks, pirms tiks saražots un pielietots pietiekami daudz vakcīnu devu, lai apturētu vīrusa izplatību.

Līdz iegūsim pūļa imunitāti, būs nepieciešams uzturēt zināmus ierobežojumus 

Līdz vakcinēšanas pret Covid-19 rezultātā iegūsim pūļa imunitāti, būs nepieciešams uzturēt...

"Mēs 2021.gadā nesasniegsim nekādu iedzīvotāju pūļa imunitātes līmeni," virtuālā preses konferencē Ženēvā pavēstīja Svaminathana, uzsverot nepieciešamību turpināt ievērot tādus pasākumus kā fiziska distancēšanās, roku mazgāšana un sejas masku valkāšana, lai apturētu pandēmiju.

Viņa apsveica zinātnieku "neticamo progresu", kuriem izdevies paveikt neiedomājamo, mazāk nekā gada laikā izstrādājot nevis vienu, bet vairākas drošas un efektīvas vakcīnas pret pilnīgi jaunu vīrusu.

Viņa uzsvēra, ka galu galā "vakcīnas ieradīsies. Tās sasniegs visas valstis".

"Taču tajā pat laikā mēs nedrīkstam aizmirst par pasākumiem, kas strādā," sacīja Svaminathana.

Būs nepieciešams ievērot sabiedrības veselības un sociālos pasākumus vīrusa pārnešanas apturēšanai "vismaz visu šo atlikušo gadu".

Vērotājiem no malas noteikti šķiet pozitīvi Veselības ministrijas (VM) un ministra Hosama Abu Meri centieni meklēt veidus, kā Latvijas iedzīvotājiem nodrošināt augstāku zāļu pieejamību. Jo, patiesi, ņemot vērā sabiedrības zemo labklājības līmeni, ir daļa cilvēku, kuri nevar iegādāties visas ārsta izrakstītās zāles, jo viņu ienākumi to vienkārši neļauj.

Vēl tikko publicēti dati, ka mūsu valstī pērn vairāk nekā piektdaļa iedzīvotāju bijuši pakļauti nabadzības riskam un šim rādītājam nav tendence samazināties. Visaugstākais nabadzības risks (40,1%) ir tieši cilvēkiem vecumā virs 65 gadiem. Tā ir arī vecuma grupa, kad saasinās dažādas veselības problēmas, kam nepieciešama ikdienas medikamentoza ārstēšana. Situācija, ka iedzīvotāji nevar atļauties sev nepieciešamās zāles, nav pieļaujama, un ir kopīgi jāmeklē risinājumi. Tajā pašā laikā, redzot VM un tās politiskās vadības aktivitātes, nākas secināt, ka situācija izveidojusies kā tajā vecajā teicienā “gribējām kā labāk, sanāca – kā vienmēr”. Sasteigti, haotiski un neizanalizēti risinājumi, apšaubāmas savstarpējās komunikācijas metodes no politiķu puses, slēpjoties aiz cēla mērķa par zāļu cenu samazināšanu. Nozare ir gatava iesaistīties un strādāt kopā, lai risinājumi būtu efektīvi un dotu efektu arī ilgtermiņā, bet ministrijai un ministram ir jāspēj veidot konstruktīvs un profesionāls dialogs arī situācijās, kad tiek norādīts uz objektīviem riskiem un procesa nepilnībām.

Philip Morris International rūpnīcā Klaipēdā vēl aizvien ražo cigaretes, jo cilvēki tās smēķē, bet tas mainīsies un mainīsies līdz ar valstu uztveres maiņu par alternatīviem bezdūmu produktiem vispār. Brīdī, kad tabakas karsēšana tiks atzīta par atšķirīgu no smēķēšanas, kaitinošo dūmu uz ielām kļūs krietni mazāk, līdz tie izsīks pavisam.

Tā rūpnīcas 30 gadu jubilejas laikā intervijā Dienas Biznesam atzina kompānijas prezidents Eiropā Massimo Andolina.

Kas patlaban notiek ar tabakas biznesu globālā mērogā? Mainās regulējumi dažādās valstīs, ekonomiskā un sociālā vide, cilvēku attieksme? Kādi ir galvenie kompānijas izaicinājumi?

Pirmā un nedaudz skumjā ziņa ir tā, ka, lai arī daudzi smēķētāji visā pasaulē atzīst, ka parasto cigarešu smēķēšana kaitē viņu veselībai, tomēr dažādu iemeslu dēļ viņi turpina smēķēt. Tomēr ir arī divas labas ziņas. Pirmkārt, pasaulē varam novērot smēķēšanas izplatības mazināšanos. Otrkārt, daļa pieaugušo smēķētāju pēdējo gadu laikā ir mainījuši savus ieradumus, pārejot uz produktiem, kas ir labāki gan viņiem, gan sabiedrībai. Jāteic, ka, globāli raugoties, tabakas industrija pēdējo gadu laikā ir piedzīvojusi episkas pārmaiņas, ja salīdzina ar citām industrijām. 2016. gadā kompānija pēc ilgstošiem pētījumiem paziņoja, ka plāno cigaretes pilnībā aizstāt ar zinātniski pamatotiem bezdūmu produktiem.

Pasaules Veselības organizācija (PVO) ceturtdien izsludinājusi starptautisko ārkārtas situāciju saistībā ar jaunā koronavīrusa infekcijas uzliesmojumu Ķīnā.

Šis lēmums pieņemts pēc tam, kad apstiprinājies pirmais vīrusa nodošanas gadījums no cilvēka cilvēkam, kas reģistrēts ārpus Ķīnas.

Iepriekš inficēšanās ārpus Ķīnas tika konstatēta cilvēkiem, kas paši apmeklējuši Hubei provinci, kura tiek uzskatīta par infekcijas epicentru.

Starptautiskās ārkārtas situācijas izsludināšana nozīmē, ka valstis visā pasaulē ir aicinātas savu pretdarbību infekcijai savstarpēji koordinēt PVO uzraudzībā.

Pasaulē reģistrēto inficēšanās gadījumu skaits pārsniedzis 8100, un tas jau ir lielāks nekā pirms 17 gadiem ar SARS vīrusu inficēto skaits.

Vācijā apstiprināto Ķīnas jaunā nāvējošā koronavīrusa gadījumu skaits ir pieaudzis no viena līdz četriem, otrdien paziņoja Bavārijas federālās zemes veselības iestādes.

Visi inficētie strādā Vācijas automašīnu daļu piegādes uzņēmumā "Webasto", kura galveno biroju Bavārijas Štarnbergas apgabalā nesen apmeklēja kolēģe no Ķīnas.

Pirmais Vācijā inficētais, par kuru tika ziņots pirmdien, ir 33 gadus vecs vīrietis. Bavārijas Veselības ministrija otrdienas vakarā paziņoja par vēl trim infekcijas gadījumiem.

"Visi šie pacienti ir darbinieki Štarnbergas apgabala uzņēmumā, kur strādāja pirmā [šī vīrusa] skartā persona," teikts ministrijas paziņojumā.

Ministrija piebilda, ka vēl 40 "Webasto" darbinieki bijuši "ciešā kontaktā" ar pirmo pacientu un viņi trešdien tiks pārbaudīti. Visi četri inficētie atrodas izolatorā kādā Minhenes slimnīcā.

Ieguldot vienu eiro aizsardzības un drošības industrijā, atpakaļ saņemam trīs, un saprotams, ka pieprasījums tuvākajā nākotnē tikai augs. Latvijai ir jāspēj kāpināt aizsardzības un drošības iepirkumu kapacitāte, vienlaikus domājot par preču un pakalpojumu saņemšanas nepārtrauktību.

To intervijā Dienas Biznesam pauž Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas valdes priekšsēdētāja Elīna Egle.

Fragments no intervijas

Nu jau aizvadīti divi aktīvās karadarbības gadi Ukrainā, lai arī Krievijas agresijas ievads ir desmitgades garumā. Kādi ir secinājumi par Latvijas kritisko infrastruktūru kopumā? Kas šobrīd ir fokusā, par ko būtu jārunā, ja raugāmies no pašmāju uzņēmēju iespējām, nevis no iespējas tērēt budžeta naudu iepirkumiem ārvalstīs?

Sākšu ar to, ka aizsardzības un drošības industrijā strādājošajiem uzņēmumiem šie jau ir 10 kara gadi. Daudzi no jautājumiem, kas ir nonākuši dienaskārtībā pēdējā laikā, ja domājam par biznesa darbības nepārtrauktības nodrošināšanu, piegādes ķēžu pārtraukumiem, šajā industrijā ir atrisināti jau ilgāku laika periodu, gan uz piegādātājiem, gan noieta tirgiem skatoties. Galvenie piegādātāji ir NATO dalībvalstis, un noieta tirgi tāpat ir NATO dalībvalstīs. Manuprāt, mūsu organizācija ir vienīgā no nozaru organizācijām, kas finanšu nozares sakārtošanas laikā sagatavoja savas finanšu atbilstības vadlīnijas. Proti, industrijas dalībnieki nopietni pārskatīja savas finanšu plūsmas vēl pirms aktīvās karadarbības sākuma Ukrainā. Nozares spēlētāju gatavība situācijas saasinājumam ir bijusi gana augsta. Es gribētu teikt, ka uzņēmumi, kas nodrošina Latvijā kritisko infrastruktūru, ir pietiekami veiktspējīgi visneparedzamākajos apstākļos. Piemēram, kiberdrošības jomā organizēti un labi finansēti uzbrukumi mūsu infrastruktūrai bijuši jau krietnu laiku pirms 2022. gada februāra, un infrastruktūras turētāji labi tiek galā ar izaicinājumiem. Tas, par ko būtu jādomā, ir gatavība tiešiem konvencionāliem uzbrukumiem un uzņēmumu darbības nepārtrauktība šādos apstākļos. Darbs pie šāda tipa gatavošanās jau notiek un nepārtraukti. Kritiskās infrastruktūras uzņēmumi gatavojas, sadarbojoties gan ar Aizsardzības ministriju, gan ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, iesaistoties mācībās gan praktiski, gan teorētiskā līmenī.

Eiropas Komisija (EK) šodien ierosinājusi izveidot digitālo zaļo sertifikātu, lai atvieglotu iedzīvotāju brīvu un drošu pārvietošanos Eiropas Savienībā (ES) Covid-19 pandēmijas laikā, aģentūru LETA informēja EK pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļā.

Paredzēts, ka digitālais zaļais sertifikāts būs apliecinājums tam, ka persona ir vakcinējusies pret Covid-19, ir saņēmusi negatīvu testa rezultātu vai ir pārslimojusi Covid-19. Tas bez maksas būs pieejams digitālā vai drukātā formātā. Tajā būs iekļauts QR kods, kas nodrošinās sertifikāta drošību un autentiskumu.

Tāpat plānots, ka EK izveidos vārteju, lai nodrošinātu, ka visus sertifikātus var verificēt visā ES, un palīdzēs dalībvalstīm tos tehniski ieviest. Dalībvalstis joprojām ir atbildīgas par to, kurus ceļotājiem piemērojamos sabiedrības veselības ierobežojumus var atcelt, bet tām šādi atbrīvojumi tāpat būs jāpiemēro ceļotājiem, kuriem ir digitālais zaļais sertifikāts.

Vakcinācija ar "AstraZeneca" vakcīnu pret Covid-19 tiks atsākta 19.martā, pavēstīja veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).

18.martā vakcinācijas punktiem tika nodota attiecīgā informācija, savukārt piektdien tiks dota atļauja atsākt vakcinēšanu ar "AstraZeneca".

Kā vēstīts, Eiropas Zāļu aģentūra (EZA) ceturtdien "AstraZeneca" vakcīnu pret Covid-19 atzinusi par drošu.

Kā pēc EZA drošuma komitejas sēdes preses konferencē pavēstīja EZA vadītāja Emera Kuka, "komiteja ir nonākusi pie skaidra zinātniski slēdziena - šī ir droša un efektīva vakcīna. Ieguvumi no tās, aizsargājot cilvēkus no Covid-19 un ar to saistītajiem nāves un hospitalizācijas riskiem, atsver iespējamos riskus".

"Komiteja arī ir secinājusi, ka vakcīna nav saistīta ar trombembolijas gadījumu vai asins recekļu riska pieaugumu," sacīja Kuka.